Francijas iestādes lūgs 30 tūkstošiem sieviešu, kuras saņēmušas potenciāli defektīvus silikona krūšu implantus, tos izņemt, ziņo BBC.

Pastāv bažas, ka implanti, ko piegādājis uzņēmums Poly Implant Prothese (PIP), rada apdraudējumu veselībai.

Pagājušajā gadā tika konstatēts, ka PIP izmantojis neatļautu silikona gelu.

Db.lv jau rakstīja, ka Francijas valdība izveidojusi īpašu komiteju, kas strādā pie šīs problēmas.

«Mums ir jāizņem visi šie implanti,» sacījusi kāda plastikas ķirurģe, kura darbojas šajā komisijā. «Mēs saskaramies ar veselības krīzi, kas ir saistīta ar krāpšanu,» viņa piebildusi.

Savukārt valdības pārstāve Francijas televīzijā paziņojusi, ka par rīcības plānu šajā sakarā tiks informēts šonedēļ.

Krūšu implantu reģists, stingrākas drošības pārbaudes, mehānisms implantu izcelsmes pārbaudei, sistēma implantu apstiprināšanai pirms tie nonāk tirgū — tādi ir Eiropas Parlamenta ierosinātie pasākumi, lai nepieļautu, ka atkārtojas līdzīgi gadījumi kā ar uzņēmuma PIP ražotajiem defektīvajiem implantiem. Šogad pārskatīs arī attiecīgos ES tiesību aktus.

Kā vēstīts, uzņēmums PIP Eiropā un pasaulē izplatījis ap 400 000 krūšu implantu, īpaši Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Vācijā. Vēlāk konstatēja, ka tajos izmantots nekvalitatīvs silikona gels un tiem ir paaugstināts plīšanas risks. Tomēr nav precīzi zināms, cik daudz sieviešu saņēmušas attiecīgos implantus.

Rezolūcijā, ko EP pieņēma ar balsu vairākumu, deputāti uzsver, ka PIP gadījums ir pievērsis «uzmanību Eiropas un valstu līmeņa trūkumiem, īpaši nepietiekamajai sadarbībai un arī neiespējamībai izsekot medicīnas ierīcēs izmantotajiem izejmateriāliem».

Deputāti prasa Eiropas Komisijai pāriet uz sistēmu, saskaņā ar kuru konkrētām medicīnas ierīču kategorijām, tostarp krūšu implantiem, pirms laišanas tirgū ir jāsaņem atļauja. Deputāti aicina ieviest «implanta saņēmēja pasi», tajā norādot implanta specifiskās īpašības un potenciālo nelabvēlīgo ietekmi.

Astoņas sievietes, kuras saņēmušas nekvalitatīvus krūšu implantus, cieš no vēža, paziņojusi Francijas Veselības ministrija. Pastāv bažas, ka šādus krūšu implantus, kas ražoti Francijas dienvidos, nēsā 44 tūkstoši sieviešu, ziņo thelocal.fr.

Francijas Veselības ministrija informējusi, ka piecām sievietēm, kuras saņēmušas PIP krūšu implantus, ir krūts vēzis. Vēl trīs sievietes cieš no limfomas un leikēmijas.

Visas astoņas sievietes implantus saņēmušas no ražotāja PIP.

Veselības aizsardzības iestādes PIP slēgušas pagājušajā gadā, jo atklājies, ka kompānija izmanto nemedicīnisku silikona gelu. Kompānijas vadītājs apsūdzēts krāpšanā.

Veselības «sargsunim» AFFSAPS pagaidām neesot izdevies izveidot saikni starp PIP implantiem un vēzi. Tomēr valdība izveidojusi komiteju, kas uzraudzīs sievietes, kuras saņēmušas šī ražotāja implantus.

Francijas policija aizturējusi kompānijas Poly Implant Prothese (PIP), kas nodarbojās ar krūšu implantu ražošanu, dibinātāju, vēsta thelocal.fr.

Patlaban dati liecina, ka 20 sievietēm, kuras bija saņēmušas PIP ražotos krūšu implantus, tika atklāts vēzis. Kopumā pasaulē aptuveni 40 līdz 50 tūkstoši sieviešu uzskata, ka viņas saņēmušas PIP ražotos krūšu implantus.

