Liellopu audzēšana Latvijā ir augoša nozare, tomēr pārsvars eksportā ir teļiem, kurus nobarošanai un tālākpārdošanai galapatērētājiem iegādājas citu valstu uzņēmēji
Zemnieku un pārstrādātāju kooperācija ir nozares attīstības nākotnes izaicinājums, Dienas Biznesam atzina Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Lai arī gaļas liellopus Latvijā audzē jau no 90-to gadu vidus, nozare ir uzskatāma par jaunu, tā vēl aizvien piesaista jaunas saimniecības.
«Šobrīd zīdītājgovju skaits Latvijā pārsniedz 53 tūkstošus. Ja salīdzinām ar piena lopiem, tad gaļas liellopu audzēšanā tendence ir kāpt. Piena govju skaits Latvijā samazinās ik mēnesi, bet gaļas zīdītājgovju skaits ik mēnesi nedaudz pieaug,» sacīja R. Jakovickis, piebilstot, ka piensaimnieki nereti pārkvalificējas gaļas liellopu audzēšanai, jo abu nozaru specifika ir pietiekami tuva.
Salīdzinoši liels ir arī jaunizveidoto saimniecību skaits nozarē, jo iepretī piena lopkopībai ir nepieciešamas daudz mazākas investīcijas. Jautāts par piedāvāto un saņemto Eiropas Savienības atbalstu, R. Jakovickis uzsvēra, ka jauno saimniecību pieredze ir dažāda.
«Nav tā, ka atbalstu saņem visi pēc kārtas. Stāsti ir ļoti dažādi un individuāli. Jāievēro, ka iesācējs biznesā nereti ir arī iesācējs Eiropas Savienības atbalsta projektu rakstīšanā, un tas paredz gan kļūdas, gan neveiksmes. Redzam, ka reizēm projekti netiek apstiprināti tādiem iesācējiem, kuri tiešām var saimniekot, un pretēji, ka apstiprina tādiem, kuru tālākās darbības perspektīva nav skaidra. Ir šādi piemēri, tomēr tie ir galarezultāti, mēs jau neredzam, kādas kļūdas ir pieļautas, rakstot pašus projektus,» sacīja R. Jakovickis.
To, ka labi iespējams realizēt nobarotus liellopus un šī tirgus niša ir perspektīva, Dienas Biznesam pauda zemnieku saimniecības Jundas saimniece Alma Bērziņa.
A. Bērziņa saimnieko tikai kopš 2016. gada, bet jau saņēmusi Sējēja balvu. Viņa uzskata, ka nobarotu liellopu gadījumā būtiski būtu sadarboties visām zemnieku saimniecībām, kas ražo liellopu gaļu. Tas būtu nozīmīgi, lai veicinātu eksportu, kas ir šīs nozares galvenais ienākumu avots. Šobrīd Jundās ir aptuveni 80 lopu, taču jaunlopi tiek iepirkti nepārtraukti, lai nesamazinātos nobaroto jaunlopu skaits. Viena teļa cena ir no 300 līdz 600 eiro, jo dārgākus pirkt neatmaksājas. Teļu pārdošanas cena pēc nobarošanas ir no 900 līdz 1200 eiro, apstiprina saimniece.
Visu rakstu Liellopu audzētāju izaicinājums – kooperācija lasiet 5. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
LASI ARĪ: