Citas ziņas

Nekustamā īpašuma tirgus apskats 2007. gada februāris

,14.03.2007

Jaunākais izdevums

Februārī vidējais dzīvokļu cenu pieaugums Rīgas mikrorajonos bija 1,9%.

Salīdzinājumam - janvāra pieaugums bija 2,4%, bet iepriekšēja gada februārī cenas cēlās vidēji par 4,5%.

Sērijveida dzīvokļu tirgū mēneša laikā piedāvājums palielinājies par 30%. Piedāvājuma palielināšanās liecina par to, ka tirgus dalībnieki vēlas pārdot savus īpašumus pirms prognozētās cenu stabilizācijas un iespējamās sērijveida dzīvokļu tirgus stagnācijas.

Pēc Ober Haus datiem vidējā dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos februārī sasniedza 1633 EUR par kv.m.

Rīgas mikrorajonu dzīvokļi:

Pļavnieki, Purvciems, Mežciems, Teika, Jugla

Februārī šajos rajonos cenu pieaugums bija no 0,6 % (Teikā) līdz 3,6 % (Mežciemā).

Minēto mikrorajonu dzīvokļu tirgus tendence februārī bija - piedāvājumā tiek izlikti arvien vairāk dzīvokļu, taču pieprasījums pēc tiem ir samazinājies. Pircēji cenas jau uzskata par pārāk augstām, turpretī pārdevēji vēl cer uz pircēju optimismu. Potenciālie pircēji ir kļuvuši piesardzīgāki arī attiecībā pret "vecajām mājām" kopumā un arvien biežāk izvēlas dzīvokļus "jauno projektu ēkās".

Lielāks pieprasījums bijis pēc vienistabas dzīvokļiem. Pieprasītākās dzīvokļu sērijas bija 119., 103., kā arī 602. sērija. Teikā un Purvciem pieprasīti ir arī dzīvokļi "hruščova" laika ķieģeļu ēkās.

Vecmīlgrāvis, Sarkandaugava, Bolderāja

Februārī šajos rajonos cenu pieaugums bija no 0,7 % (Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā) līdz 1,5 % (Bolderājā). Lai gan Bolderājā konstatēts vislielākais cenu pieaugums, cenas šajā mikrorajonā joprojām ir zemākās. Salīdzinājumā ar janvāri lielāka aktivitāte ir novērota Sarkandaugavā. Šajā rajonā pieprasītākie ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās. Piedāvājumā šādi dzīvokļi ir maz, tāpēc tiek piedāvāti tirgū par salīdzinoši augstām cenām. Vecmīlgrāvī visvairāk tiek piedāvāti dzīvokļi t.s. "lietuviešu" projekta un 602. sērijas ēkās.

Ziepniekkalns, Āgenskalns, Imanta, Zolitūde, Ķengarags

Februārī šajos rajonos cenu pieaugums bija no 0,9 % (Imantā) līdz 3,9 % (Āgenskalnā). Salīdzinoši ar janvāra mēnesi, palielinājies tirgū piedāvāto dzīvokļu skaits, bet krities pieprasījums. Potenciālie pircēji meklē salīdzinoši lētus dzīvokļus vai izvēlas dzīvokļus jauno projektu ēkās. Joprojām cenas izlīdzinās ar pieprasītākajiem mikrorajoniem (Imanta, Zolitūde, Ķengarags). Lielākais pieprasījums pēc dzīvokļiem ar mazāku kvadratūru, tas ir, vienas un divu istabu dzīvokļiem. Pieprasītākās dzīvokļu sērijas ir "hruščova" un 119. sērijas dzīvokļiem.

Vidēja cena pa rajoniem

Vecmīlgrāvis - 1499 EUR/kv.m, Sarkandaugava - 1556 EUR/kv.m, Teika - 1865 EUR/kv.m, Mežciems - 1654 EUR/ kv.m, Purvciems - 1707 EUR/kv.m, Pļavnieki - 1652 EUR/kv.m, ;Kengarags - 1580 EUR/kv.m, Ziepniekkalns - 1655 EUR/kv.m, Āgenskalns - 1648 EUR/kv.m, Imanta - 1687 EUR/kv.m, Zolitūde - 1662 EUR/kv.m, Bolderāja - 1467 EUR/kv.m.

