Nordea Finance Latvia jauno līzinga darījumu apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 30%, salīdzinot pērnā gada pirmo pusgadu un sasniedzis 92,4 miljonus eiro, liecina medijiem sniegtā informācija.

Nordea Finance Latvia jauno darījumu skaits auto līzingā pieaudzis par 17%, savukārt iekārtu un industriālās tehnikas līzinga darījumi - par 34%. Uzņēmumu finansētais portfelis salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu pieaudzis par 9%, sasniedzot 350 miljonus eiro.

«Kopējās līzinga tirgus tendences un Nordea Finance Latvia pirmā pusgada pārdošanas rezultāti apstiprina pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā. Vērojama arvien pieaugoša interese gan pēc auto līzinga, gan arī turpina pieaugt faktoringa no jauna izsniegto limitu apjoms. Šie dati apliecina, ka privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja palielinās. Tāpat arī priecē fakts, ka Latvijas ražotāji un tirgotāji pilnveido savus pārdošanas procesus un atgūst agrāko interesi par debitoru finansēšanas pakalpojumu faktoringu,» uzsver Ivars Šmits, Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Kopējās līzinga tirgus tendences un Nordea Finance Latvia pārdošanas rezultāti turpina apstiprināt pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Vērojama pieaugoša interese gan pēc auto līzinga, gan arī turpina pieaugt faktoringa no jauna izsniegto limitu apjoms. Šie dati apliecina, ka privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja palielinās. Tāpat arī priecē fakts, ka Latvijas ražotāji un tirgotāji pilnveido savus pārdošanas procesus un atgūst agrāko interesi par debitoru finansēšanas pakalpojumu faktoringu, saka eksperts.

Nordea Finance Latvia šī gada griezumā pārsvarā ir finansējusi jaunas automašīnas un tikai aptuveni 25% no visām šogad Nordea Finance Latvia finansētajām automašīnām bijušas lietotas vai mazlietotas, proti, vairāk nekā 60% no visām finansētajām lietotajām automašīnām ir ražotas pēdējo četru gadu periodā.

Nordea Finance Latvia, pateicoties portfeļa pieaugumam un zemam atsavināto aktīvu apjomam, pērno gadu izdevās noslēgt ar peļņu 6,905 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmuma neto apgrozījums pagājušajā gadā palielinājās līdz 10,829 miljoniem eiro, liecina Lursoft pieejamie dati.

SIA Nordea Finance Latvia iesniegusi 18. gada pārskatu, kurā publicētie dati liecina par veiksmīgi aizvadītu 2014. gadu. Nordea Finance Latvia kompetences jomas ietver pamatlīdzekļu finansējumu, kā arī pārdošanas finansējuma risinājumus iekārtu, tehnikas un auto izplatītājiem un tirgotājiem. Uzņēmums saviem klientiem nodrošina līzinga, pilna servisa autolīzinga, aizdevuma, kā arī faktoringa pakalpojumus.

2014. gada laikā līzinga nozarē jauno darījumu apjomi gada griezumā kritās par aptuveni 5%, bet faktoringa apgrozījums saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

AS Liepājas autobusu parks sadarbībā ar Nordea Finance Latvia realizējusi projektu jaunu pilsētas autobusu iegādei sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem. Projektu finansējusi Nordea Finance Latvia par kopējo projekta finansējumu 10,3 miljonu eiro apmērā, liecina medijiem sniegtā informācija.

AS Liepājas autobusu parks un Nordea Finance Latvia kopīgi realizētā projekta Par jaunu mazas ietilpības un pilsētas autobusu iegādi sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem ietvaros finansēta 43 Solaris pilsētas zemās grīdas autobusu un 14 Mercedes Benz ražoto mikroautobusu iegāde.

AS Liepājas autobusu parks pārstāvis Leonīds Krongorns komentē: «Jaunie autobusi aizvietos līdzšinējos Liepājas sabiedriskā transporta autobusus, no kuriem daudzi pārsnieguši pat 20 gadu vecumu un ir gan morāli, gan fiziski novecojuši, nespējot nodrošināt pasažieriem nepieciešamo pakalpojuma kvalitāti.»

