Ja vēl pirms dažiem gadiem tika apcerēta Grieķijas parāda norakstīšana un neizbēgams šīs valsts kraha riņķa dancis, tad tagad šajā ziņā bilde pamatīgi mainījusies.

Finanšu tirgi balso ar naudu, un pieejamie dati liecina, ka nu šai valstij uz 10 gadiem pirmo reizi vēsturē tiek aizdoti līdzekļi ar nepilna procenta ienesīgumu. Eirozonas parādu krīzes karstākajā brīdī Grieķijas parāda likmes uz brīdi pārsoļoja pāri 30% atzīmei.

Izskatās, ka daudzus šī parāda uzpircējus īsti nebiedē fakts, ka Grieķijas saistībām joprojām noteikts "grabažas" (junk) reitings. Pozitīvi ir tas, ka šīs valsts tautsaimniecība pāris gadus atgriezusies uz izaugsmes taciņas. Proti, pēc vairākiem krīzes gadiem un strukturālām reformām ir radušies iemesli, lai attiecībā uz Grieķijas ekonomiku būtu saskatāms zināms optimisms. Šajā pašā laikā tai saglabājas pietiekami daudz izaicinājumi, kuru vidū ir, piemēram, gigantiska parādu nasta virs 180% no IKP.

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Pirmdien Eiropas akciju tirgus piedzīvoja kritumu, kā arī pavājinājās eiro vērtība pēc tam, kad neveiksmīgi noslēgušās Grieķijas pārstāvju un kreditoru sarunas, liecina Bloomberg dati.

Eiropas akciju tirgu raksturojošā Stoxx Europe 600 indeksa vērtība samazinājās par 1,1%, un visu Stoxx Europe 600 ietilpstošo apakšindeksu vērtība samazinājās, un straujāko kritumu piedzīvoja banku un autoražotāju akcijas. Grieķijas akciju tirgus indekss saruka par 7%, un banku akciju indekss samazinājās par 17%.

Savukārt eiro vērtība pret dolāru pavājinājās par 0,4% līdz 1,1222 dolāru atzīmei un saruka arī pret citām lielākajām valūtām.

«Tas ir Grieķijas efekts, un es uzskatu, ka mēs redzēsim lielāku kaitējumu no tā nekā līdz šim,» uzskata Royal London Asset Management eksperts Trevors Greethems. «Abām pusēm par kaut ko jāvienojas, kaut arī tās nevēlas vienoties, līdz ar to mēs tirgos redzēsim lielas svārstības. Situācija kļūst aizvien saspringtāka,» viņš piebilst.

Grieķijas akciju tirgus – brīvajā kritienā , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo dienu laikā satricinājumu piedzīvojušas Grieķijas akcijas, kur šīs valsts akciju tirgu raksturojošā ATHEX indeksa vērtība samazinājusies par 15%. Grieķijā materializējusies kārtējā politiskā drāma, kas šoreiz rezultējusies ar to, ka notiks ātrākas valsts prezidenta parlamentārās vēlēšanas. Pašlaik nav skaidrs, vai Grieķijas trauslajai koalīcijai jaunu prezidentu izdosies ievēlēt, kas radījis šaubas par visas valdības stabilitāti. Nav izslēgts, ka drīzumā varētu tikt sasauktas arī Grieķijas ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kurās uzvaras laurus var plūkt populistu partijas (galvenokārt Grieķijas partija Syriza), kuras neatbalsta taupības pasākumu īstenošanu. Daudzi eksperti norāda, ka līdz ar Grieķijas valdību kā akmens kristu arī šīs valsts ekonomika.

Pēc piecu nedēļu pārtraukuma pirmdien tika atsākta tirdzniecība Atēnu biržā, liecina MarketWatch dati.

Atēnu biržas indekss Athex Composite saruka par 22% jeb 176,95 punktiem līdz 620,57 punktiem. Šajā gadā kopumā indeksa vērtība ir samazinājusies par 24,5%.

