Makroekonomika

Bankrotu skaits Latvijā pērn sarucis par 4%

Gunta Kursiša,05.06.2013

Jaunākais izdevums

Pērn Eiropā ievērojami pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits, savukārt Latvijā un Igaunijā bankrotu skaits pērn samazinājies par attiecīgi 4% un 6%, secināts kredītrisku apdrošināšanas sabiedrības Coface SA ikgadējā maksātnespējas pētījumā par Centrāleiropas valstīm.

Eiropā «bankrotu vilnis» sasniedzis arī Poliju, kur 2012. gadā pirmo reizi fiksēts rekordaugsts uzņēmumu maksātnespēju skaits.

Bankrotu pieaugums turpināsies arī šogad un 2014. gadā, paredz jomas eksperti.

Līdzīgi Polijai, pērn bankroti smagi skāruši tādas Eiropas valstis kā Bulgārija, Slovēnija, Horvātija un Čehija. Bulgārijā maksātnespējas procesi 2012. gadā pieauguši trīs reizes, savukārt Čehijā to pieaugums ir par 45%, bet Horvātijā maksātnespējas procesi pieauguši par 174%. Kā norāda Coface SA kredītrisku analītiķi, salīdzinot valstis, jāņem arī vērā valstu atšķirīgās likumdošanas un banku politiku.

Baltijas valstu maksātnespējas procesu likumdošana atbilst Eiropas standartiem, kamēr Bulgārijā vai Horvātijā nepieciešami būtiski uzlabojumi, norāda Coface CA.

Neveiksmīgākās nozares kopumā ražošana un celtniecība, bet bankrotu mazāk skartās biznesa jomas 2012. gadā bija IT, telekomunikācijas, izglītība un veselība, liecina Coface SA pētījums.

Savukārt lielākais bankrotu skaits 2012. gadā Latvijā ir bijis vairumtirdzniecības un pakalpojumu nozarē, un šīm jomām seko būvniecība un ražošana. «Minētie sektori ir izteikti pakļauti iedzīvotāju pirktspējai un ir ļoti jūtīgi uz mazākajām cenu izmaiņām,» norāda S. Smiltniece. Kā papildus iemeslus šo nozaru uzņēmumu bankrotam viņa min banku piesardzīgo kreditēšanas politiku, paaugstinātās aizdevumu likmes, kas apgrūtina uzņēmumiem aizņemties un līdz ar to bremzē apgrozāmo līdzekļu apguvi.

Lietuvā bankrotu skaits ir izteikti samazinājies atsevišķās nozarēs, piemēram, nekustamā īpašuma un transporta pakalpojumu jomā. Galvenie iemesli maksātnespējai Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, ir neprofesionāla vadība, «fēniksa sindroma» tendence – uzņēmuma aizvēršana, vietā atverot citu, vājais vietējais pieprasījums, stāsta Coface SA Latvijas filiāles pārstāve Sandra Smiltniece.

Tajā pašā laikā S. Smiltniece uzsver, ka bankroti notiek ne tikai krīzes laikā. «Maksātnespējas process ir normāla biznesa vides sastāvdaļa, kurā izdzīvo stiprākie,» uzsver S. Smiltniece.

2013. gadā kredītrisku analītiķi prognozē situācijas pasliktināšanos praktiski visā Centrāleiropā. Maksātnespēju skaits turpinās pieaugt lielākā daļā valstu – ieskaitot Poliju, kur ir sagaidāma daudz lielāka globālās krīzes ietekme uz ekonomisko situāciju, kā arī Bulgāriju un Ungāriju, kur uzlabojumi tuvākajā nākotnē neizskatās iespējami, teikts Coface SA pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Daļa personu, kurām reģistrēta maksātnespēja, iepriekš bijusi saistītas ar uzņēmējdarbību

Žanete Hāka,25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodrošinājumu skaits audzis par 16,7%

Žanete Hāka,07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrēti 7434 nodrošinājumi, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 16,76% vairāk, savukārt, attiecinot pret 2011.gadu, kāpums veido 29,02%, liecina Lursoft dati.

Pastāv vairāki gadījumi, kad pēc nodrošinājuma reģistrēšanas tiek apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība vai pasludināta tā maksātnespēja. Lursoft dati rāda, ka 2013.gadā 546 uzņēmumiem pēc tam, kad ticis reģistrēts nodrošinājums, apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 72 pēc nodrošinājuma piemērošanas ierosināta maksātnespēja. 243 uzņēmumiem maksātnespēja bijusi pasludināta vēl pirms nodrošinājuma piemērošanas.

Analizējot vidējo vecumu uzņēmumiem, kuriem pēdējo gadu laikā ir reģistrēts nodrošinājums, Lursoft dati parāda, ka pastāv tendence uzņēmumu vidējam vecumam pieaugt. Ja vēl 2011.gadā uzņēmums, kuram piemērots nodrošinājums, bijis sasniedzis vidēji 6,9 gadus, tad pērn to vidējais vecums pieaudzis jau līdz 7,7 gadiem, kas ir gandrīz par gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB,14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Balvu izslēdz no LTAB sastāva; ja pasludinās tās maksātnespēju, atlīdzības maksās no OCTA Garantijas fonda

Žanete Hāka,29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes pieņemto lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, kā arī ņemot vērā, ka Balva atrodas likvidējamas sabiedrības statusā, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nolēma izslēgt AAS Balva no LTAB biedru sastāva.

Kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, šobrīd LAAS Balva turpina pildīt visas savas saistības un OCTA izmaksas tiek veiktas, bet gadījumā, ja tiks pasludināta kompānijas maksātnespēja, apdrošināšanas atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots OCTA garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī, tai skaitā regulāri tiek veiktas izmaksas CSNg cietušajiem, kuri cietuši no neapdrošināta transportlīdzekļa. Līdz 2008. gada pavasarim OCTA garantijas fondā līdzekļi pamatā tika uzkrāti no apdrošinātāju veiktajām vienreizējām iemaksām un regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem no OCTA prēmijām. Šobrīd OCTA garantijas fonda līdzekļu papildinājums veidojas no LTAB regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem, ieņēmumiem no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Uzņēmumu vadītājiem būs jāatbild par nepamatotiem parādiem

Valdis Kronis, zvērināts advokāts, maksātnespējas procesa administrators,30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Pašmāju «ārvalstu investora» darbībai bijušas smagas sekas

Ilona Bērziņa, publiciste,21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz maksātnespējas sliekšņa pērn visbiežāk nonākuši būvnieki

Zane Atlāce - Bistere,14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn juridiskajām personām ierosināti 592 maksātnespējas procesi, un to vidū visvairāk procesu reģistrēts tieši būvniecības sektorā strādājošajiem uzņēmumiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Pēc Lursoft aprēķiniem, šīs jomas uzņēmumi veido 7% no visiem komersantiem, kuriem 2018.gadā ierosināta maksātnespēja.

2017.gadā visbiežāk maksātnespēja tika reģistrēta tirdzniecības uzņēmumiem, taču aizvadītajā gadā šī nozare vairs nav TOP maksātnespējīgāko nozaru vidū.

Toties līdztekus būvniecības uzņēmumiem maksātnespēja pagājušajā gadā bieži ierosināta arī kravu pārvadājumu, kokapstrādes un nekustamo īpašumu nozaru uzņēmumiem.

Jau vairākus gadus kā viena no nozarēm, kuras uzņēmumi visbiežāk iekļūst maksātnespējīgo skaitā, ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Izņēmums nav bijis arī 2018.gads, kad šī nozare pēc maksātnespējīgo uzņēmumu skaita ierindojās trešajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ja OCTA atlīdzības Balvas klientiem būs jāsedz no Garantiju fonda, sekas jutīs visi autoīpašnieki

Žanete Hāka,08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja AAS Balva līdzekļi obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību izmaksām aptrūksies un izmaksas apdrošinātāja klientiem būs jāsedz no Garantijas fonda, sekas vēlāk jutīs visi autoīpašnieki, prognozē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Trīsarpus mēnešu laikā no AAS Balva līdzekļiem OCTA atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 1,9 miljoni latu, liecina LTAB dati. Šobrīd apdrošinātājs atrodas likvidācijas procesā un turpina pildīt savas saistības, tāpat pastāv iespēja, ka AAS Balva apdrošināšanas portfeļa daļa tiks nodota citai apdrošināšanas kompānijai, tomēr, kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, gadījumā, ja tiks pasludināta AAS Balva maksātnespēja, OCTA atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA Garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots Garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī. Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fizisku personu maksātnespējas process Latvijā jau pašlaik ir pieejamāks nekā Igaunijā vai Lietuvā, bet maksātnespējas procesa termiņš – 2,5–4 gadi – ir viens no īsākajiem Eiropā.

Tā liecina ZAB Borenius pētījums par fizisku personu maksātnespējas procedūrām ārvalstīs. Tajā secināts, ka Latvijā nebūt nav tie stingrākie nosacījumi un prasības fizisku personu maksātnespējas procesam, jo vairākās valstīs tas ir faktiski nepieejams, bet tajās, kurās sākotnēji prasības šķiet liberālākas nekā Latvijā, tomēr tās bieži vien ir drakoniskākas. To, ka Latvijā no visām Eiropas valstīm ir otrs (aiz Lielbritānijas) liberālākais fizisku personu maksātnespējas process, nenoliedz arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš atzīst, ka Lielbritānijā fiziskām personām par noteiktiem nodarījumiem maksātnespējā draud arī kriminālatbildība, kāda nav paredzēta Latvijas normatīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sanācija un maksātnespēja likumos jānodala

Māris Ķirsons,18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējā nonākušo uzņēmumu sanācija – restrukturizācija – faktiski nenotiek, valsts zaudē darbavietas un nodokļu maksājumus; lai situāciju mainītu, būs vajadzīgas reformas

Tā liecina laikraksta Dienas Bizness rīkotā apaļā galda diskusija par maksātnespējas problēmām. Par veiksmīgiem maksātnespējīgo uzņēmumu restrukturizācijas (tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) un ārpustiesas tiesiskās aizsar- dzības procesā (ĀTAP)) gadījumiem var runāt kā par izņēmumu, nevis loģisku šo procesu iznākumu. DB jau rakstīja par Valsts kontroles revīzijā secināto, ka nozares sakārtošana jāsāk ar pamatdokumenta – nozares politikas – izstrādi, kurā jāatbild uz jautājumu, kāds ir maksātnespējas procesa mērķis – kreditoru interešu aizsardzība, naudas līdzekļu atgūšana –, izpārdodot parādnieka mantu, vai uzņēmuma atgriešana tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Parādniekus ar maksātnespēju nobiedēt nevar

Māris Ķirsons,14.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja.

Foto: LETA

Līdz šā gada 1. septembrim uzņēmumu kreditoriem ir atņemtas tiesības pieteikt parādniekiem maksātnespēju, taču parādnieku valdes locekļiem nav atcelta atbildība par maksātnespējas pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu.

Jaunāko laiku Latvijas vēsturē pirmo reizi ar likumu ir aizliegts kreditoriem pieteikt parādnieka - juridiskajās personas - maksātnespēju. Jāņem gan vērā, ka likums Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību neliedz parādniekam pieteikt maksātnespēju gadījumā, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības.

Visu rakstu lasiet 14. aprīļa žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

50% iedzīvotāju satrauc iespējamā ASV maksātnespēja

Žanete Hāka,15.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusi Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem satrauc iespējamā Amerikas Savienoto Valstu maksātnespēja,atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, oktobrī veiktais pētījums.

15% tā noteikti satrauc, bet 35% - drīzāk satrauc.

Savukārt 42% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nesatrauc iespējamā ASV maksātnespēja. 26% atbildējuši, ka drīzāk nesatrauc, bet 16% - noteikti nesatrauc. Salīdzinoši biežāk mierīgu nostāju šajā jautājumā pauž cittautieši un nepilsoņi.

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par šo tēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidācija un maksātnespēja nav viens un tas pats, un likvidēt var arī maksātspējīgu banku, uzsver Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota.

Likvidējot banku, tāpat kā jebkuru uzņēmumu, var būt arī gadījumi, kad pilnībā tiek apmierināti visi kreditoru prasījumi, norāda eksperts.

