Implantu ievietošanu trūkstošu zobu vietā var atļauties vien pāris vai varbūt daži procenti pasaules iedzīvotāju. Diezin vai proporcija ir būtiski atšķirīga arī Latvijā, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.
Tomēr tas ir gana populārs un pieprasīts risinājums arī mūsu valstī. Pie tā pilnveidošanas strādā pasaules «gaišie prāti» un ražotāji. Nenoliedzami aktualitāti nav zaudējuši arī tradicionāli risinājumi - izņemamās un tiltveida protēzes, kas cenas ziņā ir pieejamākas.
«Ņemot vērā pašreizējo maksātspēju valstī, daļa cilvēku tiešām ir spiesta izvēlēties nedarīt neko. Taču samērā daudz cilvēku izvēlas arī implantus,» stāsta zobārstniecības klīnikas Sirowa vadītājs Dr. Armands Ozoliņš.
«Cilvēki taupa naudu arī uz zobu rēķina, un ne tikai krīzē tā tas ir bijis. Ja salīdzina, piemēram, ar Rietumeiropu, mums noteikti ir sarežģītāki gadījumi, jo cilvēki laikus nav vērsušies pie ārsta,» piekrīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta zobārste, zobu protēziste Anda Slaidiņa. Cilvēku loks, kas var atļauties šos pakalpojumus, ir ierobežots. Taču šāda problēma pastāv visur - protezēšana visur ir dārga. Pēc viņas domām, drīzāk būtu jārunā par to, ka cilvēki meklē iespējami lētākus risinājumus, bieži viļas kvalitātē. «Ir bijuši gadījumi, ka pēc tam cilvēki nākuši pie mums, bet faktiski neko vairs nevar izdarīt.» Protezēšanu piedāvā jebkurš sevi cienošs zobārstniecības kabinets, bet implantus piedāvā salīdzinoši mazāk - zobārstniecības klīnikas, teic A. Slaidiņa. Pie tām varētu nosaukt RSU zobārstniecības klīniku, klīnikas Adenta, Sirowa, Dr. Butkēvičas zobārstniecības praksi, arī ARS un citi piedāvā implantus. «Manuprāt, kādi 5% zobārstniecības pakalpojumu sniedzēju nodarbojas ar implantu ievietošanu, tās ir lielās klīnikas,» piekrīt A. Ozoliņš. Liela daļa šādu pakalpojumu ir koncentrēta Rīgā, taču arī lielajās pilsētās ir pieejama zobu implantēšana.
Konkurence ir veselīga, tā nav nežēlīga, viņš uzskata. Savukārt, pēc A. Slaidiņas domām, Rīgā konkurence kopumā ir liela - ja kāds ārsts gribētu atvērt kabinetu, piesaistīt klientus, tas būtu samērā sarežģīti. Reģionos konkurence ir mazāka, bet tur varētu būt arī mazāk maksātspējīgo klientu.
Vispārīgi - pieprasītākie risinājumi ir atkarīgi no konkrētās zobārstniecības iestādes. Izņemamās protēzes ir lētākais risinājums, tāpēc kopumā tas Latvijā varētu būt samērā populārs variants. Pensionāram cenu starpības ir nozīmīgs faktors, teic A. Slaidiņa. RSU Stomatoloģijas institūtā izņemamās protēzes nav īpaši iecienītas, pašlaik vairāk pieprasīti varētu būt implanti un kroņi, arī estētiskā restaurācija (krīzē par to gandrīz nav bijusi interese, tagad tā atgriežoties). Pēc A. Ozoliņa teiktā, klīnikā Sirowa pakalpojumu sadalījums varētu būt aptuveni šāds: implantoloģija varētu veidot 25-30%, protezēšana - arī ap 30%, pārējais - ārstēšana, higiēna u. tml.
Latvijas klīniku pakalpojumus ir iecienījuši arī ārvalstnieki, jo, piemēram, cenu atšķirība starp Latviju un Norvēģiju esot dramatiski liela. Sirowa lielākā daļa klientu ir vietējie pacienti, bet ārzemju pacientu īpatsvars varētu būt līdz 20%. Arī RSU klīnikā pacienti ir arī ārvalstu iedzīvotāji, tomēr to neesot pārlieku daudz.