Par 50 000 eiro (35 000 latu) kukuļa pieprasīšanu un tā daļas pieņemšanu apsūdzēto bankas Citadele bijušo darbinieku Kristapu Putānu Rīgas rajona tiesa šodien atzina par vainīgu nevis kukuļņemšanā, bet neatļautā labumu pieņemšanā. Viņš tika sodīts ar 250 stundu piespiedu darbu bez papildsoda, informē tiesa.

Lai gan šodien lietā tika pasludināts saīsinātais spriedums un tā motīvi būs zināmi vien 25.jūnijā, no sprieduma rezolutīvās daļas var secināt, ka tiesa daļēji valstij piederošās Citadeles bijušo darbinieku, visticamāk, nav atzinusi par valsts amatpersonu, kā apsūdzībā to bija norādījusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne.

Šodien pasludināto spriedumu desmit dienu laikā no 25.jūnija varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā.

Kā ziņots, tiesa Putāna krimināllietu izskatīja vienā dienā - 13.jūnijā. Apsūdzētais savas faktiskās darbības pilnībā atzina un izdarīto nožēloja, vienīgi prokurorei Zaļūksnei un advokātam Jānim Rozenbergam bija strīds par to, vai Putānam, strādājot daļēji valstij piederošajā Citadelē, ir bijis valsts amatpersonas statuss. No šī apstākļa arī bija atkarīga apsūdzētā noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija.

Citadeles grupa ir sasniegusi lielāko peļņu savas līdzšinējās darbības laikā, pērno noslēdzot ar 32,4 miljonu eiro revidēto peļņu, kas ir par 138% vairāk nekā 2013. gadā, informē bankas pārstāvji.

Savukārt banka gadu noslēgusi ar revidēto peļņu 29,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 91% vairāk nekā 2013. gadā.

«2014. gadā Citadele ir sasniegusi labākos rezultātus kopš savas darbības uzsākšanas. Četru gadu laikā Citadele no kompānijas, kas 2010. gadā darbību sāka ar zaudējumiem, ir kļuvusi par vienu no pelnošākajām bankām Latvijā, vienu no aktīvākajiem Latvijas tautsaimniecības kreditētājiem, stabilu darba devēju un nodokļu maksātāju,» saka bankas Citadele padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš uzsver, ka Latvijas valsts no ieguldījuma Citadeles izveidošanā ir ieguvusi 758 miljonus eiro tautsaimniecības kreditēšanā, vairāk nekā 69 miljonus eiro bankas samaksāto nodokļu veidā. Citadele ir atmaksājusi valstij visu likviditātes atbalstu 203,66 miljonu eiro apmērā, procentu maksājumos par valsts atbalstu samaksājot vēl 46,32 miljonus eiro.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

No šodienas banka Citadele sāk izmaksāt AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības, informē Citadeles pārstāve Ieva Prauliņa.

Pagājušajā piektdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu, ka izmaksu nodrošinās banka Citadele.

Saskaņā ar likumu naudu varēs saņemt 60 gadus, rēķinot no 29.novembra. Atbildīgās amatpersonas tāpēc aicina cilvēkus jau pirmajā naudas izmaksas dienā «neforsēt» banku Citadele, jo valsts garantētos noguldījumus varēs izņemt ilgu laika posmu.

Ja vēlas skaidrā naudā izņemt summu, kas pārsniedz 500 latus, cilvēki aicināti vismaz dienu iepriekš par to paziņot bankai, jo Citadeles filiālēs papildu skaidras naudas pievedumi nenotiks.

Bankas Citadele filiāles pastiprināti apsargās policija, un banka aicina drošības apsvērumu dēļ cilvēkus izvēlēties bezskaidras naudas pārskaitījumu uz kādu citu kontu.

Valdība otrdien atbalstīja AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju pārdošanas nosacījumus, kas paredz, ka ASV investors Ripplewood Holdings bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem.

