Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.

Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.

Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."

Valdības visā pasaulē cenšas glābt koronavīrusa pandēmijas negatīvi ietekmētos uzņēmumus, taču, neskatoties uz to, kompāniju bankrotu gadījumu skaits pieaugs par trešdaļu, liecina kredītu apdrošināšanas grupas "Euler Hermes" veikts pētījums.

"Covid-19 rada bankrotu laika spridzekli," norāda "Euler Hermes", prognozējot, ka uzņēmumu bankrotu gadījumu skaits pasaulē laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam pieaugs par 35%.

Grupa lēš, ka visstraujāk bankrotu gadījumu skaits 2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu pieaugs ASV - par 57%.

Uzņēmumu bankrotu gadījumu skaits Brazīlijā pieaugs par 45%, Lielbritānijā - par 43% un Spānijā - par 41%, bet Ķīnā kāpums būs 20%, liecina prognozes.

"Euler Hermes" skaidro, ka lielu uzņēmumu bankrotu gadījumi var palielināt tā dēvēto domino efekta risku. Tāpat eksperti brīdina, ka priekšlaicīga ekonomikas atbalsta pasākumu pārtraukšana vai lēnāka globālās ekonomikas atlabšana var būtiski palielināt korporatīvo bankrotu gadījumu skaitu.

Pērn Eiropā ievērojami pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits, savukārt Latvijā un Igaunijā bankrotu skaits pērn samazinājies par attiecīgi 4% un 6%, secināts kredītrisku apdrošināšanas sabiedrības Coface SA ikgadējā maksātnespējas pētījumā par Centrāleiropas valstīm.

Eiropā «bankrotu vilnis» sasniedzis arī Poliju, kur 2012. gadā pirmo reizi fiksēts rekordaugsts uzņēmumu maksātnespēju skaits.

Bankrotu pieaugums turpināsies arī šogad un 2014. gadā, paredz jomas eksperti.

Līdzīgi Polijai, pērn bankroti smagi skāruši tādas Eiropas valstis kā Bulgārija, Slovēnija, Horvātija un Čehija. Bulgārijā maksātnespējas procesi 2012. gadā pieauguši trīs reizes, savukārt Čehijā to pieaugums ir par 45%, bet Horvātijā maksātnespējas procesi pieauguši par 174%. Kā norāda Coface SA kredītrisku analītiķi, salīdzinot valstis, jāņem arī vērā valstu atšķirīgās likumdošanas un banku politiku.

Finanšu krīzes un tai sekojošās ekonomikas lejupslīdes dēļ nākamgad pasaulē var gaidīt rekordlielu bankrotu skaitu. Eiropā vien var izputēt 200 tūkstoši kompāniju. To prognozē pasaules kredītu apdrošināšanas nozares līdere Euler Hermes.

Euler Hermes norāda, ka Eiropā situācija ir ļoti saspringta - līdzās grūtībām finanšu tirgū tai pāri var velties reālās ekonomikas uzņēmumu, īpaši mazo, bankrotu vilnis. Rūpniecībā vien bankrotu skaits nākamgad var augt par apmēram 30 procentiem pretstatā pieciem procentiem šogad.

"Finanšu krīze krasi palielina bankrota risku, īpaši 2009.gadā," uzskata Euler Germes galvenais ekonomists Romeo Grills. "[Uzņēmumu] krahs notiks arī ASV, bet spēcīgāko sitienu saņems Eiropa." Par iemeslu tam Euler Hermes eksperts min finansiālas problēmas, preču izmaksu kāpumu, patērētāju un investoru uzticības samazināšanos, kas ved pie pasaules ekonomikas attīstības lejupslīdes un attiecīgi kompāniju maksātnespējas gadījumu palielināšanās. Euler Hermes sagaida, ka pēc šā gada rezultātiem par maksātnespēju paziņos 169 tūkstoši Eiropas kompāniju, kas ir par 13.5 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Nākamgad bankrotu skaits Eiropā palielināsies par 16.7 procentiem - līdz 197 tūkstošiem.

Aģentūras Reuters fotogrāfs fotoattēlos iemūžinājis to, kā daži riteņbraucēji treniņam izmanto citādi pamestu 1984. gada ziemas olimpisko spēļu bobsleja trasi Trebević kalnā netālu no Sarajevas, Bosnijā un Hercegovinā.

