Rīga, 21.decembris. Šodien notikušajā preses konferencē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis informēja, ka jau no 1.janvāra ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs deklarēt dzīvesvietu gan elektroniski, gan pa pastu.

Ar 1.janvāri PMLP tiek noteikta par dzīvesvietas deklarēšanas iestādi, kurā persona varēs deklarēt dzīvesvietu pa pastu un elektroniski. Bet, kā līdz šim, personīgi iesniegt deklarāciju persona varēs tikai tajā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kuras teritorijā atrodas jaunā dzīvesvieta. Pēc J.Citskovska domām, jaunie pakalpojumi būtiski atvieglos deklarēšanās procesu daudziem cilvēkiem, pārsvarā tiem, kuri jebkādu iemeslu dēļ nevar deklarēt dzīvesvietu personīgi.

Deklarējoties pa pastu, personai būs jānosūta PMLP aizpildītais deklarācijas iesniegums, kas būs atrodams PMLP mājas lapā www.pmlp.gov.lv, PMLP teritoriālajās nodaļās un sociālās aprūpes centros. Saņemot personas iesniegumu, PMLP sagatavos un nosūtīs dokumentus parakstīšanai uz jauno adresi, kurā persona vēlas deklarēties, bet persona nosūtīs parakstītos dokumentus atpakaļ PMLP. Savukārt PMLP, saņemot parakstītos dokumentus, iekļaus ziņas Iedzīvotāju reģistrā un personas parakstīto deklarāciju nosūtīs pašvaldībai. J.Citskovskis pauda pārliecību, ka dzīvesvietas deklarēšana pa pastu ir droša, jo, nosūtot dokumentus uz personas norādīto adresi, PMLP vienlaikus pārbaudīs vai persona patiešām dzīvo adresē, kurā viņa grib deklarēties.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskās nodaļas vadītāja p.i. Marta Zvaune informēja, ka PMLP personām bieži nosūta papildināšanai pa pastu un elektroniski atsūtītos dzīvesvietas deklarēšanas iesniegumus, jo tajos tiek neprecīzi norādītas adreses, personas dati un pasu dati.

"Jāatceras, ka informācija jānorāda precīzi un pases datu vietā nedrīkst uzrādīt, piemēram, vadītāja apliecības numuru - šādi aizpildītās veidlapas būs jāprecizē, kas ievērojami paildzinās deklarēšanās procesu," viņa uzsvēra.

"Šo iesniegumu persona nosūta PMLP. Saņemot to, PMLP pārbauda norādītos datus un salīdzina tos ar datiem Iedzīvotāju reģistrā un Adrešu reģistrā. Ja informācija ir precīza un iestāde konstatē, ka personai ir tiesības būt deklarētai norādītajā adresē, tiek sagatavoti un nosūtīti dokumenti parakstīšanai uz adresi, kurā persona vēlas deklarēties.

Pēc dokumentu parakstīšanas persona nosūta tos atpakaļ PMLP. Tikai tad jaunie dati tiek iekļauti Iedzīvotāju reģistrā, personas parakstītā deklarācija nosūtīta pašvaldībai un personai nosūtīta informācija, ka dzīvesvieta ir deklarēta," komentēja M.Zvaune.

No 1.janvāra ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs deklarēt dzīvesvietu gan elektroniski, gan pa pastu, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.

Ar 1.janvāri PMLP tiek noteikta par dzīvesvietas deklarēšanas iestādi, kurā persona varēs deklarēt dzīvesvietu pa pastu un elektroniski. Bet, kā līdz šim, personīgi iesniegt deklarāciju persona varēs tikai tajā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kuras teritorijā atrodas jaunā dzīvesvieta. Pēc J.Citskovska domām, jaunie pakalpojumi būtiski atvieglos deklarēšanās procesu daudziem cilvēkiem, pārsvarā tiem, kuri jebkādu iemeslu dēļ nevar deklarēt dzīvesvietu personīgi.

Deklarējoties pa pastu, personai būs jānosūta PMLP aizpildītais deklarācijas iesniegums, kas būs atrodams PMLP mājas lapā www.pmlp.gov.lv, PMLP teritoriālajās nodaļās un sociālās aprūpes centros. Saņemot personas iesniegumu, PMLP sagatavos un nosūtīs dokumentus parakstīšanai uz jauno adresi, kurā persona vēlas deklarēties, bet persona nosūtīs parakstītos dokumentus atpakaļ PMLP. Savukārt PMLP, saņemot parakstītos dokumentus, iekļaus ziņas Iedzīvotāju reģistrā un personas parakstīto deklarāciju nosūtīs pašvaldībai. J.Citskovskis pauda pārliecību, ka dzīvesvietas deklarēšana pa pastu ir droša, jo, nosūtot dokumentus uz personas norādīto adresi, PMLP vienlaikus pārbaudīs vai persona patiešām dzīvo adresē, kurā viņa grib deklarēties.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes zvanu centra iepirkums rada aizdomas par spēli «vienos vārtos».

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iepirkumā par informācijas tālruņa darbības nodrošināšanu par uzvarētāju ar 16,8 tūkst. Ls vērtu līgumcenu, atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, ir atzīts Lattelecom. Kopumā iepirkumā bez Lattelecom piedāvājumu 13,2 tūkst. Ls apmērā bija iesniedzis Transcom Worldwide Latvia.