Precīzi bankas pārdošanas līguma nosacījumi būs zināmi drīzumā, kad Latvijā ieradīsies ASV investori. Konkrētu datumu līguma nosacījumu atklāšanai Privatizācijas aģentūras vadītājs vadītājs Ansis Spridzāns nenosauca. Līguma detaļas būs zināmas tad, kad ar investoriem tiks parakstīts līgums par Citadeles pārdošanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem atklāja, ka piektdien, 31.oktobrī, Latvijā ieradīsies Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolinss un tad, iespējams, tiks sniegta plašāka informācija par līguma nosacījumiem.

Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) sacīja, ka divu gadu nosacījums par pārdošanas ierobežojumu attiecas tikai uz bankas akcijām.

Divu gadu tālākpārdošanas aizlieguma termiņš Citadeles bankas pircējiem ir pilnīgi bezjēdzīgs un finanšu tirgos elementāri apejams. Ar opciju darījumiem var panākt īpašnieku maiņu, arī nepārdodot akcijas

Ar vārdiem «Privatizācijas aģentūra uzskata, ka viņi ir panākuši tādu vienošanos, kādu ir panākuši» Latvijas premjere Laimdota Straujuma pretendē ne tikai uz gada komiskākā citāta autores godu, bet, iespējams, arī vēlas demonstrēt, ka valdībai šo vienošanos nav nekāda sakara. Privatizācijas aģentūra atrodas pilnībā ārpus kontroles, sazin ko un ar ko vienojas, un premjerei atliek tikai noplātīt rokas, pasakot «kā nu ir, tā ir».

Šāda nevarības poza valdības vadītājai ir iracionāla pašos pamatos, it īpaši atceroties Citadeles tirgošanas pēdējo mēnešu vēsturi. Slēgtā valdības sēdē pēkšņi izkristalizējās viens ekskluzīvs pircējs – ASV fonds Ripplewood Holdings. Pēc brīža izrādījās, ka šis fonds tomēr pirks tikai 25% no valstij piederošajām Citadeles akcijām, 50% atvēlot «pasaules līmeņa finanšu cilvēkiem», no kuriem viens, kā rakstīja portāls pietiek.com, izrādījās svaigi notiesāts par nodokļu nemaksāšanu. Kā ziņoja laikraksts Diena, varas partijas Vienotība spices cilvēki, ieskaitot jaunizcepto Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, šovasar kopā ar šī fonda pārstāvi devās braucienā uz Gruziju. Pilnīgi nejauši, protams, un par Citadeles darījumu ne vārdiņa nerunājot. Pati Citadeles tirgošana izrādījās ļoti konfidenciāla, tāpat kā šīs bankas pārdošanas summa, kas, uz pirkstiem sametot no valdības pārstāvju izteiktajiem pusvārdiem, pašlaik izskatās pēc diezgan pieticīgiem 74 milj. eiro. Tagad kā pēdējais lielākais sasniegums sabiedrībai tiek prezentēts, ka jaunie Citadeles īpašnieki banku nedrīkstēs pārdot veselus divus gadus, lai gan bija gribējuši to piespiedu kārtā paturēt ne ilgāk par vienu gadu.

Prokuratūra bijušajai bankas Citadele amatpersonai uzrādījusi apsūdzību par kukuļa pieprasīšanu, kā arī tā izspiešanu.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne informēja, ka prokuratūra sākusi kriminālvajāšanu pret bijušo bankas darbinieku par kukuļa pieprasīšanu un izspiešanu.

Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, un pagaidām nav zināms, kad tā nonāks tiesā, sacīja prokuratūras pārstāve.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka šā gada oktobra beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja Ģenerālprokuratūrai šogad augustā sāktā kriminālprocesa materiālus, rosinot saukt pie kriminālatbildības bankas Citadele amatpersonu par 50 tūkstošu eiro (35,1 tūkstoša latu) liela kukuļa pieprasīšanu un tā daļas pieņemšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai šogad augustā sāktā kriminālprocesa materiālus, rosinot saukt pie kriminālatbildības kādas kredītiestādes amatpersonu par 50 000 eiro (35 000 latu) liela kukuļa pieprasīšanu un tā daļas pieņemšanu.

Persona, pret kuru lūgts sākt kriminālvajāšanu, ir valstij daļēji piederošās bankas Citadele nu jau bijušais darbinieks Kristaps Putāns. Viņš jau pēc aizturēšanas savu vainu ir atzina.

Kriminālprocesa materiāli liecina, ka valstij daļēji piederošas kredītiestādes amatpersona, būdama atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu, laika posmā no 2011.gada 28.jūnija līdz 19.augustam pieprasījusi kukuli no kāda komersanta saistībā ar labvēlīgu lēmumu pieņemšanu viņa pārstāvētā uzņēmuma interesēs, aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

Lai kredītiestādes pārstāvis, izmantojot savu dienesta stāvokli, attiecībā uz lielu ražojošo uzņēmumu samazinātu tam kredītlīgumos iekļauto komisijas maksu par darījuma noformēšanu un arī turpmāk nodrošinātu tam labvēlīgus sadarbības nosacījumus no kredītiestādes puses, no komersanta tika pieprasīti 50 000 eiro (35 000 latu).

Vienīgais, kas Citadeles pārdošanas procesā ir neskaidrs, – kādēļ tas tiek tik slikti izskaidrots.

Reputācija Citadeles pircējiem no ASV ir pārāk dārga, lai ar to riskētu salīdzinoši nelielā darījuma dēļ, par Ripplewood Holdings un to piesaistītajiem plašāk nezināmajiem investoriem saka uzņēmējs un investors Džerijs Virts.

Mūsu sarunas iemesls ir tāds, ka jūs it kā pazīstot ASV investorus no Ripplewood Holdings.

Kompānijas vadītāju Timu Kolinsu es zinu pēc viņa reputācijas Amerikas investoru un baņķieru vidē. Amerika ir liela zeme, un mēs neesam tik tuvu pazīstami. Tomēr viņš ir finanšu industrijā labi zināms cilvēks, un daudzu gadu gaitā viņš Ripplewood ir veicis ar Citadeli pēc būtības salīdzināmus investīciju darījumus, tikai daudz lielākā mērogā.

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks iesnieguši atlūgumus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

PA valdei piektdien būtu jāparaksta līgums par Citadeles pārdošanu.

E. Urpena informē, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis A. Spridzāna un G. Lauska iesniegumus par amatu atstāšanu saņēmis ceturtdiena, 29. oktobrī. «Esmu saņēmis atlūgumus no abiem Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, man, diemžēl, nebija iespējas tos nepieņemt. Lai ieceltu jaunu PA valdi, Ekonomikas ministrija operatīvi ir uzrunājusi cilvēkus, kas pārzina bankas Citadeles darījumu, jo šī darījuma noslēgšana pašlaik ir galvenais aģentūras uzdevums, un noslēguma fāzē ir praktiski neiespējami iesaistīt cilvēkus no malas. Pašlaik ir viens kandidāts uz valdes locekļa amatu; lai valde būtu rīcībspējīga, ir nepieciešami divi locekļi,» norāda ekonomikas ministrs.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Aktieru maiņai nav nozīmes, ja spēlē to pašu prihvatizācijas lugu, ko pagājušā gadsimta 90. gados

Pēdējās dienās valdības pārstāvji Latvijas sabiedrībai aktīvi cenšas iesmērēt ideju – esot ļoti labi, ka 25% akciju no valstij piederošās Citadeles bankas par nenosauktu summu iegādāsies ASV fonds Ripplewood Holdings un vēl 50% nopirks vārdā neminēti investori. Šie investori pēc premjeres Laimdotas Straujumas sacītā esot pasaules augstākā līmeņa finanšu cilvēki, turklāt premjere īpaši uzsver, ka neviens no viņiem neesot no Latvijas. Vai tas ir kaut kāds īpašs sasniegums, ka valdība savas valsts investoriem tā neuzticas? Nav saprotams, ar ko šādu neuzticību ir pelnījusi, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vai Latvijas pensiju fonds. Turklāt pēc premjeres sacītā iznāk, ka valdība neuzticas arī Eiropas Komisijai, kas pārņemtu Citadeles tirgošanu savās rokās, ja mūsu valdība to pa galvu, pa kaklu līdz 30. septembrim nepārdotu jau minētajam Ripplewood Holdings un «pasaules līmeņa finanšu cilvēkiem». Eiropas Komisijai nevarot ticēt, jo nevarot zināt, par kādu cenu tā banku pārdošot. Jājautā, vai tiešām ir iespējams Citadeles banku pārdot vēl lētāk, nekā par pašlaik jau neoficiāli plašsaziņu telpā figurējošiem 65–70 miljoniem eiro? Kāds pamats ir domāt, ka Eiropas Komisija būtu ieinteresēta pārdot Citadeli zem tirgus cenas? Toties visai pamatotas ir aizdomas, ka Eiropas Komisija varētu izvēlēties citus bankas pircējus, nevis tos, kam mūsu valdība slēgtās sēdēs, sabiedrībai neko nepaskaidrojot, piešķīrusi ekskluzīvas Citadeles iegādes iespējas.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Banka Citadele šī gada pirmajā ceturksnī ir strādājusi ar 5,7 miljonu eiro peļņu pēc uzkrājumiem un nodokļu nomaksas, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā laika periodā, informē bankas pārstāvji.

Bet Citadeles grupa ir strādājusi ar 5,9 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā bija plānots.

«Eiro ieviešanas efekts līdz šim ir bijis mazāks, nekā bijām plānojuši. Neskatoties uz to, ka šī gada pirmajā ceturksnī līdz ar Latvijas pāreju uz eiro bankai bija nepieciešams turpināt ieguldīt finanšu līdzekļus šī procesa nodrošināšanai un samazinājās ieņēmumi no valūtas maiņas darījumiem, mēs esam turpinājuši uzlabot Citadeles finansiālās darbības rezultātus un sasnieguši jaunu bankas trīs mēnešu peļņas rekordu,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Nav nekādu šaubu, ka AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas rezultātā valsts pilnībā atgūs pamatkapitālā ieguldītos 103 miljonus latu un arī visi valsts noguldījumi tiks atmaksāti, preses konferencē teica Citadeles valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Viņam neesot nekādu šaubu, ka Citadele spēs norēķināties ar valsti par tai sniegto atbalstu, turklāt viņš pieļauj, ka «vēl būs labums no tā, ka akcijas netiks pārdotas par zemu cenu».

Lūgts precizēt, vai tas nozīmē, ka, viņaprāt, ar Citadeles pārdošanu valsts nopelnīs, Jākobsons atbildēja piesardzīgi, sakot, ka «Citadeles akcijas ir vērtīgākas nekā to grāmatvedības nomināls».

Saskaņā ar Jākobsona teikto kopējais valsts atbalsts Citadelei sākotnēji veidoja aptuveni 290 miljonus latu, no tiem 103 miljonus latu valsts ieguldījusi bankas pamatkapitālā, 50 miljonus latu veido subordinētais Privatizācijas aģentūras un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas noguldījums, bet vēl 131 miljons latu veidoja Valsts kases noguldījums bankā.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību vēl vienam bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomniekam, uzņēmējam Armandam Zeihmanim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zeihmanim apsūdzība šodien uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Prokuratūra plašāku informāciju par uzrādīto apsūdzību nesniedza, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, pēc likumsargu domām, Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu. Pašam Zeihmanim par kukuļošanu apsūdzība nav celta.

Zaļūksne nenoliedza, ka šajā lietā pagaidām aizdomās turētā statusā ir vēl vairākas personas, taču par to, vai arī tām tiks uzrādītas apsūdzības, tiks lemts tuvākajā laikā. Plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš izskanējis, ka lietā iesaistīta Zeihmaņa dzīvesbiedre Vita, Sergejs Zambers un vēl pāris personu.

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Limbažu rajona tiesa šodien atcēla Latvijas dzelzceļš (LDz) bijušajam vadītajam Uģim Magonim uzlikto aizliegumu tikties ar Igaunijas miljonāru uzņēmēju Oļegu Osinovski.

Tāpat pēc aizstāvības lūguma tika samazināta drošības nauda no 400 000 līdz 200 000 eiro, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajam.

Tiesa noraidīja aizstāvja lūgumu atcelt aizliegumu izbraukt no valsts.

Pirms lēmuma pieņemšanas Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs tiesai apgalvoja, ka Magonis ir sadarbojies ar izmeklētājiem visā izmeklēšanas procesā un neesot pamata uzskatīt, ka drošības līdzekļu samazināšana varētu ietekmēt veiksmīgu tiesas procesa norisi.

Prokurore Evita Masule piekrita aizstāvības lūgumiem daļēji, norādot - ja tiek atcelti pārējie divi aizliegumi, tad drošības naudas apjoms būtu jāsaglabā, lai nodrošināt Magoņa ierašanos tiesā.

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Šī gada aprīlī pabeigtajā Citadeles bankas akciju iegādes darījumā Glimstedt biroji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sadarbībā ar starptautisko advokātu biroju Slaughter&May, kas konsultē Ripplewood Advisors, nodrošināja juridisko atbalstu gan Citadeles akciju pirkuma līguma noslēgšanas laikā, gan arī darījuma izpildes un pabeigšanas procesā, informē Glimstedt.

Glimstedt Latvijas biroja partnerei Initai Jurkai investori uzticēja pārbaudīt un parakstīt darījuma noslēguma dokumentus. Savukārt uzreiz pēc akciju pirkuma darījuma noslēguma Glimstedt pārstāvēja jaunos Citadeles akcionārus arī pirmajā akcionāru sapulcē, kurā kopīgi ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) tika pieņemts lēmums par bankas pamatkapitāla palielināšanu.

«Tā kā akciju pircēji bija starptautisku investoru grupa, darījuma izpildes noslēguma fāzē bija nepieciešams veikt virkni dokumentu saskaņošanas procedūru, lai iesaistītās puses vienlaicīgi varētu dot savu piekrišanu, ka nepieciešamie nosacījumi pirkuma cenas samaksai ir iestājušies un akciju īpašuma tiesības ir nododamas,» skaidro I.Jurka.

Saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, lai pabeigtu darījumu starp AS "Citadele banka" un "UniCredit S.p.A". Rezultātā ir paredzams, ka no 2021. gada janvāra SIA "UniCredit Leasing" Baltijā, ieskaitot tās Igaunijas un Lietuvas filiāles, būs daļa no "Citadeles", informē banka.

Darījuma rezultātā "Citadele" palielinās savu līzinga tirgus daļu Baltijā.

Līdz šī gada beigām SIA "UniCredit Leasing" un SIA "Citadeles" līzings un faktorings turpinās strādās kā neatkarīgi uzņēmumi un sniegt savus finanšu pakalpojumus. Jaunais "Citadeles Grupas" līzinga uzņēmums balstīsies uz SIA "UniCredit Leasing" un SIA "Citadeles" līzings un faktorings praksi, kā arī sniegs vairāk iespēju saviem partneriem un klientiem.

Ar SIA "UniCredit Leasing" noslēgtie līgumi un visas pārējās esošās saistības paliks spēkā saskaņā ar to pašreizējiem noteikumiem.

Citadele papildina līzinga biznesu, iegādājoties UniCredit Leasing  

AS "Citadele banka" paziņojusi par līguma noslēgšanu ar UniCredit S.p.A., saskaņā ar...

