Pašvaldību referendumu iniciēšanai mazajās pašvaldībās vajadzēs tikai dažus simtus, bet lielajās pilsētās – dažus tūkstošus parakstu.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, kurš ir apstiprināts valdībā un tagad tiks vētīts Saeimā. Plānots, ka šis likums būs spēkā jau no šā gada 1. jūlija, līdz ar to pirmie ierosinājumi un varbūt pat mēģinājumi par kādu referendumu varētu notikt jau šogad.

«Tā ir kā banānu miza, kurai var paiet garām, bet var arī uzkāpt virsū un ar troksni nogāzties zemē,» tā pašvaldību referendumu iespēju vērtē Ogres mērs Edvīns Bartkevičs. Gan viņš, gan vairāki citu pašvaldību vadītāji uzskata, ka vietējo referendumu ideja ir laba lieta, tikai šis instruments ir pareizi jāizmanto.

Polijas premjers Donalds Tusks paudis atbalstu iespējai sarīkot valstī referendumu par pievienošanos eirozonai. Tikmēr sabiedriskās aptaujas liecina, ka lielākā daļa no valsts iedzīvotājiem balsotu pret eiro ieviešanu.

Iepriekš Polijas premjers izvairījās no referenduma atbalstīšanas. D. Tusks norādījis, ka jāsarīko balsojums par nepieciešamajām izmaiņām konstitūcijā, kas atļautu referenduma rīkošanu, vēsta Reuters. «Es atbalstītu vienošanos par konstitūcijas izmaiņām, kuras noteiktu referenduma nepieciešamību [par iestāšanos eirozonā],» sacījis D. Tusks.

Saskaņā ar Polijas konstitūciju, valsts Centrālā banka atbild par valūtas izsniegšanu. Iestājoties eirozonā, konstitūcija būtu jāmaina. Lai to izdarītu, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. D. Tuska partijai Polijas parlamentā ir neliels vairākums, un šādām izmaiņām būtu nepieciešamas labējās opozīcijas balsis, kas, savukārt, pret eiro ieviešanu izturas negatīvi. «Man nav iebildumu pret ierakstīšanu konstitūcijā, ka galīgais lēmums par iestāšanos eirozonā jāpieņem referendumā,» sacījis D. Tusks.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Ekonomiskos jautājumus nevar izlemt pēc principa, kurš skaļāk bļauj tam taisnība, un vienreiz ir jāsaprot, ka ķēkšas valsti vadīt nevar, vērtējot eiro ieviešanas procesu, sacīja Baltijas starptautiskās akadēmijas Eiropas studiju programmu direktore profesore Ilze Ostrovska.

Sarunā ar Latvijas radio I. Ostrovska norādīja, ka piedāvājumi par referendumu saistībā ar eiro viņai atgādinot situāciju, kad kurš skaļāk bļaus, tam būs taisnība. «Ekonomiskus jautājums tā nelemj. Vienreiz jānāk ir pie sapratnes, ka nu nevar ķēkšas vadīt valsti, jau tā mūsu parlamentā ir pārāk daudz ķēkšu,» sacīja politoloģe.

Runājot par divu ātrumu Eiropu un politiķu vēlmi pievienoties izredzēto «valstu» klubam, politoloģe norādīja, ka eiro ir tā bāze, uz kuras Latvija tajā tiek iekšā. Tomēr nojaušams, ka eirozonas valstis nemaz negrib, ka Latvija pievienojas to rindām, sacīja I. Ostrovska. «Viņi ir nelaimīgi, ka mēs to Māstrihtu esam izpildījuši, un, tā kā ir tāda vienošanās un likums, nu tad ir jāņem. Bet tur jau sākas gudrošana – ko vēl varētu izdomāt. Dombrovskim nemaz nav tik viegli,» uzsvēra I. Ostrovska.

Grieķija ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu, taču ar dažiem nosacījumiem, liecina Grieķijas premjera Alekša Cipra otrdienas vakarā nosūtīta vēstule kreditoriem.

Grieķijas valdība trešdien apstiprināja, ka nosūtījusi «labotu» priekšlikumu starptautiskajiem kreditoriem, cerot noslēgt vienošanos un novērst finanšu sabrukumu.

Ciprs vēstulē raksta, ka Grieķija pieņems Eiropas Savienības (ES) svētdien publiskotos starptautisko kreditoru reformu priekšlikumus, kuriem ir jāveic «daži labojumi, papildinājumi vai skaidrojumi».

