Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka vispirms ir jāmaina Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība, jāveic izmaiņas akcionāru līgumā un tikai tad ir jādomā par tālākajiem airBaltic situācijas risinājumiem.

Kampars ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica, ka airBaltic esošā vadība nav pierādījusi, ka ir spējīga kompāniju vadīt, tādēļ ir vajadzīga pilnīgi jauna vadība.

Viņš norādīja – ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic ir jāiegulda līdzekļi, taču to nevar darīt situācijā, kad kompāniju vada cilvēki, kas valsts iepriekš ieguldītos 15 miljonus latu «ir iztērējusi nezināmā virzienā».

Pēc ekonomikas ministra sacītā, jāmaina arī akcionāru sadarbības līgums. «Šāda veida attiecības starp akcionāriem ir neiespējamas ilgtermiņā,» atzina Kampars.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic padome atbalstījusi kompānijas valdes priekšlikumu par pamatkapitāla palielināšanu.

Aviokompānijas paziņojumā norādīts, ka tālāk atbildība par šo jautājumu pārgājusi pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība), kura vadībā valdībai jālemj par valsts kā akcionāra rīcību airBaltic pamatkapitāla sakarā.

Jau ziņots, ka airBaltic prezidents Bertolts Fliks vēl šogad jūnijā izteicās, ka kopējais finansējuma apmērs, kas nepieciešams airBaltic, varētu būt ap miljards dolāru, taču tā neesot summa, kas pašlaik jāinvestē. Patlaban esot nepieciešami 90 līdz 100 miljoni latu.

Lidsabiedrība airBaltic parūpējusies par šogad skaļāko skandālu transporta nozarē.

2010. gada skaļākais skandāls transporta nozarē saistīts ar daļēji valstij un daļēji airBaltic prezidentam Bertoldam Flikam, bet kopš dažām nedēļām jau arī ofšoru investoram Bahamu salās piederošo aviokompāniju airBaltic, ar šīs kompānijas strīdiem ar lidostu­ Rīga par rēķinu nomaksu, investīciju projektiem, bet galvenais par DB šovasar atklāto faktu, ka sešas airBaltic preču zīmes kopš 2009. gada nogales, kā izrādās, par 9,136 milj. Ls pārdotas B. Flika uzņēmumam Baltijas Aviācijas sistēmas. Neskatoties uz sākotnēju valdības satraukumu par šo darījumu, personāliju maiņām airBaltic padomē un solījumiem no B. Flika airBaltic preču zīmes atdabūt, tas līdz šim brīdim nav noticis, vēl vairāk - tās jau, kā ziņojis portāls pietiek.lv, esot ieķīlātas. Līdz ar to Baltijas Aviācijas sistēmu komercķīlas apjoms Latvijas Krājbankā un tās mātesbankā Snoras sasniedzis 31 miljonu latu - «ieķīlāta komercķīlas devējam piederošā manta kā lietu kopība, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā visas mantas sastāvā esošas lietas, t.sk. piederošās preču zīmes airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles». Pārmaiņas notikušas arī pašā uzņēmumā Baltijas Aviācijas sistēmas. Bez jaunā ofšoru investora Taurus Asset Management Fund Limited piesaistes, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns, mainījies arī Baltijas Aviācijas sistēmu valdes sastāvs. To atstājis Mārtiņš Antonovičs, bet viņa vietā nācis Janeks Jeļkins, kas par saviem nākotnes nodomiem šajā uzņēmumā presei komentārus nesniedz. Arī Baltijas Aviācijas sistēmu preses pārstāvis Juris Pētersons izmaiņas valdē tikai pamatojis ar notikušajām izmaiņām uzņēmuma īpašnieku sastāvā, plašāk neko nepaskaidrojot.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis satiksmes ministram Uldim Augulim līdz 23.augusta valdības sēdei sagatavot konkrētu un pamatotu priekšlikumu par tālāko rīcību nacionālās aviokompānijas airBaltic jautājumā, informē premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Viņš sacīja, ka Dombrovskis ir izskatījis Satiksmes ministrijas (SM) iesniegto dokumentāciju un konstatējis, ka tajā nav iekļauti vairāki būtiski dokumenti. Tostarp nav iesniegts valdības lēmuma projekts, kurā skaidri norādīts SM kā par nozari atbildīgās ministrijas piedāvātais risinājums. Nav iesniegts arī airBaltic vadītāja Bertolta Flika darbības izvērtējums pēc būtības, pamatojums, kāpēc airBaltic saimnieciskās darbības rezultāti būtiski atšķiras no iepriekš plānotajiem, un SM kā valsts kapitāldaļu airBaltic turētāja viedoklis, vai Fliks turpina baudīt vairākuma akcionāra uzticību.