Lielākā daļa no 1984. gada ziemas olimpisko spēļu būvēm ir pārvērtušās par gruvešiem.

Arī bobsleja un kamaniņu trase pamesta sabrukšanai un ir vandaļu izpriecu vieta. Tomēr daži to izmanto arī sportiskiem mērķiem.

Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Lai gan Centrālās un Austrumeiropas ekonomikā pērn bija vērojama stabilizācija uzņēmumu maksātnespējas jomā, joprojām bankrotu skaits reģionā turpina pieaugt. Baltijas valstīs 2014.gadā visvairāk bankrotējušo uzņēmumu ir Lietuvā – 1636, kas ir par 5.4% vairāk nekā 2013.gadā. Latvijai bankrotu pieaugums ir neliels - 4.3%, bet Igaunijai vēl mazāks - 1.8%, secināts starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface ziņojumā par maksātnespējas situāciju Centrālajā un Austrumeiropā.

Bankrotu dinamika dažādās valstīs atšķiras, piedzīvojot gan izteiktu maksātnespēju skaita pieaugumu, gan arī samazinājumu. Vislielākais maksātnespēju skaita pieaugums pērn vērojams Slovēnijā – 44.7% un Ungārijā – 29.4%. Biežāko iemeslu vidū kompāniju bankrotiem minēta nepietiekama pielāgošanās ekonomiskajiem apstākļiem, neatbilstoši investīciju lēmumi un uzņēmumu lielās parādsaistības. Pērn bankrotu apjoms visvairāk sarucis Serbijā (par 43.8%) un Rumānijā (par 28%).

«Neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem, bankrotu skaits Latvijā joprojām ir augsts. Vislielākais tas ir vairumtirdzniecībā (būvmateriāli) un ražošanā (mēbeles, metālizstrāde), kā arī transporta nozarē. Paredzams, ka maksātnespēju pieaugums turpināsies arī 2015.gadā. Runājot par eksportu, Krievijas embargo prasības pērn bija spēcīgs negatīvais ietekmes faktors, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, taču vienlaikus tas pamudinājis uzņēmumus tirgū meklēt alternatīvas un pievērsties pieaugošajam vietējam pieprasījumam,» skaidro Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Rudenīgo laikapstākļu ietekmē grants ceļi šobrīd ir mitri. Lai smagā tehnika pilnībā nesabojātu ceļu, Stradu pagastā uz ceļa, kas ved no Stradu skolas Zeltalejas virzienā, ir noteikts maksimālās masas ierobežojums, vēsta reģionālais portāls Dzirkstele.lv.

«Mūsu nelaime ir tā, ka pagasta ceļi ir ar mazu nestspēju. Mēs tos lolojam un cenšamies uzturēt kārtībā, bet, līdzko šo ceļu tuvumā sākas mežizstrāde un pa tiem sāk pārvietoties smagā tehnika, šie ceļi pat vienas dienas vai nakts laikā šādos laikapstākļos var tikt pilnībā sabojāti,» sacījis J.Duļbinskis. «Es, protams, saprotu arī mežizstrādātājus, kuri vēlas darīt savu darbu, taču tad, kad ceļš jau ir sabojāts, lai to pēc tam atkal sakārtotu, pagastam ir nepieciešams ieguldīt daudz līdzekļu,» viņš turpinājis.

J.Duļbinskis stāstījis, ka pie ceļa, kas ved no Stradu skolas Zeltalejas virzienā, ir sākusies mežizstrāde un tā notikusi ļoti straujā tempā. «Ņemot vērā straujo izstrādes tempu šajā vietā, mēs raizējāmies, ka kokmateriāls tikpat straujā tempā tiks vests arī prom, tādēļ šeit tika noteikts pilnas masas ierobežojums un uzstādītas ceļa zīmes. Par laimi, uzņēmēji, kas šajā konkrētajā vietā strādā, ir saprotoši. Viņiem tika izskaidrots, kāda ir šī ceļa nestspēja, un uzņēmēji solīja, ka mežā viņi izstrādi turpinās, bet izvešanu atliks līdz brīdim, kad uzsals. Šādi esam vienojušies un ceram, ka tā arī būs,» Dzirkstelei teicis J.Duļbinskis. Uz citiem pagasta ceļiem ierobežojumi nav noteikti.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Vairākos, tostarp konservatīvos, pasaules ziņu portālos izplatījušās ziņas, ka izšķērdīgs dzīvesveids un neapdomīgas investīcijas līdz bankrotam novedušas ekonomistu Polu Krugmanu.