Jauno projektu dzīvokļi

2007. gada februārī kompānijas Ober Haus Real Estate Latvia Jauno Projektu nodaļa ir ieguvusi informāciju par 39 jaunajiem daudzdzīvokļu māju projektiem. No tiem 14 plānots būvēt Rīgā, 12 projektus - citās Latvijas pilsētās, 13 projektus - Rīgas rajonā.

Februārī ir palielinājusies attīstītāju aktivitāte jauno projektu tirgū. Jauno mājokļu pircēju aktivitāte nav mazinājusies. Būtiski palielinājies klientu skaits, kuri vēlas mainīt otrreizējā tirgus tipveida dzīvesvietas pret dzīvokļiem jaunajos projektos. Šādu aktivitāti veicina arī tas, ka klienti nodrošinās pret padomju laika mājokļu tirgus stagnāciju un ekspluatācijas izdevumu pieaugumu.

Ober Haus Jauno Projektu nodaļas direktore Jeļena Koroļova komentē: "Jau dažus mēnešus iepriekš parādījās runas par nodokļu izmantošanu cīņai ar spekulāciju. Diemžēl šāda veida problēmas risinājums notiks uz iedzīvotāju rēķina, ar papildus nodokļiem, ierobežojot viņu iespējas iegadāties mājokli vai saņemt finansējumu no bankas. Tādā veidā tirgus stabilizācija īstenosies pateicoties pieprasījuma samazināšanai.

Kā zināms, jebkuru cenu pieaugumu stimulē liels pieprasījums vai piedāvājuma deficīts. Šobrīd tirgus stabilizācijai izvēlēta pieprasījuma ierobežošana. Tas ir saprotams, jo piedāvājuma stimulēšana sarežģītāks un ilgstošāks process. Tomēr tieši pateicoties augstajam pieprasījumam arī piedāvājums attīstās. Jau šobrīd ir vērojama piedāvājuma palielināšanās un konkurences pastiprināšanās, kas nākotnē ierobežotu cenu pieaugumu. Lai gan process jau ir sācies, tomēr plānveida atbalsts no valdības puses ievērojami paātrinātu piedāvājuma pieaugumu un tā pozitīvo ietekmi uz inflācijas rādītājiem.

Valsts un pašvaldības var vairākos veidos stimulēt dzīvojamo platību piedāvājumu:

1. atvieglojot jaunu projektu saskaņošanas procedūru, tādējādi saīsinot projektēšanas un saskaņošanas termiņu un samazinot tā izmaksas;

2. piedaloties infrastruktūras veidošanā neapgūtās teritorijās, kas ir piemērotas ekonomiskās klases dzīvokļu izbūvei;

3. nododot pašvaldību īpašumā esošās zemes projektu attīstītājiem, apmaiņā saņemot sociālos mājokļus;

4. ieviešot nodokļu atvieglojumus celtniecībai, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides projektēšanas un būvniecības laikā;

5. izstrādājot elastīgāku normatīvo bāzi ārvalstu darbaspēka piesaistīšanai.

Galvenais, lai uzsāktās "spekulācijas spoka" medībās par galveno upuri nekļūst nozare, kura tikai pēdējos gados sasniegusi ievērojamu attīstības līmeni.

Racionāls un lietderīgs ir divu pieeju apvienojums: zināmi ierobežojumi spekulācijai, lai normalizēt pieprasījumu, un pārdomāta jauno mājokļu celtniecības stimulēšana, lai palielinātu piedāvājumu."

Dzīvokļu tirgus - pārdošana

Februāris tradicionāli bija visai mazaktīvs. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad zemā aktivitāte zināmā mērā izskaidrojama ar nogaidošu pozīciju no pircēju puses, kas saistīta ar samērā augstu piedāvājuma cenu līmeni un banku konservatīvāku noskaņojumu kreditēšanas jautājumā. Tomēr, neskatoties uz to, prognozējams, ka martā tirgus aktivitāte pieaugs. Kopumā februārī būtiskas cenu izmaiņas pilsētas centrā un Vecpilsētā nebija novērojamas. Relatīvi lielākais pieprasījums bija pēc dzīvokļiem Klusajā centrā. Pieprasītākie bija remontēti dzīvokļi ar platībām 80 - 100 kv.m centrā vai 30 - 55 kv.m dzīvokļi Vecpilsētā. Savukārt Klusajā centrā lielākais pieprasījums bija uz dzīvokļiem ar platībām 50 - 60 kv.m vai arī 150 kv.m. Ņemot vērā straujo izmaksu pieaugumu celtniecībā, pircēji aizvien lielāku vērību piegriež remonta kvalitātei. Dzīvokļa izvēlē galvenie kritēriji ir - ēkas atrašanās vieta rajonā, dzīvokļa plānojums, skats pa logu, dzīvokļa remonta kvalitāte un ēkas kopējais stāvoklis. Dzīvokļu vidējais pārdošanas ilgums ir 3 - 6 mēneši.

Dzīvokļu cenas (EUR/kv.m)

Rīgas vecpilsēta

dzīvokļi 3600-5500

Rīgas pilsētas centrs*:

atjaunotas ēkas, jaunie projekti, remontēti dzīvokļi 3000-5500

neatjaunotas ēkas, remontēti dzīvokļi 2600-4300

neatjaunotas ēkas, neremontēti dzīvokļi 2200-3600

dzīvokļi koka ēkās 1400-2200

Rīgas pilsētas centra perifērija**:

atjaunotas ēkas, jaunie projekti, remontēti dzīvokļi 2500-3300

neatjaunotas ēkas, neremontēti dzīvokļi 1900-2200

dzīvokļi koka ēkās 1300-1800

*centrālā daļa, kuru ietver Čaka - Tallinas - Hanzas ielas un Daugava

**centra perifērija, kuru ietver teritorija ārpus centrālās daļas no Pētersalas, gar Ganību dambja sākumu, Hanzas, Skanstes, Pērnavas, Valmieras un A. Čaka ielām

Zemes tirgus

Zemes tirgus aktivitāte iepriekšējā mēnesī praktiski tāda pati kā janvārī. Arī cenu svārstības Rīgā un Pierīgā netika novērotas, atsevišķās vietās pieaugusi kvadrātmetra cenas augšējā robeža. Lielākais pieprasījums jau tradicionāli ir privātapbūves zemes gabaliem Pierīgā ar platībām no 1200 līdz 2000 kv.m, zemei daudzdzīvokļu un komercapbūvei Rīgā un rūpnieciska un komerciāla rakstura apbūvei Rīgas tuvumā.

Zemes cenas (EUR/kv.m)

Vieta Privātās apbūves zemes līdz 2000 kv.m Komercapbūves

zemesRīgas pilsētas centrs 400 3500

Mežaparks 400 800 4

Teika 220 400 4 300 600

Dārzciems 160 300 5 150 400

Purvciems 200 350 4 200 600

Jugla 150 250 4 150 350

Ziepniekkalns 130 200 4 130 300

Zolitūde 70 200 4 100 420

Imanta 80 200 4 120 300

Ķengarags 100 280

Dārziņi 80 120 5

Bolderāja 65

110 (Buļļupe 200) 5

Pierīgā:

Baltezers 85 200 4

Jūrmala (Lielupe līdz Pumpuri) 200 800 4

Jūrmala (Pumpuri līdz Slokai) 70 400 4

Vecāķi 150 400 4

Berģi 100 180 4

Mārupe 40 140 5

Ādaži 35 70 4

Ķekava 20 70 4

Babīte 30 90 4

Titurga 45 80 4

Rāmava 45 100 5

Katlakalns 40 90 4

Dreiliņi 60 100 5

Citur Latvijā

Sigulda 30 90 4

Bigauņciemā, Apšuciemā, Lapmežciemā, Ragaciemā 20 65 4

Klapkalnciems (200m un tālāk no jūras) 20 40 4

Plieņciems (kāpu zona) 30 80 4

Ikšķile 28 65 4

Ogre 28 70 4

Garkalne 30 120 5

Saulkrasti 50 300 4

Kolkas pagastā 600 m joslā no jūras (0,5 - 2 ha) 5 15 4

Privātmāju tirgus

Februārī, iestājoties salam, būvniecība joprojām aktīva, pārsvarā gan iekšdarbos.

Cenu pieaugums februāra mēnesī ir nebūtisks, lai gan celtniecības izmaksas turpina paaugstināties un pieprasījums pēc privātmājām pārsniedz piedāvājumu.