«Patlaban politiskā neskaidrība ir tik liela, ka tas aizņems vēl kādu laiku, kamēr atjaunosies investoru pārliecība par Grieķijas aktīviem,» saka LNK Capital eksperts Garijs Dženkins.

Tirdzniecība Grieķijas biržā tika pārtraukta 29. jūlijā pēc tam, kad Grieķijas valdība izsludināja referendumu par starptautiskā aizdevuma nosacījumiem.

Vienu no straujākajiem kritumiem pirmdien piedzīvoja National Bank of Greece akcijas cena, sarūkot par 30%, kas ir dienas limits samazinājumam. Arī citu banku akciju cena samazinājās par tikpat.

Trešdienu ASV akciju tirgi noslēguši ar straujāko vienas dienas pieaugumu vairāk nekā mēneša laikā, raksta MarketWatch.

Analītiķi skaidro, ka kāpumu veicinājusi dolāra vērtības samazināšanās, kas paaugstināja izejvielu cenas, kā arī cerības, ka Grieķijas kreditori valstij piešķirs papildus finansējumu.

Standard&Poor’s 500 indekss pakāpās par 1,2% līdz 2105,2 punktiem, un pieauga visu 10 tajā iekļauto galveno sektoru apakšindeksi. Visstraujāk palielinājās tehnoloģiju un finanšu sektora akcijas – attiecīgi par 1,6% un 1,4%. Pateicoties naftas cenu kāpumam palielinājās arī enerģētikas sektora akcijas – par 1,2%.

Dow Jones Industrial Average pieauga par 1,3% līdz 18000,4 punktiem, bet Nasdaq Composite – par 1,3% līdz 5076,69 punktiem.

Trešdien turpināja samazināties Grieķijas banku akciju cena, un šajā nedēļā to vērtība ir zaudējusi vairāk nekā pusi no savas vērtības, raksta Bloomberg.

Piraeus Bank un Alpha Bank akcijas cena šonedēļ saruka par vismaz 29%, bet Eurobank Ergasias – par 15%. National Bank of Greece akcijas cena pakāpās par 2,3%, nedaudz atgūstoties pēc divu dienu krituma par 50%.

Kaut arī aptuveni 60 akciju, kas iekļautas Atēnu biržas indeksā, cena pieauga, smagais banku akciju cenu samazinājums vilka indeksu uz leju. Rezultātā Atēnu biržas indeksa vērtība samazinājās par 1,4% līdz 651,02 punktiem. Otrdien indekss dienu noslēdza pie zemākās atzīmes kopš 2012. gada, bet pirmdien, kad pēc piecu nedēļu pauzes birža tika atvērta, indekss piedzīvoja straujāko kritumu kopš vismaz 1987. gada.

Grieķijas Konkurences komisija sešiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem, tostarp «Estee Lauder», «L'Oreal» un «Christian Dior», noteikusi aptuveni 19 miljonu eiro naudassodu par konkurenci kropļojošu pasākumu īstenošanu.

Komisija norāda, ka starp luksusa kosmētikas vairumtirgotājiem atklātas konkurenci kropļojošas vienošanās, kas paredzētas mazumtirdzniecības cenu fiksēšanai.

«Estee Lauder» Grieķijas struktūrvienībai piemērots 5,4 miljonu eiro naudassods, bet «L'Oreal» un «Christian Dior» struktūrvienībām noteiktais naudassods veido attiecīgi 2,6 miljonus eiro un 1,8 miljonus eiro.

Kompānijas komentārus vēl nesniedz.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Uldis Iltners par Stenders pārdošanu: pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja

Kaut arī Grieķijas akciju tirgus jau ceturto ceturksni pēc kārtas piedzīvo zaudējumus un pieaug svārstīgums, investori aizvien uzskata, ka situācija uzlabosies, raksta Bloomberg.

Akciju tirgus indekss ASE šajā ceturksnī ir sarucis par 6,5% un lielāko kritumu ir piedzīvojušas banku sektora akcijas, 19. martā sasniedzot rekordzemu līmeni.

