Vācu Süddeutsche Zeitung par jaunākajām vēsmām kopš 2008. gada ilgstošajā skandālā ziņo, ka ekonomisko nedienu vajātā Grieķija pat gatava nākt pretī Siemens un nepieprasīt brango soda naudu. Tā vietā kompānija Atēnām atlaidīs daļu iekrātā parāda par iepriekšējiem pasūtījumiem un iesaistīsies jaunos projektos, lai vairotu grieķiem tik nepieciešamās darba vietas.
Konflikta būtība ir kopš 1992. gada Siemens maksātie kukuļi grieķu amatpersonām par ienesīgiem valsts pasūtījumiem. Laikraksts ziņo, ka līdz 2006. gadam Siemens maksājis Grieķijas Telekomunikāciju organizācijas (OTE) vadībai un politiķiem, lai saņemtu valsts telefonu tīklu uzturēšanas pasūtījumu kā arī tiesības ieviest drošības sistēmu 2004. gada olimpiādei Atēnās.
Ne jau Siemens vien bojājis Grieķijas biznesa vidi – ne ar ko labākas nav bijušas kompānijas Daimler, MAN un Ferrostal. Pirms nepilna gada arī ASV kompānija Comverse Technology pašmāju likumsargiem samaksājusi 1,2 miljonus dolāru soda naudu par OTE dotu 536 tūkstošu dolāru kukuli.
Grieķijas parlamentārās izmeklēšanas komisija līdz šim uzskatīja, ka Siemens par nodarījumiem būtu jāmaksā divi miljardi eiro soda naudu. Tomēr premjers Luks Papadems uzskata, ka būtiskāk ir nevis kompānijai vienkārši piestādīt rēķinu, bet gan to izmantot nodarbinātības veicināšanai, kas ir viens no nepieciešamajiem elementiem valsts izkļūšanai no dižķibeles. Legālā kompromisa iznākumā Siemens atlaidīs 80 miljonus eiro no 50 miljonus lielā Grieķijas parāda kompānijai, un tai būs tiesības piedalīties jaunos 170 miljonus eiro vērtos projektos, piemēram, Atēnu metro paplašināšanā.
Siemens vadības preses pārstāvis notiekošo komentē kā kompānijas pilnīgu pārkārtošanos. «Attiecībā uz likumu ievērošanu mēs esam fundamentāli reformēta kompānija – personāla, [biznesa] kultūras un organizācijas ziņā,» teikts DB adresētā komentārā. «Turklāt aizvien vairāk kompāniju aptver, ka likumu neievērošana izmaksā ārkārtīgi daudz vairāk nekā ievērošana».
Latvijā korupcijas un komercijas sadure kukuļdošanas lietā Rīgas domē par Daimler autobusu iepirkumu pagaidām beigusies ar neko. Tikmēr godīga biznesa labumu aizvien vairāk novērtē paši uzņēmēji. Biznesa ētikai tika veltīta arī kārtējā DB rīkotā Biznesu brokastu reizē, kur galvenais viesis bija Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš. Klātesošajiem uzņēmumu vadītājiem M. Gruzniņš klāstīja savas kompānijas principiālās nostādnes un atziņas, kā biznesa ilgtspējība saistās ar caurskatāmu, godīgu un atbildīgu uzņēmuma vadības stilu.
Cemex ienākot Latvijā ar jau gatavām vadības nostādnēm, ir nācies sastapties arī ar neizpratni, ka dažāda veida personīgām attiecībām nav nozīmes sadarbības līgumu noslēgšanā ar šo celtniecības materiālu lielražotāju. M. Gruzniņš gan apliecina, ka, kompānijai konsekventi paliekot pie sava, drīz vien gan cenu politikas veidošanās, gan sadarbības partneru izraudzīšanās caurskatāmības, gan arī atbildīgas saimniekošanas ieguvumus atzinuši arī tie, kas pirms tam bijuši neizpratnē vai to uzskatījuši par lieku ārišķību. Lai sadarbotos ar Cemex, arī apakšuzņēmējiem tiek izvirzītas noteiktas prasības, piemēram, darba drošībā.
Lai starptautiskā koncerna vārds kāda reģionālā ražotāja dēļ netiktu negatīvi locīts saistībā ar karteļu veidošanu, kompānijā darbojas visai stingra iekšējā audita sistēma. M. Gruzniņš saka, ka, piemēram, Cemex vadošajiem darbiniekiem ir jāinformē kompānijas juristus, ja notikusi tikšanās ar kādu konkurentu pārstāvi. Šādas tikšanās ir atļautas, tomēr tajās ir aizliegts runāt par attiecībām ar klientiem, ražošanas apjomiem vai cenu politiku, kas rada karteļa un nevienlīdzīgas konkurences riskus.