Pēc Pankes teiktā, SM nav arī iesniegusi airBaltic auditēto gada pārskatu, kas nepieciešams, lai valdībai būtu pilnīga un patiesa informācija par uzņēmuma finansiālo stāvokli un saistībām.

Pēc šodienas airBaltic akcionāru sapulces no saviem amatiem lidsabiedrības airBaltic padomē ir atkāpušies Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) nominētie padomes locekļi Ilmārs Razumovskis un Žans-Šarls Korsaks.

Šī jau ir otrā reize šovasar, kad šie BAS pārstāvji, pamatojoties uz nekonstruktīvu rīcību no valsts kā lielākā airBaltic akcionāra puses, ir atkāpušies no airBaltic padomes. Šoreiz par iemeslu tiek minēta valsts nevēlēšanās palielināt airBaltic pamatkapitālu, lai gan to vakar apstiprinājusi airBaltic padome. BAS pārmet, ka premjers Valdis Dombrovskis šādi apzināti gremdējot airBaltic un valsts četrus pēdējos gadus ir bremzējusi lidsabiedrības attīstību, paceļot lidostu nodevas, neļaujot būvēt jaunu termināli u.c. Db.lv jau rakstīja, ka arī satiksmes ministrs Uldis Augulis norādījis uz to, ka jāpalielina airBaltic pamatkapitāls, kā to iepriekš lēmusi lidsabiedrības padome, proti, 63 milj. Ls apmērā.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Flikts, kurš ir arī kompānijas privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) līdzīpašnieks, neatbalsta izmaiņas airBaltic akcionāru līgumā, kas Latvijas valstij dotu tiesības ietekmēt uzņēmuma vadību.

Fliks intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzīmēja, ja viņa atrašanās airBaltic vadībā ir vienīgais priekšnosacījums turpmākajām valsts darbībām, viņš neturēsies pie sava krēsla, taču nekādā gadījumā nepiekritīs izmaiņām akcionāru līgumā, kas valstij dotu tiesības ietekmēt uzņēmuma vadību.

Viņš pauda, ka par līgumu var runāt jebkurā laikā, taču uzņēmuma vadībā ir jābūt profesionāliem cilvēkiem, nevis politiski nozīmētiem. "Uzskatu, ka uzņēmuma vadībā var būt tikai profesionāli cilvēki. Tas, kāpēc airBaltic vēl ir dzīva, strādā un ir ar izaugsmi, tas ir tikai pateicoties tam, ka kompānijā strādā profesionāli cilvēki nevis politiski ielikti cilvēki," sacīja Fliks un atzīmēja, ka tādēļ kompromisi nav īsti iespējami.

Biļetes uz septembrī atceltajiem 14 Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem bija pārdotas un tie varēja notikt, informē satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Šādu informāciju Augulis saņēmis no aviokompānijas darbiniekiem.

«Visādas spekulācijas tiek izspēlētas, lai valsts pēc iespējas ātrāk iemaksātu naudu [airBaltic pamatkapitāla palielināšanai],» šorīt Latvijas Televīzijas rīta raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Augulis, uzsverot, ka valdība joprojām nav saņēmusi no aviokompānijas privātā akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas prasīto informāciju par airBaltic darbību.

Augulis uzskata, ka airBaltic līdzīpašnieka un vadītāja Bertolta Flika paziņojumi par reisu atcelšanu, tika skaidrota ar pārāk mazo lidmašīnu piepildījumu, un to skaita samazināšanu parāda privātā akcionāra attieksmi - vai tas grib sadarboties ar valsti vai «iet uz konfliktiem».

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic neatzīst Krievijas bankas AKB Investbank prasību par it kā izsniegtajiem aizņēmumiem un lidsabiedrība piedalīsies tiesvedībā, ja tas būs nepieciešams, uzsvēra lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Savukārt informācija par iespējamo airBaltic lidmašīnu arestu ir «tikai spekulācijas».