Jau vēstīts, ka izmeklēšana, ko veica Francijas Plastikas ķirurgu asociācija, atklāja, ka PIP implantiem ir lielāks plīšanas risks un tajos esošais silikons nav domāts izmantošanai medicīnā.

Jau rakstīts, ka Francijas valdība izveidojusi speciālu komiteju, kas strādā pie šīs problēmas, un Francijas, Vācijas un Čehijas iestādes jau lūgušas sievietēm, kuras saņēmušas potenciāli defektīvus silikona krūšu implantus, tos izņemt.

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Koatum" veic klīnisko pētījumu zoba implantam ar pārklājumu, kas novērš iekaisumu procesu attīstību.

"Gribam panākt to, lai rehabilitācijas laiks pēc operācijas ir īsāks un ir mazākas komplikācijas," saka Emīls Sjundjukovs, SIA "Koatum" līdzdibinātājs.

Pērn uzņēmums piesaistīja vēl 300 tūkstošus eiro no Polijas investora "StarFinder". Līdz šim kopumā uzņēmumā ieguldīti 500 tūkstoši eiro. Līdz gada beigām iecerēts pabeigt klīnisko pētījumu, kura rezultāti palīdzēs pierādīt tehnoloģijas efektivitāti un piesaistīt papildu finansējumu uzņēmuma tālākai attīstībai.

"Koatum" nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Kompānijas risinājums ļauj dentālajiem un ortopēdiskajiem implantiem pievienot zāles un dažādas aktīvās vielas. Tas risina problēmu ar mērķtiecīgu vielu nogādi pacienta organismā. Piemēram, kad tiek ievietots implants un lai nebūtu ilgstoši jālieto antibiotikas, zāles var iestrādāt uzreiz implantā. Tādējādi tās uzreiz nonāk vajadzīgajā vietā un atveseļošanās process ir krietni vieglāks. Uzņēmuma šī brīža prioritāte ir dentālie implanti, jo šajā jomā tirgus barjera ir nedaudz zemāka. "Jebkuram jaunuzņēmumam ir jāidentificē tirgus, ar ko sākt strādāt. Ja sāksim ar dentālajiem implantiem, pēc 9 līdz 12 mēnešiem būs gatavs produkts. Ortopēdijā vajadzīgi daudz ilgāki pētījumi," iepriekš izteicies Sergejs Jakimovs, "Koatum" līdzdibinātājs.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti 5.novembrī atbalstīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos, atceļot vairākus nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma apmēra ierobežojumus.

Plānots, ka šāds lēmums veicinās kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku atjaunošanu un uzņēmējdarbības attīstību, kā arī lai uzlabos galvaspilsētas kopējo vizuālo tēlu un sniegs atbalstu sabiedriskā labuma organizācijām.

Izmaiņas paredz atcelt līdz šim noteikto atvieglojuma apmēra ierobežojumu juridiskai personai 10 000 eiro apmērā taksācijas gadā.

Iecerēts, ka minētie grozījumi veicinās pilsētas vēsturiskajā apbūvē ietilpstošo ēku un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu restaurāciju, rekonstrukciju, kā arī motivēs ēku īpašniekus veikt fasāžu atjaunošanu un fasāžu dekoratīvā apgaismojuma izbūvi.

Tāpat atvieglojuma summas ierobežojuma atcelšana veicinās iedzīvotāju ieinteresētību energoefektivitātes pasākumu veikšanā, tādējādi samazinot iedzīvotājiem uzlikto apkures izmaksu slogu par daudzdzīvokļu mājām, kurām veikta visu fasāžu siltināšana.

Arī šogad, mūzikas un mākslas festivāla BILDES 2015 trešās desmitgades svētku laikā, ir īpaši padomāts par vismazākajiem pasākuma apmeklētājiem, piedāvājot koncertu bērniem.

Šis koncerts būs klausāms 29. novembrī plkst. 12:00 Rīgas Kongresu nama Lielajā zālē, informē festivāla rīkotājs BILŽU BIROJS.