Jaunie AS Liepājas autobusu parks autobusi būs aprīkoti ar elektroniskajām maršruta zīmēm, ļaujot gan dienas gaišajā, gan tumšajā laikā no attāluma identificēt sabiedrisko transportu. Jaunajos autobusos būs uzstādīta arī klimata kontrole, 22 collu liels augstas izšķirtspējas monitors un audio atskaņošanas iekārtas, ar kuru palīdzību gan vizuālā, gan audio formā tiks sniegta informācija par maršruta galapunktu, nākamo pieturu, maršruta numuru, bet starplaikā starp pieturvietām pasažieri tiks informēti par dažādiem pasākumiem un notikumiem pilsētā.

Pērn SIA Nordea Finance Latvia apgrozīja 7,1 milj. Ls (10,1 milj. eiro), kas ir par 1,5% vairāk nekā 2012. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka aizvadītajā gadā līzinga nozarē jauno darījumu apjomi saglabājās iepriekšējā gada līmenī un faktoringa apgrozījums pieauga par 15%, taču tajā pašā laikā arī ievērojami saasinājās konkurence.

SIA Nordea Finance Latvia 2013. gadu noslēgusi ar 4,0 milj. Ls (5,7 milj. eiro) peļņu

Uzņēmums pieder somu kompānijai Nordea Finance Finland Ltd. un darbojas kopš 1997.gada. Sākotnēji uzņēmums strādājis ar nosaukumu Latvijas Industriālā līzinga sabiedrība.

Pieprasījums pēc faktoringa palielinās, un, ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šis pakalpojums ir vēl maz pieprasīts, nākotnē var gaidīt straujāku izaugsmi, prognozē banku pārstāvji.

Lielāko īpatsvaru limitu ziņā aizņem lielie uzņēmumi, kas pārstāv tādas nozares kā graudkopība, metālapstrāde, kokrūpniecība un pārtikas tirdzniecība, stāsta Swedbank Faktoringa nodaļas projektu vadītājs Arnis Ārmanis. Arvien vairāk klientus interesē eksporta faktorings un vietējais faktorings ar apdrošināšanu, jo klients tādā veidā pasargājas no pircēja nemaksāšanas riska.

Nordea Finance Latvia faktoringa portfelis šī gada sākumā bija mazāks, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, taču vasarā atgriezās iepriekšējā gada līmenī, sasniedzot 21 miljonu latu, norāda Nordea Finance valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits. Kopumā faktoringa darījumiem ir tendence pieaugt, taču Latvijā faktoringa izmantošana ievērojami, apjomu ziņā par 3-4 reizēm, atpaliek no citām Baltijas valstīm.

Līzinga jauno darījumu apjoms nozarē šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 8,8%, bet faktoringa jaunie limiti pieauguši par 27,8%, informē Nordea.

Līzinga un faktoringa portfelis valstī pieaudzis par 11,7%, sasniedzot 1,37 miljardus eiro.

Šī gada pirmajā pusgadā vērojama arvien pieaugoša interese gan par vieglo automašīnu, gan lauksaimniecības tehnikas, kā arī komerctransporta līzingu. Savukārt nogaidošas pozīcijas jaunas tehnikas iegādē šobrīd ir ostu, dzelzceļa un ar to saistītās loģistikas nozarēs, kas skaidrojams ar pārvadājamo kravu cenu kritumu, kā arī pārtraukumu atbilstošās Eiropas Savienības (ES) un nacionālās atbalsta programmās.

Pirmais pusgads Latvijas līzinga nozarē iezīmējies ar konkurences pieaugumu. Finansējuma likmes vairs nav iespējams būtiski samazināt, tāpēc konkurence izpaužas līzinga pirmo iemaksu kritumā. Piemēram, auto līzinga piedāvājumos atkal parādījušās 0% pirmās iemaksas, kas aktīvi nebija vērojamas 8 gadus. Lai arī patērētāju finansēšanas regulējums pēdējos gados Latvijā būtiski uzlabojies, ņemot vērā globālās krīzes sāpīgās mācības, tomēr klientiem un finansētājiem rūpīgi jāizvērtē, vai iesaistīties paaugstināta riska darījumos ar zemām pirmajām iemaksām.