Indekss šogad vidēji mainījās par 3% dienā, salīdzinot ar 1,6% pērn. Piemēram, Stoxx Europe 600 indeksa vidējās svārstības šogad dienā bija vidēji par 0,7%.

ASE indekss patlaban ir tuvu zemākajam līmenim kopš 2012. gada, tādējādi tirgus dalībnieki patlaban prognozē, ka atgūšanās varētu būt spēcīga.

«Šie investori vēlas būt priekšā tirgum,» saka Beta Securities SA eksperts Andreass Kontogouris. «Pastāv iespēja, ka, pienākot jūnijam, Grieķijai būs ne vien jauns finansējuma darījums, bet tā arī sāks ieviest milzīgas reformas. Tādējādi situācija kļūs daudz labāka,» viņš piebilst.

Pasaules finanšu tirgos gada pirmā puse izrādījusies viena no pašām veiksmīgākajām vēsturē.

Rezultātā decembra pelēcīgie paredzējumi, kurus iespaidoja 2018. gada beigu daļas riska aktīvu izpārdošana, atstāti pamatīgos putekļos. Līdz jūlijam ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir palēkusies gandrīz par 18%. Tāpat aptuveni par 13% augusi eirozonas lielo uzņēmumu akciju vērtība. Kopumā MSCI attīstīto valstu akciju vērtība pirmajā pusgadā pieaugusi gandrīz par 15% un vispasaules akciju – par 14,3%. Tas ir viens no labākajiem akciju sniegumiem janvāra–jūnija periodā 40 gadu laikā.

Cena kāpusi arī daudz kam citam – pirmajā pusgadā gandrīz par ceturto daļu dārgāka kļuvusi nafta. Par 10% cena palēkusies zeltam, un ASV 10 gadu termiņa obligācijām tā pieaugusi aptuveni par 7,5%, liecina Thomson Reuters apkopotā informācija. Pat Ķīnas akciju cena, neskatoties uz visu pasaules protekcionisma drāmu, palielinājusies par piekto daļu. Interesanti, ka Eiropā akciju izaugsmes līderu vidū pēc ilgāka pārtraukuma varēja redzēt Grieķiju. Atēnu biržas kopējā akciju indeksa vērtība kopš gada sākuma palēkusies par 41%. Acīmredzami tirgus dalībnieki labi vērtē Grieķijas attīstību pēc šīs valsts finanšu kraha ar vairākiem starptautiskā aizdevuma pieņemšanas saasinājuma cēlieniem. Kāds veiksminieks šogad lielu naudu varējis nopelnīt, ja būtu ieguldījis Grieķijas aizdevēju vērtspapīros. Piemēram, valsts lielākā aizdevēja Piraeus Bank akcijas cena uzlidojusi augšā par 250% un Attica Bank – par 343%.

Uz liesā obligāciju ienesīguma fona eksperti izvēlas akcijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz to, ka globālā ekonomikas krīze ir aiz muguras, šogad aptuveni 30 pasaules centrālās bankas ir paziņojušas par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem (piem., samazinājušas procentlikmes), kas daudzviet ļāvis turpināties vērtspapīru cenu pieaugumam. Valdot šādam fonam, eksperti norāda, ka par pievilcīgu ieguldījumu joprojām ir uzskatāmas akcijas, jo obligāciju ienesīgums kļuvis jau nepieklājīgi zems.