«BILDES, manuprāt, ir ne tikai kulturāls, bet arī sociāls projekts – šeit tiek «audzināta» kultūras inteliģence jau trīs paaudzēs,» stāsta stepa deju studijas Top Tap Company vadītājs Māris Pūris (BILDĒS kopš 2008. gada). Uzstāšanās laikā tiks demonstrēta gan stepa mijiedarbība ar koklētāju ansambli un latviešu tautas melodijām, gan rokenrolu, dejojot latviešu, čehu un amerikāņu tautas mūzikas pavadījumā.

Turpretī folkmūziķis Uldis Kākulis (BILDĒS kopš 2002. gada, tostarp ansambļa Nepazītā pasaule sastāvā), atbilstoši koncerta bērnu auditorijas formātam, vienosies priekšnesumā kopā ar savu meitu Dairu Madaru. Tiesa, šoreiz dziedāšanu savā pārziņā ņems Daira, ļaujot tētim uz ģitāras spēlēt pavadījumu. Viņš BILDES raksturo kā vienojošu notikumu, kas sniedz iespēju vienkopus uzstāties dažādiem mūziķiem, no kuriem daudzi gadu gaitā tieši festivāla rezultātā jau kļuvuši par ļoti tuviem draugiem.

Cilvēkiem patīk sevi fotografēt, daudzi aktīvi lieto sociālo tīklu Instagram – Socialphotos palīdz monetizēt kādas konkrētas lietas pircēju pašbildes, tā piesaistot zīmolam jaunus klientus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Strādājam pārsvarā ar modes zīmoliem un palīdzam tiem atrast klientu bildes sociālajos tīklos, integrēt tās savā mājaslapā, lai interesenti, kuri apmeklē kompānijas mājaslapu, var ieraudzīt gan zīmola paša, gan nēsātāju bildes un pieņemt lēmumu – iegādāties konkrēto preci vai nē. Uzņēmumiem ir ierobežoti resursi, cik viņi var ieguldīt fotogrāfijās. Piemēram, vienkāršam t-kreklam būs viena vai divas bildītes, bet to valkātāju fotogrāfijas dod neierobežotu daudzumu dažādu attēlu variantu, ko var pievienot galerijai. Bieži vien modes fotogrāfu stila bildēs apģērbi izskatās atšķirīgi nekā cilvēkiem, kuri nav modeļi. Daudziem patīk aplūkot, kā apģērbs izskatās citiem, kā viņi to nēsā. Īstas bildes iedrošina iegādāties,» stāsta Maksims Šadurskis, Socialphotos īpašnieks.

Pēc pirmajiem četriem 30. jubilejas akustiskajiem koncertiem mūzikas kluba Kaļķu vārti telpās, mūzikas un mākslas festivāls BILDES 2015 ir sasniedzis savas programmas otro daļu. Kā ierasts, tā turpināsies Rīgas Kongresu namā.

No 27. līdz 29. novembrim klausītājiem būs iespēja apmeklēt Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncertu, BILDĒS sevi pieteikušo grupu un radošo personību kopprojektu koncertu, Koncertu bērniem, kā arī noslēdzošo – BILŽU veterānu koncertu, informē festivāla rīkotāji BILŽU BIROJS.

27. novembrī plkst. 19:00 norisināsies Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncerts, kam raksturīgi radoši un izdomas bagāti jauno un pieredzējušo mūziķu kopīgi veidoti priekšnesumi.

Šogad tajā uzstāsies tādi kopprojekti kā Mitav un Normunds Pauniņš; Rusted Wheel un Aivars Rakovskis; Ron The Star un Atis Zviedris; TRĪS un Jānis Dubavs; FREENIXZ un Edgars Silacērps; Marlēna un Adrians Kukuvass; J.E.E.B un Atis Ieviņš; The Foxtails un DAMBIS; Kristīne Šomase & Attachment un Edvīns Zariņš; The Loudstones un Raimonds Bartaševičs; 45. v-sk. un Aija Vītoliņa; ESPRESSO un Miks Dukurs; NOT YET un Kārlis Auzāns; The Twins Peek un Jānis Bukums; So Lucid Electric Feel un Ainars Virga; Inqognito un Artūrs Račinskis; Wild Detroit Gang un Normunds Jakušonoks; Teleports & Daniels Haitovs un Artūrs Duboks. Koncerta īpašie viesi – grupa Manta. Koncertu vadīs Mikus Frišfelds.

Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

«Tas ir sprādziens, nekā līdzīga nav nekur,» par pašas radīto metodi zobārstniecībā saka stomatoloģe Alēna Butkēviča. Inovācija miljardiem vērtajā stomatoloģijas biznesā vēl jāpārbauda un zinātniski jāpamato, tomēr mediķe ir pārliecināta par tās veiksmi.

A. Butkēviča aizrautīgi demonstrē rentgena attēlus citu aiz cita, modelējot problēmsituācijas, ko viņas atklājums spēj atrisināt. «Šis ir mans bērns un manas mājas,» viņa smejas, rādot uz savu privātpraksi.

Viņas radītā ķirurģijas un ārstēšanas metode ievērojami atvieglos periodontozes pacientu dzīvi. Pasaulē vidēji zoba ārstēšanai smagas periodontozes saslimšanas gadījumā ir nepieciešamas četras operācijas, bet kopējais ārstniecības ilgums ir divi gadi. Par veiksmīgiem tiek atzītas divas trešdaļas gadījumu. Katrai no šīm operācijām ir nepieciešama narkoze, ķirurģiska iejaukšanās un atkārtota antibiotiku lietošana. Turpretim A. Butkēvičas izstrādātā ārstniecības tehnoloģija ļauj šo pašu procesu veikt divu stundu laikā. Tehnoloģijas pamatā ir medikamentu kombinācija kaula implantācijas vietas sagatavošanai, kā arī kaula atjaunošana.

RSU Stomatoloģijas institūtā pēc telpu rekonstrukcijas 440 m2 platībā darbu ir uzsācis jauns Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas dienas stacionārs, kura izveidē ieguldīti 735 tūkstoši eiro.

Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas virsārsts asoc.prof.Ģirts Šalms skaidro, ka jauna, daudz plašāka dienas stacionāra izveide bija nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstošu pirms un pēc operācijas aprūpi, vienlaicīgi piedāvājot augsta komforta līmeni pacientiem.

Stacionārā ir pieejami trīs operāciju galdi, sešas palātas ar astoņām gultas vietām. Ir iekārtota viena intensīvās aprūpes palāta, kā arī, palāta pacientiem ar kustību traucējumiem. Katrai palātai ir viss nepieciešamais aprīkojums pacientu drošībai, kā arī moderna ventilācija, sava dušas telpa, labierīcības, tv.

Jaunās telpas ļauj nodrošināt to, ka vienlaicīgi var veikt vairākas sarežģītas operācijas vispārējā anestēzijā. Asoc.prof.Ģ.Šalms stāsta, ka paplašinātajā dienas stacionārā tiek veiktas visa veida operācijas mutes dobumā, pēc kurām pacients jau pēcpusdienā dodas mājās. Tās ir dažādas sarežģītības pakāpes zobu ekstrakcijas (raušanas), implantācijas, preprotētiskā ķirurģija, kad pacientam tiek veikta kaula pieaudzēšana, kaula paplašināšana vai sašaurināšana, lai pēc tam varētu ievietot zoba implantātu un aizvietotu trūkstošos zobus. Bieži tiek veiktas zobu transplantācijas operācijas, saknes gala rezekcijas un labdabīgu veidojumu noņemšana, kā arī retinētu (neizšķīlušos vai daļēji izšķīlušos) zobu atsegšana, kas nepieciešama, lai veiktu ortodontisku zobu regulāciju.

Implantu ievietošanu trūkstošu zobu vietā var atļauties vien pāris vai varbūt daži procenti pasaules iedzīvotāju. Diezin vai proporcija ir būtiski atšķirīga arī Latvijā, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Tomēr tas ir gana populārs un pieprasīts risinājums arī mūsu valstī. Pie tā pilnveidošanas strādā pasaules «gaišie prāti» un ražotāji. Nenoliedzami aktualitāti nav zaudējuši arī tradicionāli risinājumi - izņemamās un tiltveida protēzes, kas cenas ziņā ir pieejamākas.

«Ņemot vērā pašreizējo maksātspēju valstī, daļa cilvēku tiešām ir spiesta izvēlēties nedarīt neko. Taču samērā daudz cilvēku izvēlas arī implantus,» stāsta zobārstniecības klīnikas Sirowa vadītājs Dr. Armands Ozoliņš.