Pati ziņa par slavenā ekonomista bankrotu ir izplatījusies no interneta satīras izdevuma The Daily Currant. Savukārt pēc tam to esot publicējis kāds Austrijas tiešsaistes izdevums, ko savukārt pārpublicējuši citi portāli. Businessinsider.com ziņo, ka ziņas par Krugmana bankrotu, lai gan šorīt vēl bija redzamas, daudzviet jau esot izņemtas.

Arī pats P. Krugmans savā blogā norādījis, ka redzējis ziņas par savu bankrotu un šajā sakarā jau nācies atbildēt kādas Krievijas televīzijas žurnālistiem. Ekonomists tāpat norāda, ka nav agrāk reaģējis uz nepatiesajām ziņām par savu bankrotu, jo gribējis redzēt, kuri mediji uz šo joku iekritīs.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija ir maksātnespējīga un jau martā nespēs pildīt obligāciju maksājumus, bet tās parādu nastas restrukturizāciju Fitch uzskatīs par bankrotu, pavēstījis reitingu aģentūras pārstāvis.

«Tas drīzumā notiks. Grieķija ir maksātnespējīga un tāpēc tā bankrotēs,» aģentūrai Reuters sacīja Fitch Suverēno un Starpvalstu grupas Eiropā, Tuvajos austrumos un Āfrikā vadītājs Edvards Parkers. «Tam nevajadzētu izraisīt pārsteigumu,» piebilda reitingu aģentūras pārstāvis.

E. Parkers arī uzsvēra, ka Fitch par bankrotu uzskatīs arī labprātīgu privāto investoru vienošanos par Grieķijas parādu daļēju norakstīšanu. «Mēs esam ilgu laiku teikuši, ka uzskatīsim šādu rīcību par maksātnespēju. Tas ir skaidrs bankrots, vienalga kādā veidā viņi to mēģina pasniegt,» norādīja Fitch pārstāvis.

Skandināvijā strauji augošais uzņēmumu bankrotu skaits ir izraisījis diskusijas par situācijas potenciālo ietekmi uz Baltijas valstīm, tomēr, visticamāk, panikai nav pamata, un tas nav katalizators ekonomikas recesijai Baltijas valstīs, norāda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Baltijas valstis demonstrē lielāku noturību, saglabājot samērā mērenu parāda slogu un stabilu ekonomisko vidi.

Idelsons skaidro, ka ekonomiskā nenoteiktība turpina radīt spiedienu uz Zviedrijas un Somijas uzņēmumiem, pieaugot bankrotu skaitam gan lielu, gan mazu uzņēmumu vidū. Tajā pašā laikā pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmumi ir spiesti atlaist darbiniekus, un investīcijas, piemēram, Zviedrijas uzņēmējdarbībā ir vēsturiski zemā līmenī.

Skandināvijas nekustamo īpašumu un celtniecības sektors ir piedzīvojis vislielāko bankrotu skaitu pēdējos gados, ko ietekmējušas augstās procentu likmes un lielie mājsaimniecību parādi, informē Idelsons. Piemēram, Zviedrijas nekustamo īpašumu sektorā aizņemšanās izmaksas ir palielinājušās no 1,7% 2021.gadā līdz vidēji 5% 2023.gadā.

Šanhajā bāzētās nekustamo īpašu attīstīšanas kompānijas "Sinic Holdings Group" vadītājs Džans Juaņļins pirmdien zaudējis vairāk nekā vienu miljardu dolāru, jo bažas par iespējamu uzņēmuma ar pasaulē lielākajām parādsaistībām - Ķīnas "Evergrande" - bankrotu radījušas paniku Honkongas akciju biržā.

Izdevums "Forbes" vēstī, ka Džana bagātība pirmdien nokritusies no 1,3 miljardiem dolāru (1,1 miljardam eiro) līdz 250,7 miljoniem dolāru (212,8 miljoniem eiro).

"Sinic Holdings Group" pirmdien bijusi spiesta pārtraukt akciju tirdzniecību Honkongas biržā, jo to cena nokritusies par 87%.

Džana šogad tika iekļauts "Forbes" veidotajā pasaule turīgāko cilvēku sarakstā, un viņš savu bagātību ieguvis, pateicoties daudzstāvu dzīvokļu māju būvniecībai, ko tagad negatīvi skārušas bažas par "Evergrande" iespējamu bankrotu.

