Astoņas sievietes, kuras saņēmušas nekvalitatīvus krūšu implantus, cieš no vēža, paziņojusi Francijas Veselības ministrija. Pastāv bažas, ka šādus krūšu implantus, kas ražoti Francijas dienvidos, nēsā 44 tūkstoši sieviešu, ziņo thelocal.fr.

Francijas Veselības ministrija informējusi, ka piecām sievietēm, kuras saņēmušas PIP krūšu implantus, ir krūts vēzis. Vēl trīs sievietes cieš no limfomas un leikēmijas.

Visas astoņas sievietes implantus saņēmušas no ražotāja PIP.

Veselības aizsardzības iestādes PIP slēgušas pagājušajā gadā, jo atklājies, ka kompānija izmanto nemedicīnisku silikona gelu. Kompānijas vadītājs apsūdzēts krāpšanā.

Veselības «sargsunim» AFFSAPS pagaidām neesot izdevies izveidot saikni starp PIP implantiem un vēzi. Tomēr valdība izveidojusi komiteju, kas uzraudzīs sievietes, kuras saņēmušas šī ražotāja implantus.

Francijas iestādes lūgs 30 tūkstošiem sieviešu, kuras saņēmušas potenciāli defektīvus silikona krūšu implantus, tos izņemt, ziņo BBC.

Pastāv bažas, ka implanti, ko piegādājis uzņēmums Poly Implant Prothese (PIP), rada apdraudējumu veselībai.

Pagājušajā gadā tika konstatēts, ka PIP izmantojis neatļautu silikona gelu.

Db.lv jau rakstīja, ka Francijas valdība izveidojusi īpašu komiteju, kas strādā pie šīs problēmas.

«Mums ir jāizņem visi šie implanti,» sacījusi kāda plastikas ķirurģe, kura darbojas šajā komisijā. «Mēs saskaramies ar veselības krīzi, kas ir saistīta ar krāpšanu,» viņa piebildusi.

Savukārt valdības pārstāve Francijas televīzijā paziņojusi, ka par rīcības plānu šajā sakarā tiks informēts šonedēļ.

Implantu ievietošanu trūkstošu zobu vietā var atļauties vien pāris vai varbūt daži procenti pasaules iedzīvotāju. Diezin vai proporcija ir būtiski atšķirīga arī Latvijā, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Tomēr tas ir gana populārs un pieprasīts risinājums arī mūsu valstī. Pie tā pilnveidošanas strādā pasaules «gaišie prāti» un ražotāji. Nenoliedzami aktualitāti nav zaudējuši arī tradicionāli risinājumi - izņemamās un tiltveida protēzes, kas cenas ziņā ir pieejamākas.

«Ņemot vērā pašreizējo maksātspēju valstī, daļa cilvēku tiešām ir spiesta izvēlēties nedarīt neko. Taču samērā daudz cilvēku izvēlas arī implantus,» stāsta zobārstniecības klīnikas Sirowa vadītājs Dr. Armands Ozoliņš.

«Cilvēki taupa naudu arī uz zobu rēķina, un ne tikai krīzē tā tas ir bijis. Ja salīdzina, piemēram, ar Rietumeiropu, mums noteikti ir sarežģītāki gadījumi, jo cilvēki laikus nav vērsušies pie ārsta,» piekrīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta zobārste, zobu protēziste Anda Slaidiņa. Cilvēku loks, kas var atļauties šos pakalpojumus, ir ierobežots. Taču šāda problēma pastāv visur - protezēšana visur ir dārga. Pēc viņas domām, drīzāk būtu jārunā par to, ka cilvēki meklē iespējami lētākus risinājumus, bieži viļas kvalitātē. «Ir bijuši gadījumi, ka pēc tam cilvēki nākuši pie mums, bet faktiski neko vairs nevar izdarīt.» Protezēšanu piedāvā jebkurš sevi cienošs zobārstniecības kabinets, bet implantus piedāvā salīdzinoši mazāk - zobārstniecības klīnikas, teic A. Slaidiņa. Pie tām varētu nosaukt RSU zobārstniecības klīniku, klīnikas Adenta, Sirowa, Dr. Butkēvičas zobārstniecības praksi, arī ARS un citi piedāvā implantus. «Manuprāt, kādi 5% zobārstniecības pakalpojumu sniedzēju nodarbojas ar implantu ievietošanu, tās ir lielās klīnikas,» piekrīt A. Ozoliņš. Liela daļa šādu pakalpojumu ir koncentrēta Rīgā, taču arī lielajās pilsētās ir pieejama zobu implantēšana.