Viņa vēstulē ES, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) lūgta «jauna vienošanās, kas regulēs valsts finanšu jautājumus ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai nodrošinātu parāda uzturēšanas iespējas, koncentrējoties uz izaugsmi», paziņoja avots valdībā.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis motivētu rakstu Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, prasot grozījumu likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» otrreizēju caurlūkošanu.

Tādējādi Saeimai jau trešo reizi būs jāstrādā ar šo likumprojektu. Jāatgādina, ka Saeimas sākotnēji atbalstītie likuma grozījumi paredzēja no 2015. gada 1.janvāra atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, nosakot, ka vēlētāju iniciatīvām nepieciešamie vienas desmitās daļas paraksti jāsavāc pašiem iniciatīvas autoriem. Šos grozījumus Valsts prezidents atgrieza Saeimā, argumentējot, ka tie nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu. Tad Saeima atbalstīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā kārtā būs jāsavāc 50 tūkstoši vēlētāju parakstu salīdzinājumā ar pašlaik noteiktajiem 10 tūkstošiem parakstu. Savukārt no 2015.gada būs nepieciešams savākt vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu.

Zeme ir viens no Latvijas vērtīgākajiem dabas resursiem un tā ir atbildība – nodrošināt, lai šis resurss tiek izmantots efektīvi un ilgtspējīgi.

Paziņojums par iespēju sekot Lietuvas lauksaimnieku piemēram un rīkot referendumu saistībā ar aizliegumu pārdot vietējo lauksaimniecības zemi ārvalstniekiem ir bezatbildīgs solis. Tas var ieraut Latvijas valsti kārtējās tiesas prāvās līdzīgi, kā tas draudēja Bulgārijai, kad valstij var nākties maksāt miljonus par lēmumu, kas sākotnēji šķiet ļoti pareizs un valsts resursus aizsargājošs.

Bulgārijas parlaments pieņēma lēmumu pagarināt ierobežojumus ārvalstniekiem lauksaimniecības zemju iegādē, bet pēc brīdinājuma saņemšanas no ES par soda sankcijām izlēma ierobežojumus pārskatīt.

Balsošanai Saeimā ir nodoti likuma Par zemes privatizāciju lauku apvidos grozījumi, kas paredzēja ierobežot lauksaimniecības zemju tirgus liberalizāciju vismaz līdz 2020. gada maijam. Likums nosaka, ka no 2014. gada 1. maija ES dalībvalstu pilsoņi un ES reģistrētas juridiskas personas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi, valsts un pašvaldības, kā arī uzņēmumi.

Ukrainas pagaidu valdības premjerministra amatam trešdien vakarā izvirzīja vienu no opozīcijas līderiem Arseniju Jaceņuku. Tikmēr aizvadītā trešdiena bijusi nemierīga Krimas pussalā, kur pie parlamenta pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, ziņo AFP.

Viņa kandidatūras izvirzīšana tika izziņota Kijevas Neatkarības laukumā Maidan. Laukumā trešdienas vakarā aizvien pulcējās tūkstošiem cilvēku, viņi A. Jaceņuka izvirzīšanu premjera amatam sveica ar ovācijām.

Tomēr ne visi jaunās valdības ministri, kuri tika izziņoti galvaspilsētas centrālajā laukumā, tika atbalstīti. Piemēram, iekšlietu ministrs Arsens Avakovs izpelnījās pūļa neapmierinātību. Maidan sapulcējušies cilvēki pauda, ka A. Avakovs nav cienīgs ieņemt ministra amatu, ziņo BBC..

Tikmēr Krimā trešdiena nav bijusi mierīga, jo pie parlamenta ēkas pulcējās aptuveni trīs līdz pieci tūkstoši Krimas krievu un aptuveni divi tūkstoši Krimas tatāru. Pirmie skandēja «Rossija!» (Krievija!), un radikālākie pauda viedokli, ka Krimai ir jāatdalās no Ukrainas un pieprasīja parlamentāriešiem šajā sakarā rīkot referendumu. Tikmēr Krimas tatāri, kuri sauca «Ukraina!» iestājās par valsts teritoriālo vienotību. Brīžiem starp abām pusēm izcēlās sadursmes, vēsta Korrespondent.

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.