Kā ziņots, TV3 raidījums Nekā personīga informēja, ka airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro (10,9 miljonu latu) apmērā.

Liepiņš akcentēja, ka runa ir par iepriekšējā lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika «parakstītiem dokumentiem, tas ir, veiktajiem darījumiem airBaltic vārdā laika posmā līdz 2011.gada 4.oktobrim, līdz kuram Flikam bija vienpersonīgas paraksta tiesības».

«Diemžēl valsts kontroli - jauni statūti, vecā akcionāru līguma izbeigšana, jauna padome, jauna valde - pār situāciju uzņēmumā atbilstoši 2011.gada 3.oktobrī parakstītai vienošanai pārņēma, tikai sākot ar 4.oktobri,» sacīja Liepiņš.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks ne reizi pagājušajā gadā, tiekoties ar valsts akcionāru pārstāvjiem, nav informējis par milzīgajiem zaudējumiem, ar kādiem strādā kompānija, informēja bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Toties tagad BAS pauž gatavību iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā, aģentūrai BNS pavēstīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Saskaņā ar viņas teikto šis ir viens no priekšlikumiem, ko BAS nekavējoties iesniegs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim.

Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Satiksmes ministriju kā valsts akcionāru airBaltic valde pērn ne vienu reizi neesot informējusi par iespējamiem milzu zaudējumiem.

«Martā airBaltic valde prezentēja biznesa plānu un prognozēja 2010.gadā gan peļņu, gan uzņēmuma attīstību,» skaidro Gerhards. Investējot lidsabiedrības pamatkapitālā 15,8 miljonus latu lielos finanšu līdzekļus, esot prognozēts, ka tas būs liels sasniegums flotes atjaunošanai, jo tas bija priekšnoteikums darījumam, lai iegādātos astoņas Bombardier lidmašīnas.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic finansiālās problēmas ir nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem, atzīst lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

«Pašreizējā termināla paplašināšana ar piebūvi ziemeļu galā izmaksātu 68 miljonus eiro (45,7 miljonus latu), taču, ja airBaltic darbība apstājas, tad nākamgad sākt celt termināli lidostai nav lielas jēgas un to var atlikt uz trīs, četriem gadiem,» uzsver Luhse.

Viņš skaidro, ka esošais terminālis droši apkalpo trīs miljonus pasažieru. «Jebkurā gadījumā esmu pret airBaltic iepriekšējo ideju, ka vajag uzcelt privāto terminālu blakus esošajam, tad te vecajā svilpos vējš,» uzsver Luhse.

Jauno projektu valdībā vajadzēja izskatīt septembra sākumā, tas netika izdarīts. Satiksmes ministrija to ir akceptējusi, ar piebildi, ja to atbalsta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kura šo projektu arī vēl nav skatījusi.

Interesenti var iegādāties biļetes uz visiem Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic piedāvātajiem reisiem, jo tos izmaiņas neskars, biznesa portālam Nozare.lv norādīja kompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

J. Vanags skaidroja, ka konkrēta informācija par ziemas sezonas sarakstu tiks sniegta vēlāk, tuvojoties sezonas sākšanās datumam oktobra beigās. Iepriekš lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse uzsvēra, ka jebkura lidsabiedrība ziemas sezonā, salīdzinot ar vasaras sezonu, lidojumu skaitu samazina līdz pat 30%.

Satiksmes ministrijā (SM) šodien atzina, ka pagaidām situācija nav mainījusies un nav izvēlēts kompānijas trešais valdes loceklis, kurš, visticamāk, arī būs kompānijas vadītājs.

Iepriekš airBaltic padomes priekšsēdētājs Gints Kiršteins informēja, ka «pamatkapitāla palielināšanas process, līdzekļu investēšana un citi jautājumi šobrīd konstruktīvi tiek risināti saskaņā ar akcionāru vienošanos», kura patlaban tiekot «pildīta pēc plāna». SAvukārt J. Vanags apliecināja, ka airBaltic turpina strādāt normālā režīmā, jo lidsabiedrības «akcionāru atbalsts un atbildība nodrošina normālu un stabilu darbību lidsabiedrības galvenajā bāzē - ziemeļu tranzītmezglā Rīgā».

