Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze, pamatojoties uz Zemkopības ministrijā saņemto informāciju, rosina Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) pastiprināti pievērst vērību un operatīvi sniegt priekšlikumus patērētāju aizsardzības uzlabošanai, saņemot pakalpojumus no ēdienu piegādes uzņēmumiem.

"PVD uzdevums ir nodrošināt, lai Latvijas iedzīvotāji saņem drošu un kvalitātes prasībām atbilstošu pārtiku. Nav pieņemams, ka iegādāto pārtikas produktu kvalitāte piegādes laikā netiek nodrošināta līdzvērtīgi prasībām, kādas tās ir pārējos pārtikas ķēdes posmos. Tiekoties ar PVD ģenerāldirektoru Māri Balodi, vienojāmies, ka nepieciešami uzlabojumi pašreizējā kārtībā, sniedzot iedzīvotājiem garantiju par saņemto pakalpojumu kvalitāti un nepieciešamo higiēnas prasību ievērošanu," uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze.

Pēc sarunas ar zemkopības ministru, PVD operatīvi informēja par turpmāko rīcību un piedāvāja virkni priekšlikumu, kas nodrošinātu stingrāku uzraudzību ēdienu piegādātājiem.

Iniciatīva, Eiropas Savienībā (ES) veidot vienotu regulējumu darbam digitālajās platformās, ir vajadzīga, tomēr svarīgi, lai tiek ņemts vērā tajās strādājošo cilvēku viedoklis, intervijā pauda kurjerpiegāžu platformas "Wolt" vadītāja Baltijā un SIA "Wolt Latvija" valdes locekle Līsa Ristala.

Viņa sacīja, ka kurjeru skaits, kuri Baltijā strādā, izmantojot "Wolt" platformu, pārsniedz 7000, tostarp Latvijā ar "Wolt" sadarbojas gandrīz 2000 kurjeru.

"Ir redzams, ka platformas pamatā cilvēki izmanto, lai gūtu papildu ienākumus darba elastīguma dēļ. Ja šis elastīguma princips no platformu darba pazudīs, tad, visdrīzāk, cilvēkiem vairs nebūs intereses par šāda veida darbu. Ir skaidrs, ka izmaiņas darba likumdošanā ir ne tikai vēlamas, bet pat nepieciešamas, jo mēs vairs nedzīvojam industrializācijas laikmetā, kad cilvēki noteiktu stundu skaitu katru dienu strādāja rūpnīcā un kad darba likumdošana arī radās. Mēs pašlaik esam 21.gadsimtā, kad cilvēki elastīgi var izlemt, kā un kad pārdot savu darbalaiku. Darba tirgus viennozīmīgi virzās šajā virzienā, un tam ir jāseko arī darba likumdošanai," uzsvēra Ristala.

Transporta platformas "Bolt" nodokļu nomaksas prakse kurjera pakalpojumu biznesā ir apšaubāma, secinājuši Igaunijas laikraksta "Postimees" pētnieciskie žurnālisti, bet kompānija apsūdzības noliedz.

Igaunijas likumi paredz, ka kompānijai vai institūcijai, maksājot personai par pakalpojumi, ir jāietur ienākuma nodoklis un jāsamaksā sociālais nodoklis. "Bolt" maksā kurjeriem par ēdienu piegādi no restorāniem uz pasūtītāju mājām, tomēr nodokļus par šo darbu nemaksā, vēsta "Postimees", norādot, ka kompānija ēdiena piegādes biznesam ir izveidojusi sarežģītu un apšaubāmu shēmu, praktiski izveidojot beznodokļu zonu.

Savukārt "Bolt" uzstāj, ka kompānijas attiecības ar kurjeriem nav darba devēja un ņēmēja attiecības. "Bolt Food Estonia" vadītājs Jāgups Jalakass "Postimees" paskaidrojis, ka kurjeri nav "Bolt" darbinieki, bet gan "neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji", kuri paši ir atbildīgi par nodokļu nomaksu.

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Latvija ir kļuvusi par trešo Baltijas valsti un astoto Eiropas valsti, kurā durvis vaļā vēris ukraiņu loģistikas uzņēmuma Nova Post klientu centrs.

"Jau 22 gadus Nova Post ir bijis uzticams atbalsts ukraiņiem, lai kur viņi atrastos, - jo īpaši kara laikā. Pagājušajā nedēļā mēs piedzīvojām lielu traģēdiju - Krievijas raķetes triecienā Nova Post šķirošanas centram Harkivā gāja bojā seši mūsu darbinieki. Taču mums ir jāturpina strādāt, jo miljoniem cilvēku gan Ukrainā, gan ārvalstīs ir atkarīgi no mūsu darba. Šodien atklājam Nova Post klientu centru Latvijā, lai apvienotu tos, kurus šķīris karš un robežas, lai viņi viegli un ātri varētu nosūtīt daļu sava siltuma, rūpju un atbalsta Ukrainai," stāsta Oleksandrs Lisovecs (Oleksandr Lysovets) Nova Post vadītājs Eiropā.

Restorānu skaits, ar ko sadarbojas ēdienu piegādes platforma "Wolt", 2019. gada beigās pieaudzis līdz 330, bet kurjeru skaits - līdz 1200.

Tas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada, kad uzņēmums Rīgā sadarbojās ar 180 restorāniem un 700 kurjeriem. "2019. gadā mūsu bizness Baltijā turpināja augt un pārsniegt mūsu cerības un Rīga nebija izņēmums. Arvien vairāk un vairāk klientu ir atraduši savu ceļu pie "Wolt" pakalpojuma," teic Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas "Wolt" vadītāja Baltijā.

Paplašināt restorānu skaitu, no kuriem tiek veiktas piegādes, nozīmē plašākas izvēles klientiem, kas savukārt nozīmē vairāk darba kurjeriem. "Mēs priecājamies par izaugsmi un esam pateicīgi saviem klientiem," uzsver L. Ristala.

Šobrīd "Wolt" strādā 80 pilsētās 20 valstīs. "Divu gadu laikā pilsētu skaits, kurās "Wolt" pieejams, ir audzis vairāk nekā piecas reizes, " viņa piebilst. Uzņēmumam ir vairāk nekā četri miljoni reģistrēto lietotāju. "Wolt" globāli piedāvā ēdienu no deviņiem tūkstošiem restorānu, ko pie klientiem izvadā 20 tūkstoši kurjeru. Arī darbinieku skaits strauji aug. Noslēdzot 2018. gadu, "Wolt" komandā bija 108 darbinieki, bet 2019. gada nogalē to skaits sasniedza 700. Detalizētāku informāciju par biznesa apmēriem konkrētās valstīs uzņēmums neatklāj saistībā ar augsto konkurenci šajā jomā.

2018. gadā ātro sūtījumu uzņēmums Venipak grupas mērogā fiksējis divciparu izaugsmi – sūtījumu skaits pieaudzis par 21 %, salīdzinot ar 2017. gadu. 2018. gadā visas grupas apgrozījums ir sasniedzis 28,5 milj. eiro un pieaudzis par 31 %, salīdzinot ar 2017. gadu.

Sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks norāda, ka pagājušajā gadā sabiedrība ir ieviesusi daudz jauninājumu, kas saistīti ar kvalitātes uzlabošanu un procesu optimizēšanu. “Iepriekšējais gads mūsu uzņēmumam bija tiešām veiksmīgs un ne tikai tādēļ, ka pārvadājām daudz vairāk sūtījumu, nekā aizpērn. Uz izaugsmi bez papildu investīcijām cerēt būtu grūti. Investējām kurjeru un visu darbinieku darba piederumos, kvalifikācijas celšanā, veiksmīgi turpinām autoparka atjaunināšanu un jaunu terminālu atvēršanu. Tas viss ļauj pakalpojumu sniegt kvalitatīvāk, bet vienlaikus ir liels prieks, ka klienti mums uzticas aizvien vairāk,” saka J. Šablinsks.

J. Šablinsks saka, ka 2019. gadā sabiedrības apgrozījums sasniegs gandrīz 40 miljonus eiro: “Jauni projekti un attīstība citās valstīs ļaus sabiedrības ieņēmumiem arī turpmāk palielināties”.

Ēdienu piegādes pakalpojumu sniedzējs "Wolt", gatavojoties iespējamai Covid-19 izraisītai ekonomikas lejupslīdei, piesaista papildu investīcijas 100 miljonu eiro apmērā.

"Mēs jau redzam, cik sarežģītās situācijās ir nonākušas vairākas kompānijas mūsu nozarē - šis finansējums ļauj mums būt labāk sagatavotiem ilgstošajām neskaidrībām pasaules ekonomikā," teic Miki Kūsi (Miki Kuusi), "Wolt" līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

D līmeņa investīcijas tika piesaistītas no jau esošajiem investoriem, to skaitā "ICONIQ Capital", "Highland Europe", "83North" un "EQT Ventures", kā arī piesaistot jaunu investoru - "Goldman Sachs". Kopumā "Wolt" līdz šim ir piesaistījis finansējumu 258 miljonu eiro apmērā.

"Ja nebūtu globālās Covid-19 krīzes un tuvā nākotnē potenciālās lejupslīdes, mēs šo finansējumu nebūtu piesaistījuši. Ņemot vērā šī brīža nenoteiktību ekonomikā, mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai sagatavotos pēc iespējas labāk. Palielinot finansējumu, mēs esam labākā pozīcijā, lai turpinātu sadarbību ar mūsu 10 tūkstošiem restorānu, 20 tūkstošiem kurjeru, kā arī tūkstoš darbiniekiem, kuri strādā mūsu birojos visās darbības vietās. Šis finansējums mums ļauj arī paplašināt darbību tirgos, kuros konkurence kļūst mazāka," norāda M. Kūsi.

Interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius ir veicis ikgadējo E-komercijas pētījumu Baltijā. Pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa aptaujāto savus pasūtījumus izvēlas saņemt pakomātos, no kuriem populārākie Latvijā un Igaunijā ir Omniva pakomāti.

Savukārt, apskatot maksājumu metodes, tika noskaidrots, ka latvieši un igauņi galvenokārt dod priekšroku karšu vai internetbankas informācijas aizpildīšanai, bet lietuvieši – tiešsaistes naudas pārskaitījumu sistēmām, piemēram, Paypal u.c.

Jaunākajā Gemius Baltijas valstīs veiktajā E-komercijas pētījumā respondentiem tika jautāts par viņu iecienītākajām piegādes metodēm. Dati liecina, ka visās trīs valstīs izteikti dominē pakomātu izmantošana, ko izvēlas vairāk nekā 90 procenti igauņu un latviešu un gandrīz 70 procenti lietuviešu. Respondenti arī pauda vēlmi saņemt pasūtījumus, izmantojot kurjera piegādi un satiekoties ar kurjeru klātienē – šādu atbildi sniedza teju puse Lietuvas respondentu un vairāk nekā 30 procenti Latvijas un Igaunijas aptaujas dalībnieku. Trešā populārākā izvēle visās trīs Baltijas valstīs ir preču pasūtīšana tiešsaistē, bet to saņemšana klātienē veikalā vai kādā citā saņemšanas punktā – šādu vēlmi pauda gandrīz 40 procenti lietuviešu un virs 20 procentiem igauņu un latviešu. Tikmēr vismazāk pieprasītais piegādes veids gan Latvijā (10 procenti), gan Lietuvā (15 procenti) ir piegāde uz pastu, bet Igaunijā – pasūtījumu saņemšana izņemšanas punktos, piemēram, degvielas uzpildes stacijās, kam par labu nobalsoja tikai 1 procents aptaujāto.

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Aizvien biežāki ir piemēri tam, ka policija un citas iestādes jo cītīgi kontrolē tos, kuri darbojas legāli, taču neliekas ne zinis par nelegālo uzņēmējdarbību, lai arī bieži vien zina par to. Ugunsgrēks hostelī Rīgas centrā tam ir ļoti spilgts piemērs.

Jau tā nelegāļi kropļo konkurenci, bet nu sanāk, ka arī valsts tam pieliek roku, cita starpā ieviešot liegumus darboties legālajam biznesam. Tikai tad, kad notiek kāda nelaime, dienesti sāk izrādīt aktīvu darbību – policija sāk kriminālprocesus, rīko kratīšanas, pratināšanas, aiztur iesaistītās personas, Rīgas būvvalde steidz apliecināt, ka sāk darbu pie hosteļu pakalpojumu apzināšanas Booking.com platformā utt. Cīnās ar sekām, tostarp arī to, ka savlaicīgi paši nav novērsuši nelaimes cēloņus. Ir jau saprotams – publikas uzmanība pievērsta konkrētam notikumam. Taču no tā arī izriet kāda būtiskāka problēma – šādas darbības ir vien tad, kad šai jomai pievērsta uzmanība. Tas nerada ticību, ka tā būs arī turpmāk, kad skandāls norims, jo nav sistēmas, lai nepieļautu nelegālu uzņēmējdarbību kā tādu.

Sociālajiem dienestiem netiks uzliktas Valsts ieņēmuma dienesta (VID) funkcijas un sociālo dienestu darbiniekiem nevar uzlikt par pienākumu izvērtēt, vai cilvēks slēpj ienākumus, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre skaidroja, ka pašreizējais piedāvājums, kas vēl nav "akmenī kalts" un par ko turpināsies diskusijas, paredz sociālā dienesta pārstāvjiem sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ienākumi nesasniegs minimālo algu.

Vaicāta, vai atkāpsies no amata, ņemot vērā Sociālo darbinieku biedrības aicinājumu, Petraviča atbildēja noraidoši. No vienas puses ministre atzina, ka komunikācija nav bijusi īsti veiksmīga un ar pārpratumiem. Tomēr politiķe skaidroja, ka sākotnēji šis jautājumus ticis pārrunāts arī sanāksmē arī ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvi, taču LPS, kura ir pietuvināta sociālajam dienestam, laikam uzreiz neesot sapratusi jautājuma nopietnību.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Spānija kā pirmā valsts Eiropas Savienībā (ES) ceturtdien paziņoja par likuma izmaiņām, kas atzīs tādu piegāžu uzņēmumu kā "Deliveroo" un "UberEats" kurjerus par algotiem darbiniekiem.

Spānijas Nodarbinātības ministrija pavēstīja, ka šāda veida kurjeri tagad uzskatāmi par algotiem darbiniekiem, tāpēc viņi saņems attiecīgu aizsardzību.

Šāds lēmums pieņemts sešus mēnešus pēc tam, kad Spānijas valdība solīja precizēt piegādes uzņēmumu kurjeru juridisko statusu, norādot, ka viņi būtu jāuztver kā darba ņēmēji, nevis kā pagaidu darbinieki.

Šīs ir pirmās likuma izmaiņas Eiropā, kas skaidri regulē šāda veida kurjeru statusu.

Spānijā, līdzīgi kā citās valstīs, kurjeri vairākkārt sūdzējušies par mainīgajiem darba apstākļiem un pieprasījuši, lai viņi tiktu atzīti par algotiem darbiniekiem, kas tiem sniegtu dažādas tiesības, tostarp uz atmaksātu un slimības atvaļinājumu.

Transporta pakalpojumu platforma "Bolt" uzsākusi "Business Delivery" pakalpojumu Rīgā.

Šis pakalpojums palīdz savienot uzņēmumus ar "Bolt" kurjeriem, lai pieteiktu preču sūtījumus tiešsaistē un par pieņemamām cenām varētu nogādāt tos klientiem tajā pašā dienā vai pat stundā.

"Ņemot vērā mūsu pieredzi transporta nozarē, plašo kurjeru tīklu un tehnoloģijas, esam uzsākuši nodrošināt biznesa piegādes. Šajā laikā vietējie tirgotāji ir vieni no pirmajiem, kas saskarās ar būtiskām izmaiņām, jo viņi galvenokārt paļaujas uz klientiem, kas veikalu apmeklē uz vietas. Pakalpojums ieviests, lai atbalstītu pārdevējus un palīdzētu cilvēkiem palikt mājās, kā arī šoferi "Bolt" platformā turpinātu gūt ienākumus," stāsta "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis.

Piegādes platforma IziPizi Āgenskalna tirgū atver Latvijā pirmo pārtikas pakomātu, kas vienlaikus darbosies kā pašapkalpošanās zemnieku produktu veikals un būs nodrošināts ar ēdiena glabāšanai piemērotu termorežīmu.

Vienlaikus šis punkts ir arī IziPizi sūtījumu apmaiņas un glabāšanas vieta.