Kā ziņots, "Evergrande" septembra sākumā otro reizi divās dienās tika samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka uzņēmums piedzīvos bankrotu.

Bankrotu skaits 2009. gadā Igaunijā bijis lielākais pēdējā desmitgadē.

Pagājušajā gadā kaimiņvalstī par maksātnespēju paziņojuši 1055 uzņēmumi un par bankrotējušiem atzīti 133, kas ir 0,75% no uzņēmumu kopējā skaita. Savukārt 2008. gadā par maksātnespēju paziņojuši 632 uzņēmumi.

Pēc analītiķu domām bankrotu skaita pieaugums gan krietni lēnākos tempos, tomēr saglabāsies arī šogad.

Valstu bankrotu reitingā, kur tiek apskatīts bankrotu skaits uz 10000 uzņēmumiem, Igaunija atrodas astotajā vietā. Šī reitinga pirmajā vietā ir Polija. Igaunija izvirzās vadībā pēc bankrotējušo firmu skaita pieauguma tempa, kas pagājušogad palielinājies par 150%.

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 12,4% un Igaunijā par 10,9%, turpretī Lietuvā pieaudzis par 35,2%, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu maksātnespēju skaits 2016. gadā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstu reģionā sarucis par 6%. Reģiona izaugsmi veicinājusi labvēlīga makroekonomiskā vide, lielā mērā pateicoties pozitīvai ainai darba tirgū ar zemākiem bezdarba līmeņa rādītājiem un algu kāpumu.

«Paredzams, ka kopējais bankrotu skaits reģionā turpinās sarukt arī šogad un nākamgad. Pozitīvs signāls uzņēmumiem ir IKP izaugsmes kāpums un investīciju atveseļošanās. Attiecīgi jauni infrastruktūras projekti, stabili mājsaimniecību patēriņa ieguldījumi un ārvalstu tirgu attīstība būs atbalsts mūsu reģiona ekonomikas izaugsmei. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka maksātnespēju statistika ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju, tādēļ ikvienam uzņēmumam būtu patstāvīgi jāanalizē maksājumu disciplīna tirgū,» atzīmē Coface Baltics direktors Mantvīds Štareika (Mantvydas Štareika).

Eiropas Zaļā kursa noteiktās prioritātes mazināt CO2 emisijas transportā neglābjami attieksies arī uz lauksaimniecības kravām, sākot ar graudiem, pienu un beidzot ar tehnikas piegādēm pašiem zemes apstrādātājiem.

Visticamāk, ka līdz 2030. gadam vēl aizvien daudzviet strādāsim ar dīzeļdzinējiem, tomēr ir iespējas optimizēt izplūdes gāzu daudzumu, samazinot nevajadzīgus pārvadājumus, un tā nav lauksaimnieku radīta problēma, pauž Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Vadā šurpu turpu bez jēgas

“Es neticu, ka tuvākajos desmit gados lauksaimniekiem ražotāji piedāvās tehniku, kas spēs aizvietot dīzeļdzinējus. Ja tāda būs, tad noteikti to iegādāsies, tomēr daudz lielāka problēma ir nevis dzinēji, bet pati transporta izmantošana. Proti, preces nereti tiek vadātas milzīgus attālumus turp un atpakaļ, kamēr sasniedz lietotāju. Piemēram, Daugavpilī ražo lauksaimniecības tehniku, kuru ved uz Vāciju un vēlāk no turienes piegādā Baltijas zemniekiem. Šāda loģistikas aplamība izmaksā krietnu žūksni naudas, bet tā notiek, un šādu piemēru netrūkst,” Dienas Biznesam atklāj G. Vilnītis.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Latvijā veselības aprūpes jomā vēl aizvien ir saglabājies augsts «pelēkās» ekonomikas īpatsvars.

Latvijā pēdējos gados galvenā problēma veselības aprūpes jomā ir nepietiekamais valsts finansējums. DB jau rakstīja(15.09.2010), ka, sarūkot valsts finansējumam veselības aprūpei, tika dots stimuls privātu medicīnas centru izveidei. Konkurence privāto medicīnas iestāžu vidū ir saasinājusies un veselības aprūpes jomā ir pieaudzis «pelēkās» ekonomikas īpatsvars, DB sacīja medicīnas centra ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Rezultātā tirgū ir nevienlīdzīga konkurence, jo daļa mazo privāto medicīnas uzņēmumu apiet likumā noteikto prasību pildīšanu.

«Pelēkie» darboņi daudz iegūst uz darbaspēka nodokļu rēķina, DB atzīmē klīnikas Premium Medical vadītāja Signe Dauškane-Platace. To sekmē arī ilggadējās «tradīcijas», piemēram, pateicības vai ārstu privātprakses darba vietās valsts slimnīcās, kas nekur nav zudušas arī krīzes laikā. Devīze «nauda seko pacientam» būtu jārealizē dzīvē, ir pārliecināta S. Dauškane-Platace. Piemēram, ja sieviete vēlas iet pie ginekologa, valsts par šādu vizīti sedz konkrētu summu un viņa pati izvēlas medicīnas iestādi.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Vienlaikus interesanti – salīdzinot ar 2001. gada aptauju, gandrīz divkārt pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ar lielākiem tiesību ierobežojumiem vairāk saskaras vīrieši – no 3,6% 2001. gadā līdz 6,5% šā gada aptaujā. Turklāt šādu uzskatu pauduši gan aptaujātie vīrieši, gan arī sievietes. Savā ziņā tas varētu būt labs signāls tam, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, lai arī ļoti lēni, tomēr sāk samazināties atšķirība starp vīriešu un sieviešu tiesībām. Vienlaikus – tas vairāk varētu liecināt par to, ka sabiedrība īsti negrib pieņemt situāciju, kad sieviešu loma darba tirgū un sadzīvē kopumā kļūst līdzvērtīga vīriešu lomai, jo pārējie aptaujas dati diezgan krasi iezīmē atšķirību starp vīriešu un sieviešu iespējām mūsu sabiedrībā – vēl joprojām par sliktu sievietēm.

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

Satversmes tiesa (ST) ir pasludinājusi savu spriedumu - Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei. Ministru prezidents Māris Kučinskis jau paziņojis, ka ST lēmums tiks pildīts, taču lēmuma pildīšanas rezultātā problēmas nebūs tik daudz saistītas ar finansējumu, bet gan ar darba roku trūkumu.

Tajā pašā laikā šis ST lēmums kārtējo reizi apliecina, ka valsts nedrīkst savas finansiālās problēmas risināt ar antikonstitucionālu lēmumu palīdzību. Lai gan politiķi regulāri kāpj uz viena un tā paša grābekļa – proti, cenšas sasāpējušas finanšu problēmas risināt uz kādas sabiedrības grupas rēķina, par tiesiskumu īsti neaizdomājoties. Spilgts piemērs tam ir 2009. gada ST lēmums, kas noteica, ka krīzes apstākļos valdības pieņemtais lēmums samazināt pensijas par 10%, bet strādājošiem pensionāriem – par 70% ir Satversmei neatbilstošs un nav spēkā kopš tā pieņemšanas brīža. Toreizējais finanšu ministrs Einārs Repše gan nepakautrējās ST lēmumu nodēvēt par bezatbildīgu, jo tas radīšot lielu robu sociālajā budžetā, aizmirstot par to, ka ST primāri ir jārūpējas par tiesiskumu, nevis budžetu. Tas gan neizslēdz, ka var būt krīzes apstākļos kādas pārejas normas, ar kurām tiek noteikti kādi samērīgi ierobežojumi. Taču mūsu politiķu nelaime ir tā, ka tie neprot nekrīzes laikā atteikties no krīzes laikā pieņemtajiem ierobežojumiem.

Latvija atbalsta Eiropas Komisijas (EK) mērķi un centienus veicināt sieviešu lielāku pārstāvniecību ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesos, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību, tomēr neatbalsta veidu, kā EK to plāno darīt, informēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija saka, ka nevienlīdzīga dzimumu pārstāvniecība atsevišķās nozarēs drīzāk skaidrojama ar izglītības sistēmu.

Latvija neatbalsta 2012.gada 14.novembrī EK publicēto priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2020.gada 1.janvārim 40% direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētajos uzņēmumos jābūt no mazāk pārstāvētā dzimuma, nosakot to kā obligātu kvotu, kā arī paredzot sankcijas, ja mērķis netiks sasniegts. Attiecībā uz biržā kotētajiem valsts uzņēmumiem šis mērķis būtu jāsasniedz līdz 2018.gada 1.janvārim.