Valdība otrdien slēgtajā sēdē iepazinās ar ieguldījumu brokeru sabiedrības Prudentia ziņojumu par nacionālo lidsabiedrību airBaltic un tās finansiālo situāciju, žurnālistiem pēc slēgtās sēdes pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Valdībā tika uzklausīts Prudentia ziņojums, kā arī ieteikumi valsts pārstāvjiem padomes apstiprināšanai akcionāru sapulcē, viņš sacīja un piebilda, ka sēdē valdība pieņēma lēmumu, kā valsts pārstāvjiem rīkoties akcionāru sapulcē, un uzsvēra, ka pats galvenais uzdevums akcionāru sapulcē, kas plānota 25.jūlijā, ir apstiprināt jaunu airBaltic padomi.

Augulis informēja, ka valsts airBaltic padomē atkārtoti virzīs jau esošos pārstāvjus. Tādējādi, pēc ministra teiktā, atkārtoti airBaltic padomē valsts virzīs Gintu Kiršteinu, Santu Glāznieci un Raiti Tukānu.

«Galvenais uzdevums, kas ir pašlaik Prudentia, ir izvērtēt esošo situāciju un visas iespējas. Galvenais, lai kompānija varētu attīstīties turpmāk,» norādīja ministrs un, atsaucoties uz Prudentia ziņojumu, minēja, ka airBaltic pašlaik nodrošina 1,4 līdz 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), tostarp desmit tūkstošus darbavietu, tādējādi valdībai ir svarīgi nodrošināt kompānijas attīstību un izaugsmi.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nav piedalījies sarunās, kurās būtu apspriesta iespējama valstij piederošo daļu pārdošana Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic par 30 miljoniem latu, norāda premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Premjers nevar apstiprināt informāciju par šāda iespējamā varianta izskatīšanu valdībā, jo nav piedalījies šādās sarunās.

Uz jautājumu, kā Dombrovskis vērtē priekšlikumu valstij piederošās daļas pārdot par 30 miljoniem latu, Panke atbildēja – lai lemtu par iespējamiem variantiem, ir jāiepazīstas ar informāciju par situāciju airBaltic, vispirms jau ar auditēto gada pārskatu. Šādas informācijas iesniegšana valdībā ir satiksmes ministra uzdevums, piebilda Dombrovska preses sekretārs.

LTV raidījums Panorāma trešdienas vakarā vēstīja, ka valdība apsver iespēju pārdot Latvijai piederošās daļas nacionālajā aviokompānijā airBaltic par 30 miljoniem latu. Pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, airBaltic jautājums trešdienas vakarā apspriests vairāku valdības locekļu vidū. Kā reāls rīcības variants tiek izskatīta iespēja pārdot valstij piederošās airBaltic daļas par 30 miljoniem latu, nevis vēlreiz ieguldīt naudu aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanā. Tādējādi varētu atgūt jau līdz šim ieguldīto nodokļu maksātāju naudu aviokompānijā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis trešdien nosūtījis satiksmes ministram Uldim Augulim rezolūciju, kurā prasīts nekavējoties iesniegt valdībā informāciju par situāciju nacionālajā aviokompānijā airBaltic, kā arī uzņēmuma vadītāja Bertolta Flika darba izvērtējumu, pastāstīja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Viņš norādīja, ka rezolūcija ir konfidenciāla, taču atzina, ka premjers pieprasījis iesniegt airBaltic auditēto 2010.gada pārskatu, kā arī konkrētu protokollēmuma projektu ar Satiksmes ministrijas (SM) piedāvājumu airBaltic situācijas atrisināšanai.

No SM darba grupas, kas tika izveidota airBaltic situācijas analīzei, tiek prasīts arī Flika darba izvērtējums. Premjers vēlas zināt, kādēļ airBaltic darbības rezultāti atšķiras no Flika iepriekš solītajiem.

Panke arī piebilda, ka Dombrovskis ir gatavs sasaukt ārkārtas valdības sēdi, tiklīdz SM iesniegs informāciju.

Satiksmes ministra padomniece Ināra Pomere aģentūrai BNS sacīja, ka Augulis rezolūciju saņēmis, taču norādīja, ka dokuments ir klasificēts, tādēļ plašāk to komentēt nevarot. Viņa arī neatbildēja, cik ilgā laikā ministrs uzdoto uzdevumu izpildīs, un teica, ka, tiklīdz būs kādi jaunumi, Satiksmes ministrija par tiem informēs.