Piedāvātas tiek dažādu konstrukciju - gan mūra, gan koka karkasa mājās ar dažādiem apdares līmeņiem - "pilno", "balto" vai "pelēko" apdari. Pircēju vēlamā cena par īpašumu (150 - 180 m2 , ar 1500 m2 zemi) ir 140 000 - 210 000 EUR. Būvnieka piedāvātās cenas ap 255 000 - 285 000 EUR. Piedāvājumā pārsvarā figurē 1100 - 1500 EUR/m2 par būvi ar pabeigtiem iekšdarbiem (vai bez aksesuāriem - santehnika) un daļēji sakārtotu teritoriju ap māju.

Privātmāju cenas (EUR/kv.m)

Mežaparks 2 600 5 100

Teika 1 950 3 650

Dārzciems, Pļavnieki 1 650 3 500

Jugla 1 550 2 100

Ziepniekkalns 1 250 2 200

Bolderāja 950 1 400

Citur Latvijā:

Baltezers 1 400 2 400

Jūrmala (Lielupe līdz Pumpuri) 1 650 5 500

Jūrmala (Pumpuri līdz Slokai) 1 100 2 900

Vecāķi 1 400 2 400

Babīte 1 150 1 650

Mārupe 1 150 1 650

Ikšķile 900 1 400

Ogre 900 1 400

Ķekava 950 1 450

Titurga 950 1 550

Katlakalns 950 1 450

Garkalne 850 1 800

Ādaži 850 1 500

Sigulda 850 1 400

Saulkrasti 850 1 500

Tirdzniecības platībasKomercplatību tirgus februārī līdz ar ziemas iestāšanos bija aktīvs. Pieprasījums ir audzis pēc noliktavu telpām un pēc liela izmēra tirdzniecības platībām Rīgas tuvākajā apkārtnē. Arī šomēnes bija liels pieprasījums pēc telpām esošajos un topošajos tirdzniecības centros. Aktivitāti izrāda gan pašmāju tirgotāji, gan arī jaunas ārzemju kompānijas, kas vēlas savu biznesu sākt Baltijas valstīs, īpaši Rīgā, kas izpelnījusies atzinību kā dinamiskākā Baltijas valstu galvaspilsēta. Liels pieprasījums pēc kvalitatīvām telpām uz aktīvām gājēju ielām ir gan apģērbu tirgotājiem, gan kurpju, mēbeļu, dizaina priekšmetu un restorānu īpašniekiem.

Piedāvājums joprojām ir mazāks par pieprasījumu. Pieprasījums pēc telpām centrā un Vecrīgā joprojām ir nemainīgs, to pierāda starptautisku zīmolu koncentrēšanās centrā un Vecrīgā, kas nosaka tirgu un pievelk citus starptautiskus zīmolus. Lielais pieprasījums pēc telpām centrā arī ir lielākais dzinējspēks cenu pieaugumam, atsevišķos gadījumos, telpas ļoti ekskluzīvās vietās, ar labu gājēju plūsmu tiek piedāvāts līdz pat 70 EUR kv.m. Pieprasītākās ir telpas ar platību no 50 līdz 100 kv.m, galvenie nosacījumi - 1.stāvs, atsevišķa ieeja, lieli skatlogi, aktīva gājēju un autotransporta plūsma. Ir interese arī par telpām ārpus centra, ar labām piebraukšanas un auto novietošanas iespējām. Ārzemju kompānijas pārsvarā vēlas telpas nomāt arī par augstajām nomas maksām, kamēr pašmāju kompānijas lielākoties vēlas iegādāties telpas savā īpašumā. Liela interese ir gan no vietējo gan ārzemju investoru puses iegādāties veikalu telpas ar esošiem nomniekiem Rīgas centrā, diemžēl šajā segmentā ir ļoti mazs piedāvājums. Nomas maksas centrā un Vecrīgā labās vietās vidēji ir 50 EUR/kv.m, vietām sasniedzot 60 EUR/kv.m, atsevišķos gadījumos pat 70 EUR/kv.m.

Biroju telpas

Februāra mēnesī biroju nomas tirgus salīdzinoši aktīvs. Šobrīd aktīvām jābūt tām kompānijām, kuras vēlas sākt darbu savā jaunajā birojā jau šā gada vasarā vienā no pilsētas aktīvākajām daļām - Kasta ielas rajonā. Biroja ēkā GMP, Krasta ielā starp tirdzniecības centriem MC2 un Elkor centrs, atlikuši nedaudz vairāk kā 1000 kv.m. Kopējā ēkas platība - 6000 kv.m. Šobrīd šādu klases biroju piedāvājums ir nepietiekošs un tie ir īpaši pieprasīti. Ēkā pilnībā atbilst mūsdienu prasībām, šeit mēs saprotam labu biznesa vidi, mūsdienīgas komunikācijas, servisu, ko nodrošina ēkas apsaimniekotāji. GMP centrā biroju telpu nomas cenas ir no 16 - 18 EUR/kv.m +2 EUR/kv.m - ēkas apsaimniekošana.

Vēl viena biroju ēka, kas ir salīdzinoši neliela, tomēr ir visai lieliska savā arhitektoniskā izpildījumā un tehniskajā risinājumā šobrīd top K.Ulmaņa gatves rajonā, Ziedleju ielā. Šo projektu plāno nodot ekspluatācijā šā gada aprīlī. Šajā projektā 1 kv.m nomas cena ir 18 EUR + 2 EUR/kv.m ēkas apsaimniekošana. Ēkas kopējā platība - 1694 kv.m.

Brīvības ielā 171 savam birojam būs iespējams nomāt telpas sākot no 250 kv.m, kas līdz šim nebija iespējams. Nomas maksa - 16,50 EUR/kv.m + 2,80 EUR/kv.m apsaimniekošanas izdevumi.

Tirgū joprojām trūkst nelielas (40 - 60 kv.m) kvalitatīvas A vai B klases telpas.

B klases biroju īpatsvars tirgu joprojām ir vislielākais un tiek prognozēts, ka tuvākajā nākotnē nekas radikāli nemainīsies. Šādu biroju nomas maksas sastāda 13 - 17 EUR/kv.m mēnesī.

Nomas maksas nedaudzajās Rīgā pieejamajās A klases biroju ēkās ir no 18 - 23 EUR/kv.m.

C klases biroji praktiski tirgū vairs netiek piedāvāti vai arī tiek piedāvātas tik maz, ka nomas līgumi tiek noslēgti tieši vienojoties nomniekam ar iznomātāju.

Papildus ēkas apsaimniekošanas izdevumi, kas jāmaksā papildus iznomātāja prasītai nomas maksai ir robežās no 1,50 - 2,80 EUR par 1 kv.m.

Informāciju apkopoja: SIA Ober Haus Vērtēšanas Serviss Izpilddirektors Andris Šalgūns

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Informācija par izmaiņām tiesību aktos, kas stāsies spēkā no 1.janvāra

,27.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma darījumu TOP 70

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,21.09.2007

Rīgas Brīvostas pārvalde februārī SIA Rīgas pasažieru terminālis pārdevusi 59 890 kvadrātmetrus zemes ar muitas ēku Eksporta ielā 3a, 3b.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgā nekustamo īpašumu ballīte tiešām beigusies

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,25.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas sagaida Latvijas 100 visbagātākos?

Lato Lapsa, Baltic Screen sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju LAIKA STARS, speciāli Db,08.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas 99.sēde

,07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kadastra vērtību radītā nervozitāte

Dzintars Bērziņš, SIA "1 37 digital agency" valdes priekšsēdētājs,13.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man šķiet, ka jebkuram nekustamā īpašuma attīstītājam un jebkuram nekustamā īpašuma īpašniekam bažas izraisa fakts, ka tagad Latvijā ir divas nekustamā īpašuma vērtības – viena nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, bet otra – visām pārējām vajadzībām.

Pirmā balstās uz 2012. gada nekustamo īpašumu kadastra vērtībām, otra – pielīdzināta pašreizējai tirgus situācijai.

Skaidrs, ka šādas otras, aktualizētas, kadastra vērtības parādīšanās ir pazīme virzībai uz jaunu nekustamā īpašuma nodokļu noteikšanu, jo ilgstoši uzturēt divu kadastra vērtību sistēmu nav nekādas jēgas. Domāju, ka šo divu kadastra vērtību parādīšanās galvenais mērķis ir pieradināt sabiedrību pie domas, ka kadastra vērtības agri vai vēlu mainīsies uz augšu. Tādēļ nevajadzētu ļauties iemidzinošajiem vārdiem, ka tuvākajā laikā nekustamā īpašuma nodokļa likmes mainītas netiks. Sagaidīs piemērotu brīdi un mainīs gan, vai nu tādēļ, ka atkal nevarēs sastādīt budžetu vai kāda cita iemesla dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs,15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš,11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: iezīmējas ballītes beigas

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,15.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) augustā uzsāka balto karogu akciju, reaģējot uz plānotajām nekustamā īpašuma kadastra vērtību izmaiņām, kas draudēja ar nesamērīgu nodokļa lēcienu. Nozares viedoklis tika sadzirdēts, un, progresējot sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, nekustamā īpašuma attīstītāji, investori un īpašnieki pārtrauc miermīlīgo protesta akciju, noņemot vairāk nekā 100 izkārtos baltos karogus.

NĪAA norāda, ka valdībā, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, ir sākts aktīvs un mērķtiecīgs darbs pie tā, lai krasas nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas nenotiktu, un Latvijā tiktu nodrošināts konkurētspējīgs nodokļa maksājums.

Ar balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji vērsa lēmumpieņēmēju uzmanību uz Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas nepilnībām un no tās izrietošajām sekām uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Lai tuvākajos gados gaidāmās izmaiņas nevis sagrautu Latvijas konkurētspēju nekustamā īpašuma tirgū, bet to veicinātu, šobrīd NĪAA biedri iesaistās divās darba grupās – Finanšu ministrijas darba grupā par nekustamā īpašuma nodokli un Valsts zemes dienesta darba grupā par kadastrālo vērtību vērtēšanas metodiku. Tādējādi nozares pārstāvjiem ir iespēja paust savu viedokli nozares sakārtošanā, lai jaunās kadastra vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina modelis radītu pozitīvu vidi īpašumu attīstībai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Būtiski paaugstina kadastrālo vērtību bāzi

,26.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atvalstīja noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz vairākkārtīgu kadastrālajām vērtību pieaugumu.

Atbilstoši jaunajai, Noteikumos Nr. 305 noteiktai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi (1. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām (1. tabula).

Meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi (2. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām (2. tabula).

Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī - aptuveni 2 reizes (3. tabula). Minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas domes prezidijs

,11.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Palielinājies ostās pārkrauto kravu apjoms

,29.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio",27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas domes 79.sēde

,07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas pašvaldībā plānotās aktivitātes no 10. līdz 20. septembrim

,07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pašvaldībā plānotās aktivitātes

no 10. līdz 20. septembrim

10.09.2007 Viesojas žurnālistu delegācija no Zviedrijas

Jūrmalā

10.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

11.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

11.09.2007, 11:00 Preses konference "2007.gada kultūras un sporta pasākumu kalendārs septembrim - decembrim un tūrisma piedāvājums Jūrmalā"

Uz kuģīša "Vecrīga"

11.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

11.09.2007, 14:30 Sociālās palīdzības komisijas sēde

Labklājības pārvaldē, Mellužu pr.83

12.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Pils ielā 1 sabiedriskās apspriedes otrais posms

Būvvaldē Edinburgas prosp. 75, domē Jomas ielā 1/5

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai meklētu risinājumus, kā mazināt ēnu ekonomiku nekustamo īpašumu darījumu jomā un arvien vairāk cilvēku izvēlētos godīgus un legālus darījumus, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, kā arī Valsts ieņēmumu dienestu veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iekļaujot tajā regulējumu, kas paredz samazināt kapitāla pieauguma likmi līdz 10% un attaisnotajos izdevumos iekļaut arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.

LANĪDA nosūtījusi vēstules ar priekšlikumiem gan iepriekš minētajām ministrijām, gan to paspārnē izveidotajām darba grupām.

Kā norāda LANĪDA, tās biedri savā ikdienā pastāvīgi komunicē ar fiziskām personām, nodokļu maksātājiem, un sniedz tiem konsultācijas par ienākuma no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārdošanas deklarēšanu un nodokļu nomaksu. Ja 10% ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma izīrēšanas gūtajiem ienākumiem klienti uzskata par saprātīgu un godīgu un lielākais vairums to labprātīgi un godprātīgi maksā, tad, uzzinot par kapitāla aktīvu atsavināšanas nodokli 20% apmērā no nekustamā īpašuma pārdošanas un iegādes summas starpības, klienti nereti atceļ vai atliek darījuma noslēgšanu, uzskatot to par nesaprātīgu un negodīgu. Šādus objektus to īpašnieki turpmāk cenšas pārdod pašu spēkiem par samazinātām darījumu cenām vai veic fiktīvus darījumus paziņu vai radinieku starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA,06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kad burbulis Zviedrijā sprāgs, kreditēšanas prasības kļūs stingrākas

Natālija Poriete,08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojamas burbulim raksturīgās iezīmes, tomēr, kad tas varētu sprāgt, to mēs nezinām, šādu viedokli intervijā portālam db.lv pauda Danske Bank Baltijas reģiona galvenais ekonomists Rokas Grajauskas.

Ekonomists uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas dažādu faktoru ietekmē var pieaugt ilgu laika posmu. Piemēram, Zviedrijā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums lielākajās pilsētās, pieaugot imigrācijai no citām valstīm, kā arī iedzīvotājiem no mazpilsētām pārceļoties uz lielajām pilsētām. Tam visam ir ietekme uz pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma, saka Grajauskas. Tomēr cik lielā mērā šo cenu burbuli ietekmē spekulatīvi iemesli, un cik – reālais pieprasījuma pieaugums, viņš neņemas prognozēt.

«Jebkurā gadījumā, pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Zviedrijā pieaugušas par 10% un vairāk, kas liek cilvēkiem satraukties, jo mēs ar tādu situāciju ES valstīs, īpaši Baltijas valstīs, esam saskārušies. Ja nekustamā īpašuma cenas sāk pieaugt straujāk nekā algas, kas pieauga tikai par dažiem procentiem, tā ir zīme, ka nekustamā īpašuma tirgū kaut kas iet greizi,» saka ekonomists. Viņš uzskata, ka pastāv risks, ka burbulis faktiski varētu drīzumā plīst, kas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosina regulējumu par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības reģistrēšanu un uzraudzību

Lelde Petrāne,31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības pietiekamu uzraudzību, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu.

Tā mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, kā arī sekmēt stabilu, drošu un uzticamu nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, skaidro ministrijā.

Par šāda regulējuma nepieciešamību norādot arī starptautiskie eksperti, kas vērtē uzraudzības atbilstību tai piemītošajiem riskiem.

Likumprojekts paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros. Savukārt tas neaizliedz fiziskām un juridiskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Rosinātais regulējums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuras vēlas sniegt vai sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus par atlīdzību, kas ietver nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšanu, nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai nepieciešamo sarunu vešanu un dokumentu sagatavošanu. Tāpat arī ietver nekustamā īpašuma darījuma noteikumu sagatavošanu un izskaidrošanu. Nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumi attiecas uz nekustamā īpašuma atsavināšanas, iznomāšanas, izīrēšanas vai citādas nodošanas lietošanā nekustamā īpašuma darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kadastrālās vērtības pārskatīs ik pēc 4 gadiem

LR VZD ģenerāldirektors Mārtiņš Lazdovskis,23.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1. janvāri ir stājusies spēkā jaunā nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību bāze un izmaiņas kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodikā. Paredzams, ka februārī iedzīvotāji saņems pašvaldību nodokļu paziņojumus, un katrs īpašnieks varēs uzzināt sava īpašuma kadastrālo vērtību un no tās izrietošo nekustamā īpašuma nodokļa apjomu.

Pagājušajā gadā Ministru kabinets pieņēma vairākus būtiskus lēmumus un normatīvos aktus nekustamo īpašumu vērtēšanas jomā — ir pārskatīta un apstiprināta kadastrālo vērtību bāze — zonējums un bāzes vērtības – dzīvojamajiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības nekustamajiem īpašumiem, kā arī indeksētas bāzes vērtības pārējiem nekustamajiem īpašumiem, lai tie būtu savstarpēji salīdzināmi.

Vēl papildus pagājušā gada septembrī ir pieņemti labojumi kadastrālās vērtēšanas noteikumos, saskaņā ar kuriem arī lielākajai daļai saimnieciskajā darbībā izmantojamo ēku kadastrālās vērtības tagad tiek aprēķinātas pēc to platības, nevis pēc būvtilpuma kā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru