Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Kā norādīja Stranča aizstāvis, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, Štramam šodien piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Štramam konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Tikmēr Janitam tiesa piesprieda viena gada un septiņu mēnešu cietumsodu, un arī viņa gadījumā cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Visbeidzot uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa lēma atstāt spēkā pirmās instances piespriesto 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sodu.

Augstākā tiesa (AT) šodien Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā divu gadu cietumsodu piesprieda arī uzņēmējai Inārai Vilkastei. Tomēr līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai viņai uz cietumu vēl nebūs jādodas.

AT arī atjaunoja pirmās instances tiesas atcelto Vilkastes naudas līdzekļu arestu. Līdz ar to viņai tika arestēti 128 460 latu, 77 903 ASV dolāri (42 223 latu) un 27 400 eiro (19 180 latu), kas tiks konfiscēti, ja šodien pasludinātais spriedums stāsies spēkā.

Vilkaste pēc saīsinātā sprieduma noklausīšanās žurnālistiem apgalvoja, ka tiesa nav lēmusi taisnīgi, jo viņa neesot vainīga. Uzņēmēja sacīja, ka šīs nepatiesās apsūdzības un neskaitāmu apmelojošu iesniegumu dēļ viņas dzīve pēdējos gados ir pārvērtusies ellē, arī mediji pret viņu īstenojot nomelnošanas kampaņu.

Vilkastes advokāte Jeļena Kvjatkovska norādīja, ka AT spriedums nav tiesisks, tāpēc par to noteikti tikšot iesniegta kasācijas sūdzība.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, ar kuru uzņēmējai Inārai Vilkastei tika piespriests 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sods.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 15.maija spriedumu. Šis lēmums nav pārsūdzams.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Kā aģentūrai LETA toreiz norādīja Stranča aizstāvis Saulvedis Vārpiņš, Štramam piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Štramam tika konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību vēl vienam bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomniekam, uzņēmējam Armandam Zeihmanim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zeihmanim apsūdzība šodien uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Prokuratūra plašāku informāciju par uzrādīto apsūdzību nesniedza, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, pēc likumsargu domām, Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu. Pašam Zeihmanim par kukuļošanu apsūdzība nav celta.

Zaļūksne nenoliedza, ka šajā lietā pagaidām aizdomās turētā statusā ir vēl vairākas personas, taču par to, vai arī tām tiks uzrādītas apsūdzības, tiks lemts tuvākajā laikā. Plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš izskanējis, ka lietā iesaistīta Zeihmaņa dzīvesbiedre Vita, Sergejs Zambers un vēl pāris personu.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols Latvijas paviljona veidotājiem izstādē World Expo 2010 prasījis 8% no projekta līguma summas, tā norāda Aerodium vadītājs Ivars Beitāns, kurš ar pierādījumiem par kukuļa prasīšanu no A.Ozola puses vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

A.Ozols apsūdzības kukuļa pieprasīšanā noraida. Viņš apgalvo, ka kukuli vēlējies dot I.Beitāns, lai piesegtu nelikumības projektā, ko ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Jelgavā īstenojusi cita Aerodium vadītāja dibinātā firma.

«A.Ozols konkrēti pateica, ka mēs tev ļoti palīdzam un nekas tā vienkārši nenotiek,» apgalvoja I.Beitāns portālam diena.lv. Uz kukuli LIAA vadītājs esot norādījis pērn rudenī. Sākumā runa bijusi par kukuli 6-10% apmērā no līguma summas, pēcāk nonāca pie 8%. «Viņš arī ne tikai procentu pieprasīja, bet arī daļas no uzņēmuma. Teica, ka ies vēl labāk, ja piedalīsies,» noteica I.Beitāns.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību Zviedrijas un Latvijas pilsonim Raimondam Krastiņam, kurš ir sens paziņa citam šajā lietā apsūdzētajam bijušajam SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietniekam Leonardam Tenim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktoram Krastiņam apsūdzība uzrādīta par to, ka viņš atbalstīja kukuļa izspiešanu un kukuļa pieņemšanu lielā apmērā. Tāpat viņam apsūdzība uzrādīta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lielā apmērā legalizēšanas atbalstīšanu.

Pēc prokuratūras domām, Krastiņš atbalstījis kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupas uzņēmuma Evo Bus, bet atbalstīja kukuļa pieņemšanu no citiem autobusu un trolejbusu ražotājiem - Ikarus Special Coach Factory Ltd., Neoplan Polska (pašreizējais Solaris Bus&Coach) un Ganz Transelektro Traction Electrics. Tā, piemēram, Evo Bus epizodē kukuļi figurē aptuveni pusotra miljona latu apmērā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar to, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols, iespējams, mēģinājis no vēja tuneļu ražotāja Aerodium izspiest kukuli.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS teica, ka birojs ir ierosinājis kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Par pirmstiesas izmeklēšanas gaitā veiktām atsevišķām darbībām kā arī par to, pret kuru personu ierosināta šī lieta, KNAB informāciju nesniedz.

LIAA vadītājs Ozols aģentūrai BNS atzina, ka nav informēts par sākto kriminālprocesu un sīkākus komentārus par lietu pašlaik nevar sniegt.

Turklāt viņš bija pārsteigts, ka KNAB, kopš sākās viņa un Aerodium pārstāvju nesaskaņas saistībā ar dalību starptautiskajā izstādē World Expo, nav izsaucis viņu, lai sniegtu kādus paskaidrojumus.

Jūrmalas policisti vakar pēcpusdienā aizturējuši kādu 75 gadus vecu autovadītāju, kurš pēc ceļu satiksmes pārkāpuma devis kukuli policistam. Šī ir jau otrā reize šogad, kad minētais vīrietis dod kukuli konkrētajam Jūrmalas policistam.

Vakar ap 13.30 Jūrmalas Ceļu policijas darbinieki Kauguros apturēja kādu automašīnu un konstatēja, ka automašīnas piekabei nav izieta tehniskā apskate. Taču 75 gadus vecais automašīnas vadītājs gribēja izvairīties no administratīvā soda, tādēļ likuma sargiem deva kukuli. Šī šogad ir jau otrā reize, kad šis vīrietis dod kukuli policistiem, turklāt iepriekšējā reizē vīrietis mēģināja piekukuļot tos pašus policistus, kurus šoreiz.

Iepriekšējā reize, kad vīrietis mēģināja piekukuļot policistu, bija šā gada martā. Toreiz sāktajā kriminālprocesā izmeklēšana jau pabeigta un ir gaidāma tiesa, bet par šo kukuļdošanas gadījumu sākts jauns kriminālprocess pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas – par kukuļa došanu, ja tā izdarīta atkārtoti. Šāds pārkāpums sodāms ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot lietā savāktos pierādījumus, nolēmusi par kukuļdošanu saukt pie kriminālatbildības bijušo Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieku Vladimiru Vaškeviču.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka laika posmā no pagājušā gada decembra līdz šā gada janvārim V.Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus, DB informēja prokuratūras pārstāve Laura Pakalne.

Pagājušā gada 26.decembrī viņš nodevis naudu 23,7 tūkst eiro un 2,4 tūkst. Ls apmērā, šā gada 26.janvārī 1,6 tūkst. eiro un 1,5 tūkst. apmērā. Savukārt šā gada 30.janvārī viņš nodevis naudu 27,6 tūkst. eiro un 1,7 tūkst. Ls apmērā. Kopumā kukuļi nodoti 52,9 tūkst. eiro un 5,6 tūkst. Ls apmērā.

Šodien, turpinot lietas iztiesāšanu, kukuļdošanā apsūdzētajiem SIA Magvejs direktoram Valērijam Vasiļjevam un SIA Ovi valdes priekšsēdētājam miljonāram Vladimiram Oderovam prokurors pieprasījis iespaidīgus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Latgales apgabaltiesā.

Vasiļjevam, kurš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas - piesavināšanās lielos pamēros, 323.panta 1. un 2.daļas - kukuļdošana, 20.panta 4.daļas - noziedzīga nodarījuma atbalstīšana un 320.panta 1.daļas – kukuļņemšana, prokurors pieprasījis reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem ar mantas konfiskāciju. Pēc šiem pašiem pantiem apsūdzētajam Oderovam prokurors pieprasījis divu gadu cietumsodu.

Lietas skatīšana turpināsies 28.novembrī ar advokātu debatēm.

Lietas izskatīšanā apsūdzība Vasiļjevam un Oderovam vienreiz jau tikusi mainīta - pirms kāda laika pēc 322.panta 1.daļas - starpniecība kukuļošanā - celtā apsūdzība viņiem nomainīta pret 20.panta 4.daļu un 320.panta 1.daļu.

Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Šveices prokuratūra secinājusi, ka līgumu noslēgšanai Latvijā, Malaizijā un Tunisijā Alstom «konsultanti izmantoja naudu nelegāliem mērķiem, lai ietekmētu līgumu noslēgšanas progresu vai lai izmaksātu kukuļus darbiniekiem». Latvijā kukuļi maksāti saistībā ar Latvenergo dažādiem modernizācijas projektiem, liecina izpildraksts.

Izmeklētāji secinājuši, ka kukuļi maksāti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai uzņēmuma Zviedrijas struktūrvienības Alstom Power Sweden un Alstom Hydro Sweden iegūtu līgumus Pļaviņu hidroelektrostacijas modernizēšanā.

Rīgas domes amatpersonām, Rīgas domi kontrolējošās partijas biedriem un citām amatpersonām Daimler kukuļos piecu gadu laikā samaksājis 1.8 miljonu eiro (aptuveni 1.3 milj. Ls)

Autoražotājs Daimler kukuļdošanā Latvijā iesaistījies 2000. gada augustā, liecina publiskotie materiāli par ASV notiekošo procesu, kurā Daimler tiek apsūdzēts kukuļdošanā 22 pasaules valstīs.

Kā liecina materiāli, apmēram piecu ar pus gadu laikā (no 2001. līdz 2006. gadam) Evobus piegādājuši Rīgas pilsētai 117 autobusus, kopējai līguma vērtībai sasniedzot aptuveni 30 miljonus eiro (21.6 milj. Ls). Pa šo laiku dažādus politiskos spēkus pārstāvošiem cilvēkiem, tajā skaitā, visticamāk, arī domes un valsts amapersonām, izmaksāti kukuļi 1.3 miljonu latu vērtībā.

Kukuļdošanas sāga sākusies 2000. gadā, kad Daimler meitas uzņēmums EvoBus (autobusu tirdzniecība) saņēmis ziņas no Latvijas izplatītāja, ka gaidāms tenderis, kurā Rīgas domes satiksmes departaments plāno iepirkt autobusus vairākās kārtās vairāku gadu gaitā. Tad Evobus saņēmis faksu, kurā Latvijas izplatītāja vadītājs (general manager) paziņo, ka Evobus konkurenti, lai iegūtu pasūtījumu, esot piekrituši "zem galda" samaksāt Rīgas domes deputātiem. Tad arī Evobus esot ķēries pie kukuļu maksāšanas un jau 2001. gada martā EvoBus tika pie daļas no pasūtījuma - Evobus piegādāja 79 autobusus Rīgas domes sabiedriskā transporta nodrošinātājiem Tālava un Imanta.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar līdzīgu laika posmu pērn, palielinājies pieķerto autovadītāju-kukļdevēju, kā arī policistu-kukuļņēmēju skaits. Lielākoties kukuļos mēģināts dot no 20 līdz 50 latiem, Latvijas Televīzijai stāstīja Valsts policijas prevencijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Šā gada pirmajā pusē mēģinājumā dot kukuli pieķerti 64 autovadītāji. Tādā pašā laika posmā pērn pieķerto kukuļdevēju skaits bija 52. Tāpat šogad šogad pirmajā pusgadā bijuši seši gadījumi, kad, ņemot kukuļus, pieķerti policisti, savukārt pērn šādā laika posmā pieķerti tika četri negodīgi kārtībsargi. Šādos gadījumos tiek sākti kriminālprocesi un parasti šie darbinieki policijā vairs nestrādā, atgādināja N. Krapsis.

Daļai sabiedrības kukuļu došana policistiem šķiet pašsaprotama, un daudziem liekas, ka tā ir ērtāk risināt situāciju, pauda Valsts policijas prevencijas pārvaldes priekšnieks.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija nākusi uz pēdām VID amatpersonām, kas ilgstoši izspiedušas naudu no uzņēmējiem par PVN atmaksas izkārtošanu. Pie kāda no darbiniekiem izmeklētāji atraduši zeltu 100 000 latu vērtībā, ko uzskata par nelikumīgi iegūtu, svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kā noskaidrojis raidījums, augsta līmeņa VID amatpersonas gadiem ilgi īstenojušas PVN izkrāpšanas shēmu, par to saņemot kukuļus no uzņēmumiem. Pēdējais tāds gadījums noticis vēl šogad. Pēc Nekā personīga rīcībā esošajām ziņām šie ierēdņi izkrāpt 120 000 latus kā pārmaksātu pievienotās vērtības nodokli palīdzējuši SIA Eiromāja 3, nekustamo īpašumu uzņēmumam, kas nodarbojas ar ēku remontēšanu un apsaimniekošanu. Krīze bija novedusi uzņēmumu grūtā situācijā. Uzņēmums daļēji piederot Inārai Grāvītei.

I. Grāvītei piederot uzņēmumu grupa, kuras nosaukumā ir vārds Eiromāja. Viena šāda uzņēmuma zaudējumi pērn esot bijuši 7 miljoni latu. Taču tas netraucējis I. Grāvītei īsi pirms pašvaldību vēlēšanām pērn partijai LPP/LC ziedot 10 000 latu.

Iekšējās drošības birojs (IDB) nodevis kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonām par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās Ventspils Mūzikas vidusskolas projekta korupcijas lietā, aģentūra LETA uzzināja birojā.

Tāpat kriminālvajāšanu lūgts sākt pret divām privātpersonām par kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos un par stratēģiskas nozīmes preču aprites pārkāpšanu.

Birojā skaidroja, ka divu uzņēmumu, proti, SIA "VPM Latvia Construction" un SIA "VPM Latvia", valdes loceklis, iepriekš vienojoties ar SIA "VPM Latvia" darbinieku, deva kukuli VUGD Kurzemes reģiona amatpersonām, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu no VUGD amatpersonu puses, novērtējot būvobjekta - Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju atbilstību ugunsdrošības prasībām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka šo uzņēmumu vienīgais valdes loceklis ir Vilnis Puļķis.

VUGD amatpersonas kukuli 4000 eiro apmērā pieņēma un sniedza nepamatoti pozitīvu atzinumu par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām. Uzņēmuma darbinieks, kurš iesaistīts kukuļošanā piesavinājās kukuļa daļu 3000 eiro un bija maldinājis kukuļošanā iesaistīto uzņēmumu valdes locekli par to, ka VUGD amatpersonas pieprasīja 7000 eiro kukuli.

Tukuma rajona tiesa bijušajai Zemgales tiesas apgabala prokurorei Silvijai Birģelei par kukuļņemšanu ir piespriedusi četru gadu cietumsodu.

Pilns spriedums būs pieejams 23.martā, kad to likumā noteiktajā kārtībā varēs pārsūdzēt, DB uzzināja tiesā.

2000.gadā S.Birģele ir lūgusi tiesu pagarināt apcietinājuma termiņu kādam vīrietim, kurš bija apsūdzēts par narkotiku nelegālu apriti. Tiesa šo termiņu pagarināja, taču pēc kāda laika bijusī prokurore savā kabinetā pieņēmusi tūkstoš latu lielu kukuli par to, lai apsūdzētajam apcietinājumu grozītu ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Pēc kukuļa pieņemšanas prokurore ieguvusi dokumentu, kas apliecināja, ka apsūdzētais ir palīdzējis izmeklēšanai, un pieņēma lēmumu par piemērotā drošības līdzekļa grozīšanu, uzskata apsūdzība.

Latveijas energokompānijas Latvenergo lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) intensīvi strādā starptautiskā līmenī, un izmeklēšanas rezultāti Šveicē varētu veicināt attīstību Latvenergo amatpersonu lietā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja jaunais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, uzsverot ka šis ir piemērs tam, cik veiksmīgi KNAB sadarbojas ar kolēģiem ārvalstīs.

Streļčenoks norāda, ka patlaban no visām lietām, ko birojs izmeklē, trīs nozīmīgākās ir Latvenergo amatpersonu lieta, automašīnu ražotāja Daimler lieta, kā arī šogad uzsāktā oligarhu lieta.

Jaunais KNAB vadītājs skaidro, ka šādu apjomīgu lietu izmeklēšana prasa krietni ilgāku laiku, jo tajās iesaistīts liels skaits amatpersonu. Ierasti birojs atsevišķas lietu izmeklēšanu veic dažu mēnešu laikā.

Jau ziņots, ka Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Pagājušajā nedēļā Rīgas reģionā aizturēti divi autobraucēji, kuri cenšoties izvairīties no atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, devuši kukuli. Šogad jūlijā Rīgas reģionā aizturētas jau astoņas šādas personas. Vidēji tie ir divi cilvēki nedēļā, informē Valsts policija.

28. jūlijā Saulkrastos pulksten 14.12 policisti apturēja 1964.gadā dzimušu vīrieti, kurš pārvietojās ar traktoru. Veicot pārbaudi likumsargi konstatēja, ka vīrieša izelpā ir 2,16% alkohola. Lai izvairītos no soda, vīrietis policistam piedāvāja 10 eiro kukuli.

Savukārt Ulbrokā tās pašas dienas noslēgumā ap pulksten 23.05 ceļu policisti apturēja vieglo automašīnu Mercedes Benz, kura vadītājs neievēroja atļauto ātrumu – pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu par 27km/h, vietā, kur atļauts braukt ar 50km/h. Lai izvairītos no administratīvā soda 1957.gadā dzimušais automašīnas vadītājs policistam deva 40 eiro kukuli.

Ģenerālprokuratūra pabeigusi pirmstiesas kriminālprocesu tā saucamjā Daimler krimināllietā, kur par kukuļņemšanu lielā apmērā no Ungārijas autobusu ražotāja Ikarus special Coach factory Ltd., Ungārijas trolejbusu ražotāja Ganz Transelektro Traction Electric, Polijas autobusu ražotāja Neoplan Polska Sp.z o.o. un kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupā ietilpstošā uzņēmuma EvoBus GmbH.

Prokuratūra lietu nosūtījusi izskatīšanai Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai. Krimināllietā tiek apsūdzētas sešas personas. Viena no personām apsūdzēta par par kukuļņemšanu un kukuļa izspiešanu lielā apmērā, uzkūdīšanu dot kukuli, par starpniecību kukuļošanā, kukuļa piesavināšanos kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Otra persona apsūdzēta par kukuļņemšanu lielā apmērā atbalstīšanu, kukuļa izspiešanu lielā apmērā atbalstīšanu un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu. Savukārt četras personas apsūdzētas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku (GKR) un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Trešdien KNAB nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas - minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka - kukuli lielā apmērā.

Par 50 000 eiro (35 000 latu) kukuļa pieprasīšanu un tā daļas pieņemšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētais valstij daļēji piederošās bankas Citadele nu jau bijušais darbinieks Kristaps Putāns savu vainu ir atzinis, pastāstīja viņa advokāts Jānis Rozenbergs.

Apsūdzības Putānam esot uzrādītas vienā epizodē. Viņš arī uzsvēra, ka process ir tikko sācies, tomēr ne viņš, ne viņa aizstāvamais nav noskaņoti procesu vilcināt un ir gatavi sadarboties ar izmeklētājiem.

Par motīviem, kāpēc Putāns izšķīries prasīt kukuli, Rozenbergs sīkākus komentārus nevēlējās sniegt, jo ar klientu vēl par to nebija runājis.

Rozenbergs arī informēja, ka rūpīgi iepazīsies ar Putāna amata aprakstu, tajā iekļautajiem pienākumiem, funkcijām, kā arī darba līgumu, lai izvērtētu, vai viņš tiešām ir uzskatāms par valsts amatpersonu.

«Ja nav valsts amatpersona, tad kukuli nemaz nevar paņemt,» norādīja Rozenbergs, sakot, ka tādā gadījumā procesa virzītājiem būs jāvērtē, vai ir bijuši citādi nodarījumi.