Banku un nebanku kreditētāju lobiju savstarpējās cīņās dominē emocijas, un patērētāja intereses bieži paliek otrajā plānā. Pētījumā apkopojot tirgū pieejamās iespējas aizņemties patēriņam, galvenais secinājums ir šāds – neatkarīgi no aizdevēja patēriņa kredīts nebūs lēts, otrdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan ātro kredītu devēju nosacījumi nav saucami par draudzīgiem, tomēr jāsecina – kopējās īstermiņa aizdevuma izmaksas, ja rēķina mēneša griezumā, ir stipri līdzīgas gan bankās, gan ātro kredītu firmās. Vienīgi – bankas mazos kredītus nepiedāvā.

Diena analizēja kreditēšanas piedāvājumus un noteikumus trīs Latvijas komercbankās un divu nebanku kredītdevēju – 4finance un MCB Finance Latvia – pakalpojumos. Pētījumā tika apskatīti šādi banku produkti: bankas Nordea overdrafts un patēriņa kredīts, Swedbank overdrafts/kredītlīnija un patēriņa kredīts, bankas Citadele patēriņa kredīts, kā arī populārāko ātro kredītdevēju (Smscredit.lv (4finance) un Credit24.lv (MCB Finance Latvia)) piedāvātie aizņēmumi.

Jauna komercķīla reģistrēta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Latraps, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir SIA Nordea Finance Latvia, komercķīlas nodrošināto prasījuma maksimālo summu veido 14,76 miljoni latu.

Kooperatīvā sabiedrība par labu Nordea Finance Latvia ieķīlājusi visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Uzņēmuma pārstāvji portālam db.lv skaidroja, ka komercķīla reģistrēta apgrozāmajiem līdzekļiem, lai varētu norēķināties ar zemniekiem, kā arī iepirkt nepieciešamo preci (piemēram, minerālmēslus) nākamajai sezonai.

Pēc datiem, kas redzami Komercķīlu reģistrā, Latraps šogad reģistrētas jau trīs komercķīlas, to kopējā summa veido 46,84 miljonus latu.

Līzinga finansējuma pieejamība ir svarīga kvalitatīva autoparka attīstībai, līdz ar to pozitīvi jāvērtē fakts, ka līzinga tirgū saasinājusies konkurence pēc Swedbank Līzinga atgriešanās tirgū, ziņu atzina Latvijas Auto asociācijā.

Līzinga pieejamība esot īpaši būtiska, ņemot vērā sabiedrības nelielos uzkrājumus, kas neļauj iegādāties automobili par saviem līdzekļiem. Automobiļu finansēšanā būtisks notikums pērn bija Swedbank Līzinga atgriešanās jaunu automobiļu līzinga tirgū, uzsver asociācijā. Kompānija pērn ieguvusi 19% tirgus. Atgriešanās ievērojami vairojusi konkurenci un ir viens no iemesliem būtiskam finansējuma pieaugumam privātpersonām.

Eksperti gan norāda, ka līderis visā pēckrīzes periodā ir Nordea Finance, kas saglabāja pārliecinošu līderpozīciju arī 2015.gadā ar 30% tirgus daļu. Viens no ievērojamiem līzinga tirgus klientiem ir autonomas kompānijas, kas kopumā nodrošinot 15-20% no visiem līzinga darījumiem. Autonomas uzņēmumu līzinga darījumi 2015.gadā Latvijā veidoja apmēram 15% no korporatīvajos darījumos iegādātām jaunajām automašīnām. Šādu darījumu ietekme Latvijas auto līzinga nozarē esot būtiska, piemēram, 40 automašīnu nomas iegāde mēneša griezumā veido apmēram 6-8% no auto līzinga darījumiem.

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance AS valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma Latvijas filiāles vadītājs Andris Morozovs kļuvis arī par If Grupas Baltijas biznesa segmenta vadītāju, informē kompānijas pārstāvji.

Vienlaikus ar stāšanos Baltijas biznesa segmenta vadītāja amatā, Andris Morozovs arī kļuvis If Grupas Uzņēmējdarbības vadības grupai locekli, kas ir uzņēmuma augstākās vadības komanda.

Andris Morozovs apdrošināšanas sabiedrībā darbojas kopš tās pirmsākumiem 1999.gadā, kad, apvienojoties zviedru Skandia un norvēģu Storebrand nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, Latvijā zināmais apdrošinātājs Sampo tika pārveidots par If Latvia. 1999.gadā viņš pildīja If Latvia Privātpersonu apkalpošanas daļas direktora amatu un no 2001.gada darbojās uzņēmuma valdē.

Savukārt 2004. gadā Andris Morozovs kļuva par If Latvia valdes priekšsēdētāju.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 59 komercķīlas, bet 48 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 128 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Pindstrup Latvia, kā parādnieku norādot AS Pindstrup Mosebrug. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 9,75 miljoni eiro. Ķīlas ņēmējs ir AS Danske Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi Beet&Feed Ingredients, un tās vērtība ir 4 miljoni eiro. Ķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi AS Valmieras stikla šķiedra – 3,75 miljoni eiro. Tās ņēmēja bijusi AS SEB banka.

No jaunajiem pirkumiem līzingā pēc aktīvu veida 1.ceturksnī populārākais ir bijis autolīzings – tas veido 39% no gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtajiem līgumiem jeb 33,78 miljonus latu, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nākamie populārākie ir iekārtu līzings – 23,97 miljoni latu jeb 28% no jauno pirkumu portfeļa, un komerctransporta līzings – 23,45 miljoni latu jeb 27%. Vismazāko daļu jauno pirkumu veido nekustamā īpašuma līzings – 1,55 miljoni latu jeb 1,8%.

«Pirmā ceturkšņa līzinga tirgus rādītāji nav nekāds pārsteigums, bet gan pierādījums tam, ka līzinga tirgū novērojama stabilitāte pēc ievērojamā krituma krīzes gados, it īpaši industriālā līzinga sektorā. Pieaugums industriālā līzinga sektorā liecina par to, ka uzņēmumi ir atsākuši atjaunot savas ražotnes, kas savukārt apstiprina valsts izaugsmes tendences», tā LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Šā gada pirmā ceturkšņa laikā līzingā no jauna noslēgto darījumu summa sasniedza 132,26 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

Populārākais jauno darījumu objekts bijis automašīnas (41%), tad seko komerctransports (28%) un iekārtas (25%).

Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītājs Jevgenijs Belezjaks skaidro, ka jauno darījumu apjoma pieaugums norāda uz to, ka līzinga tirgū sākusies sabalansēta izaugsme – tirgus ir nostabilizējies, nav vairs būtisku kritumu vai neproporcionāla kāpuma.

Kā liecina LLDA apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis Latvijā uz 31. martu bija 1,1 miljards eiro, kas ir par 1,1% mazāk nekā 2013. gada beigās. Līzinga portfelī joprojām dominē finanšu līzings, ar 889,3 miljonu eiro portfeli aizņemot 80% līzinga tirgus.

Kopumā marta beigās līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,218 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2013. gada beigām, kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir nedaudz sarucis – par 1,1%.

Šā gada pirmajā ceturksnī līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 1,6%, savukārt faktoringa portfelis ir krietni pieaudzis – par 10%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis Latvijā 1. ceturkšņa beigās bija 1,103 miljardi eiro, no kā 866,6 miljoni eiro ir finanšu līzings, 236 miljoni eiro – operatīvais līzings.

Gada pirmo trīs mēnešu laikā no jauna līzingā iegādāts autotransports par 64,6 miljoniem eiro, iekārtas – par 34,2 miljoniem eiro, komerctransports – par 32,9 miljoniem eiro.

Savukārt faktoringa portfelis Latvijā šā gada 1. ceturkšņa laikā ir ievērojami pieaudzis, sasniedzot 126 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2014. gada beigās.

Kopumā 31.martā līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,228 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada beigām, ir par 1% mazāk.

Šā gada pirmā pusgada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 6,6% jeb 79 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada jūnija beigās bija 1,28 miljardi eiro. No tā 77% jeb 988 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 295 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 149,6 miljoni eiro, kas ir nedaudz – par 1,6% - mazāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pusgada beigās bija 1,43 miljardi eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmā pusgada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – sešu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 182,5 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 82,6 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 65,9 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 112 komercķīlas, bet 165 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 197 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 136 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi eiro.

Kā liecina UR dati, lielāko komercķīlu reģistrējusi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme – 67,5 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi kompānija Solaris Bus&Coach S.A.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA NIF Projekts 1 – tās apmērs bijis 8,5 miljoni eiro, un ķīlu ņēmusi AS Reverta.

Savukārt trešo komercķīlu devusi SIA Norde – 2,8 miljonu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi SIA Nordea Finance Latvia.

