SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica intervijā laikrakstam Diena.
Bieži izskan viedoklis, ka Latvijas iedzīvotājiem ar uzņēmēja gēnu ir bēdīgi, jo uzņēmēja gēns ir iznīdēts. Piekrītat šādam apgalvojumam?
Nepiekrītu, ka mūsu sabiedrībā ar uzņēmēja gēnu būtu bēdīgi, lai arī labi zinu, ka šāds viedoklis pastāv. Mums diskusijas par šo tematu noritēja, kad sākām testēt franšīzes modeli. Manuprāt, uzņēmēja gars Latvijas iedzīvotājiem piemīt. Ir arī uzņēmēju ģimenes, mums ir piemēri, ka Narvesen franšīze veidojas kā ģimenes bizness - māte un tēvs šo franšīzi ir sākuši, bērni tagad ņem klāt savu franšīzi, atdalās no vecāku biznesa, strādā tālāk. Divdesmitgadnieku trīsdesmitgadnieku paaudze ir gatava uzņemties ar savu biznesu saistītos izaicinājumus, bet viņi arī grib redzēt perspektīvu un rezultātu, uz kuru izaicinājumi ved, un viņiem ne tikai nauda ir svarīga, bet arī iespēja pašiem izveidot savu biznesu. Ja cilvēks saprot, ka tiek galā ar mazu biznesu, tad var darboties jau plašākos mērogos.
Kādi ir biežāk izplatītie iemesli, kāpēc cilvēkam neizdodas būt uzņēmējam?
Nav pietiekošas izpratnes par biznesu. Cilvēkam liekas, ka atnāks, noliks naudu un tad no kabineta visus komandēs, bet tā strādāt nevar, jo savs bizness ir smags darbs. Narvesen gadījumā - jābūt uz vietas veikalā, jāprot pašam komunicēt ar pircējiem, vadīt komandu un arī rēķināt. Par maz ir būt pārdevējam, kas šarmanti apbur visus pircējus, nepieciešams arī veikt uzskaiti un kontroli par preču apriti. Darbojoties mazumtirdzniecībā, arī jārēķinās, ka pastāv zādzību risks, zādzību problēma ir ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, it īpaši tādās tirdzniecības vietās, kur preces ir viegli pieejamas. Daudzviet savam kioskam vai veikaliņam jāalgo apsardze, jāapmāca savi darbinieki un visiem jātur acis un ausis vaļā. Pret zādzību risku nevar izturēties vieglprātīgi, citādi var rasties lieli zaudējumi.
Kuri ir tie mārketinga instrumenti, kas Latvijas pircēju piesaistīšanai veiksmīgi strādā, bet kuri absolūti nestrādā?
Arvien grūtāk ir padarīt pircēju lojālu. Šobrīd, kopumā vērtējot, pircēji nav lojāli, bet iet pie tā mazumtirgotāja vai ēdinātāja, kurš konkrētajā brīdī apmierina viņa prasības un vēlmes. Mūsu svarīgākais uzdevums būtu ilgtermiņā noturēt pircēja lojalitāti, lai pircēji gribētu atgriezties vēl un vēl. Lojalitāte apvienojumā ar lokalizāciju ir ļoti būtiska. Pircējs Rīgas guļamrajonā interesējas par pilnīgi citu preču segmentu nekā Rīgas centra steidzīgais biroja darbinieks vai mazpilsētas iedzīvotājs. Svarīgi ir pielāgoties. Tas laiks, kad varēja izstrādāt vienotu mārketingu visiem tirdzniecības tīkla uzņēmumiem, ir pagājis. Turklāt nācis klāt gigantisks un nekontrolējams informācijas kanāls - sociālie tīkli. Tāds mazumtirgotājs kā mēs, kam mēnesī ir apmēram 3,5 miljoni pirkumu, sabiedrībai ir kā uz delnas. Gan labās, gan ne tik labās ziņas par mūsu tirdzniecības vietām momentā parādās sociālajos tīklos un izplatās milzīgā ātrumā. Neviens uzņēmējs informācijas plūsmu sociālajos tīklos nevar kontrolēt, un tas vienkārši ir jāsaprot un jāpieņem. Uzņēmuma labā slava var stipri sagrīļoties ar vienu neapmierināta pircēja ierakstu tviterī. Vienīgais, ko var darīt uzņēmēji, ir strādāt tā, lai pozitīvo ierakstu būtu vairāk nekā negatīvo.
Plašāk lasiet trešdienas, 3.septembra, laikrakstā Diena!