Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Saeimas namu ir apsēdis zaļais pūķis, intervijā Latvijas Radio pirmdien izteicās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), komentējot gadījumus, kuros iesaistīti vairāki Saeimas deputāti.

Intervijā Latvijas Radio viņa atzina, ka šie divi mēneši, kopš strādā jaunā sasaukuma parlaments, ir iesākušies ar gadījumiem, par ko viņa nav priecīga.

«Ir lieli darbi, kas ir izdarīti, bet man jākonstatē, ka vīriešiem un arī Saeimas deputātiem ir zināmas vājības, un ka Saeimas namu kā katru pili ir apsēdis pūķis. Es būtu ļoti priecīga, ka tas būtu naudas pūķis, kas vilktu naudu valsts budžetā, tad Saeima to varētu papildu dalīt. Diemžēl mūs ir apsēdis zaļais pūķis, un man ir jādomā, kā to atvairīt, vai ar alkometru jāstāv pie Saeimas, kas man, protams, būtu ļoti grūti, vai ar deputātu kaunināšanu. Es gribu teikt, ka par Saeimas mundiera godu vispirms ir atbildīgi paši deputāti, tas ir viņu sirdsapziņas jautājums, viņi var izšķirties, vai turpināt darbu vai šo mandātu nolikt,» norādīja Saeimas spīkere.

Problēmu, kuras dēļ meklētājprogramma Google no Latvijas Mobilā telefona (LMT) mobilo datu tīkla nākošos meklēšanas pieprasījumus uzskata par robota ģenerētiem, un tādējādi prasa ievadīt burtu kodu, tiks novērsta novembra laikā, sacīja LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Pūķis norādīja, ka būšana starp līderiem mobilo datu lietojumā, ar ko citkārt uzņēmums lepojas, šoreiz nākusi par sliktu.

«Parasti no mobilajiem operatoriem nenāk tāds meklēšanas pieprasījumu apjoms, kā no LMT. Google algoritmiem tas šķiet aizdomīgi, līdz ar to pašreizējā situācijā Google roboti prasa mums, vai mēs neesam robots,» skaidroja Pūķis.

Viņš atzina, ka kopumā Google ir labs partneris, tomēr drošības jautājumi ir sevišķi jūtīgi un LMT nācies pielāgoties.

«Google nedrīkst atklāt, pēc kādiem principiem strādā tās algoritmi, jo tad pret tiem varētu vērsties. Tā ir visa esence. Līdz ar to komunikācija šajā jautājumā ir smagnēja,» sacīja Pūķis, norādot, ka LMT ir aptuveni skaidrs, kas Google pusei varētu nepatikt, un uzņēmums ir notestējis un novembra laikā ieviesīs jaunu risinājumu, kas Google robotam būs saprotams un LMT klientiem vairs nevajadzēs veikt regulāros apstiprinājumus.

Latvijas Okupācijas muzejs aicina uz režisora Andreja Edvīna Feldmaņa dokumentālās filmas Kūjnieks Jānis Pūķis seansu.

Filma muzejā tiks demonstrēta trešdien, 17. jūnijā, plkst.18:00.

Ieeja bezmaksas.

Režisors A. E. Feldmanis ir muzeja video-kinofotofono krātuves vadītājs. Viņš ir pazīstams arī kā vairāku dokumentālo filmu režisors un kinooperators.

Šogad režisoram aprit 70 gadi un par godu viņa jubilejai jūnijā muzejs demonstrē viņa filmas.

Jānis Pūķis dzimis 1934. gada 31. janvārī Liepājā. Tēvs Jānis Pūķis - Rucavas virsmežzinis, māte Anna Šēpere šā novada etnogrāfiskās kopas dalībniece un tradīciju glabātāja.