"Tagad no jebkuras Latvijas vietas zemniekiem būs iespēja nosūtīt pārtikas paciņu, un cilvēki to saņems piegādē ar kurjeru, vai pārtikas pakomātā. Tas ir nākamais solis pūļa piegādes platformas infrastruktūras attīstībā, kas jūtami uzlabos lauku labumu apriti un loģistiku starp Rīgu un reģioniem, palīdzot zemnieku un mājražotāju produktiem ērtāk un lētāk nonākt pie pircējiem,” norāda viens no IziPizi platformas līdzdibinātājiem Rolands Dzenis.

IziPizi punktu tīkls palīdzēs reģionu pārtikas ražotājiem, kam līdz šim ir bijis sarežģīti apmierināt augošo pieprasījumu un nodrošināt piegādi. Pārtikas pakomātā produktu uzglabāšana notiek +6 grādu režīmā, bet sūtījumu apmaiņas punktā sūtījumi glabājas +6 vai -18 grādu režīmos.

Tehnoloģiju uzņēmumu “Wolt” Baltijā tagad vadīs uzņēmuma līdzšinējais pārdošanas vadītājs Baltijā Mantas Lomsargis.

Kā norāda M. Lomsargis, “Wolt” mērķis ir kļūt par digitālu iepirkšanās centru, kas pieejams katra iedzīvotāja kabatā. Šogad uzņēmums strauji paplašinājies vairāk nekā 10 Latvijas pilsētās, kā arī izstrādājis virkni jaunu pakalpojumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

““Wolt” Baltijas tirgū ienāca pirms vairāk nekā sešiem gadiem. Šajā laika periodā mums ir izdevies izveidot lojālu klientu bāzi, turklāt platformas lietotāju skaits ik dienas paplašinās. Esmu gandarīts par iespēju vadīt mūsu uzņēmumu Baltijas valstīs, koncentrējoties uz piegādes servisa kvalitāti kā mūsu pamatdarbību, kā arī turpinot paplašināties arvien jaunās pilsētās,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsargis.

Tā kā jau no nākamā gada 1. janvāra, stiprinot valsts E-veselības portāla drošību, eveseliba.gov.lv varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem, novembrī par 15% pieaudzis pieteikumu skaits lietotnes eParaksts mobile saņemšanai.

Šāda tendence saglabājas arī decembra sākumā, tāpēc VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) aicina medicīnas nozares profesionāļus un iedzīvotājus neatlikt eParaksts mobile saņemšanu uz gada nogali.

No nākamā gada iedzīvotāji portālam varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem rīkiem, kas Latvijā ir nacionālie elektroniskās identifikācijas rīki – mobilā lietotne eParaksts mobile un eID karte, kā arī autentifikācijas risinājums Smart-ID. Savukārt veselības nozares profesionāļi E-veselības sistēmai varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības risinājumiem – eParaksts mobile un eID karte.

Iedzīvotājiem jau no 14 gadu vecuma bez maksas ir pieejama e-Identitātes apliecināšanas iespēja ar lietotni eParaksts mobile un eID karti. Šos rīkus iedzīvotāji izmanto arī maksājumu apstiprināšanai internetbankās, kā arī dokumentu parakstīšanai viedtālrunī vai datorā.

Ja pirms dažiem gadiem juvelierizstrādājumu pirkšana internetā un saņemšana pakomātā vai ar kurjeru būtu bijis pārsteigums daudziem, tad tagad to iegāde ir viegla un ērta pat neizejot no mājām. Mūsdienu e-komercijas dalībnieki nodrošina saviem klientiem iespējami labāko, patīkamāko un drošāko pieredzi, tāpēc juvelierizstrādājumi internetā ir pieejami vien ar dažiem klikšķiem no jebkuras vietas pasaulē, kur pieejams interneta savienojums. Kā iegādāties rotaslietas droši, lasi turpinājumā!

Kā pārbaudīt, vai juvelierizstrādājumu internetveikals ir drošs?