Prasības apjoms – 70 miljoni latu – pret bijušo airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku, iespējams, ir mākslīgi radīts airBaltic gada pārskata uzlabošanai, šodien raksta Dienas bizness.

Tāpat ar šo prasību valsts puse, visticamāk, cer nostiprinātu savu sarunu pozīciju pret B. Fliku, kas paziņojis, ka gatavos prasību pret Latvijas valsti par viņam piederējušā uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) kapitāla daļu pārņemšanu un BAS piederējušo airBaltic akciju atsavināšanu pērnā gada nogalē. Nepieciešamības gadījumā B. Fliks ir gatavs turpināt tiesvedību pret Latvijas valsti arī ārzemju tiesās, bet Latvijas valsts pozīciju starptautiskās tiesās līdz šim veiksmīgi aizstāvēt nereti nav izdevies, piemēram, sagrieztā zviedru kuģa un a/s Latvijas gāze tarifu lietās.

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome, kuru deleģē gan Latvijas valsts, gan privātie investori, apstiprinājuši Paulu Cālīti par jauno airBaltic valdes locekli. Viņš šī amata pienākumus sāks pildīt no 2020. gada 1. marta.

"Padome ir lepna, ka vadības komandai kā jaunākais loceklis pievienojies viens no savējiem. Mēs ticam, ka Pauls Cālītis spēs saglabāt airBaltic pirmšķirīgos darbības rezultātus lidsabiedrības ilgtspējīgās izaugsmes laikā, kad īstenojam Destination 2025 biznesa plānu," teic airBaltic padomes priekšsēdētājs Niks Bulmanis.

Jaunieceltais airBaltic operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis uzsver: "25 airBaltic nostrādāto gadu laikā man ir bijusi privilēģija veicināt uzņēmuma attīstību no tā pašiem pirmsākumiem. Es esmu priecīgs pievienoties Baltijā vadošās lidsabiedrības valdei, lai turpinātu airBaltic tālāku izaugsmi."

Kā operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis būs atbildīgs par lidojumu vadību, tehniskajām un loģistikas nodaļām, lidostas pakalpojumu vadību, klientu atbalstu, drošību, kā arī lidsabiedrības kvalitāti.

Nacionālās aviosabiedrības airBaltic vadība nav izpildījusi virkni valdības noteiktos nosacījumus, tāpēc patlaban lemt par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu nav vēl iespējams, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš norāda, ka tai skaitā nav sniegta pilna informācija par uzņēmuma finansēm, arī auditētais pārskats par 2010.gadu, kā arī jautājums par akcionāra līguma maiņu vai atcelšanu.

Valdībā ministri piekrituši par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu lemt kompleksi, un tam piekritis arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). «Man nav saprotama satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) vēlme šo jautājumu steigā bīdīt, iespējams, kaut kādās interesēs,» atzīmēja V.Dombrovskis. Piebilstot, ka ministrs šo jautājumu patlaban ir izrāvis no konteksta.

«Es uzskatu, ka jautājums nav jāsasteidz, jo mums ir slikta pieredze ar iepriekšējo pamatkapitāla palielināšanu,» bilda Ministru prezidents.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic pagājušā gada pārskats aizvien vēl tiek skaņots ar auditoriem, kuriem ir radušies jautājumi, veicot airBaltic gada pārskata revīziju. Saskaņā ar likumu airBaltic 2010. gada pārskats bija jāiesniedz līdz 1. augustam. Aviokompānija par aizkavēšanos ir brīdinājusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID), vēsta laikraksts Diena.

«Pārskata sagatavošana kavējas, jo valde to skaņo ar auditorkompāniju PricewaterhouseCoopers (PwC) un valdes apstiprinātais pārskats ar auditora atzinumu ir jāakceptē padomei,» uz jautājumu par airBaltic gada pārskata kavēšanās iemesliem norādīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss. Viņš atzina, ka SM ir informēta par neskaidrībām saistībā ar airBaltic gada pārskatu un uzņēmuma valde pašlaik «risina šo jautājumu».

airBaltic padomes priekšsēdētāja Santa Glāzniece atteicās komentēt jebkādu informāciju, kas saistīta ar airBaltic gada pārskata apstiprināšanu, iesakot vērsties SM. «No kurienes jums šāda informācija?» vairākkārt vaicāja S. Glāzniece, tā arī neatbildot uz jautājumu, vai uzņēmuma padome ir kontaktējusies ar airBaltic auditoriem. Neoficiāla informācija, kas ir Dienas rīcībā, liecina, ka auditorfirma PwC šā gada jūnijā airBaltic padomei ir nosūtījusi vēstuli ar vairākiem jautājumiem, kuriem pievērš padomes locekļu uzmanību aviokompānijas revīzijas kontekstā. PwC vadošais partneris Latvijā Ahmeds Šarhs norādīja, ka nevar komentēt informāciju, kas saistīta ar auditorfirmas klientiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic šā gada jūlijā sasniegusi labāko rezultātu aviokompānijas vēsturē un pārvadājusi 377,91 tūkst. pasažieru no Rīgas, Viļņas un Tallinas, kas ir par 3% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā.

Jāatgādina, ka pagājušā gada jūlijā airBaltic pārvadāja 367,34 tūkst. pasažieru. Rīgas bāzē airBaltic pasažieru skaits šā gada jūlijā palielinājies par 8%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Savukārt šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā airBaltic pārvadājusi 1,97 milj. pasažieru, kas ir par 7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Kopumā jūlijā airBaltic veikusi 5,59 tūkst. lidojumu, kas ir par 3% mazāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. Pagājušā gada jūlijā airBaltic veica 5,75 tūkst. lidojumu. Savukārt šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā aviosabiedrība ir veikusi 33m51 tūkst. lidojumu.

Vasara, 18. augusts, Tatru kalnu smailes saplūst ar tērauda krāsas debesīm. Uz to fona fotografējas nacionālās lidsabiedrības airBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens, viņā noraugās kopīgas brīvdienas izbaudīt atbraukušie: airBaltic valdes loceklis Martins Sedlackis un Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs un vienlaikus valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis lidsabiedrībā Kaspars Ozoliņš. Trijotnes kopīgās izklaides, kuras savā Facebook profilā iemūžinājusi Briškena dzīvesbiedre, ilustrē to ačgārno kārtību un kontroles trūkumu, kas līdztekus aviācijas biznesa grūtajiem laikiem un airBaltic darbu apgrūtinājušajām tiesvedībām varētu izskaidrot, kāpēc airBaltic ne pirmo reizi draud smaga piezemēšanās, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Normālā lietu kārtībā Briškenam kopā ar abiem pārējiem padomes locekļiem Nikolaju Sigurdu Bulmani un Kasparu Āboliņu jātur ciešā tvērienā lidsabiedrības valde, kurā bez Sedlacka un Martina Gausa darbojas arī Vitolds Jakovļevs, bet Ozoliņam kā akcionāra (valsts) pārstāvim caur biezu lupu bija jāpieskata, cik labi padome ar to tiek galā. Realitātē TV ziņu kadros pēc valdības sēdes, kurā tika lemts airBaltic liktenis, bija redzams, kā padomes loceklis Briškens izpalīdz Gausam, pie auss tulkojot amatpersonu paziņojumus. Briškena komentārus par viņa un Sedlacka privāto izklaižu ietekmi uz spējām adekvāti kontrolēt airBaltic valdes darbību un kas par tām maksājis Dienai iegūt neizdevās - uz zvaniem un īsziņā nosūtītajiem jautājumiem viņš neatbildēja.

Valdība turpina vērtēt vairākas iespējas, kā līdz gada beigām nodrošināt Latvijas nacionālās lidsabiedrības a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) likviditāti, šovakar žurnālistiem apliecināja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viena no iespējām likviditātes nodrošināšanai ir lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšana, tomēr esot arī citi priekšlikumi, kuri tagad tiks vērtēti sadarbībā ar piesaistīto finanšu konsultantu Prudentia.

Augulis arī apliecināja, ka publiskajā telpā izskanējušas vairākas versijas un piedāvājumi par iesaistīšanos aviokompānijā, līdz šim Satiksmes ministrija rakstisku piedāvājumu attiecībā uz airBaltic saņēmusi tikai no Lielbritānijā reģistrētā čārterreisu uzņēmuma Ocean Sky Aviation Ltd.

Darbs ar finanšu konsultantu turpināsies, un valdība pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamajās sēdēs.