Latvija uzskata, ka ilgtspējīgāki rezultāti dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir sasniedzami, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un sniedzot visa veida atbalstu sieviešu uzņēmējdarbības un karjeras izaugsmei.

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) ir saņēmušas atbildes vēstuli no Konkurences padomes, kurā tā aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministru Danielu Pavļutu vērtēt iespēju pārskatīt noteiktos ierobežojumus skaistumkopšanas salonu darbībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences iespējas visiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas.

“Konkurences padomes atbilde ir maza uzvara taisnīgumam, par kuru nozare cīnās jau no tā brīža, kad tika ieviests aizliegums sniegt pakalpojumu pērn novembrī. Uzskatām, ka tas ir bijis ļoti netaisnīgs valdības lēmums, jo vienlaikus ārstniecības iestādēs visu šo aizlieguma laiku identiski kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā pakalpojumi tiek sniegti un pat reklamēti medijos. Mums nav skaidrs, kā epidemiologi un atbildīgā ministrija var pamatot pakalpojumu drošumu lielajās ārstniecības iestādēs, bet skaistumkopšanas salonos nē, ja abās vietās ir pilnīgi vienādi epidemioloģiskās drošības pasākumi un tos sniedz ārstnieciskās personas. Mēs sagaidām tūlītēju atbildīgā ministra Pavļuta un premjera rīcību, lai novērstu šo netaisnīgumu,” norāda Renāte Reinsone, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente.

Uzņēmumu bankrotu skaits Zviedrijā šā gada pirmajā ceturksnī samazinājies par 17%, atsaucoties uz informācijas aģentūras UC sniegto informāciju, vēsta swedishwire.com. Martā reģistrēts samazinājums par 15%.

«Marta rādītāji turpina pozitīvo virzību, kas parādījās jau 2009.gadā, lielā mērā pateicoties stabilizācijai ekonomikā, sacījis UC mārketinga direktors Rolands Sigblads (Roland Sigbladh).»

Aģentūra lēš, ka bankrotu skaits šogad kopumā samazināsies par 10%.

Visizteiktākais bankrotu skaita samazinājums esot vērojams tirdzniecības un privātajā sektorā. Izskatoties, ka arī ražošanas sektors pamazām atkopjas.

Pēdējos gados Latvijā ir turpinājis sarukt uzņēmumu bankrotu skaits. Salīdzinot ar ekonomiskās lejupslīdes gadiem, šobrīd tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesu skaits tiešām ir būtiski samazinājies, ko lielā mērā sekmēja uzņēmēju tobrīd izvēlētā stratēģija – iet maksātnespējas ceļu, lai ātrāk atrisinātu savu parādu jautājumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr galvaspilsētā, kurā koncentrēta lielākā ekonomiskā aktivitāte, tiešām samazinājies uzņēmumu maksātnespēju skaits, pārējās Latvijas lielākās pilsētas statistiski izskatās pēc miera ostām pēc šī rādītāja. Tai pat laikā atsevišķi maksātnespējas procesi ir bijuši samērā skaļi un arī būtiski.

Palielinoties IKP pieauguma tempiem, ko ietekmēs arī intensīvāk pieejamie Eiropas fondi, sagaidāms, ka tuvākajos gados uzņēmumu bankrotu skaits nepieaugs vai turpinās samazināties. Latvijas ekonomika ir atvērta, un, turpinoties pasaules ekonomikas izaugsmei, augsim līdzi.

Tomēr aktuālākais jautājums ir par situāciju, kāda būs maksātnespējas lauciņā pēc plānošanas perioda beigām un Eiropas fondu finansējuma samazinājuma. Secināms, ka konkrētās nozarēs uzņēmumu bankrotu skaits var pieaugt tieši Eiropas fondu pieejamības vai to samazinājuma dēļ. Protams, ir dažādi uzņēmēji, un tie dažādi plāno savu darbību. Vieni – tie uzņēmēji, kuri strādā un plāno savu attīstību, balstoties tikai uz Eiropas fondu līdzdalību, un kuriem trūkst skaidras vīzijas un plāna, ko darīt pēc tam, kad fondu atbalsts beigsies vai krasi samazināsies. Citi – uzņēmēji, kuri ir jau atraduši, kā arī turpina meklēt aizvien jaunus eksporta tirgus.