Nav nekādu šaubu, ka AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas rezultātā valsts pilnībā atgūs pamatkapitālā ieguldītos 103 miljonus latu un arī visi valsts noguldījumi tiks atmaksāti, preses konferencē teica Citadeles valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.
Viņam neesot nekādu šaubu, ka Citadele spēs norēķināties ar valsti par tai sniegto atbalstu, turklāt viņš pieļauj, ka «vēl būs labums no tā, ka akcijas netiks pārdotas par zemu cenu».
Lūgts precizēt, vai tas nozīmē, ka, viņaprāt, ar Citadeles pārdošanu valsts nopelnīs, Jākobsons atbildēja piesardzīgi, sakot, ka «Citadeles akcijas ir vērtīgākas nekā to grāmatvedības nomināls».
Saskaņā ar Jākobsona teikto kopējais valsts atbalsts Citadelei sākotnēji veidoja aptuveni 290 miljonus latu, no tiem 103 miljonus latu valsts ieguldījusi bankas pamatkapitālā, 50 miljonus latu veido subordinētais Privatizācijas aģentūras un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas noguldījums, bet vēl 131 miljons latu veidoja Valsts kases noguldījums bankā.
Patlaban kopējā summa jau esot samazinājusies līdz aptuveni 240 miljoniem latu, kas noteikti tikšot atmaksāti. Jākobsons arī uzsvēra, ka par valsts noguldījumiem Citadele maksā procentus, «tāpēc nekāds ļaunums valstij netiek nodarīts».
Kā ziņots, Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs šodien norādīja, ka Citadeles darbības rezultāti līdz šim bijuši ļoti labi, kas valstij sniedz iespēju nogaidīt ar bankas pārdošanu, ja netiks saņemts interesants piedāvājums.
Patlaban notiekot intensīvs darbs, lai piesaistītu potenciālos investorus ne tikai Rietumeiropā, bet arī citās pasaules daļās. Iespējamo investoru skaits uzrunāto sarakstā pārsniedzot 100, taču ne visi no tiem izteiks savus piedāvājumus Citadeles iegādei.
Saskaņā ar Loginova prognozēm jau līdz šā gada rudens vidum ieinteresētie investori sagatavos un iesniegs nesaistošos piedāvājumus.
Loginovs gan atturējās prognozēt, no cik investoriem galu galā tiks izvēlēts Citadeles pircējs. Viņš arī nevēlējās precizēt, kas tiek saprasts ar interesantu piedāvājumu. Viņš uzsvēra, ka nav noteikta minimālā Citadeles pārdošanas cena un, kad piedāvājumi tiks iesniegti, tie tiks izvērtēti, lai banku pārdotu atbilstoši valsts interesēm.
«Mērķis nav pārdot Citadeli par katru cenu. Tā ir vērtīga prece valsts rokās,» teica Loginovs.
Jau ziņots, ka pirmajā pusgadā Citadele strādājusi ar 0,2 miljonu latu peļņu.
Kopējie bankas aktīvi jūnija beigās bija 1,25 miljardi latu, kredītportfelis - 641 miljons latu, kapitāls un rezerves - 84 miljoni latu, bet noguldījumi - 1,01 miljards latu.
Citadele Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licenci kredītiestādes darbībai saņēma 2010.gada 29.jūnijā, dienu vēlāk jaunā banka tika reģistrēta Komercreģistrā un darbu sāka 1.augustā.
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem šā gada otrajā ceturksnī "Citadele" pēc aktīvu lieluma bija sestā lielākā komercbanka ar tirgus daļu 6,5%. Tās aktīvi bijuši 1,338 miljardi latu, kas ir par 179,65 miljoniem latu jeb 11,8% mazāki nekā 2010.gada nogalē. Noguldījumos Citadeles tirgus daļa ir 9,7%, bet kredītu tirgū - 5,2%.