Lidsabiedrība airBaltic parūpējusies par šogad skaļāko skandālu transporta nozarē.
2010. gada skaļākais skandāls transporta nozarē saistīts ar daļēji valstij un daļēji airBaltic prezidentam Bertoldam Flikam, bet kopš dažām nedēļām jau arī ofšoru investoram Bahamu salās piederošo aviokompāniju airBaltic, ar šīs kompānijas strīdiem ar lidostu Rīga par rēķinu nomaksu, investīciju projektiem, bet galvenais par DB šovasar atklāto faktu, ka sešas airBaltic preču zīmes kopš 2009. gada nogales, kā izrādās, par 9,136 milj. Ls pārdotas B. Flika uzņēmumam Baltijas Aviācijas sistēmas. Neskatoties uz sākotnēju valdības satraukumu par šo darījumu, personāliju maiņām airBaltic padomē un solījumiem no B. Flika airBaltic preču zīmes atdabūt, tas līdz šim brīdim nav noticis, vēl vairāk - tās jau, kā ziņojis portāls pietiek.lv, esot ieķīlātas. Līdz ar to Baltijas Aviācijas sistēmu komercķīlas apjoms Latvijas Krājbankā un tās mātesbankā Snoras sasniedzis 31 miljonu latu - «ieķīlāta komercķīlas devējam piederošā manta kā lietu kopība, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā visas mantas sastāvā esošas lietas, t.sk. piederošās preču zīmes airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles». Pārmaiņas notikušas arī pašā uzņēmumā Baltijas Aviācijas sistēmas. Bez jaunā ofšoru investora Taurus Asset Management Fund Limited piesaistes, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns, mainījies arī Baltijas Aviācijas sistēmu valdes sastāvs. To atstājis Mārtiņš Antonovičs, bet viņa vietā nācis Janeks Jeļkins, kas par saviem nākotnes nodomiem šajā uzņēmumā presei komentārus nesniedz. Arī Baltijas Aviācijas sistēmu preses pārstāvis Juris Pētersons izmaiņas valdē tikai pamatojis ar notikušajām izmaiņām uzņēmuma īpašnieku sastāvā, plašāk neko nepaskaidrojot.
Jauni menedžeri
Tomēr personālijas mainījušās ne tikai Baltijas Aviācijas sistēmās un airBaltic padomē, pirmssvētku gaisotnē jaunu valdi ieguva arī lidosta Rīga - Krišjāņa Petera vietā tās vadības groži atdoti ZZS biedra Arņa Luhses rokās. «Izvērtējot līdzšinējo lidostas vadības darbu, nācies secināt, ka uzņēmumā ir ieilgusi vairāku svarīgu jautājumu risināšana, kas kavē lidostas attīstību. Uzskatu, ka lidosta ir jāvada krīzes menedžeriem, un vienam no svarīgākajiem valsts infrastruktūras uzņēmumiem ir jāstrādā daudz efektīvāk nekā līdz šim,» jauna lidostas vadītāja iecelšanu skaidro satiksmes ministrs Uldis Augulis. Nomainīti arī visi lidostas valdes locekļi. Lai arī jaunais lidostas šefs jau izteicies, ka nav pieļaujama situācija, kad divi valsts uzņēmumi konfliktē, un jāsameklē risinājums, kā abiem kopā strādāt, īsts risinājums lidostas un airBaltic domstarpībām vēl nav rasts.
DB jau vairākkārt rakstīja, ka airBaltic it kā neesot apmaksājis vairāk kā 100 lidostas Rīga izrakstītos rēķinus - lidostas prasībā pret airBaltic ietvertā summa gan laika gaitā mainījusies, tomēr sasniedz vairākus miljonus latu. Uz šo lidostas prasību airBaltic atbildēja ar pretprasību par to, ka lidosta nenodrošinot vienādus atlaižu apjomus visām lidostā Rīga strādājošajām aviokompānijām. Lai arī ik pa laikam abas puses paudušas savu apņēmību šīs domstarpības atrisināt, savstarpēji vienojoties, īsta kopsaucēja vēl arvien nav. Neskatoties uz skandāliem un domstarpībām, airBaltic 2010. gadā ir turpinājusi strauju izaugsmi, vienpadsmit mēnešos no Rīgas, Viļņas un Tallinas pārvadājot 2,99 milj. pasažieru, kas ir par 18% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.
Terminālis - nākamgad
Uz airBaltic un lidostas Rīga domstarpību fona diezgan neskaidra ir lielākā lidostas infrastruktūras projekta attīstība - jaunā airBaltic termināļa būvniecība. DB jau rakstīja, ka airBaltic šogad izsludināja jaunā termināļa projektēšanai arhitektu konkursu, saņemot negaidīti lielu atsaucību no vairāk kā 120 pasaules arhitektiem. Finālā iekļuva 10 labākie projekti, par kuriem savu vērtējumu varēja izteikt arī sabiedrība. Sākotnēji bija gaidāms, ka konkursa rezultāti būs zināmi šā gada novembrī vai decembrī, bet tagad uzvarētāja paziņošana «lielās sabiedrības intereses dēļ» pārcelta uz 2011. gada sākumu, DB sacīja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. Jaunajam terminālim būs jāapkalpo 12 - 14 milj. pasažieru un to paredzēts pabeigt 2013. gada beigās. Kopējās projekta izmaksas lēstas uz 80 milj. eiro. Runājot par jaunā termināļa būvniecību, jauna ideja nākusi no Arņa Luhses - izveidot zemo cenu aviokompāniju termināli un vienlaikus paplašināt esošo lidostas termināli. Jāpiebilst, ka tas nesakrīt ar airBaltic ieceri un izsludināto konkursu. Līdz ar to nākamais gads sola jaunas peripetijas ap lidostu Rīga un tajā strādājošajām aviokompānijām. 2011. gada pavasarī arī piesaistītais investors Turcijas uzņēmums TAV Airports Holding solījis uzlabot lidostas Rīga beznodokļu tirdzniecības zonu, «pārvēršot to līdz nepazīšanai».