«Kvantitatīvās mīkstināšanas programma (QE), ko Eiropas Centrālā banka uzsāka martā, ir devusi gaidīto efektu, jo apjomīgie parādzīmju pirkumi atspoguļojas vājākā eiro valūtā pret citām valūtām. Pirmajos gada mēnešos eiro investora peļņa no globālajām akcijām bija aptuveni 15%, kur vairāk par pusi no peļņas veidoja labvēlīgāki valūtas maiņas kursi. Var teikt, ka eirozona piedzīvo daudz pozitīvu pārmaiņu periodu. Ekonomikas dati ir pārspējuši gaidas, un vājāka eiro valūta apvienojumā ar zemākām naftas cenām ir veicinājusi eksporta un ekonomikas izaugsmi. Virzītājspēks dabiski ir Vācija. Savukārt Grieķija joprojām ir tumšs laukums uz horizonta, jo par spīti ilgstošajām sarunām vēl nav atrisināta valsts finansiālā situācija. Tā rezultātā Grieķijas valdības obligāciju ienesīgums ir atgriezies krīzes līmenī. Tomēr šoreiz bažas par Grieķiju investoru vidū nav spējušas izplatīties, jo pārējo eirozonas dalībvalstu ekonomiskās saites ar Grieķiju ir ievērojami brīvākas nekā iepriekš, » norāda Nordea Private Banking ieguldījumu speciālists Raivis Palmakovskis.

Vai 2016. gads būs beidzot tas gads, kad Eiropas akcijas uzrādīs labākus rezultātus nekā ASV? Tāds scenārijs ir gaidīts ļoti ilgi un šāda prognoze ir kļuvusi ļoti populāra starp akciju tirgus analītiķiem, norād LHV jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.

Eiropas akcijas sasniedza augstāko atzīmi pret S&P 500 indeksu 2008. gada pirmajā nedēļā, bet situācija mainījās, kad tirdzniecības skandāls Societe Generale izraisīja lielu izpārdošanu Eiropā. Kopš tā mirkļa FTSE Eurofist 300, ja indeksi tiek vērtēti pēc konstantas valūtas, ir atpalicis no S&P 500 indeksa par aptuveni 50% cenu izteiksmē. Ja tiek iekļautas dividendes, tad šī atšķirība nav tik liela, jo Eiropas kompānijas pārsvarā maksā lielākas dividendes nekā ASV.

Un ja esam godīgi, tad nav arī liela mistērija kāpēc tas tā notika, saka eksperts. Pirmkārt, Eiropas valstu valdībām nācās atbildēt par potenciālu bankrotēšanu uz valsts parāda, kas ieviesa lielu neziņu starp investoriem laika posmā no 2010. gada līdz 2012. gadam un tad atkal 2015. gada vasarā. Tas sagrāva gan Eiropas ekonomiku, gan akciju tirgu. Pēckrīzes periodā Eiropas izaugsme ir bijusi ļoti vāja salīdzinot ar ASV.

Investori labāk pērk ASV akcijas – pat neskatoties uz to dārdzību

Šogad finanšu tirgus dalībnieki sprieduši par dažādiem riskiem pasaules ekonomikai. Šajā pašā laikā investori turpinājuši ticēt ASV aktīviem. Šīs valsts akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma ir palielinājusies jau par 22%. Tas šādā termiņā ir labākais sniegums kopš 2013. gada. Vispasaules akciju, izņemot ASV šos vērtspapīrus, MSCI AC World ex-USA indeksa vērtības pieaugums šogad bijis jūtami lēzenāks – 13% apmērā. Attiecīgi MSCI rēķinātais Eiropas akciju cenu indekss šogad audzis par 15%, Ķīnas – par 10% un attīstības valstu – par 9%.

Pēdējo mēnešu pasaules vadošo ekonomiku dati liecina, ka stabilāk uz visu neskaidrību fona rūc tieši ASV tautsaimniecības motors (tas patiesībā raksturīgs lielai daļai no pēckrīzes atveseļošanās posma). Piemēram, šīs nedēļas sākumā Eiropas ražošanas sektorā aktivitāte saglabājusies tuvu zemākajai septiņos gados. Situācija ir visai interesanta arī globālā līmenī – akciju cena tiecas uz virsotņu iekarošanu, lai gan ražošana pasaulē sarūk jau sesto mēnesi pēc kārtas (ja mēra JPMorgan apkopotā Global Manufacturing indeksa izmaiņu). Pozitīvais gan ir tas, ka situācija šajā frontē, šķiet, stabilizējas (un akciju tirgiem patīk ierēķināt nākotni).

