Vai 2016. gads būs beidzot tas gads, kad Eiropas akcijas uzrādīs labākus rezultātus nekā ASV? Tāds scenārijs ir gaidīts ļoti ilgi un šāda prognoze ir kļuvusi ļoti populāra starp akciju tirgus analītiķiem, norād LHV jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.
Eiropas akcijas sasniedza augstāko atzīmi pret S&P 500 indeksu 2008. gada pirmajā nedēļā, bet situācija mainījās, kad tirdzniecības skandāls Societe Generale izraisīja lielu izpārdošanu Eiropā. Kopš tā mirkļa FTSE Eurofist 300, ja indeksi tiek vērtēti pēc konstantas valūtas, ir atpalicis no S&P 500 indeksa par aptuveni 50% cenu izteiksmē. Ja tiek iekļautas dividendes, tad šī atšķirība nav tik liela, jo Eiropas kompānijas pārsvarā maksā lielākas dividendes nekā ASV.
Un ja esam godīgi, tad nav arī liela mistērija kāpēc tas tā notika, saka eksperts. Pirmkārt, Eiropas valstu valdībām nācās atbildēt par potenciālu bankrotēšanu uz valsts parāda, kas ieviesa lielu neziņu starp investoriem laika posmā no 2010. gada līdz 2012. gadam un tad atkal 2015. gada vasarā. Tas sagrāva gan Eiropas ekonomiku, gan akciju tirgu. Pēckrīzes periodā Eiropas izaugsme ir bijusi ļoti vāja salīdzinot ar ASV.
Tikmēr centrālo banku piekoptā monetārā politika šajā periodā bija tikpat atšķirīga, FRS palielinot tās bilanci un iepludinot ekonomikā miljardiem dolāru, kamēr ECB izvairījās no šāda soļa veikšanas. ASV vērsās pie QE programmas 2009. gadā un atkārtoja to 2010. gadā, un laika posmā no 2012. gada līdz 2014. gadam programma tika atjaunota lai cīnītos ar valsts deflācijas problēmu. Neviens tā īsti nevarēs pateikt cik ļoti tas palīdzēja ASV ekonomikai, bet akciju tirgus guva izteiktu labumu no tā. Savukārt ECB gāja citu ceļu un banka pat pacēla procentu likmes uz īsu laiku, tikai lai nonāktu pie QE programmas 2015. gadā.
Tad vēl ir valūtas efekts. Dolāra vērtība ir pakāpeniski kāpusi kopš finanšu krīzes beigām un tas nozīmēja, ka jebkurš no Eiropas, kas iegādājās ASV akcijas, labumu guva arī noaugstākas dolāra vērtības.
Nedrīkst arī aizmirst norādīt, ka Eiropas kompānijas uzrādīja sliktus peļņas rezultātus. Eiropas kompāniju peļņai ir bijusi anēmiska atgūšanas kopš 2009. gada krīzes un jaunākie kompāniju dati turpina pievilt. Šā gada trešajā ceturksnī, Stoxx 600 kompāniju peļņa nokrita par 5.3%, bet tas nav sliktākas efektivitātes dēļ, jo kompāniju ienākumi šajā periodā nokrita pat par 5,9% pēc Thomson Reuters datiem, lai arī vājakam eiro un ECB stimulācijai vajadzētu novest pie pilnīgi pretēja efekta.
Visbeidzot ASV un Eiropas kompānijas ir novērtētas ļoti atšķirīgi. Ja mēs izvērtējam kompānijas vidējo peļnu pēdējo 10 gadu periodā (lai izvairītos no tedendes, ka P/E nepeilāgojas peļņas ciklam), ASV kompānijas ir vairākas reizes dārgākas nekā to vēsturiskais vidējais līmenis. Savukārt pēc šā kritērija visi Eiropas tirgi izskatās lēti.
Šī tendence ir ļoti izteikta un ir grūti saprast, kā tā var būt patstāvīga. Lai gan ir vismaz 2 faktori, kas liecina, ka izmaiņas investoru sentimentā jau ir sākušas notikt. Pirmkārt, labāki šā brīža ASV tirgus rezultāti ir tikai un vienīgi pateicoties dārgajam dolāram, jo ja mēs izvērtētu abus tirgus pēc vietējās valūtas, tad Eurofist ir pārspējis S&P 500 indeksi par aptuveni 10% šā gada ietvaros un indekss bija daudz tālāk priekšā pirms Grieķijas krīze sāka spēlēt nozīmīgu lomu un tad atgūšanās centienus izjauca Volkswagen emsijas skandāls.
Pateicoties zemajām procentu likmēm, hedžošana mūsdienās ir ļoti lēta un tas atļāva investoriem iegūt relatīvi lielu peļņu Eiropas tirgū. iShares piedāvātais hedžotais MSCI eirozonas indekss šogad ir pievienojis 11.5%, kamēr ETF, kas seko S&P 500 indeksam ir pievienojis tikai 1,45%.
Otrkārt, Eiropas kompānijas šogad tiek novērtētas atzinīgāk, jo ja salīdzina P/E līmeni tikai ar pērnā gada datiem, tad starpība starp ASV un Eiropas kompānijām ir izmainījusies. Daudzi gan šo tendences izmaiņu noraksta uz ECB QE programmas sākumu, jo QE vislielāko labumu nes tieši akciju tirgum.
Eiropas jaunākie makroekonomikas dati pēdēja laikā diezgan pozitīvi pārsteidz analītiķus, bet Amerikas Savienotajām Valstīm pretējais ir patiesībā. Svarīgākais šajā visā ir tas, ka ECB labākus datus neiztulko kā nepieciešamību sākt samazināt ekonomikas stimulēšanu, saka eksperts.
Tagad, kad FRS ir pacēlusi procentu likmes un plāno to vēl darīt 4 reizes nākamā gada ietvaros, Eiropas akciju tirgus izskatās ļoti pievilcīgs, jo Eiropas kompānijas gūst labumu no lētāka eiro, ECB ekonomikas stimulācijas un labākiem makroekonomikas rezultātiem, kam vajadzētu novest pie lielākas peļņas kompānijām. Izskatās, ka 2016. gadā, Eiropas tirgus beidzot pārspēs ASV tirgu.