Tūkstošiem sieviešu, kuras saņēmušas potenciāli defektīvus silikona krūšu implantus, tos tagad jāizņem.

Pastāv bažas, ka implanti, ko piegādājis nu jau slēgtais Francijas uzņēmums Poly Implant Prothese (PIP), rada apdraudējumu veselībai.

Izmeklēšana, ko veica Francijas Plastikas ķirurgu asociācija, atklāja, ka PIP implantiem ir lielāks plīšanas risks un tajos esošais silikons nav domāts izmantošanai medicīnā. Ar šiem implantiem tiek saistīti arī vairāki vēža gadījumi.

PIP piedāvātie implanti bija vieni no lētākajiem, tie eksportēti arī ārpus Francijas, kā rezultātā šis skandāls izpleties arī citās valstīs.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Žurnālists Leonīds Jākobsons uzskata, ka cilvēki, kuri vakar viņam uzbruka, vēlas apturēt viņa profesionālo darbību.

Mērķis bijis vai nu viņu iebiedēt, vai nogalināt, kolēģiem Latvijas Radio 4 ar īsziņu palīdzību teicis žurnālists.

Jākobsons patlaban no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ir pārvests uz Stomatoloģisko institūtu. Viņš fiziski nespējot parunāt, bet uz īsziņām varot atbildēt. Žurnālists atzina, ka vakar zaudējis daudz asiņu, uz sejas viņam esot aptuveni astoņus centimetrus gara rēta. «Knapi paliku dzīvs,» rakstījis žurnālists.

Vaicāts, vai policija atradīs vainīgos, Jākobsons kolēģiem rakstījis, ka policija turpinot cīņu ar viņu. Četri policisti par viņu slimnīcā smējušies un ņirgājušies, viņi esot skatījušies filmas, kā arī runājuši, cik labs mērs ir Nils Ušakovs (SC).

Turpinot izmeklēšanu tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā, Valsts policija 9. augustā Rīgā aizturējusi vēl vienu personu.

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā aizvien notiek aktīvs darbs, Valsts policija aizvien atturas no plašākiem komentāriem, tostarp par aizturēto personu un izmeklēšanas niansēm.

Vienlaikus Valsts policija aizvien aicina arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju un negaidīt, kad šajā lietā kriminālpolicija pieklauvēs pie jūsu durvīm. Valsts policija garantē anonimitāti.

Maijā tika vēstīts, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas četrus gadus veiktā izmeklēšana tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem - ir gan noskaidrota noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam, gan šodien rūpīgi plānotas operācijas laikā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Londonas policija izplatījusi brīdinājumu par Londonas olimpisko un Paraolimpisko spēļu biļešu pirkšanas vietnēm, kuras, iespējams, ir krāpnieciskas un cilvēki, kuri iegādājušies biļetes konkrētajās interneta vietnēs, tās var nesaņemt.

Ja cilvēki iegādājušies biļetes kādā no zemāk minētajām kompānijas EUROTEAM interneta vietnēm, nekavējoties nepieciešams sazināties ar kompāniju, no kuras sākotnēji biļetes tika pirktas un kontaktēties ar maksājuma servisa nodrošinātāju.

Iespējams, krāpnieciskas kompānijas EUROTEAM biļešu vietnes:

euroteam.net

tixnet.com

olympicticket.info

euroteam.info

euroteamtickets.com

2012tickets.org

londonsummergames.net

londonsummergames.org

euroteam.travel

worldticketservice.net

Metropolitēna policijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing) aicina ikvienu pārliecināties, vai Olimpisko spēļu biļetes nav iegādātas kādā no šīm vietnēm. Viņš izsaka pamatotas bažas, ka tie, kuri biļetes iegādājušies šajās vietnēs, tās nesaņems.

Restorānu tīkls «Vairāk saules» kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā, aģentūrai LETA atklāja «Vairāk saules» pārstāve Laura Minskere.

Viņa sacīja, ka lēmums par vēršanos pie ministra pieņemts, ņemot vērā, ka operatīvo dienestu darbība ir viņa kompetencē, un pašlaik policija vilcinot izmeklēšanas gaitu. Minskere atzīmēja, ka iepriekš Kozlovskis paudis ieinteresētību, lai izmeklēšanā pret «Vairāk saules» tiktu iespējami ātrāk rasts risinājums, tomēr pašreizējā situācija, pēc viņas teiktā, liecina par pretējo.

Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka restorānu tīkls aicinājis policiju pēc iespējas ātrāk veikt viņu rīcībā esošo «Vairāk saules» kases aparātu ekspertīzi, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās to programmatūrā. Viņa sacīja, ka, ja tam tiktu piesaistīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti, tad to būtu iespējams veikt 24 stundu laikā, turklāt VID piedāvājis sniegt palīdzību šajā jautājumā un vērsās policijā, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tāpat restorānu tīkla kases aparātu apkalpojošais uzņēmums policijai sniedza konsultācijas par to darbību.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Augot Latvijā izveidoto jaunuzņēmumu skaitam, arvien vairāk uzņēmumu pārstāvju pēc finansējuma piesaistes lūko riska kapitāla fondu virzienā. Ar kādiem kritērijiem investori visbiežāk uzsāk uzņēmumu izvērtēšanu un kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, skaidro “Riga Comm” konferences dalībnieks Deivids Ventzels no Ziemeļeiropas riska kapitāla fonda “Accelerace VC”.

“Latvijā darbojamies kopš 2018. gada, kad nolēmām izplest investīcijas ārpus Dānijas. Kopš tā brīža no Latvijā bāzētā fonda esam veikuši 45 ieguldījumus dažādos tehnoloģiju, tostarp arī blokķēdes uzņēmumos, kā arī sarunu ceļā piesaistījuši uzņēmumus pārcelties uz Latviju no Rumānijas un Ukrainas,” par darbošanos Latvijā un ieguldīšanu vietējā ekonomikā stāsta “Accelerace VC” partneris Deivids Ventzels.

“Latvijā mīt tehniski ļoti spēcīgi sagatavoti profesionāļi. Lai arī regulācijā ir vieta lieliem uzlabojumiem, kopš 2018. gada līdz ar ALTUM programmu atbalstu jaunuzņēmumu segmentā redzam lielu rosību un cenšamies to izmantot, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties starptautiski. Šobrīd izveidot sekmīgu tehnoloģiju biznesu ir grūtāk nekā 15 gadus atpakaļ, neveiksmju īpatsvars ir ļoti liels, līdz ar to arī uzņēmumu izvērtēšanas process ir ļoti detalizēts.”

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem, Medicīnas sabiedrība “ARS” vēra durvis jaunajām stacionāra telpām un konsultāciju nodaļai renovētajā Sarkanā Krusta slimnīcā Grīziņkalnā.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank. Tas ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē.

Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka, kurai piešķirts Reģionālas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus.

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" (ARS) 30.maijā atklās vēsturiskās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas rekonstrukcijas pirmo kārtu, verot durvis stacionāram un konsultāciju nodaļai, informē ARS biroja vadītāja Dita Tomsone.

Bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas galvenā korpusa rekonstrukcija ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē. Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus. Ēka ir kļuvusi par vietu, kurā medicīnas māksla satiekas ar arhitektūras mākslu un tēlotājmākslu.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank.

Šīs nedēļas vētras nodarījušas apjomīgus postījumus prestižajiem vīna dārziem Francijas slavenajā vīna reģionā Burgundijā, ziņo thelocal.fr. Šis ir jau otrais gads pēc kārtas, kad vīna reģionu skar vētras, un viens ražotājs to jau nodēvējis par katastrofu. Taču vētras nerimšoties.

Vasaras vētra ar krusu dažos īpašumos esot izpostījusi līdz pat 70% augu, žēlojušies vietējie vīna ražotāji.

Otrdienas vētras, kuras atnesa spēcīgu krusu apvienojumā ar stipru vēju, radījušas plašus postījumus dažās no Francijas pazīstamākajām vīna vietām, ieskaitot Côte de Beaune, Volnay, Pommard un Savigny-les-Beaune.

«Tā ir katastrofa. Tie ir zaudējumi vismaz 30-40 procentu apmērā, un varētu pieaugt līdz 70 procentiem,» stāstījis kāds vīna ražotāju pārstāvis. Pēc viņa stāstītā, spēcīgā krusa var nodarīt tādus bojājumus vīna dārziem, kas var ilgt līdz pat trim gadiem.

Nesaskatot nozieguma pazīmes, prokuratūra izbeigusi iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR), kā arī bijušajām Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām, noskaidroja aģentūra LETA.

Šajā lietā gada sākumā prokuratūrā apsūdzības bija celtas Burovam un nu jau vairs neeksistējošā Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām - biroja valdes locekļiem Ievai Lasmanei un Jānim Jenzim, kā arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas toreizējam prezidentam Jānim Pinnim.

KNAB aģentūrai LETA teica, ka birojs nav informēts par prokuratūras argumentiem krimināllietas izbeigšanai. Kamēr KNAB nav iepazinies ar prokuratūras lēmumu, iestāde plašākus komentārus nesniedza.

Prokuratūra piektdien paziņojumā presei raksta, ka KNAB par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā bija rosinājis sākt kriminālvajāšanu attiecībā pret vienu toreizējo Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu, diviem nodibinājuma valdes locekļiem par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, atbalstīšanu un vienu biedrības pārstāvi par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.

Vairākus patlaban spēkā esošus atbalsta mehānismus Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem piemēros arī 2021.gadā, otrdien kopsēdē vienojās valdība un Krīzes vadības padome.

Pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju atbalstam tika skatīti nozaru ministriju iesniegtie priekšlikumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma normu uzlabošanai. Ministrijas iesniedza priekšlikumus likumā paredzētajiem īpašajiem atbalsta mehānismiem un izdevumiem, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Viens no priekšlikumiem paredz par pusgadu pagarināt termiņu, kurā uzņēmumi var pieteikties uz nodokļu samaksa termiņa pagarinājumu. Spēkā esošajā regulējumā šāda iespēja ir paredzēta līdz šā gada beigām, bet ar izmaiņām likumā šāda iespēja būs līdz 2021.gada 30.jūnijam.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdienas vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas - Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu, noskaidroja aģentūra LETA.

Neminot personu vārdus, KNAB paziņojumā presei raksta, ka pagājušā gada jūnijā sāktajā kriminālprocesā divas personas atzītas par aizdomās turētām par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.

Tāpat vēl viena persona atzīta par aizdomās turēto par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

KNAB norāda, ka ir neatkarīga tiesībsargājošā iestāde, kas savā darbībā ievēro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pienākumus. KNAB likums nepieļauj iejaukšanos iestādes darbā attiecībā uz lēmumiem, ko KNAB pieņem, pildot likumā noteiktās funkcijas.

Igaunija nolēmusi valsts iestādēm nodot 75 elektroautomašīnas, tajā skaitā 19 automašīnas tiks arī valsts policijai neoperatīvu uzdevumu pildīšanai. Savukārt Latvijas policija pašlaik par elektroauto nedomā.

«Elektroauto plānots izmantot neoperatīvu uzdevumu izpildīšanai, jo ziemas laikā tās izmantot patruļmašīnu lomā ir neefektīvi,» medijam Postimees sacīja Igaunijas policijas pārstāvji.

«Tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka, pateicoties elektroautomašīnām, policija varēs strādāt elastīgāk,» norādīja policija. Igaunijas policijas elektroautomobiļu izmantošana būšot atkarīga no daudziem faktoriem – tehniskajiem rādītajiem, infrastruktūras, un no tā kādiem uzdevumiem tos paredzēts lietot. Igaunijas policija elektroauto varētu saņemt līdz vasaras sākumam.

Kā Db.lv pastāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte, tad pašlaik šāda ideja neesot aktuāla, tomēr, lūkojoties nākotnē, netiek izslēgts, ka arī Latvijas policija kādreiz varētu izmantot elektroauto. Viņa arī norādīja, ka policija nesen saņēmusi jaunas automašīnas.

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Gandrīz divu mēnešu laikā, no 21. jūnija, iedzīvotāji policijas interaktīvajā «točku» kartē izdarījuši 1007 atzīmes par dažādām nelegālo akcizēto preču tirdzniecības vietām, informē policija.

Visvairāk atzīmes izdarītas Rīgas reģionā (606), savukārt, no pārējiem reģioniem visaktīvākie bijuši Latgales (122 atzīmes) un Zemgales (110 atzīmes) iedzīvotāji. Kurzemē un Vidzemē cilvēki informāciju par nelegālām akcizēto preču tirdzniecības vietām snieguši attiecīgi 89 un 80 reizes.

Policija atgādina, ka šie skaitļi nav pielīdzināmi nelegālo tirdzniecības vietu skaitam, jo nereti vairāki cilvēki atzīmējuši vienu un to pašu vietu, tāpat ir gadījumi, kad pēc policijas pārbaudēm sniegtā informācija neapstiprinās.

Policija arī norāda, ka lielākajā daļā atzīmēto vietu policija jau strādājusi vairākkārt un tās bijušas zināmas, taču vērtīga ir iedzīvotāju sniegtā detalizētā informācija par konkrēto vietu darbību.