«Cilvēki taupa naudu arī uz zobu rēķina, un ne tikai krīzē tā tas ir bijis. Ja salīdzina, piemēram, ar Rietumeiropu, mums noteikti ir sarežģītāki gadījumi, jo cilvēki laikus nav vērsušies pie ārsta,» piekrīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta zobārste, zobu protēziste Anda Slaidiņa. Cilvēku loks, kas var atļauties šos pakalpojumus, ir ierobežots. Taču šāda problēma pastāv visur - protezēšana visur ir dārga. Pēc viņas domām, drīzāk būtu jārunā par to, ka cilvēki meklē iespējami lētākus risinājumus, bieži viļas kvalitātē. «Ir bijuši gadījumi, ka pēc tam cilvēki nākuši pie mums, bet faktiski neko vairs nevar izdarīt.» Protezēšanu piedāvā jebkurš sevi cienošs zobārstniecības kabinets, bet implantus piedāvā salīdzinoši mazāk - zobārstniecības klīnikas, teic A. Slaidiņa. Pie tām varētu nosaukt RSU zobārstniecības klīniku, klīnikas Adenta, Sirowa, Dr. Butkēvičas zobārstniecības praksi, arī ARS un citi piedāvā implantus. «Manuprāt, kādi 5% zobārstniecības pakalpojumu sniedzēju nodarbojas ar implantu ievietošanu, tās ir lielās klīnikas,» piekrīt A. Ozoliņš. Liela daļa šādu pakalpojumu ir koncentrēta Rīgā, taču arī lielajās pilsētās ir pieejama zobu implantēšana.

Nav viegli piesaistīt kompānijai partnerus no dažādām jomām, runājot par partneru piesaisti, Dienas Bizness rīkotajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā sacīja Koatum pārstāvis Emils Sundjukovs.

Kompānijai tas bija izaicinājums. «Mēs sākotnēji sākām sadarbību ar izmēģinājuma partneriem, taču problēma bija tā, ka viņi vēlējās jau uzreiz gatavu risinājumu, ko var dot pacientiem. Investoriem šī nozare ir izaicinājumiem pilna, jo pastāv augsts risks, ka naudu neizdosies atgūt, līdz ar to viņi ir jāpārliecina, ka uzņēmums ir perspektīvs. Tāpat sadarbojāmies ar komercializācijas un sertifikācijas partneriem un industrijas guru - speciālistiem, taču šī sadarbība nav vienkārša,» viņš atzīst.

Kompānijas risks ir nespēja veikt pilna cikla testus pilnvērtīgi, taču šajā gadījumā jāizmanto iespēja sadarboties ar lielajiem ražotājiem, samazinot pilna cikla testa izmaksas. Pašā uzņēmumā vietu var atstāt tikai ierobežotu klīnisko pētījumu veikšanai.

Japānas tērauda ražošanas uzņēmums «Kobe Steel» piektdien atzina, ka kvalitātes kontroles falsificēšanas skandāls ietekmējis aptuveni 500 klientus, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz sākotnējās aplēses.

Šis skandāls jau aptvēris vairākas Japānas ekonomikas nozares, tostarp autoražotājus «Toyota», «Nissan» un «Honda», kuru automašīnās izmantoti produkti no «Kobe Steel», kas atzinusi kvalitātes datu falsificēšanu.

Iepriekš uzņēmums norādīja, ka šis skandāls ietekmējis aptuveni 200 klientus.

«Kopā iepriekš paziņotajiem klientiem kopējais skaits sasniedzis aptuveni 500 uzņēmumus,» piektdien sacīja «Kobe Steel» vadītājs Hiroja Kavasaki. «Lūdzu, ļaujiet mums atturēties no konkrētu ietekmēto klientu nosaukšanas. Mēs esam sazinājušies ar mūsu klientiem un apsprieduši veidus, lai apstiprinātu mūsu produktu drošību.»

Viņš gan uzstāj, ka ietekmētie produkti nerada drošības riskus.

Lai gan apritējis gads, kopš Eiropu pāršalca zirga gaļas skandāls, situācija būtībā nav mainījusies un Eiropu varētu satricināt līdzīgs skandāls, paziņojusi Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC).

