Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Aizvadītajā gadā mazumtirdzniecības franšīzes tīkls Narvesen Latvijā palielinājis apgrozījumu un sasniedzis uzņēmuma vēsturē lielāko peļņu no pamatdarbības (EBIT) - 1,4 miljonu latu, kas ir arī 26% pieaugums salīdzinājumā ar 2011. gadu.

Narvesen šogad attīstībā Latvijā plāno investēt 1,9 miljonus latu, lai pilnveidotu produktus un pakalpojumus, attīstītu IT sistēmas, lai atvērtu jaunu tirdzniecības vietas, kā arī ieveistu jaunu lojalitātes programmu.

Narvesen mazumtirdzniecības netto apgrozījums 2012. gadā sasniedza 45,3 miljonus latu, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš

Kopējie pārdošanas apjomi pērn palielinājušies, visstraujāko pieaugumu baudīja kafija un līdzņemamās uzkodas.

Pērn Narvesen ir investējis 348 tūkstošus latu 18 tirdzniecības vietu rekonstrukcijā, kā arī jaunu veikalu un kiosku atvēršanā. Pašlaik Latvijā darbojas 245 Narvesen tirdzniecības vietas un tajās ik mēnesi iepērkas vairāk nekā 3 miljoni klientu.

Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl 15 jaunas Narvesen mazumtirdzniecības vietas, rekonstruēt 15 esošās un tā tuvāko divu gadu laikā attīstībā ieguldīt vēl trīs miljonus eiro. Jaunos veikalus uzņēmums plāno atvērt vietās, kuras ir cilvēkiem pa ceļam, tādējādi apmierinot pieprasījumu pēc ēdieniem un dzērieniem, biznesa portālam Db.lv skaidroja SIA Narvesen Baltija personāla un komunikācijas departamenta vadītājs Andis Aleksandrovs.

Jaunās tirdzniecības vietas attīstības kartē iezīmētas gan Rīgā, gan tādās apdzīvotās vietās kā Tukums, Olaine, Ogre, Ķekava un Daugavpils. Šogad trīs jauni veikali jau atvērti Rīgā – Valdemāra Centrā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Kr. Barona ielā. Pašlaik franšīzes tīkls Latvijā darbojas 36 pilsētās.

Rekonstrukciju plānā tuvāko trīs gadu laikā ir veikali Rīgā, Jelgavā, Saldū un Valmierā.

«Vajadzību pēc rekonstrukcijas lielā mērā nosaka mūsu pircēji, balsojot ar savu produktu izvēli. Līdz ar veikalu rekonstrukciju Narvesen nostiprina savas pozīcijas līdzņemamo ēdienu un dzērienu segmentā, izceļot savu arvien pieaugošo fokusu uz mūsdienīga un daudzveidīga pārtikas sortimenta un tirdzniecības vietu attīstību,» norāda A.Aleksandrovs.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

#Narvesen paziņojis par jaunas grafiskās identitātes ieviešanu gan logotipā, gan jauno veikalu noformējumā.

Narvesen paziņojis par jaunas grafiskās identitātes ieviešanu gan logotipā, gan jauno veikalu noformējumā.

«Mēs redzam, ka tā niša, kas, runājot par pārtiku, kļūst arvien svarīgāka īpaši steidzīgajiem pilsētniekiem, ir kvalitatīvs, svaigs un daudzveidīgs līdzņemamo ēdienu piedāvājums. Tāpēc pērn ieviesām aptuveni 60 jaunus produktus ar zīmolu Fresh & Tasty, un arī šogad turpināsim pie tā strādāt,» uzņēmuma plānus komentē Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

«Mūsu jaunā grafiskā identitāte ir stāsts par plūsmu.»

«Par kustību, kurā nav vietas gulēšanai uz pagātnes lauriem vai dīkstāvei, gaidot, ko atnesīs rītdiena. Mēs esam kustībā, lai šodien paši radītu savu rītdienu. Un tieši tāpēc arī logotipa grafiskā izpildījuma un filozofijas pamatā ir izmantots plūsmas princips. Logo ir kļuvis mūsdienīgāks, dinamiskāks gan krāsās, gan formās un pielāgojams dažādiem veikalu formātiem un vidēm, kur darbojas Narvesen. Vienlaikus šajā logotipā viegli atpazīstam Narvesen veikaliem aktuālo lielo N burtu,» skaidro K.Judovica.

