1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Pēc tam, kad Komisija 2. augustā viesabonēšanas salīdzinošā novērtējuma tīmekļa vietnē publicēja "melno avju" sarakstu, visi mobilo sakaru operatori tagad ir informējuši Komisiju par "eirotarifiem", ko tie piedāvā saviem abonentiem, kā to prasa jaunā ES Viesabonēšanas regula. Visi šie eirotarifi tagad ir apkopoti Komisijas tīmekļa vietnē.

Pirmie rezultāti ir Eiropā viesabonējošiem mobilo sakaru abonentiem labvēlīgi: 23 no 27 ES dalībvalstīm ir vismaz viens mobilo sakaru operators, kas piedāvā zemākus viesabonēšanas tarifus nekā regulā noteiktie.

"Pateicoties ES neatslābstošajam spiedienam, no šodienas patērētāji var pilnībā izvērtēt, kādi jaunie eirotarifi Eiropā tiek piedāvāti mobilo sakaru viesabonēšanai," teica Viviana Redinga, ES telekomunikāciju komisāre. "Es ar prieku varu teikt, ka visi mobilo sakaru operatori tagad izpilda likuma prasības un ka arī tās dažas "melnās avis", kuras mēs minējām pirms trim nedēļām, pa šo laiku ir "atgriezušās ganāmpulkā". Tomēr tas, ka tagad priekšstats ir pilnīgs, nenozīmē to, ka darbs ir paveikts. Komisija kopā ar nacionālajiem telekomunikāciju regulatoriem izskatīs jauno viesabonēšanas piedāvājumu kvalitāti, pārskatāmību un to, cik ērti tie izmantojami patērētājiem. Tas dos iespēju šoruden novērtēt, vai tagad konkurence viesabonēšanas tirgū ir lielāka un vai patērētājiem tiešām ir jāmaksā mazāk."

Rīt, 3.janvārī, notiks Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā paredzēts izsludināt tautas nobalsošanu par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē pieņemšanu.

Tautas nobalsošana šajā jautājumā jāizsludina, jo Saeima 22.decembrī noraidīja vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Lemjot par tautas nobalsošanas dienu, CVK ir jāievēro likums Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kas paredz, ka tautas nobalsošana par vēlētāju rosinātu Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā noraidīšanas Saeimā. Tautas nobalsošana sarīkojama sestdienā. Lai tautas nobalsošanu varētu nodrošināt arī ārvalstīs, CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars rosinās par tautas nobalsošanas dienu noteikt vēlāko iespējamo datumu – 18.februāri.

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā ES viesabonēšanas regula, lai samazinātu mobilo sakaru tīklu izmantošanas maksu turpat par 70 %, Komisija šodien atklāja tīmekļa vietni, lai salīdzinoši novērtētu, kā mobilo sakaru operatori visās 27 dalībvalstīs piemērojuši jaunos ES noteikumus.

Komisija konstatēja, ka pārliecinošs mobilo sakaru operatoru vairākums ievēro ES regulas prasības, piedāvājot klientiem jauno "eirotarifu" (tarifs, kas nepārsniedz 0,49 euro minūtē par ārzemēs veiktajiem zvaniem, un 0,24 euro - par ienākošajiem zvaniem, bez PVN). Komisija atzīmē, ka daudzi operatori piedāvāja eirotarifu jau jūlija sākumā, tomēr citi operatori nogaidīja līdz pēdējam izpildes termiņam - 30. jūlijam. Daži operatori piedāvā arī cenu, kas zemāka par ES noteikto cenu, vai jaunus viesabonēšanas komplektus. Ir pamats uzskatīt, ka operatori vienmērīgi uzsākuši regulas īstenošanu, tomēr daži nepārskatāmi piedāvājumi apdraud patērētāju iespējas pilnībā izmantot ES jauno noteikumu priekšrocības.