"Teju gadu mēs esam aktīvi strādājuši, lai saņemtu visas nepieciešamās atļaujas no uzraugošajām iestādēm Baltijā. Šis ir viens no lielākajiem darījumiem nozarē Baltijā, no kura lielākie ieguvēji viennozīmīgi būs klienti un sadarbības partneri. Apvienojot finanšu nozares un līzinga jomas zināšanas, profesionāļus, klientu servisu un digitālos risinājumus, paplašināsim iespējas gan līdzšinējiem SIA "UniCredit Leasing", gan "Citadeles" un "Citadeles" līzings un faktorings klientiem," uzver Johans Akerbloms (Johan Akerblom), "Citadeles" vadītājs.

ASV investori Ripplewood Holdings vēlētos, lai bankas Citadeles tālākpārdošanas laika ierobežojums nav garāks par gadu, kamēr valdība vēlas, lai šis termiņš līgumā tiktu noteikts pieci gadi, trešdien LNT atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Premjere atzina, ka tālākpārdošanas laika ierobežojums ir viens no domstarpību objektiem, par kuru vēl notiek sarunas, proti, vai tas būs tuvāks investoru, vai arī valdības vēlmēm.

Politiķe atkārtoti uzsvēra, ka par bankai piesaistīto investoru reputāciju viņa nešaubās - tie visi būšot privātas personas no Amerikas kontinenta, kas nav aizslēpušās aiz ofšoriem un kuri bankas pārdošanas līgumā tiks ierakstīti kā tieši labuma guvēji.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka informācijas noplūde saistībā ar AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas procesu bankas cenu samazināja par septiņiem miljoniem eiro.

Noslēgumam tuvojas nozīmīgs Parex bankas glābšanas epopejas posms – tās labās daļas jeb Citadeles pārdošana. Tas sniegs skaidru atbildi uz jautājumu – cik daudz vai maz valstij izdosies atgūt no savulaik ieguldītā.

Valsts ieguldīto līdzekļu Parex bankā atgūšana būtu brīnums, 2010.gadā intervijā DB ļoti godīgi atzina toreizējās Parex bankas (tagad Reverta) valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams. «Ja arī valsts kaut ko zaudēs Parex, zaudējumi būs niecīgi, salīdzinot ar to, kādi tie būtu, ja valsts neglābtu banku,» tajā pašā gadā DB jau daudz politkorektāk izsakās bankas padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons. Ar Parex bankas pārdošanu nekavēsimies, taču svarīgāk ir nevis tas, cik steidzami tas tiks izdarīts, bet ar kādiem nosacījumiem, – 2010.gadā vēl pirms bankas sašķelšanas labajā un sliktajā daļā publiski solīja tā laika Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

AS Citadele banka koncerns 2016. gadā strādājis ar 40,7 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir par 56% vairāk nekā 2015. gadā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Peļņas pieaugumu 2016. gadā būtiski ietekmēja 11,3 miljonu eiro lieli ienākumi no Citadelei piederošo Visa Europe akciju pārdošanas Visa Inc..Neņemot vērā vienreizējos ienākumus no Visa akciju pārdošanas, Citadeles koncerna pamatdarbības ienākumi palielinājās par 9%. Arī Citadeles grupas aktīvu kvalitāte 2016. gadā turpināja uzlaboties. Šaubīgo kredītu rādītājs samazinājās līdz 9,9% salīdzinājumā ar 10,8% 2015. gada beigās.

Citadeles grupas neto kredītportfelis 2016. gadā pieauga par 6% līdz 1,24 miljardiem eiro. Šis pieaugums atspoguļo Citadeles stratēģiju būt aktīvam spēlētājam mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā Baltijas valstīs, kā arī patēriņa kreditēšanas jomā Latvijā un Lietuvā. 2016. gada laikā par 13% palielinājās arī klientu noguldījumu apjoms; gada beigās kopējais noguldījumu apjoms Citadeles grupas bankās sasniedza 2,92 miljardus eiro.