Mazumtirdzniecības tīkls Narvesen šogad attīstībā investēs ap diviem miljoniem eiro, teica Narvesen zīmola pārvaldītāja Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Investīcijas paredzēts ieguldīt trīs attīstības virzienos - vairāku tirdzniecības vietu rekonstrukcijā, produktu attīstībā un informācijas tehnoloģiju (IT) pilnveidošanā.

Judovica sacīja, ka vairāku tirdzniecības vietu rekonstrukciju laikā paredzēts mainīt veikalu plānojumu, kā arī ieviest jaunas iekārtas.

Tāpat šogad sadarbībā ar vairākiem Latvijas ražotājiem plānots ieviest 30 jaunus produktus. Kā liecina Narvesen pārdošanas dati, pirktākais produkts ir līdzi ņemamā kafija, bet, piemēram, pieprasījums pēc sviestmaizēm pēdējā gada laikā ir palielinājies par 50%. Pieprasījums aug arī gatavo salātu un svaigu augļu un dārzeņu segmentā, bet svaigi spiesto sulu apjoms ir audzis par gandrīz 30%.

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Mazumtirdzniecības tīkla Narvesen attīstībā un jaunu tirdzniecības vietu izveidē šogad kopumā paredzēts investēt ap vienu miljonu eiro, aģentūrai LETA stāsta Narvesen tīkla pārvaldītājas SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Patlaban ar zīmolu Narvesen visā Latvijā kopumā darbojas 252 veikali un kioski. Līdz šī gada beigām plānots atvērt vai rekonstruēt vēl deviņas tirdzniecības vietas, no kurām lielākā daļa atrodas Rīgā. Šis skaits gan var mainīties atkarībā no aktuālās situācijas tirgū un klientu pieprasījuma.

Piemēram, patlaban Narvesen franšīzes veikalā Rīgā, Marijas ielā 2, notiek rekonstrukcijas darbi, kuru laikā tiek paplašinātas tirdzniecības vietas telpas, lai no 6.novembra Narvesen klienti varētu novērtēt divkārt plašākas telpas ar atjaunotu iekārtojumu.

«Rekonstruētajā veikalā būs pieejama vieta, kur būs iespējams baudīt iegādātās uzkodas un dzērienus, kā arī klientiem piedāvāsim daudz plašāku uzkodu klāstu nekā līdz šim,» informē Judovica.

Lielo tirgus spēlētāju ienākšana «conveniece store» jeb mazā formāta veikalu sektorā ir likumsakarīga, un saistīta ar pircēju paradumu maiņu, sacīja «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Viņa teica, ka mazā formāta veikali, kuros pieejamas aktīvajiem un steidzīgajiem klientiem nepieciešamās lietas, tostarp ēdieni un dzērieni pa ceļam, ir globāla pasaules tendence, kas veiksmīgi attīstās arī Latvijā. «Šajā mazumtirdzniecības sektorā ir vērojama nemitīga attīstība, kuru vērtējam kā «dzīva» tirgus iezīmi, tādēļ arī uz lielo spēlētāju - degvielas uzpildes staciju veikalu, straujo attīstību un «Maxima» un «Rimi» ienākšanu «conveniece store» sektorā raugāmies kā likumsakarīgu,» pauda Judovica.

Pēc viņas minētā, Latvijā jau esošās lielās mazumtirdzniecības veikalu ķēdes raugās mazā formāta veikalu virzienā un attīstībā saistībā ar pircēju paradumu maiņu, ko ietekmējis mūsdienu cilvēku steidzīgais un dinamiskais ikdienas ritms un vajadzības.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Narvesen Baltija” 2020. gadā strādājis ar 61 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, un 2,4 miljonu eiro zaudējumiem.

Vienlaikus, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ir veiktas investīcijas tirdzniecības tīkla un infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā.