Sākot no augusta, telekomunikāciju kompānijas BITE Latvija klienti varēs veikt starptautiskos zvanus par zemākām cenām 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs - šīs izmaiņas ieviestas, atbilstoši ES jaunajai regulai. Minētajā reģionā izejošie zvani kļūs par 46% lētāki, bet ienākošo zvanu cenas samazināsies par 39 %. (Pievienoti arī LMT un Tele2 komentāri.)

Saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju jaunie samazinātie tarifi tiks piemēroti visiem BITES klientiem automātiski - klientiem nebūs īpaši jāreģistrējas vai jāierodas BITES salonā, lai gūtu iespēju ārzemēs zvanīt par zemākiem tarifiem, lai gan ES jaunā regula ierosina, ka klientiem vispirms būtu jāreģistrējas pie sava operatora, lai izmantotu jaunos tarifus.

Sākot no augusta, visi SIA BITE Latvija klienti, esot 27 ES valstīs, automātiski varēs zvanīt par 0,40 Ls/min (iekļaujot PVN) un saņemt zvanus par 0,19 Ls/min (iekļaujot PVN). Dodoties uz Lietuvu, kompānijas klienti varēs gūt labumu no BITES darbības abās valstīs un arī turpmāk saņemt ienākošos zvanus bez maksas.

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Savienības viesabonēšanas regula Eiropas Komisija (EK) aptaujājusi 95 mobilo sakaru operatorus par to, kad tie piedāvājuši un ieviesuši eirotarifu, un kāda konkrēti bijusi tā likme. Dažu operatoru piedāvājumi apdraudot patērētāju iespējas pilnībā izmantot jaunos noteikumus, bet Latvijas mobilo sakaru operatori tiek īpaši izcelti, jo tie uz Komisijas anketu nav atbildējuši vispār.

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Savienības (ES) viesabonēšanas regula, lai samazinātu mobilo sakaru tīklu izmantošanas maksu turpat par 70%, Komisija šodien atklājusi tīmekļa vietni, lai salīdzinoši novērtētu, kā mobilo sakaru operatori visās 27 dalībvalstīs piemērojuši jaunos ES noteikumus.

Komisija konstatējusi, ka pārliecinošs mobilo sakaru operatoru vairākums ievēro ES regulas prasības, piedāvājot klientiem jauno "eirotarifu" (tarifs, kas nepārsniedz 0,49 euro minūtē par ārzemēs veiktajiem zvaniem, un 0,24 euro - par ienākošajiem zvaniem, bez PVN). Komisija atzīmē, ka daudzi operatori piedāvāja eirotarifu jau jūlija sākumā, tomēr citi operatori nogaidīja līdz pēdējam izpildes termiņam - 30. jūlijam. Daži operatori piedāvā arī cenu, kas zemāka par ES noteikto cenu, vai jaunus viesabonēšanas komplektus. Esot pamats uzskatīt, ka operatori vienmērīgi uzsākuši regulas īstenošanu, tomēr daži nepārskatāmi piedāvājumi apdraudot patērētāju iespējas pilnībā izmantot ES jauno noteikumu priekšrocības.

Tautas nobalsošana par krievu valodas noteikšanu par otru valsts valodu Latvijā notiks 18.februārī.

Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma 18.februārī izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu.

Par referenduma datumu izvēlēties 18.februāri rosināja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, lai varētu nodrošināt tautas nobalsošanas norisi arī ārvalstīs.

Tautas nobalsošana šajā jautājumā bija jāizsludina, jo Saeima 22.decembrī noraidīja vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Tele2 un Bite Latvija norāda, ka klienti viesabonēšanas iespējas izmanto arvien aktīvāk, bet pretējs viedoklis ir Latvijas Mobilajam telefonam.

«Tele2 viesabonēšanas iespējas izmanto aizvien vairāk klientu,» Db pavēstīja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis, paskaidrojot, ka jaunā cenu politika ir būtiski mainījusi Latvijas iedzīvotāju mobilo sakaru pakalpojumu izmantošanas paradumus ārzemēs.

«Pieejamo cenu dēļ aizvien vairāk cilvēki, atrodoties ārzemēs, uz Latviju zvana, nevis sūta īsziņas. Mūsu klienti atzinīgi novērtē un aktīvi izmanto iespēju uz Latviju zvanīt no Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas, jo ienākošie zvani ir bez maksas,» norādīja J.Spoģis. Savukārt Latvijas Mobilais telefons (LMT) būtiskas izmaiņas pakalpojuma izmantošanas intensitātē nav novērojis. «Lietotāju skaits nav palielinājies, pat pretēji - ir nedaudz samazinājies ekonomiskās situācijas dēļ,» Db informēja LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis, piebilstot, ka lietotāji ir samazinājuši izdevumus mobilajiem sakariem, iespējams, tos notērējot citiem mērķiem. «Lai gan Regula nozīmīgi samazināja viesabonēšanas tarifus, pakalpojuma izmantošana nav būtiski pieaugusi. Tomēr lietotāji īpaši novērtē izdevīgos zvanu saņemšanas un atzvanu tarifus,» atzīmēja V.Jalinskis. Arī Bite Latvija klienti, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir sākuši aktīvāk izmantot viesabonēšanas pakalpojumus. «Šī tendence acīmredzami ir novērojama valstīs, kurp Latvijas iedzīvotāji dodas atpūsties vai apmeklē nozīmīgus sporta pasākumus,» Db pastāstīja Bite Latvija Sabiedrisko attiecību menedžere Natalija Rodionova. Arī šovasar, pildot Eiropas Komisijas (EK) Regulu, mobilo sakaru operatori vēl nedaudz ir samazinājuši viesabonēšanas tarifus. Lai novērtētu, kādu ietekmi tas atstās uz klientu paradumiem, operatori norāda, ka to rādīs laiks. «Klientu paradumi nemainās tik ātri, kā mainās cenas. Tāpēc mēs uzskatām, ka viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas palielināšanās tendence saglabāsies un pieaugs,» tā N. Rodionova. Tam piekrīt arī LMT. «Par to vēl ir pāragri spriest. Izmaiņas nebija tik būtiskas, lai jūtami ietekmētu izmantošanu, īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā,» paskaidroja V.Jalinskis.

Mobilo tālruņa lietotājiem nākamā gada vasarā par īsziņu sūtīšanu no ārzemēm ES teritorijā būs jāmaksā daudz mazāk.

Eiropas Komisija otrdien, 23. septembrī ierosināja no 2009. gada 1. jūlija samazināt īsziņu viesabonēšanas maksu par 60 %. ES iedzīvotājiem, kas uzturās citās ES valstīs, nevajadzētu maksāt vairāk kā EUR 0.11 par vienu īsziņu, salīdzinot ar pašreizējo pakalpojuma maksu, kas ES vidēji ir EUR 0.29.

Komisija arī vēlas uzlabot pārredzamību attiecībā uz sērfošanu tīmeklī un datu lejupielādēšanu mobilajā telefonā, atrodoties ārzemēs — klientiem, kas pieraduši pie lētākiem datu pārraides pakalpojumiem savā valstī, jābūt labāk pasargātiem pret šokējošiem viesabonēšanas rēķiniem, kas var sasniegt vairākus tūkstošus euro. Priekšlikumi tiks iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei, kuriem tie ir jāapstiprina pirms tie kļūst par tiesību aktiem. ES jau 2007. gada vasarā par 60 % samazināja maksu par zvanu veikšanu un saņemšanu ārzemēs (balss pakalpojumu viesabonēšana).

Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis motivētu rakstu Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, prasot grozījumu likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» otrreizēju caurlūkošanu.

Tādējādi Saeimai jau trešo reizi būs jāstrādā ar šo likumprojektu. Jāatgādina, ka Saeimas sākotnēji atbalstītie likuma grozījumi paredzēja no 2015. gada 1.janvāra atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, nosakot, ka vēlētāju iniciatīvām nepieciešamie vienas desmitās daļas paraksti jāsavāc pašiem iniciatīvas autoriem. Šos grozījumus Valsts prezidents atgrieza Saeimā, argumentējot, ka tie nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu. Tad Saeima atbalstīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā kārtā būs jāsavāc 50 tūkstoši vēlētāju parakstu salīdzinājumā ar pašlaik noteiktajiem 10 tūkstošiem parakstu. Savukārt no 2015.gada būs nepieciešams savākt vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu.

No šīs vasaras, lietojot ārzemēs mobilo telefonu, patērētāji Eiropas Savienībā maksāja līdz pat 60 % mazāk. Eiropas mobilo sakaru operatori atbilstīgi plānam veic pāreju uz eirotarifu. Šāds secinājums bija izdarīts 27 valstu sakaru reglamentējošo iestāžu (apvienojušās Eiropas Reglamentējošo iestāžu grupā - ERIG) pētījumā, ko veica sadarbībā ar Eiropas Komisiju.

Mobilo sakaru operatori vairumā gadījumu izpildījuši prasības no 30. jūlija ieviest, piedāvāt un darīt pieejamu eirotarifu (ne vairāk par 49 eirocentiem (bez PVN) par minūti par zvanu no ārzemēm un ne vairāk par 24 eirocentiem (bez PVN) par ārzemēs ienākošajiem zvaniem) visiem saviem viesabonēšanas klientiem. Līdz 30. augustam aptuveni 200 miljoni ES patērētāju jau bija pārgājuši uz eirotarifu. Daudzi sakaru operatori jau pirms likumā paredzētā termiņa eirotarifu bija ieviesuši un aktivizējuši jūlijā vai augustā. ERIG pētījums liecina, ka operatori vairumā gadījumā ir ceļā uz jaunajiem pārskatāmības noteikumiem, kas paredzēti ES viesabonēšanas regulā.

Mazturīgajiem ir iespēja sakrāt vienu santīmu dienā, lai viņiem būtu iespēja samaksāt vienu latu un parakstīties par referenduma rīkošanu, aizstāvot diskutablās ieceres referendumu ierosināšanu padarīt būtiski sarežģītāju, šodien žurnālistiem izteicās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

«Viens lats gada laikā, tas ir mazāk nekā viens santīms dienā. Ja tas ir jautājums, kas mazturīgam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs, tad katrā ziņā ir iespējams vienu santīmu dienā sakrāt. Ir domāts par daudzām un dažādām iespējām, kā atvieglot šo parakstu vākšanu. Tagad tas nebūs mēnesis, bet gads,» teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pagaidām gan nav precīzi zināms, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā par parakstīšanos kāda no likumā noteiktajām pašvaldību institūcijām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt «tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas» apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi. Taču izskanējusi arī versija, ka parakstīšanās varētu maksāt vienu latu.

Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu neapturēt 18.februārī plānoto referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, pēc tiesas rīcības sēdes paziņoja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Viņš piebilda, ka Satversmes tiesa neesot saskatījusi tik būtiskus juridiskus argumentus, kas ļautu tai apturēt referendumu.

Tomēr Satversmes tiesa pieņēmusi izskatīšanai 30 Saeimas deputātu iesniegto pieteikumu, kurā apstrīdēts iecerētais referendums par krievu valodas statusu.

Jāatgādina, ka deputāti savā pieteikumā Satversmes tiesai bija apstrīdējuši grozījumus Satversmē, kas attiecas uz krievu valodas statusu, un lūguši piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18. februārī plānotā referenduma norisi.

DB jau rakstīja, ka Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) nolēma 18.februārī izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Par referenduma datumu izvēlēties 18.februāri rosināja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, lai varētu nodrošināt tautas nobalsošanas norisi arī ārvalstīs.

Vienotības rosinājums likt tautas nobalsošanas finansēšanu atstāt pašu referenduma ierosinātāju ziņā ir drauds tautas balsij, teikts partijas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņojumā.

Otrdien, 27. martā, Saeimas Juridiskajā komisijā skatīs likumprojektu «Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu»», ko sagatavojusi partija Vienotība. ZZS paziņojusi par to, ka neatbalstīs šo likumprojektu.

«Ja atbalstīsim Vienotības priekšlikumu, kļūsim par unikālu valsti, kurā pilsoņu iniciatīvai jāsavāc neadekvāti liels parakstu daudzums, pašiem pilnībā to finansējot. Latvijas iedzīvotāji varēs aizmirst par iespēju lemt par būtiskiem jautājumiem tautas nobalsošanā,» norāda Saeimas Juridiskās komisijas pārstāve (ZZS) Dana Reizniece-Ozola.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars prognozē, ka tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu varētu sarīkot 30.jūlijā.

Cimdars aģentūrai BNS sestdienas vakarā sacīja, ka CVK sēde par laiku tautas nobalsošanai notiks jau pirmdien.

Ja šajā dienā jau tiks saņemts Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājums par Saeimas atlaišanu, tā varētu notikt 30.jūlijā.

Likums paredz, ka tautas nobalsošanu CVK jāsarīko divu mēnešu laikā.

Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima būs uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām būs jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas, nosaka Satversme.

Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.

Neraugoties uz saulaino laiku, tautas nobalsošanā par 10. Saeimas atlaišanu vēlētāji ir aktīvi pauduši savu gribu – datu apkopošana vēl turpinās, taču līdz šim apkopotie dati liecina, ka referendumā piedalījušies vismaz 43.6 % jeb vairāk nekā 672 tūkst. vēlētāji.

Pretēji Saeimas opozīcijas paustajai vēlmei Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās likuma grozījumus «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu», kuri nosaka, ka no 2015.gada iniciatīvas grupai, lai rosinātu referendumu, būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu.

Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta vadītāja vietnieks Mārtiņš Drēģeris sacīja, ka Valsts prezidents izsludinās likuma grozījumus referendumu jautājumā, vienlaikus pievienojot dokumentu, kas skaidros viņa motivāciju un iespējamo turpmāko rīcību šajā jautājumā.

Likuma grozījumus prezidents izsludinās, visticamāk, nākamnedēļ.

Jau ziņots, ka ar lūgumu atdot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pie prezidenta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Saskaņas centrs (SC) frakciju deputātu vārdā vērsās Uldis Augulis un Jānis Urbanovičs.

Opozīcijas partijas pārstāvošie deputāti uzskata, ka Saeimas pieņemtais likumprojekts ir vērsts uz pilsoņu iespēju samazināšanu ietekmēt valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu un tajā ietvertās normas, kas sarežģī tautas nobalsošanas ierosināšanas kārtību, ir tiešo demokrātiju un pilsoņu līdzdalību ierobežojošas.

No 2017. gada 15. jūnija stājas spēkā jauna viesabonēšanas sistēma – viesabonē kā mājās princips – ceļo uz ārzemēm un maksā par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi par tādām pašām cenām, kā pašmāju mobilo sakaru operators piemēro iekšzemes tarifiem, atgādina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

tas nozīmē, ka operatori vairs nevarēs no lietotājiem iekasēt papildu maksu par viesabonēšanas pakalpojuma sniegšanu. Vienlaikus operatoriem saglabāsies pienākums maksāt vairumtirdzniecības maksu citas valsts operatoram. Lai arī vairumtirdzniecības tarifi šobrīd jau ir ievērojami samazināti, šādas papildu izmaksas joprojām var būt diezgan ievērojamas.Lielākā daļa operatoru šobrīd piedāvā tarifu plānus, kuros iekļautā maksa par datu pārraidi ir mazāka par 7,70 EUR/GB.

Tas nozīmē, ka pietiekami bieži var veidoties situācijas, ka Latvijas operatora izmaksas periodā, kad lietotājs atrodas ārpus Latvijas, pārsniegs ieņēmumus, kurus operators gūst no lietotāja.Vienlaikus kā labs signāls ir Eiropas līmenī pieņemtais lēmums pakāpeniski samazināt vairumtirdzniecības maksu par datu pārraides izmantošanu viesabonēšanā. Paredzēts, ka vairumtirdzniecības maksa turpinās pakāpeniski samazināties, 2022. gada 1. janvārī sasniedzot 2,5 EUR/GB. Šāda vairumtirdzniecības tarifu samazināšana sekmētu arī iekšzemes tarifu samazināšanos.

Eiropas Savienības parlaments piekāpies mobilo sakaru nozares lobijam un pretēji Industrijas komitejas lēmumam ļauj operatoriem iekasēt naudu arī par nenotikušām sarunas sekundēm.

Db jau vēstīja (11.03.2008.), ka Eiroparlamenta Industrijas komiteja atbalstīja viedokli, ka runājot arī viesabonēšanas režīmā klientam jāmaksā tikai par iztērētajām sarunas sekundēm.

Tomēr šodien parlaments apstiprinājis regulējumu, kurā noteikts, ka viesabonēšanas režīmā norunājot tikai, piemēram, 15 sekundes, klientam būs jāmaksā par 30 sekunžu sarunu. Tomēr pēc 30 sekunžu sliekšņa samaksa par sarunu tiks aprēķināta par katru norunāto sekundi.

Eiroparlamenta deputāti regulējumā ieviesuši arī jauninājumu, kas mobilo sakaru operatoriem ar nākamā gada jūliju liegs iekasēt papildus samaksu par ienākošā balss pasta ziņām, bet īsziņa ar šā gada 1. jūliju nedrīkstēs maksāt vairāk par 11 eirocentiem.

No 1. jūlija Eiropas Savienība (ES) ieviesīs maksas griestus īsziņām un mobilo interneta sakaru lietošanai citu dalībvalstu tīklos — šādu likumdošanas priekšlikumu 22.aprīlī Strasbūrā atbalstīja Eiropas Parlaments.

Jaunā regula turpinās viesabonēšanas maksu pazemināšanu, ko ES uzsāka 2007. gadā, sākumā nosakot cenu griestus tikai mobilo telefonu zvaniem.

Šodien pieņemtā regula nenosaka konkrētus tarifus, bet robežas, kurās operatori varēs konkurēt. Maksai par mobilā telefona zvaniem, ko persona veic vai saņem ārzemēs, t.i. atrodoties cita operatora tīklā, noteikti šādi griesti: no šā gada 1. jūlija - ne vairāk kā 0.43 eiro minūtē, neskaitot PVN par izejošajiem zvaniem un 0.19 eiro ienākošajiem zvaniem, bet no 2010. gada 1. jūlija: 0.39 eiro minūtē (bez PVN) par izejošajiem un 0.15 eiro par ienākošajiem zvaniem, savukārt no 2011. gada 1. jūlija: 0.35 eiro minūtē bez PVN par izejošajiem un 0.11 eiro ienākošajiem zvaniem.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert Poterings un Vācijas kanclere Angela Merkele šodien Briselē parakstīja regulu par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos. Regula, kuras mērķis — samazināt Eiropas Savienībā viesabonēšanas izmaksas, līdz ar to varēs stāties spēkā šā gada 30.jūnijā, ziņo Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Pēc tam, kad klients ir pieteicies lētajam Eirotarifam, operatoram ir dots mēnesis laika, lai pārslēgtu klienta telefonu jaunajam tarifam, kā rezultātā vēl mēnesi klients saņems dārgo rēķinu. Tādējādi lielākajai daļai mobilo sakaru lietotāju Eiropas Komisijas izcīnītie tarifi būs pieejami tikai no 1. oktobra.

"Šī ir laba diena 140 miljoniem mobilo telefonu lietotājiem Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisijas rīkojās ātri, izlēmīgi un efektīvi mūsu pilsoņu interesēs. Regula stāsies spēkā rekorda cienīgā laikā, paejot tikai 11 mēnešiem, kopš Eiropas Komisija iesniedza regulas priekšlikumu. Regula par viesabonēšanu stāsies spēkā šīs nedēļas beigās, 30.jūnijā. Sākot ar šo vasaru, mobilo telefonu lietotāji gūs labumu no pastāvīgas viesabonēšanas maksu samazināšanās," teica Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs H. G. Poterings.

No 30. augusta kļūs lētāk piezvanīt vai saņemt zvanu, ceļojot pa ES. Cenu griesti viesabonēšanas zvaniem (eirotarifs), ko ES ieviesa 2007. gadā, samazināsies no EUR 0.49 līdz EUR 0.46 minūtē (bez PVN) par zvana veikšanu un no EUR 0.24 līdz EUR 0.22 minūtē (bez PVN) par zvana saņemšanu, atrodoties citā ES valstī.

Cenu samazinājumu par viesabonēšanas zvaniem no 30. augusta piemēros visās 27 dalībvalstīs. Pārskatītās likmes dalībvalstīs, kuras neietilpst eiro zonā (Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Zviedrija), aprēķinās, izmantojot eiro maiņas kursu 2008. gada 30. jūlijā. Slovākijā, kura eiro zonai pievienosies nākamajā gadā, šo maiņas kursu piemēros pārejas periodā līdz 2008. gada 31. decembrim. No 2009. gada 1. janvāra Slovākijā piemēros eirotarifu, izmantojot dominējošo eiro maiņas kursu.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo ES Viesabonēšanas regulu cenas par viesabonēšanas zvaniem pēdējo reizi samazināsies 2009. gada 30. augustā līdz EUR 0.43 minūtē par zvana veikšanu un līdz EUR 0.19 minūtē par zvana saņemšanu, atrodoties citā ES valstī.

Neskatoties uz to, ka ar šā gada rudeni Eiropas Savienības dalībvalstīs plānots samazināt mobilo sakaru viesabonēšanas tarifus, ietaupīt telefonu lietotājiem var neizdoties, Db.lv informēja Saeimas ES informācijas centrs.

Šā gada 6. jūnija Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) sēdē deputāts Dzintars Rasnačs vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka atsevišķi lielie Eiropas telekomunikāciju uzņēmumi jau paziņojuši, ka gaidāmos zaudējumus tie varētu kompensēt, paaugstinot cenas citiem mobilo sakaru pakalpojumiem.

Kā norādīja deputāts, telekomunikāciju operatori formāli jaunās ES regulas normas būs izpildījuši un viesabonēšanas tarifi tiks būtiski samazināti, taču telefonu lietotāju rēķini var nesamazināties.

Galīgo lēmumu par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu samazināšanu šā gada 7.jūnijā Luksemburgā pieņems ES valstu telekomunikāciju ministri, deputātus informēja Satiksmes ministrijasvalsts sekretārs Jānis Maršāns.

Pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) 2. augustā publicēja melno avju sarakstu, visi mobilo sakaru operatori, tai skaitā arī Latvijas, ir informējuši komisiju par "eirotarifiem", ko tie piedāvā saviem abonentiem, kā to prasa jaunā Eiropas Savienības (ES) Viesabonēšanas regula.

Visi šie eirotarifi tagad ir apkopoti EK tīmekļa vietnē. 23 no 27 ES dalībvalstīm ir vismaz viens mobilo sakaru operators, kas piedāvā zemākus viesabonēšanas tarifus nekā regulā noteiktie, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

"Pateicoties ES neatslābstošajam spiedienam, no šodienas patērētāji var pilnībā izvērtēt, kādi jaunie eirotarifi Eiropā tiek piedāvāti mobilo sakaru viesabonēšanai," sacījusi ES telekomunikāciju komisāre Viviana Redinga, piebilstot: "Es ar prieku varu teikt, ka visi mobilo sakaru operatori tagad izpilda likuma prasības un ka arī tās dažas melnās avis, kuras mēs minējām pirms trim nedēļām, pa šo laiku ir atgriezušās ganāmpulkā."