Šā gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 8,5% jeb 170,9 miljoniem eiro, tajā skaitā 52,8 miljonus eiro veidoja pusgada laikā gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Jūnija beigās 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 2,18 miljardus eiro.

Pēc straujā aktīvu cenu kāpuma pirmajā ceturksnī līdz ar investoru bažām par Grieķijas valsts parāda atmaksas problēmām, finanšu tirgos gada otrajā ceturksnī sekoja kritums un mazinājās ieguldījumu plānu ienesīgums. Konservatīvajiem plāniem sešu mēnešu ienesīgums bija no mīnus 0,1% līdz plus 1,5%, sabalansētajiem no 1,6% līdz 2,9%, savukārt aktīvajiem no 1,7% līdz 6,8%.

Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2014. gada beigām pieauga par 1,1% un jūnija beigās veidoja 40,4% no kopējiem ieguldījumiem jeb 886,1 miljonam eiro (tajā skaitā, 513,8 miljoni eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 72,9 miljoni eiro – komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2,9 miljoni eiro – akcijās, 23 miljoni eiro – ieguldījumu fondos, 3,5 miljoni eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 269,8 miljoni eiro bija izvietoti kredītiestādēs). No visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 94% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu emitentu vērtspapīros, t.sk. lielāko daļu Luksemburgas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas.

Salīdzinot ar citām ieguldījumu iespējām, akcijas joprojām pievilcīgas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Situācija industriāli attīstītajās valstīs joprojām ir uzskatāma par visai stabilu, kas kādus straujākus akciju izpārdošanas viļņus liek vērtēt kā pārspīlētus. Tādējādi vēlreiz jāsecina, ka aktuālais akciju cenu kritums varētu būt bijis labs brīdis, lai daudzus vērtspapīrus iegādātos lētāk.

«Tirgus dalībnieku viedoklis par notikumiem pasaulē mēdz krasi atšķirties. Pavasarī šķita, ka notikumi lielākoties attīstās pareizajā virzienā, un tas nodrošināja akciju cenu kāpumu. Tomēr vasarā novērotie pavērsieni, proti, Grieķijas krīze un Ķīnas burbuļa pārsprāgšana, satrauca investorus, un tirgū strauji pieauga nenoteiktība. Daļa raižu ir pamatotas, bet daļa — pārspīlētas,» norāda Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Trešdien Eiropas akciju tirgus indeksi samazinājās, jo saruka banku vērtspapīru cenas, savukārt daļa investoru sprieda par uzņēmumu pašreizējiem novērtējumiem, ņemot vērā, ka indeksi sasnieguši piecu nedēļu augstāko līmeni, liecina Bloomberg dati.

Banku akciju cenas samazinājās pēc tam, kad ASV, Lielbritānijas un Šveices uzraugi paziņoja par piemērotiem sodiem vairākām lielajām starptautiskajām bankām.

Stoxx Europe 500 saruka par 0,5%. Indekss kopš šā gada zemākās atzīmes sasniegšanas 16. oktobrī ir pakāpies par 9,3%.

Barclays bankas akcijas cena samazinājās par 1,7%, savukārt lielāko kritumu piedzīvoja Itālijas un Grieķijas bankas. Banco Popolare akcijas cena saruka par 3,3%, UniCredit – par 2,9%, Piraeus Bank – par 1,9%.