“Aizvadītais gads “Narvesen” ir bijis pilns izaicinājumu, kas saistīti gan ar tirdzniecības telpu maksimālā apmeklētāju daudzuma ierobežojumu un aizliegumu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus tirdzniecības vietu telpās, gan būtisko ienākošo un izejošo tūristu plūsmas samazinājumu. Visi šie apstākļi ievērojami samazināja uzņēmuma iespēju pilnvērtīgi strādāt, tāpēc, salīdzinot ar 2019. gadu, kad darbojāmies normālos apstākļos, arī vērojams apgrozījuma un peļņas samazinājums. Mūsu prioritāte pandēmijas sākumā bija nodrošināt drošus darba apstākļus franšīzes ņēmējiem un darbiniekiem un drošu iepirkšanos mūsu klientiem. Pandēmija nav mazinājusi mūsu ticību biznesa izaugsmes potenciālam, kā rezultātā 2020. gadā “Narvesen” un “Caffeine” tirdzniecības tīkla attīstībā investējām 1,3 miljonus eiro,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Narvesen līdz nākamā gada aprīlim veiks uzņēmuma juridiskā statusa reorganizāciju un apvienos vienā uzņēmumā SIA Narvesen Baltija un AS Preses apvienība, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Tādējādi uzņēmums mazumtirdzniecības darbību Latvijā turpmāk veiks zem viena juridiskā nosaukuma - SIA Narvesen Baltija. Šāds solis tiek sperts, lai atvieglotu uzņēmuma darbību un vienkāršotu tā organizatorisko struktūru.

Narvesen struktūrvienību saplūšana nozīmēs mātes un meitas uzņēmumu apvienošanu, kuras rezultātā Narvesen Baltija pārņems visas Preses apvienības saistības. Savukārt Preses apvienība pārstās eksistēt kā atsevišķa juridiska persona. Narvesen un tā sadarbības partneru attiecībās nekas nemainīsies, un visi iepriekš noslēgtie līgumi saglabās savu spēku.

Pašlaik pieteikums par uzņēmuma reorganizāciju ir iesniegts Uzņēmumu reģistrā un sagaidāms, ka visas nepieciešamās juridiskās procedūras noslēgsies 2014. gada aprīlī.

Plus Punkts bija nolemts bankrotam jau no brīža, kad iepriekšējais īpašnieks to izlēma pārdot, uzskata bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

Plus Punkts sākotnēji nopirka tabakas produkcijas vairumtirdzniecības uzņēmuma īpašnieks SIA Greis, kuru pārstāv Nikolajs Tomēr Greis krīzes gadi nepagāja nemanāmi, un, lai radušās problēmas risinātu, bija jāšķiras no kāda aktīva, sākumā Narvesen grupai tika iedots monopols uz preses izplatīšanu, tad izvēlējās pārdot arī Plus Punkts tīklu, saka F. Ļeonovs.

Ideja iegādāties mazumtirdzniecības tīklu šķita pievilcīga angļu un dāņu investoru grupai, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus, attīstot tīkla darbību Latvijā un Baltijas reģionā, padarot to par peļņu nesošu.

Pirms pārdošanas tika izpētīti finanšu dati, taču tie tika safabricēti, lai radītu maldīgu priekšstatu par kompānijas stāvokli un vērtību. Pēc datu izpētes pircējiem bija radušies jautājumi par informācijas ticamību, uz kuriem atbildes varēja sniegt tikai padziļināta datu un dokumentu izpēte, kā arī inventarizācija, par ko puses arī bija vienojušās, noslēdzot pirkuma līgumu 2012.gada septembrī, paredzot koriģēt iegādājamās kompānijas vērtību.

Dāvanu karte, ar kuru var iepirkties gandrīz visur? Par to ir parūpējies Narvesen, radot Narvesen Premium dāvanu karti. Par unikālu to var saukt tāpēc, ka līdz šim neviena dāvanu karte Baltijā nav bijusi izmantojama desmitiem tūkstošos dažādu veikalu visā Latvijā un arī ārzemēs. Ar Narvesen Premium dāvanu karti var iepirkties ne tikai Narvesen veikalos, bet arī visos tirdzniecības centros, restorānos, apģērbu, apavu, rotaslietu, sporta un citu preču veikalos neatkarīgi no pilsētas – visur, kur pieņem VISA maksājumu kartes, jo šī karte ir tapusi ciešā sadarbībā ar VISA International.

„Gada dāvana 2011”

Kurš gan nav saskāries ar grūtībām atrast „pareizo” dāvanu – bieži vien ir tik sarežģīti uzminēt, ko tieši vēlētos gaviļnieks, bet uzdāvināt nevajadzīgu lietu arī nav mūsu interesēs… Tagad tā vairs nav problēma! Uzzinot par Narvesen Premium sniegtajām priekšrocībām, šāda dāvanu karte kļūst neaizvietojama virknē gadījumu, kad nepieciešams pasniegt kādam dāvanu. Var droši apgalvot, ka Narvesen Premium ir vismūsdienīgākā dāvanu karte. Daudzi eksperti to sauc par revolucionāru salīdzinājumā ar citām Latvijā pieejamajām dāvanu kartēm un paredz tai „Gada dāvanas 2011” panākumus.

Ko der zināt par dāvanu kartēm

Svarīgi ir ne tikai notikumi, kuriem jāpieskaņo dāvana – dzimšanas dienas, izlaidumi, kāzas, darba biedru apsveikšana, bet tik pat svarīgi ir arī pašu dāvanu karšu lietošanas noteikumi un iespējas.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" 2019. gadā strādājis ar 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 3,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viens no lielākajiem notikumiem pērn bija kafejnīcu ķēdes "Caffeine" iegāde.

Šobrīd visas - kopumā 231 - "Narvesen" zīmola tirdzniecības vietas Latvijā vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata. 2019. gadā atvērtas 10 jaunas tirdzniecības vietas un turpinājies darbs pie to kvalitātes uzlabošanas. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem "Narvesen" turpina izstrādāt jaunus produktus, nostiprinot "Narvesen" pozīcijas Latvijas tirgū ēdienu un dzērienu pa ceļam segmentā. Privātais zīmols "Fresh & Tasty" 2019. gadā veidoja 80% no ēdienu pa ceļam apgrozījuma.

"2019. gads "Narvesen" ir bijis veiksmīgs, mazumtirdzniecības apjomiem pieaugot par 6% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas pārsniedza mūsu prognozes. Kā stabils un sevi attaisnojošs biznesa modelis sevi ir apliecinājusi franšīzes sistēma. Pērn investīcijas novirzītas ne tikai tīkla paplašināšanai un IT infrastruktūras attīstībai, bet arī jaunas tirdzniecības koncepcijas realizācijai, tādējādi atsvaidzinot gan tirdzniecības vietu fasādes, gan interjeru. Arī atbalsta birojs pārcēlies uz jaunām telpām biznesa centrā "Origo One"," komentē SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Skandināvijas kompānija Reitan grupa, tajā skaitā arī Latvijā pārstāvētais Narvesen franšīzes veikalu tīkls, plāno atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas tirgotajos produktos, aģentūru LETA informēja Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

«Apzināmies, ka šādam lēmumam ir nepieciešams sagatavoties un pie tā strādāt, lai veicinātu sabiedrības izpratni, izglītotu sabiedrību un lai to pieņemtu arī pārtikas ražošanas uzņēmumi - mūsu sadarbības partneri, tādēļ pāreju plānojam īstenot pakāpeniski laikā līdz 2025.gadam,» sacīja Judovica.

Jautāta, vai Narvesen lūgs sadarbības partneriem, lai tie garantē, ka piegādātajos produktos izmantotās olas nav no sprostos turētām vistām, vai arī iepirks produktus tikai no tādiem ražotājiem, kuri šādas olas neizmanto, Judovica sacīja, ka sadarbības modelis, visticamāk, būs atkarīgs no iesaistīto pušu iespējām, interesēm un vajadzībām. «Sarunas vēl tikai plānojam sākt,» sacīja Judovica.

No 2019. gada aprīļa līdzšinējā SIA «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica atstās uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu, bet turpinās darbu kā uzņēmuma padomes locekle.

Jaunā uzņēmuma vadītāja piesaiste notiks līdz 2019.gada aprīlim.

Katrīne Judovica uzņēmumā «Narvesen Baltija» ir strādājusi kopš 1998. gada. Pirmos piecus gadus viņa bija iepirkumu un mārketinga direktore. 2003. gada septembrī viņa tika izvirzīta par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju.

Jau pirmajā gadā Katrīnes Judovicas vadībā uzņēmums spēja uzrādīt pozitīvus finanšu rezultātus. Šajā laikā veiksmīgi noritējusi uzņēmumu «Narvesen» un «Preses Apvienība» apvienošana vienotā struktūrā un izveidota uzņēmuma franšīzes sistēma. Pateicoties veiksmīgai īstenošanai un stratēģiski pareiziem attīstības soļiem, šī apvienošana bruģēja ceļu straujai uzņēmuma izaugsmei. Vērtībās un cilvēkos balstīta uzņēmuma vadības pieeja, kas stiprina franšīzes devēju un atbalsta personāla individuālo potenciālu, ir «Narvesen» sasniegumu pamatā. Uzņēmums plāno 5% izaugsmi arī šogad. Tuvāko divu gadu laikā «Narvesen» attīstībā tiks investēti kopumā 3,5 miljoni eiro.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Pamatojoties uz līguma saistību nepildīšanu, vairākos mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts veikalos, kas atradās SIA Maxima Latvija tirdzniecības centros, ir atslēgta elektrība. To apstiprina Maxima Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Viņa norāda, ka Maxima Latvija nomnieku īres līgumos ir nosacījums, kas paredz, ja nomnieks nepilda savas saistības, piemēram, ilgāku laika periodu nemaksā īres naudu par telpām, tad līgums tiek lauzts. «Šajā konkrētajā gadījumā īrnieks nav pildījis savas saistības, izveidojies parāds par nomas maksu un komunālajiem maksājumiem, tādēļ ar 17.septembri nomas līgums ir lauzts.»

Tiesa, cik liels parāds ir izveidojies Plus punktam, Gulbe neatklāj. Tikmēr viņa atzīmē, ka Plus punkta tirdzniecības punktos patlaban ir atslēgta elektrība Maxima XXX veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē 88a, Rīgā, un Maxima XX veikalā, kas atrodas Dzelzavas ielā 6A, Rīgā.

Vidēji ik dienu decembrī Narvesen tirdzniecības vietās iedzīvotāji iegādājas 3000 apsveikumu kartītes un šī mēneša laikā tiek iegādāta vairāk nekā viena piektdaļu no visa gada laikā pārdotajām kartītēm, liecina mazumtirdzniecības franšīzes tīkla Narvesen apkopotie pārdošanas dati.

Neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, Latvijas iedzīvotāji joprojām svētkos izvēlas sev tuvos cilvēkus iepriecināt, nosūtot pa pastu ar roku rakstītas apsveikuma kartītes – šī gada decembra pirmajās 10 dienās pastkaršu un pastmarku pieprasījums audzis divkārt, pārspējot pat pērnā gada decembra rādītājus.

Iepriekšējo gadu pārdošanas rādītāji liecina, ka ik gadu decembrī strauji aug pieprasījums pēc apsveikumu kartītēm un tas šim produktu segmentam ir ražīgākais mēnesis. Piemēram, pērn decembrī Narvesen klientu iegādāto apsveikumu kartīšu daudzums gada izskaņā pieauga divarpus reizes un pārsniedza 120 tūkstošus. Šogad šis skaitlis varētu būt vēl lielāks, jo jau pirmajās 10 decembra dienās iedzīvotāji iegādājušies par 10% vairāk kartītes nekā šajā pašā periodā pērn.

Nolūkā izmainīt lielā nomināla eiro banknotes pircēji tirdzniecības vietas izmanto kā naudas maiņas punktus, atzīst SIA Narvesen Baltija pārstāvis Andis Aleksandrovs.

Viņš norāda - lai arī darbinieki patlaban ir pieraduši pie eiro, turklāt klienti lielākoties jau norēķinās ar eiro, tomēr pircēji salīdzinoši bieži maksā ar 20 un 50 eiro banknotēm. «Tas, visticamāk, skaidrojams ar to, ka bankomātos lielākoties nav pieejamas piecu eiro banknotes, tāpēc iedzīvotāji izmanto tirdzniecības vietas kā valūtas maiņas punktus.»

A. Aleksandrovs stāsta, ka visvairāk pārdevēju darbu pēc eiro ieviešanas kopumā apgrūtina naudas skaitīšana, kad pircēji ļoti bieži vēlas norēķināties ar uzkrātajām santīmu monētām vai arī lielas nominālvērtības banknotēm.

Gada pirmajās pāris dienās, salīdzinot ar parastu ikdienu, skaidras naudas norēķinu īpatsvars Narvesen tirdzniecības vietās pieauga par aptuveni pieciem procentpunktiem un aptuveni puse no skaidras naudas norēķiniem tika veikti latos.

Mazumtirdzniecības SIA Narvesen Baltija pārstāvis Andis Aleksandrovs biznesa portālam db.lv skaidro svaigās pārtikas, kas ietver hotdogus, karstmaizes, salātus un citus produktus, mazumtirdzniecības cenu veidošanos.

A. Aleksandrovs skaidro cenu veidošanās principu, jo «tiklīdz tiek apskatīts kāds konkrēts produkts, tā ir komerciāli sensitīva informācija, kas var nesniegt vispārēju priekšstatu, turklāt produktu cenas atrodas nemitīgā dinamikā (mainās apgrozījums, produkta stratēģiskie mērķi, iepirkumu cenas u.tml.). Līdz ar to ir dažādi iemesli, kas ietekmē cenu veidošanos pat vienas produkta grupas ietvaros».

Svaigās pārtikas mazumtirdzniecības cenu veidošanās galvenie principi Narvesen tīklā:

Pirmkārt, tās ir preces izmaksas jeb cena, par kādu Narvesen no ražotāja vai piegādātāja iepērk sastāvdaļas. «Šobrīd lielākoties sadarbojamies ar Latvijā pazīstamiem un uzticamiem pārtikas ražotājiem, tāpēc loģistikas izmaksas nav tik lielas, kā tas būtu, ja mēs produktus importētu. Vienlaikus tas nozīmē, ka produkta cenu tiešā veidā ietekmē viss, kas skar Latvijas ražotājus, piemēram, izejvielu cenu svārstības nozarē u.tml.,» stāsta A. Aleksandrovs.

Sākotnēji Narvesen, izmantojot NFC tehnoloģijas iespējas, elektroniskā veidā apvienos uzņēmuma lojalitātes aktivitātes, bet nākotnē šajā platformā tiks attīstīti arī citi interaktīvi pakalpojumi. Kopējās investīcijas Narvesen ID platformas izveidē ir 250 tūkst. Ls.

^{Papildināts viss teksts.}

Nākotnē tirdzniecības vietās, izmantojot NFC sniegtās iespējas, klienti varēs veikt mikromaksājumus, piemēram, lai norēķinātos par kafiju vai ikdienas pirkumiem. Jāņem vērā, ka šobrīd vidējais viena pircēja pirkums Narvesen tirdzniecības vietās ir aptuveni 2 Ls apmērā, tādējādi mobilo maksājumu jomā ir plašas perspektīvas. Savukārt šobrīd mobilo maksājumu ieviešanu Latvijā, izmantojot NFC tehnoloģiju, kavē drošības prasības no banku puses, norāda Narvesen pārstāvji.

Narvesen ID platforma ietver NFC tehnoloģijas uzlīmes, norēķinu sistēmā integrētus NFC lasītājus un viedtālruņu aplikāciju, kas maija beigās būs pieejama lejupielādei Google Play un App Store aplikāciju veikalos.

Neatkarīgi no tā, vai iegādājaties jaunu klēpjdatoru vai modernizējat esošo sistēmu, Microsoft Office un Windows lietošana ir būtiska, lai šodien datorā varētu veikt darbu. Keysoff programmatūras izpārdošanā, izmantojot kupona kodu SM62, jūs varat iegādāties Microsoft Office Pro 2021 un Windows 11 Pro licenci uz mūžu par 38,99 € - tas ir ar 90% atlaidi.

Microsoft Office Professional Plus 2021 no Keysoff par 28,99 € ietver visas klasiskās un būtiskās Microsoft programmas, tostarp Word, Excel, PowerPoint, Outlook, OneNote, Publisher, Access un Teams. Ja jums nav nepieciešami visi zvani un svilpjiņas, apskatiet šo piedāvājumu Microsoft Office 2019 par 20,45 €, kas piedāvā visas tās pašas funkcijas, izņemot Teams.

62% off uz Genuine MS Office (Atlaides kods: SM62)

• Microsoft Office 2021 Pro Plus – 28.99€

• Microsoft Office 2021 Pro Plus (2 Atslēgas ) – 51.97€ (25.99€/Galvenais)

Neatkarīgi no tā, vai iegādājaties jaunu klēpjdatoru vai modernizējat esošo sistēmu, Microsoft Office un Windows lietošana ir būtiska, lai šodien datorā varētu veikt darbu. Keysoff programmatūras izpārdošanā, izmantojot kupona kodu SM62, jūs varat iegādāties Microsoft Office Pro 2021 un Windows 11 Pro licenci uz mūžu par 38,99 € - tas ir ar 90% atlaidi.

Microsoft Office Professional Plus 2021 no Keysoff par 28,99 € ietver visas klasiskās un būtiskās Microsoft programmas, tostarp Word, Excel, PowerPoint, Outlook, OneNote, Publisher, Access un Teams. Ja jums nav nepieciešami visi zvani un svilpjiņas, apskatiet šo piedāvājumu Microsoft Office 2019 par 20,45 €, kas piedāvā visas tās pašas funkcijas, izņemot Teams.

62% off uz Genuine MS Office (Atlaides kods: SM62)

• Microsoft Office 2021 Pro Plus – 28.99€

• Microsoft Office 2021 Pro Plus (2 Atslēgas ) – 51.97€ (25.99€/Galvenais)

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.