Kā jau ziņots, Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma 3.martā anulēja Trasta komercbankas licenci, bet 14.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina Trasta komercbanku par likvidējamu un par bankas likvidatoru iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.

Kā skaidro Šļakota, uzņēmumu likvidāciju nosaka Komerclikums, un ir paredzēti divi likvidācijas veidi. Par uzņēmuma likvidēšanu var vienoties paši tā īpašnieki, piemēram, ja ir izdomājuši komercdarbību izbeigt vai neredz uzņēmuma attīstības iespējas. Ja likvidējamais uzņēmums var norēķināties ar visiem kreditoriem, tad pēc pilnas norēķināšanās uzņēmums skaitās likvidēts un tiek izslēgts no Uzņēmumu reģistra. Otra ir piespiedu likvidācija, ko dara valsts institūcijas. Visbiežāk piespiedu likvidāciju veic Valsts ieņēmumu dienests, ja konstatē, ka uzņēmums nedarbojas, nesniedz gada pārskatus un nemaksā nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits turpina samazināties uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, taču ekonomikas izaugsme Latvijā no maksātnespējas infekcijas nav pasargājusi arī daudzus uzņēmumus

To rāda SIA Lursoft pētījums. Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti kopumā 994 maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi, kas ir par 53 procesiem mazāk nekā 2018.gadā analogā laikā.

Lursoft pētnieki secinājuši, ka pēdējos divos gados atkal nedaudz pieaudzis juridiskām personām ierosināto procesu īpatsvars. Ja 2017.gadā no visām pirmajā pusgadā ierosinātajām lietām 27,5% bija juridisko personu procesi, tad 2018.gada attiecīgajā periodā tie bija jau 32,5%, bet šogad – 34,66%. Viens no uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespēja, ir 2001.gadā dibinātais SIA Super Bebris. Jau 2010.gadā uzņēmuma tā brīža vadība nāca klajā ar paziņojumu par plāniem ražošanu pārcelt uz ASV, ražotni Latvijā slēdzot. Pagājušajā gadā uzņēmumam tika ierosināts arī tiesiskās aizsardzības process, bet šā gada maijā pasludināta maksātnespēja. Pirms tam, martā, VID Nodokļu parādu piedziņas nodaļa uzņēmumam piemēroja nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Šā gada jūlija sākumā uzņēmumam bija izveidojies jau 30 890 eiro liels nodokļu parāds, norādīts Lursoft informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Maksātnespējas procesos dominē fiziskās personas

Māris Ķirsons,05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās, pārsvarā tie rosināti fiziskām, nevis juridiskām personām

To rāda SIA Lursoft pētījums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā Latvijā ierosināti 2252 maksātnespējas procesi, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Analizējot nozares, kuru uzņēmumi visbiežāk redzami maksātnespējīgo komersantu rindās, no Lursoft pētījuma secināms – pagājušais gads nav nesis nekādas izmaiņas. Jau vairākus gadus pēc kārtas maksātnespējīgo uzņēmumu vidū dominē tirdzniecības sfēra, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā šīs nozares popularitāti Latvijas uzņēmumu vidū. Tāpat arī maksātnespēja bieži ierosināta uzņēmumiem, kuri darbojas būvniecības vai nekustamo īpašumu jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Izbeigts gaļas pārstrādes uzņēmuma Grāvendāle maksātnespējas process

LETA,20.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 14.novembra lēmumu izbeigts gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA «Grāvendāle» maksātnespējas process un uzņēmums ir likvidēts, liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamā informācija.

Šāds lēmums pieņemts pamatojoties uz kompānijas maksātnespējas procesa administratora Raivja Tauriņa iesniegumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, kurā norādīts, ka «Grāvendāles» kreditoriem ir nosūtīti paziņojumi par prasījumu segšanas plāna izpildi un no viņiem nav saņemti iebildumi.

Lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu nav pārsūdzams.

Jau vēstīts, ka pērnā gada februārī tika ierosināts «Grāvendāles» tiesiskās aizsardzības process, kurš tika izbeigts tā paša gada 5.septembrī, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilda Maksātnespējas likuma prasībām.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «Grāvendāle» 2014.gadā strādājusi ar viena miljona eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 21 594 eiro peļņu 2013.gadā, bet apgrozījums samazinājies no 3,27 miljoniem eiro 2013.gadā līdz 2,56 miljoniem 2014.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laulību līgumu slēgšana pirms maksātnespējas nav bieža prakse

Žanete Hāka,25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti dzirdēts, ka fiziskās personas, kuras vēlas atbrīvoties no saviem parādiem, pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ar savu dzīvesbiedru noslēdz laulāto mantisko attiecību līgumu, paredzot, ka visi ģimenes īpašumi un manta pieder otrai pusei.

To, vai šāda prakse mūsdienās tiešām ir izteikta un cik aktīvi uz šādu rīcību ir Latvijā dzīvojošie, centies noskaidrot Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka 2014.gadā maksātnespēja pasludināta 148 fiziskajām personām, kurām bijis noslēgts laulāto mantisko attiecību līgums, kas veido nedaudz vairāk nekā 11% no kopējā pērn pasludināto procesu skaita. Lai arī maksātnespēju skaits pēdējo trīs gadu laikā stabili turējies virs 1000 pasludināto procesu un līdz ar to arī bijis lielāks skaits maksātnespējīgo fizisko personu, kurām bijis iepriekš noslēgts laulību līgums, to īpatsvaram kopš 2011.gada bijusi tendence sarukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

LTAB ierosinājusi Balva maksātnespēju

Dienas Bizness,16.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedaudz vairāk nekā trīs gadus pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu apturēt visu apdrošināšanas sabiedrības Balva izsniegto licenču darbību, ierosināta tās maksātnespēja.

«Visu šo laiku no LAAS Balva centāmies atgūt no Garantijas fonda izmaksātās OCTA atlīdzības, kuras apdrošināšanas sabiedrība nespēja izmaksāt starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, tomēr šobrīd redzam, ka uzņēmums nespēj segt aizvien pieaugošās izmaksas, tādēļ LTAB pieņēma lēmumu ierosināt likvidējamās sabiedrības maksātnespēju,» skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšēdētājs Jānis Abāšins.

LAAS Balva darbību FKTK apturēja 2013.gada 16.aprīlī. Atbilstoši OCTA likumam gadījumos, kad tiek pasludināta kāda tirgus dalībnieka maksātnespēja, izmaksas CSNg cietušajiem tiek segtas no Garantijas fonda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik pārstāvis: Latvijā finanšu sistēmu apzagt ir relatīvi vienkārši

Dienas Bizness,18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bankas ir pārliecinājušās, ka Latvijā finanšu sistēmu apzagt ir relatīvi vienkārši. Tā nav valsts aizsargāta,» intervijā laikrakstam Diena norāda Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ruselis.

«Izmanīgi blēži kompānijā ar maksātnespējas administratoriem spēj radīt shēmas, kā nozagt naudu un palikt netiesātiem. Arī tas samazina finanšu sistēmas apetīti izsniegt kredītus. Tādējādi dažu blēžu dēļ cieš godīgie uzņēmēji.

Runājot par tieslietu sistēmu, jāpiemin arī bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna mēģinājums reformēt sistēmu un advokāts Jānis Lapsa, kas iestājās pret dīvainībām šķīrējtiesās. Visi pamanījām, cik ātri Bordāna kungam tieslietu ministra karjera beidzās, jo viņš gāja pret sistēmu. Arī mēs bankā jūtamies cietēji, kad sastopamies ar sistēmu, kas ir absolūti labvēlīga noziedzīgu nodarījumu organizētājiem un absolūti nelabvēlīga tajā brīdī, kad banka vēlas aizstāvēt savas tiesības, un šāda sistēma, kāda Latvijā ir, izsakoties mūsu bankas akcionāra vārdiem, ir drauds nacionālajai drošībai. Protams, te jāpiebilst, ka Latvijai pievienošanās eirozonai dod lielāku drošību nekā trīs, piecas vai desmit NATO bāzes. Tomēr valsts drošība un labklājība ir liela mozaīka, kas sastāv no daudziem dažādiem atšķirīgu krāsu stikliņiem, nevis tikai no viena sarkana vai viena zaļa stikliņa,» skaidrojis A. Ruselis.

Komentāri

Pievienot komentāru