Pērn zirga gaļas skandāls uzliesmoja, izskanot informācijai, ka zirga gaļa daudzos produktos uzdota par liellopu gaļu. Reaģējot uz šo situāciju, Eiropas Komisija (EK) solīja pastiprināt kontroles un palielināt soda apmērus, lai nekas līdzīgs nevarētu atkārtoties.

2013.gada martā EK nāca klajā ar rīcības plānu, kurā tika paredzēts biežāk pārbaudīt gaļas paraugus, biežāk veikt iepriekš nepieteiktas kontroles gaļas apstrādes rūpnīcās, kā arī noteikt bargākus sodus tiem, kas sniedz nepatiesu informāciju, un izveidot brīdināšanas sistēmu.

Taču nesen Eiropas Parlamenta (EP) komiteja noraidīja priekšlikumu, kas paredzēja pieprasīt pārstrādātas gaļas izcelsmes marķējumu. Savukārt soda naudas paaugstināšanu vēl apspriež EP un dalībvalstu ministri.

Vācu autobūves koncerna Volkswagen (VW) kaitīgo izmešu skandāls ietekmēs ne tikai Vāciju kā automobiļu ražošanas nozares līderi, bet arī citas ekonomikas, ieskaitot Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstis ar nozīmīgu klātbūtni vācu ražošanas ķēdē.

Pēc VW aizvadītajā nedēļā izskanējušā paziņojuma, ka miljoniem zīmola dīzeļdzinēju automašīnu visā pasaulē aprīkotas ar programmatūru, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus, aizsācies globāla apmēra skandāls. VW vēl tikai nesen apsteidza Toyota, ieņemot pasaulē lielākā autoražotāja statusu, taču skandāla negatīvās sekas var būtiski ietekmēt VW pozīciju, ņemot vērā, ka gadījums saistāms ne tikai ar konkrēto dīzeļdzinēju EA 189 un tā versijām, bet arī citiem zīmola modeļiem un visu grupu kopumā. Proti, VW grupa aptver 12 zīmolus, tostarp vieglās pasažieru automašīnas (VW, Audi, Škoda, Seat) un premium klases auto (Bentley, Bugatti, Lamborghini, Porsche), kā arī kravas transportlīdzekļus (MAN, Scania).

Februāra sākumā Latvijas Radio vēstīja, ka VID vienotā nodokļu konta ieviešana pirmajā mēnesī radījusi būtiskas problēmas uzņēmējiem: kādiem EDS parādījās nodokļu parāds, citiem – pārmaksa, vieni bija konstatējuši pārmaksāto nodokļu pazušanu sistēmā, vēl kāds nevarēja EDS pārbaudīt nodokļu atlikumus u.tml.

Šķita, ka tās ir pārejošas grūtības, ka viss sakārtosies, jo saprotams, ka sistēma tika mainīta tās darbības laikā – kā ļoti trāpīgi to tolaik raksturoja VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā: “Lidmašīnas motors tiek mainīts, lidmašīnai esot gaisā. Mēs nevaram nospiest vienu pogu, izslēgt sistēmu un tad palaist nākamo. Mums tā ir jādarbina visu laiku, nepārtraukti.”

Bet gāja laiks, un problēmas nebeidza beigties. Ne velti maija vidū LTRK nāca klajā ar vēstījumu, ka sagaida aktīvu VID rīcību ieilgušo EDS tehnisko problēmu novēršanā saistībā ar vienotā konta ieviešanu.

Kā būtiskāko problēmu LTRK min nodokļu nomaksas stāvokļa neprecīzu atspoguļojumu, atsevišķās situācijās pat atspoguļojot nepamatotus nodokļu parādus, un kopumā ierobežotu sistēmas funkcionalitāti. “EDS kļūdaina darbība, kas nav novērsta jau vairāk kā četru mēnešu laikā kopš sistēmas ieviešanas, un neprecīzas informācijas atainošana rada uzņēmējiem reputācijas un finanšu riskus, sadarbības partneriem iegūstot neprecīzu informāciju par nodokļu parādiem, riskus saistībā ar ierobežotām iespējām sekmīgi piedalīties publisko iepirkumu konkursos, nodokļu nomaksas atlikumu salīdzināšanu ar uzņēmuma datiem, kā arī ikdienas administratīvā sloga palielināšanos, pieaugot nodokļu saistību izpildei veltītajam laikam,” pausts LTRK 17. maija paziņojumā.