Lai iepirktos internetā, ir jābūt uzmanīgam un, pirms veikt tajā pasūtījumu, jāizdara priekšizpēte par konkrēto internetveikalu. Pārbaudi šīs lietas, lai pārliecinātos par drošību un izvairītos no nepatīkamām situācijām:

● SSL sertifikāts – tas ir digitāls drošības sertifikāts, kas ir nepieciešams droša, šifrēta savienojuma nodibināšanai, nodrošinot, ka apmeklētāja datus nevar pārtvert un nolasīt kāds cits. Sertifikāta esamība ir jāpārbauda pirms veikt reģistrēšanos vai iepirkšanos jebkurā internetveikalā. To var izdarīt apskatot, vai mājaslapas adreses sākumdaļa ir mainījusies no http:// uz https://. Par to, ka mājaslapa ir droša un šifrēta, liecina arī atslēgas slēdzenes simbols mājaslapas rīkjoslā pirms adreses nosaukuma;

Daudzu gadu garumā cilvēki izmantoja papīru un tinti, lai parakstītu dokumentus. Šie laiki ir pagājuši, jo šobrīd lielākā daļa uzņēmumu gan apsver iespēju izvēlēties un izmantot, gan arī jau izmanto digitālus risinājumus. Un tie daži, kas šādu iespēju neapsver, visticamāk to nedara, jo šiem uzņēmumiem trūkst informācijas par elektroniskās parakstīšanās izmaksām. Izvērtējot iespējas pāriet no fiziskas parakstīšanās uz elektronisko parakstīšanos, cena reizēm var būt viens no svarīgākajiem vai pat svarīgākais aspekts. Patiesībā digitāls parakstīšanās process nemaz nav dārgs, kā varētu šķist. Kā tas ir iespējams?

Cik maksā fiziska dokumentu parakstīšana?

Lai labāk saprastu atšķirību starp fizisku un elektronisku parakstīšanos, pirmkārt, izvērtēsim fiziskā parakstīšanās procesa izmaksas. Vai tas tiešām ir bez maksas? Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā norāda, ka fiziskas dokumentu parakstīšanas procesā ir jāņem vērā izmaksas par papīru, drukāšanu, sūtīšanu un, kas vēl svarīgāk, - par darbaspēku, kas ir dārgākais no visiem resursiem. Taču tieši par darbaspēka izmaksām cilvēki bieži mēdz aizmirst.

Piemēram, uzņēmums mēnesī paraksta 50 dokumentu. Katrs ir drukāts uz divām lapām divos eksemplāros. Tās ir 200 papīra lapas. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl arī izmaksas par drukāšanu. Katra lapa un tās drukāšana izmaksā 1 eirocentu. Tātad tikai papīram un drukai uzņēmums iztērē 2 eiro mēnesī. Tā ir mazākā izmaksu pozīcija. Pieņemsim, ka pusi šo dokumentu jeb 25 dokumentus nepieciešams nosūtīt klientam, partnerim vai jebkurai citai iesaistītajai pusei, izmantojot kurjera pakalpojumus. Pat, ja sūtīšanas izmaksas ir tikai 1 - 2 eiro, mēnesī uzņēmums tāpat tam iztērē vismaz 25 eiro.

Viena no lielākajām ātro sūtījumu sabiedrībām Baltijas reģionā Venipak Lietuvas galvaspilsētā Viļņā būvēs jaunu un inovatīvu 10 000 m2 lielu terminālu. Sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks saka, ka jauna termināla būvniecība maksās gandrīz 10 miljonus eiro. Jaunais termināls aizņems 2,6 ha lielu zemes platību. Terminālu paredzēts atklāt 2020. gada beigās.

“Jaunais termināls apkalpos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sūtījumus uz Poliju un Vāciju. Šis termināls mums ļaus strādāt daudz elastīgāk, efektīvāk un vēl kvalitatīvāk. Uz jauno ēku tiks pārcelta arī Venipak administrācija”, saka J. Šablinsks.

Venipak vadītājs stāsta, ka jaunais termināls bija nepieciešams attīstībai Austrumeiropā un Baltijas reģionā: “Šajā gadā atvērām savas struktūrvienības un sākām darbu Polijā, Vācijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Honkongā, Igaunijā un Latvijā sāka strādāt pa jaunam terminālam, atjauninājām un paplašinājām četrus terminālus Lietuvā, pa vienam terminālam Latvijā un Igaunijā. Īstenojam attīstību plašā mērogā, tāpēc jauns termināls Viļņā bija nepieciešams. Ceru, kas tas palīdzēs mums vēl vairāk palielināt apkalpojamo sūtījumu daudzumus.”