Neskaidrā britu politika ietekmēs finanšu tirgus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau drīzumā Apvienotajā Karalistē sāksies parlamenta vēlēšanu spurts un arvien vairāk tirgus dalībnieku pauž satraukumu par to, ko varētu izvēlēties šīs valsts vēlētāji. Skaidrs ir tas, ka britu vidū augusi eiroskepticisma ideju popularitāte, un pašreizējais karalistes premjers Deivids Kamerūns saviem tautiešiem 2017. gadā apsolījis pat referendumu par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES). Finanšu tirgiem kādus potenciāli negatīvus pavērsienus (riskus) bieži vērtspapīru cenās patīk ierēķināt jau laikus. Tādējādi, ja šajās vēlēšanās britu vēlētāji atalgos eiroskepticisma idejas, nav izslēgts britu akciju, obligāciju un sterliņu mārciņas cenas kritums.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajā pusgadā ir nodrošinājuši pozitīvu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju uzkrājumiem – visu pensiju plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma ir bijis 2,7 – 3,4% robežās, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2015. gada pirmo pusgadu.

Pensiju plānu ienesīgumu pārvaldītāji ir spējuši nodrošināt, neraugoties uz būtiskām svārstībām finanšu tirgos. Šo svārstību dēļ augstāks ienesīgums bijis aktīvajiem un sabalansētajiem pensiju plāniem, kas vairāk līdzekļu iegulda tieši akcijās.

Šogad labāk veicies plāniem ar augstāka riska pakāpi, tātad sabalansētās un aktīvās kategorijas plāniem. Pēdējā gada laikā konservatīvie plāni uzrādījuši 2,8% ienesīgumu, sabalansētie – 4,3%, bet aktīvie – 5,6%. Līdzīgas tendences vērojamas arī ienesīguma rādītājos no šī gada sākuma. Tā kā pensiju plānu pārvaldītāju galvenais uzdevums ir koncentrēties uz kapitāla pavairošanu ilgākā termiņā, stabilākus ienesīguma rezultātus var novērot ilgākā termiņā – visu plānu vidējais 5 gadu ienesīgums bijis 4,3%, bet 10 gadu – 3,8%.

Nākamā gada atslēgvārds varētu būt mērenība, uzskata analītiķis

«Notikumiem bagātais 2015. investīciju gads tuvojas noslēgumam. Vasaras sākumā varējām vērot drāmu Grieķijas valsts parāda krīzē un Ķīnas akciju burbuļa plīšanu, turpinājumā bažas radīja Ķīnas ekonomika un valūtas mehānisma maiņa. Tai pašā laikā daudz notikumu risinājās arī Ukrainā un Sīrijā. Gada laikā bija vērojamas lielas akciju cenu svārstības. Neraugoties uz visām problēmām, ekonomikas un tirgu vispārējā situācija ir saglabājusi pārsteidzošu stabilitāti,» situāciju šogad finanšu tirgos īsumā raksturo Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Eksperts skaidro, ka pēdējos gados peļņa no akcijām ir noteikti bijusi labāka nekā no fiksēta ienākuma ieguldījumiem. Savukārt ar lielāku peļņu saistītā tumšā puse ir augstāks svārstīgums vai augstāks risks.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Šā gada jūnija otrajā nedēļā, salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā, cenas miltiem un miltu izstrādājumiem, piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem ir ievērojami augošas.

Savukārt būtiski samazinājušās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums gada laikā bija sīpoliem 199% no 0.38 eiro/kg līdz 1.14 eiro/kg, kartupeļiem par 114% no 0.38 eiro/kg līdz 0.80 eiro/kg, galda bietēm 109% no 0.34 eiro/kg līdz 0.72 eiro/kg, galviņkāpostiem par 42% no 0.55 eiro/kg līdz 0.78 eiro/kg, banāniem par 29% no 1.22 eiro/kg līdz 1.57 eiro/kg, importa zemenēm, tostermaizei un kviešu miltiem par 27% attiecīgi no 3.36 eiro/kg līdz 4.27 eiro/kg, no 1.62 eiro/kg līdz 2.05 eiro/kg, no 0.76 eiro/kg līdz 0.97 eiro/kg, lielogu dzērvenēm spainītī par 26% no 3.18 eiro/l līdz 4.02 eiro/l, piena šokolādei Ekstra par 25% no 1.10 eiro/100g līdz 1.38 eiro/100g, apelsīniem par 24% no 1.11 eiro/kg līdz 1.37 eiro/kg.