1941. gadā ģimene deportēta uz Sibīriju. Anna ar dēlu nokļūst Jeņisejas augšteces Novosjolovas rajonā. Darbs kolhoza aitu fermā abus paglābj no bada un ļauj pārdzīvot smago kara laiku.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

No malas raugoties uz mobilo sakaru operatoru konkurenci Latvijā – ir trīs puikas smilšu kastē un vienam ir mazais brālītis. Kā jau smilšu kastē, reizēm gadās, ka kāds pieļauj kļūdu, kāds kādam ir atņēmis lāpstiņu vai lampiņu, vērtējot mobilo sakaru radošumu reklāmās, 8. Latvijas Reklāmas asociācijas Gada konferencē salīdzinājumu minēja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Trīs puikas uzrauga tante –Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Latvijas Reklāmas asociācijas Ētikas padome, turpināja J. Spoģis. Tomēr viņš ir novērojis, ka šo abu institūciju pieņemtie lēmumi ir atšķirīgi, ja viena strostē vienu puisīti, tikmēr otra – pilnīgi citu. Tāpēc Tele2 lielāku uzticību pauž Latvijas Reklāmas asociācijas Ētikas padomei.

Bite Latvija mārketinga vadītāja Kristīne Britāne iebilda, ka viņai smiekli par mobilo sakaru reklāmu radošumu nenāk un Latvijā vairāk būtu jārunā par ētiku un robežām. Viņa atgādināja, ka pirms laiciņa teju 75 tūkst. Bites klienti ir saņēmuši konkurenta reklāmas īsziņas, tāpat ir gadījumi, kad klienti tiek maldināti, jo domājot, ka runā ar Bites pārstāvji, beigās līgumu tiek piedāvāts slēgt ar Amigo.

Latvijas Mobilais telefons (LMT) vilcinās parakstīt līgumu, kas jau no 1.augusta būtu nodrošinājis mobilo sakaru operatoru maiņu, saglabājot esošo numuru, vienas dienas laikā, informēja mobilo sakaru operatora Bite Latvija sabiedrisko attiecību menedžere Lita Grafa.

«Bite šo prasību ir gatava nodrošināt. Tomēr, lai klientu mobilo numuru pārnešana varētu notikt vienas dienas laikā, ir jāsadarbojas visiem operatoriem, un patlaban LMT ir atteicies parakstīt operatoru vienošanos, kas nodrošinātu regulatora prasības izpildi,» apgalvo Grafa.

Savukārt LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis informē, ka LMT «ir veicis visas nepieciešamās darbības, lai noteiktajā termiņā un kārtībā tās īstenotu dzīvē. Patlaban LMT atbilstoši jaunajām likuma normām nodrošina to, ka klienta numurs var tikt aktivizēts vienas dienas laikā.»

Pūķis skaidro, ka, viņaprāt, pārējie operatori nav piekrituši zināmiem LMT ierosinājumiem par numura pārnešanas procesa paātrināšanu, tādēļ nav parakstīts viens kopējs līgums.

Uzņēmumiem jāspēj pielāgoties pārmaiņām un tiem vajadzīgi speciālisti, kuru profesijas vēl pavisam nesen neeksistēja.

Šī brīža aktuālākās tendences informācijas tehnoloģijās ir mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte, datu patiesums, raitais bizness un domāšanas internets, Accenture rīkotajā diskusijā «IT digitalizē biznesu 2018» akcentē nozares eksperti.

«Jādomā par to, vai spēsim izaudzināt cilvēkus, kuri spēs radīt jaunas tehnoloģijas, un cik attīstītas būs sabiedrības digitālās prasmes,» saka Emīls Sjundjukovs, Latvijas informācijas tehnoloģiju izglītības fonda projekta Start(IT) vadītājs.

Lattelecom galvenais tehnoloģiju direktors un valdes loceklis Uldis Tatarčuks pauž, ka izglītības sistēmai jāsāk cilvēkiem mācīt vairāk domāt, protams, ieliekot pamatus – matemātiku utt. «Līdzīgi kā skolasbērniem, arī man katru dienu jāattīsta sava domāšana, jāseko līdzi evolūcijai. Pēc teorijas izdzīvotājs ir tas, kurš vislabāk spēj pielāgoties,» viņš atgādina.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ir ieviesis jaunu identitāti – nomainot uzņēmuma logo. Jaunā logo izstrāde izmaksāja mazāk par 100 tūkst. Ls, savukārt, ja skaita kopā kampaņas un citus pasākumus, tad izmaksas ir mērāmas vairākos simtos tūkst. Ls, Db pastāstīja LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos, valdes loceklis Ingmārs Pūķis.

Investīcijas ir līdzvērtīgas kā katru gadu, kas tiek investētas zīmola attīstībā, piebilda I. Pūķis.

LMT norāda, ka operators saskata plašas attīstības iespējas interneta satura pakalpojumu tirgū, tāpēc papildu esošajiem biznesa virzieniem turpmāk darbosies arī kā medijs un informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums.

Attiecīgās izmaksas sevī ietver arī jaunu LMT biznesa virzienu attīstību, tajā skaitā satura pakalpojumus un IT. Vizuālās identitātes maiņa ir tikai redzamākais LMT jaunā attīstības posma elements, kas realizēts esošā ikgadējā uzņēmuma mārketinga budžeta ietvaros, norādīja I. Pūķis.

Telekomunikāciju nozare visā pasaulē pašlaik piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Sākotnēji tika radīts sakaru tīkls sarunām, tad, tehnoloģijām attīstoties, tas kļuva par tīklu visdažādākajām ierīcēm. Jau pašlaik tas kļuvis par tīklu visa veida saturam, kas nozīmīgs cilvēkam. Tāpēc tieši tagad ir īstais laiks biznesa paplašināšanai, un zīmola attīstība ir nozīmīga investīcija tālākā uzņēmuma izaugsmē. LMT mērķis ir izveidot saziņas vidi Latvijā, kur ceļš no domām līdz darbiem kļūst arvien īsāks, atzīmē LMT prezidents Juris Binde.

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

«Es nepārdodu austersēnes, bet gan iespēju tās audzēt – kopā ar emocijām un jūtot līdzi,» tā saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Sēņotava ir neliels komplekts, no kura mājās var izaudzēt austersēnes. Šis komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. «Nekā tamlīdzīga šaipus Baltijas jūras no Vācijas uz augšu nav,» apgalvo Gints. Viņš ko līdzīgu ir manījis Amerikā, Lielbritānijā un Nīderlandē. No idejiskiem līdziniekiem Sēņotava atšķiroties ar to, ka tai ir kompakts izmērs. Citiem sēņu audzēšanas komplekts bijis liels un neparocīgs. «Šis ir optimāls izmērs, nav smags, vizuāli pievilcīgs, neuzkrītošs,» spriež Gints.

Apmāna dabu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Pēdējā Baltic Open Regatta ‘09 sacensību posmā Liepāja – Liepāja par uzvaru burātāji cīnījās no 13 līdz 21 jūdzei garā distancē. Pēc pēdējā regates posma finiša noskaidroti arī regates uzvarētāji sacensību kopvērtējumā.

Šogad regatē piedalījās 36 jahtas no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Polijas, Krievijas un Baltkrievijas. Regates laikā burātāji cīnījās pārsvarā ar bezvēju un lēnu vēju, un tikai pēdējā regates posmā burātāju jahtu burās pūta stiprs vējš, kas brīzēs sasniedza pat 18 m/s.

Pērnava, Roja, Romasāre un Liepāja – šīs ostas uzņēma Baltic Open Regatta ‘09 šajā gadā.

Piektā posma Liepāja - Liepāja rezultāti:

A grupa

1.vieta: Bering / Ananda (Latvija)

2.vieta: Premium (Igaunija)

3.vieta: Aralez (Latvija)

4.vieta: Galaxy (Latvija)

B grupa

1.vieta: Katariina Jee (Igaunija)

2.vieta: Jigy Jigy (Lietuva)

3.vieta: Tojana (Lietuva)

4.vieta: Lady L (Lietuva)

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis medijos ir izteicies, ka nesaprot, kādēļ nepieciešama jauna administratīvi teritoriālā reforma, ko tā dos iedzīvotājiem. Argumentu, ka likumā noteiktajam kritērijam par iedzīvotāju skaitu pašlaik neatbilst aptuveni puse pašvaldību, M. Pūķis neuzskata par pietiekamu.

Lai adekvāti novērtētu LPS padomnieka neizpratni, jāatceras, ka LPS ir vistīrākā lobiju organizācija un tās lielāko biedru daļu veido tieši mazās pašvaldības, kādas ir vairumā. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka LPS biedri lobē paši sevi un savas intereses. Slikti ir tas, ka pagastveči savas intereses, lasi – savu amatu saglabāšanu, uzdod par iedzīvotāju interesēm. Liela daļa no pašreizējiem 119 novadiem paši nav spējīgi attīstīties, tiem ir nepieciešamas dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Turklāt nereti nauda tiek vienkārši izkleķerēta.

Uzskatāms piemērs ir pustukšu vidusskolu saglabāšana par katru cenu, kā rezultātā salīdzinoši mazā ģeogrāfiskā teritorijā ir trīs pustukšas izglītības iestādes. Valsts kontrole ir norādījusi, ka pašvaldības grēko arī skolēnu pārvadājumos, jo labāk savus bērnus ved uz tālāku skolu, toties savā novadā, nevis tuvāku, bet kaimiņu. Šāda sadrumstalotība noteikti nenāk par labu valsts kopējai attīstībai. Toties no tā noteikti iegūst mazo novadu administrācijas, kam ir amati un atalgojums. Viens no variantiem paredz, ka, tāpat kā līdz šim, saglabāsies 9 republikas pilsētas, taču pašreizējo 119 novadu vietā varētu būt 29. Skaidrs, ka šādas apvienošanās rezultātā liels daudzums pašreizējo novadu administrācijas darbu zaudēs. Tas nepatīk nevienam. Tādēļ arī LPS kā lobijorganizācija strādā uz pilnu klapi, lai nepieļautu nepatīkamās pārmaiņas, turklāt apgalvojot, ka to dara iedzīvotāju labā. Patiesība gan ir tā, ka lielākā teritorijā ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir vieglāk un ekonomiski pamatotāk nodrošināt kvalitatīvus un iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus.

Latvijā audzis sarunu karšu izmantotāju skaits, visvairāk jeb 700 tūkst. ir Zelta Zivtiņai.

Vislielākā artava sarunu karšu jomā ir mobilo sakaru operatoram Tele2, jo Zelta Zivtiņai (ZZ) šobrīd ir mazliet vairāk nekā 700 tūkst. klientu. Lai arī ir novērojama zināma mainīgā daļa, DB atzīmē Zelta Zivtiņas zīmola vadītāja Alise Avota, ZZ karšu skaits ir saglabājies stabils jau vairākus gadus. Taču kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, līdz ar to var secināt, ka sarunu kartes iedzīvotāji izmanto aktīvāk. Arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) viceprezidents Ingmārs Pūķis DB norāda, ka pēdējā laikā ir vērojams LMT sarunu kartes OKartes lietotāju skaits pieaugums. Savukārt Bites karti ik mēnesi uzsāk lietot par 40% vairāk klientu, nekā tas bija gada sākumā, DB stāsta Bite Latvija mārketinga vadītāja Kristīne Britāne. Kopumā Latvijā ir aptuveni 2,55 milj. mobilo sakaru lietotāju. Sarunu karšu artava no kopējā mobilo sakaru lietotāju skaita varētu būt aptuveni 35-40%. «Latvijā sarunu kartes iedzīvotāji izmanto daudz vairāk nekā vidēji Eiropā,» DB sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Jespers Nordāls rādīs savas filmas par t.A.T.u un karostu

Laikmetīgās mākslas centrā trešdien, 8.jūlijā, pulksten 19.00 notiks mākslinieka Jespera Nordāla (Stokholma) darbu prezentācija. Līdzās savai jaunākajai filmai The t.A.T.u. project (2009), kas stāsta par pazīstamo krievu popmūzikas duetu, mākslinieks izrādīs arī Karostā tapušos video Crazy Girls (2001) un Field Trip (2002), informēja Laikmetīgas mākslas centra projektu koordinatore Elīna Hermansone.

Uz kino Rīga lielā ekrāna būs Stravinskis un krievu balets

Šā gada 1.jūlijā plkst. 19:00 kino Rīga aicina uz cikla Krievu baleta zelta programma otro uzvedumu – viena no 20. gadsimta ietekmīgākajiem komponistiem Igora Stravinska viencēliena baletu vakaru Stravinskis un krievu balets Sanktpēterburgas Marijas teātra baleta trupas izpildījumā.

Covid-19 krīzē ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā, tāpēc arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Latvija pirmos redzamos soļus mobilo tehnoloģiju izmantošanai Covid-19 kontrolē spēra mēnesi pēc pirmā apstiprināta saslimšanas gadījuma. 29.martā valdība deva atļauju izmantot mobilo sakaru torņus cilvēka atrašanās vietas noteikšanai. Taču būtiskas lomas epidemioloģiskajā izmeklēšanā tam līdz šim nav bijis.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atklāj, ka šo iespēju izmantojuši ļoti reti. SPKC izceļ vienu šādu gadījumu - kad vajadzēja pārbaudīt, vai cilvēks teicis patiesību, ka nav bijis ārzemēs. Būtībā tas arī ir gandrīz viss, ko ar pašreizējām iespējam var izdarīt - noteikt atrašanās valsti vai pilsētu. Tādēļ kontaktpersonu meklēšanai vai karantīnas kontrolei šis risinājums nemaz īsti neder.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) paziņojis, ka izmaiņas biļešu cenās būs pirmais solis bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanā. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis tvnet.lv norādījis, ka šāds lēmums ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pašu rīdzinieku dzīves līmeni.

No nākamā gada sākuma sabiedriskā transporta cenas rīdziniekiem būs zemākas nekā pārējiem, proti tie būs 0,42 Ls jeb 0,60 eiro centi. Savukārt tiem, kas nebūs deklarējušies Rīgā viens brauciens izmaksās – 0,84 Ls jeb 1,2 eiro. Jaunievedums neattiecas uz skolēniem, arodskolu audzēkņiem un studentiem.

Šādas izmaiņas plānotas, lai tie cilvēki, kas strādā Rīgā, bet ir deklarēti citās pašvaldībās, tomēr deklarētos Rīgā, norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs. «Tas ir pirmais solis, lai Rīgā ieviestu bezmaksas sabiedrisko transportu, kā tas ir Tallinā. Tur bezmaksas sabiedriskais transports tika ieviests, lai mudinātu iedzīvotājus, kas strādā Tallinā, tur arī deklarēties,» savā Facebook lapā norāda Rīgas mērs.

Nepatīkamu pārsteigumu pagājušajā nedēļā piedzīvojuši grupas Riči puiši – atverot savu mājaslapu, viņus sagaidīja sarkans pūķis, kurš vēstīja, ka te paviesojies hakeris no Horvātijas. Mājaslapas atjaunošana prasījusi septiņas stundas darba un grupai izmaksāja simt latu, liecina informācija vietnē nra.lv.

Aizvadītās trešdienas vēlā vakarā atverot mājaslapu, lai sakārtotu aktuālo informāciju, grupas Riči runasvīrs Kaspars Pudniks bijis šokā: vietne bijusi tukša, tajā bijis vien sarkans pūķis ar uzrakstu: «Hackered by THG from Croatia.» «Tikko televīzijā un radio bijām palaiduši reklāmu par šīs vasaras jauno muzikāli teatrālo izrādi Trakās musketieru avantūras, ar norādi, ka sīkāka informācija meklējama mājaslapā rici.lv – jo 15 sekunžu reklāmā visu nevar izstāstīt −, un uzreiz tik nepatīkams atgadījums!» sūdzējies Pudniks.

«Kurš? Kāpēc? Nav saprotams! Tas mums ne tikai sita pa kabatu, bet varēja atbaidīt lapas apmeklētājus, kuri tur meklēja papildu informāciju,» norādījis Pudniks.