Ir virkne iespēju, kā Google meklētājā izveidot neefektīvu reklāmu. Neņemot vērā svarīgākos pamatnosacījumus, jūs riskējat ātri iztērēt reklāmas budžetu un ģenerēt nekvalitatīvu trafiku uz savu mājas lapu (ne mērķauditoriju). Šodien es pastāstīšu par dažām būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļautas, veidojot reklāmu Google meklētājā. Ņemiet tās vērā un jūs spēsiet paaugstināt savas reklāmas efektivitāti un iegūt vairāk jaunu klientu.

1. Izmantoti tikai plašas atbilstības (Broad match) atslēgas vārdi

Centieties neizmantot atslēgas vārdus ar plašu atbilstību. Ja jūs šo atbilstību tomēr izmantojat, piemēram, atslēgas frāzi «Kravas automobiļu autoserviss», rēķinieties, ka jūsu reklāma būs redzama pēc visdažādākajiem pieprasījumiem, tādiem kā «Autoserviss Daugavpilī», «Vieglo automobiļu autoserviss», «Degvielas patēriņš kravas automobiļiem» utt. Proti, jūsu reklāmu redzēs un uz to bieži vien klikšķinās dažādi interesenti, taču ne jūsu mērķauditorija. Tādējādi jūs zaudēsiet naudu. Es iesaku izmantot frāzes atbilstību (Phrase match) un/vai precīzu atbilstību (Exact match). Tas jums ļaus samazināt nekvalitatīvo klikšķu skaitu un pārsvarā rādīt reklāmu vienīgi jūsu potenciālajiem klientiem.

"Samsung" šā gada viedtelefonu flagmaņu sērijas "Galaxy S20" dārgākais modelis "Ultra" piesaista uzmanību ar iespaidīgu 108 megapikseļu kameru un 100x tālummaiņu.

Dažus gadus it kā no malas noskatoties, kā "Huawei" «privatizē» viedtelefonu fotokameru lauciņu, "Samsung" šopavasar beidzot sagatavoja skaļu atbildi. Lielākais un dārgākais no jaunās "Galaxy S20" sērijas tālruņiem - "Ultra" – aprīkots ne vien ar uzkrītošu četru aizmugurējo kameru bloku, bet arī 100x tālummaiņu. Tā ir divreiz lielāka nekā "Huawei P30 Pro", kas pērnajā pavasarī tehnoloģiju pasaulē izpelnījās ovācijas un pat tika nodēvēts par «labāko spiegu telefonu».

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Ultra" ir jaunpienācējs "Galaxy S" saimē. Vēl nebijām apraduši ar domu, ka flagmanis sadalīts divos atzaros – parastajā un lielākajā jeb "Plus" versijā, kad sērijai pievienojās trešais brālis "Ultra". Kā var noprast pēc nosaukuma, gradācijas skalā šis ieņem augstāko pakāpienu. Tas ir lielāks par abiem pārējiem, ar 6,9 collu Dynamic AMOLED displeju un ar jau minēto simtkārtīgo tālummaiņu, kāda abiem pārējiem nav tikusi.

Jaunu muzikālo apvienību veidošanās Latvijā neapsīkst ne brīdi, tādēļ, ņemot vērā to, cik svarīgi jaunajiem mūziķiem ir sevi apliecināt plašai auditorijai, arī mūzikas un mākslas festivāla BILDES 2015 30. jubilejas koncertprogrammā iekļauts Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncerts. Tam raksturīgi radoši un izdomas bagāti jauno un pieredzējušo mūziķu kopīgi veidoti priekšnesumi.

Atklājot festivāla otro daļu, šis koncerts būs klausāms 27. novembrī plkst. 19:00 Rīgas Kongresu nama Lielajā zālē, informē festivāla rīkotājs — BILŽU BIROJS.

Šajā koncertā jaunie mūziķi izpilda divas dziesmas. Viena no tām ir viņu oriģinālkompozīcija, taču otra — jaunā aranžējumā veidots kāda BILŽU veterāna skaņdarbs, ar ko kopā tas tiek arī izpildīts. Šogad pasākumā uzstāsies 19 jaunie muzikālie kolektīvi un izpildītāji.

«Grupa Pērkons mums vienmēr bijusi viena no autoritātēm latviešu mūzikā, ar tās dziesmām esam uzauguši, un tās klausāmies vēl joprojām. Sadarbība ar Raimondu ir kā sapņa piepildījums, jo vēl augustā, klausoties Pērkona koncertu Ogrē, spriedām – kā būtu, ja būtu?!» Tā par uzstāšanos BILŽU Jauno grupu un veterānu kopprojektu koncertā kopā ar Latvijas roka leģendu Raimondu Bartaševiču (BILDĒS kopš 1985. gada) stāsta indie rokgrupas The Loudstone mūziķi. Jaunieši atklāj, ka mēģinājumi ar veterānu ir labākā dienas daļa, jo mēģinājumu telpā vienlaikus mijiedarbojas jautrība un atbildība pret paveicamo. «Mēs ļoti cienām Raimonda viedokli, tomēr priecājamies, ka viņš ņem vērā arī mūsu idejas. Uzstāšanās BILDĒS mums būs lielākā, kāda bijusi, tādēļ ceram iegūt jaunu pieredzi, kā arī vēlamies pierādīt sevi plašākai auditorijai un veidot kontaktus ar citiem mūziķiem,» stāsta The Loudstone dalībnieki. Savukārt R. Bartaševičs ir pozitīvi lakonisks: «Mums kopā sokas ļoti labi, un mani piesaista trīs fakti par šo grupu – viņi ir muzikāli, viņiem patīk sava nodarbošanās, ansamblī valda savstarpēja daudzība.» Pērkona solists norāda, ka šajā priekšnesumā nebūtu korekti viņu akcentēt kā «veterānu» vai «zvaigzni», jo šis ir sadarbības projekts, kurā piedalās grupa kā kopums. «Man šis koncerts vienmēr ir ļoti paticis, jo gan man ir interesanti paraudzīties, cik radoši un neordināri domājoši ir jaunie mūziķi, gan viņiem tā ir unikāla pieredze – satikties ar «monstriem», pieņemt kādu padomu un nebaidīties runāt pretī, aizstāvot savas muzikālās idejas,» stāsta R. Bartaševičs.

Šoruden mūzikas un mākslas festivāla BILDES 2015 Sevi jau pieteikušo grupu un radošo personību koncerts būs konceptuāli daudzveidīgs.

Šis koncerts būs klausāms 28. novembrī plkst. 19:00 Rīgas Kongresu nama Lielajā zālē, informē festivāla rīkotājs BILŽU BIROJS.

«Es pēdējoreiz spēlēju bungas pirms 32 gadiem – 1983. gadā, tāpēc varam droši teikt, ka šī BILDĒS būs gan īsta atgriešanās, gan debija, jo festivālā kā mūziķis uzstājies līdz šim neesmu,» smejoties saka režisors Igors Linga. 28. novembra vakarā viņš sēdīsies jaunās mūziķu grupas Flame & The Rolltones bungu tronī. Viņaprāt, BILDES ir ļoti būtisks Latvijas kultūras, īpaši mūzikas dzīves notikums, kas kalpo kā atspēriena punkts jaunajiem un pozitīvi ambiciozajiem mūziķiem – tradīcija, kas ir noturīga, pārlaicīga un sirsnīga.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" (ARS) 30.maijā atklās vēsturiskās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas rekonstrukcijas pirmo kārtu, verot durvis stacionāram un konsultāciju nodaļai, informē ARS biroja vadītāja Dita Tomsone.

Bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas galvenā korpusa rekonstrukcija ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē. Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus. Ēka ir kļuvusi par vietu, kurā medicīnas māksla satiekas ar arhitektūras mākslu un tēlotājmākslu.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank.

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem, Medicīnas sabiedrība “ARS” vēra durvis jaunajām stacionāra telpām un konsultāciju nodaļai renovētajā Sarkanā Krusta slimnīcā Grīziņkalnā.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank. Tas ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē.

Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka, kurai piešķirts Reģionālas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus.