Mobilo tālruņa lietotājiem nākamā gada vasarā par īsziņu sūtīšanu no ārzemēm ES teritorijā būs jāmaksā daudz mazāk.
Eiropas Komisija otrdien, 23. septembrī ierosināja no 2009. gada 1. jūlija samazināt īsziņu viesabonēšanas maksu par 60 %. ES iedzīvotājiem, kas uzturās citās ES valstīs, nevajadzētu maksāt vairāk kā EUR 0.11 par vienu īsziņu, salīdzinot ar pašreizējo pakalpojuma maksu, kas ES vidēji ir EUR 0.29.
Komisija arī vēlas uzlabot pārredzamību attiecībā uz sērfošanu tīmeklī un datu lejupielādēšanu mobilajā telefonā, atrodoties ārzemēs — klientiem, kas pieraduši pie lētākiem datu pārraides pakalpojumiem savā valstī, jābūt labāk pasargātiem pret šokējošiem viesabonēšanas rēķiniem, kas var sasniegt vairākus tūkstošus euro. Priekšlikumi tiks iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei, kuriem tie ir jāapstiprina pirms tie kļūst par tiesību aktiem. ES jau 2007. gada vasarā par 60 % samazināja maksu par zvanu veikšanu un saņemšanu ārzemēs (balss pakalpojumu viesabonēšana).
Īsziņu sūtīšana ir ārkārtīgi populāra ES iedzīvotāju vidū — 2007. gadā tie nosūtīja 2.5 miljardus īsziņu, kas naudas izteiksmē izsakāms 8 miljonos eiro. Ar īsziņu starpniecību visvairāk sazinās jaunā paaudze — 38 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, atrodoties ārzemēs, izmanto tikai īsziņas. Taču salīdzinājumā ar maksu par īsziņu sūtīšanu savā valstī viesabonēšanas maksa var būt desmit reizes augstāka. Piemēram, ceļotājiem no Beļģijas maksa par vienas īsziņas nosūtīšanu var sasniegt līdz pat EUR 0.75. Klients no Francijas, pavadot brīvdienas Itālijā un viesabonēšanā sūtot īsziņu, šovasar varētu samaksāt līdz EUR 0.30, bet čehu tūrists maksātu līdz pat EUR 0.42 (10.00 CZK).
Spānijā atpūtnieks no Zviedrijas varētu samaksāt līdz 0.40 EUR (3.79 SEK) par viesabonēšanā sūtītu īsziņu, atpūtnieks no Vācijas — 0.32 EUR, no Polijas — 0.47 EUR (1.50 ZL), tūrists no Apvienotās Karalistes — 0.63 EUR (0.40 GBP), bet latvietis pat 0.70 EUR (0.49 LVL) par vienu īsziņu. Tāpēc īsziņu sūtīšanai viesabonēšanā Komisija ierosina noteikt mazumtirdzniecības cenas griestus EUR 0.11 apmērā (bez PVN), bet vairumtirdzniecības līmenī EUR 0.04. Vairumtirdzniecības cenas viens operators nosaka otram operatoram, lai klients varētu nosūtīt īsziņu pa to sakaru tīkliem. Operatori tiek mudināti konkurēt ar pakalpojumu maksām, kas ir zemākas par cenu griestiem, kurus Komisija noteica pēc tam, kad ar Eiropas Regulatoru grupas (ERG) atbalstu tika veikts detalizēts ietekmes novērtējums.
Viesabonēšanas pakalpojumu lietotājiem vajadzētu saņemt arī automātisku ziņojumu par datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumu maksu valstī, kurā tie ir iebraukuši. No 2010. gada vasaras klientiem jānodrošina iespēja laikus noteikt, cik liels varētu būt rēķins par datu pārraides pakalpojumu izmantošanu viesabonēšanā, pirms pakalpojumi tiek atslēgti — pasākums, kas paredzēts, lai novērstu „rēķinu šoku”. Ir bijuši gadījumi, kad klienti ir saņēmuši milzīgus rēķinus, piemēram, klienta rēķins viesabonēšanā par veiktu TV pārraides lejupielādi mobilajā tālrunī rēķins sasniedza EUR 40 000. Turklāt vairumtirdzniecības maksas drošības robežai, kas noteikta EUR 1 apmērā par vienu megabaitu, jānodrošina līdzvērtīgi apstākļi un jāveicina konkurence.
Visbeidzot, Komisija vēlas, lai 2007. gadā noteiktie cenu griesti zvaniem viesabonēšanā (šobrīd EUR 0.46 par zvaniem, kas veikti, un EUR 0.22 par zvaniem, kas saņemti, atrodoties ārzemēs) līdz 2012. gada 1. jūlijam tiktu samazināti līdz EUR 0.34 par zvaniem, kas veikti, un EUR 0.10 par zvaniem, kas saņemti, atrodoties ārzemēs (bez PVN).
Klientiem būtu izdevīgi, ja maksu par viesabonēšanā veiktiem zvaniem aprēķinātu sekundēs pēc 30 sarunu sekundēm, bet maksu par viesabonēšanā saņemtiem zvaniem uzskaitītu sekundēs visas sarunas laikā. Šodien klienti apmaksā par 24 % vairāk minūšu, nekā tie faktiski izmanto zvanu veikšanai, un par 19 % vairāk, nekā zvanus saņemot.
.jpg)