Jaunu automašīnu pārdošana un jaunu auto līzinga darījumi iet roku rokā, Dienas Biznesa rīkotajā forumā Auto 2017 sacīja Nordea Finance Latvia vadītājs Ivars Šmits.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā jaunu automašīnu reģistrāciju skaits pieaudzis par 24%, salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni, liecina Latvijas Auto asociācijas dati.

Trijos mēnešos reģistrēts 3451 jauns automobilis - pasažieru un vieglais komerctransports (līdz 3,5t), tādejādi jau septīto mēnesi pēc kārtas iezīmējot jaunu auto tirdzniecības pieaugumu Latvijā.

Pieprasījuma pieaugums pirmajā ceturksnī ir gan jauniem pasažieru automobiļiem, gan vieglajam komerctransportam, attiecīgi par 21% un par 39% attiecībā pret 2013.gada 1.ceturksni.

Izmantojot līzinga pakalpojumus, šī gada pirmajā ceturksnī iegādāti 1698 automobiļi jeb 49% no pārdoto automašīnu kopskaita. Privātpersonas šī gada pirmajos trijos mēnešos iegādājušās 699 auto jeb 20% no realizēto automobiļu kopskaita, no kurām 53% jeb 371 iegādāta, izmantojot līzinga kompāniju finansējumu. Juridisko personu auto iegādē līzinga kompānijas saglabājušas tādu pašu līmeni kā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu uzvarējis Māris Skujiņš, piektdien, 1.jūnijā informēja konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

«Konkursā piedalīties bija liels prieks. 20 gadus kā profesionālis esmu bijis saistīts ar finanšu sfēru, bet pēdējā laikā esot ārpus Latvijas, tomēr esmu secinājis, ka VID pēdējos gados krietni pavirzījies uz priekšu un veikti uzlabojumi, ko mēs kā klienti izjūtam. Prioritāte iespējamā amatā – skatīties, kāda ir klientu apmierinātība ar pakalpojumiem,» teica M. Skujiņš. Viņš uzskata, ka atslēgvārds VID attīstībai ir optimizācija. Svarīgi arī samazināt nodokļu plaisas, uzlabot nodokļu maksāšanas procesu, lai tas būtu ērts un patīkams.

Jautāts, kas darāms ekonomikas mazināšanā, M.Skujiņš teica, ka jāturpina VID iesākatais pēdējā pusotra vai divu gadu laikā, kā arī jāmeklē jaunas ēnu ekonomikas apkarošanas metodes digitālajā ekonomikā, kurā rodas arvien jauni biznesa veidi. Viņš arī piebilda, ka jādomā arī ne tikai par veco problēmu apkarošanu, bet arī par to, kā tikt klāt jaunajām, jo uzņēmējdarbības formas visu laiku mainās.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis AS Dobeles dzirnavnieks, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 41 miljons latu, un to ņēmusi AS Swedbank.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 1,128 miljonu latu vērtībā reģistrējis automašīnu tirgotājs SIA Norde, un tās ņēmējs bijusi SIA Nordea Finance Latvia.

Pagājušajā nedēļā 7,29 miljonu latu vērtu komercķīlu AS Swedbank reģistrējusi būvniecības kompānija SIA Selva Būve. Tāpat AS Swedbank ņēmusi 6,8 miljonu latu vērtu komercķīlu, kuras devējs bijusi betona konstrukciju ražotājs SIA A.B.Tons Construction.

Komercķīlu 632 tūkstošu latu apmērā reģistrējusi SIA Teliks Grupa, un tās ņēmēja bijusi AS Swedbank. Uzņēmums nodarbojas ar ar polipropilēna maisu un tīkliņmaisu vairumtirdzniecību, kā arī mīksto konteineru izgatavošanu.

Noslēdzies AS Liepājas autobusu parks izsludinātais konkurss par finanšu līzinga pakalpojumu sniegšanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Finanšu līzings nepieciešams, lai iegādātos autobusus, kas tiks izmantoti pilsētas pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Liepājas pilsētā.

Liepājas autobusu parks izsludināja atklātu konkursu, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Konkursā tika saņemti divi piedāvājumi.

Līzinga pakalpojumus Liepājas autobusu parkam sniegs Nordea Finance Latvia un kopējā līgumcena ir 883 tūkstoši eiro.