Iepirkumā piedalīties gribēja arī CSC Telecom, taču izvirzīto augsto prasību dēļ uzņēmums piedāvājumu neiesniedza. Šī nav vienīgā reize, kad uzņēmumam jācīnās par dalību valsts iepirkumos, jo bieži vien nolikuma prasības ir izvirzītas pārmērīgi augstas, kuras var izpildīt tikai viens tirgus dalībnieks, DB atzīmēja CSC Telecom tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis, piebilstot, ka attiecīgais PMLP iepirkums izcēlās ar īpašu nekaunību. Proti, PMLP iepirkuma specifikācijā bija definējis konkrētu PMLP informatīvo tālruni 8300, kurš iepirkuma izsludināšanas brīdī PMLP mājas lapā, pēc CSC Telecom rīcībā esošās informācijas, nebija uzrādīts.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Valmieras pilsētas pašvaldība apkopojusi informāciju par vairākām izmaiņām, kas spēkā stāsies no 01.01.2007, Db.lv informēja pašvaldība.

SIA Valmieras Siltums informē, ka no 01.01.2007. siltumenerģijas ražošanu katlumājās Rīgas ielā 27A un Dzelzceļa ielā 7 nodrošinās a/s Valmieras Enerģija. SIA Valmieras Siltums nodrošinās siltumenerģijas piegādi un realizāciju lietotājiem.

No 01.01.2007. mainīti SIA Valmieras Namsaimnieks veikto maksas pakalpojumu izcenojumi. Ar jauno cenrādi var iepazīties SIA Valmieras Namsaimnieks administratīvajā ēkā pie ziņojumu stenda.

Minimālās darba algas palielināšanas dēļ nākamajā gadā noteiktas izmaiņas īres, uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas sadalījumā, izsakot 0,35 LVL/m2 šādi:

LVL/m2

Tehniskā apkalpošana un remonts 0,14

Lai uzlabotu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegto pakalpojumu saņemšanu un atvieglotu PMLP nodaļu atrašanas un izvēles procesu, PMLP veic reorganizāciju teritoriālo nodaļu darbā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Sākot ar 2008. gada 2. maiju, Rīgas teritoriālajām nodaļām tiks mainīti nosaukumi:

Rīgas rajona nodaļa turpmāk būs Rīgas 1. nodaļa, Rīgas Kurzemes rajona nodaļa – Rīgas 2. nodaļa, Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļa – Rīgas 3. nodaļa, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas nodaļa – Rīgas 4. nodaļa, Rīgas Zemgales priekšpilsētas nodaļa - Rīgas 5. nodaļa. PMLP aicina doties uz jebkuru no šīm nodaļām, lai tur saņemtu nepieciešamos pakalpojumus.

Izmaiņas gaidāmas arī klientu pieņemšanas laikos. No š. g. 2. maija visas Rīgas nodaļas, kā arī lielākās PMLP nodaļas - Daugavpils pilsētas un rajona nodaļā, Jelgavas pilsētas un rajona nodaļā, Jūrmalas pilsētas nodaļā, Liepājas pilsētas un rajona nodaļā, Rēzeknes pilsētas un rajona nodaļā, Ventspils pilsētas un rajona nodaļā klientus pieņems šādā darba laikā:

Tuvojoties vasaras atvaļinājumu laikam, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Ārzemnieku apkalpošanas departamentā (J. Alunāna iela 1, Rīga) strauji pieaug to apmeklētāju skaits, kuri vēlas noformēt ielūgumus vīzu saņemšanai ārvalstniekiem, un kuri vēlas noformēt izsaukumus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, Db.lv informēja PMLP.

Lai mazinātu radušās rindas, PMLP atgādina, ka ielūgumu un izsaukumu noformēšanai uzaicinātāji var vērsties jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no uzaicinātāja deklarētās dzīvesvietas.

Bez tam, tagad PMLP teritoriālajās nodaļās atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai var saņemt pakalpojumus, kurus agrāk sniedza tikai PMLP Ārzemnieku apkalpošanas departaments. Piemēram, reģistrēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas sakarā ar tiesiskā statusa maiņu, saņemt uzturēšanās atļauju sakarā ar ceļošanas dokumenta maiņu. Klientu ērtībai aicinām šo pakalpojumu saņemšanai vērsties PMLP teritoriālajās nodaļās.

Sīkāku informāciju par sniedzamajiem pakalpojumiem, kā arī PMLP teritoriālo nodaļu adreses un klientu pieņemšanas laikus var uzzināt PMLP mājas lapā.

Lai klientiem pakalpojumu saņemšanu padarīt ērtāku, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļa (Daugavpils iela 31, Rīga) tiks aprīkota ar jaunām mēbelēm. To uzstādīšana notiks š.g. 20. un 21. septembrī, sakarā ar ko šajās dienās tiks pārtraukta klientu apkalpošana. Nepieciešamos pakalpojumus varēs saņemt citās PMLP Rīgas teritoriālajās nodaļās un Ārzemnieku apkalpošanas departamentā.

Visus pakalpojumus, ko sniedz Latgales priekšpilsētas nodaļa, apmeklētāji varēs saņemt jebkurā PMLP Rīgas teritoriālajā nodaļā:

- PMLP Rīgas Kurzemes rajona nodaļā (Mārtiņa ielā 9, Rīgā)

- PMLP Vidzemes priekšpilsētas nodaļā (Burtnieku ielā 37, Rīgā)

- PMLP Zemgales priekšpilsētas nodaļā (Mazajā nometņu ielā 45/53, Rīgā)

- PMLP Rīgas Ziemeļu rajona nodaļā (Ganību dambī 24a, Rīgā)

Savukārt Ārzemnieku apkalpošanas departamentā (J.Alunāna ielā 1, Rīgā) varēs noformēt ielūgumus un izsaukumus, kā arī kārtot citas ar uzturēšanās atļaujām saistītās procedūras.

Sākot ar 24.septembri, nodaļa turpinās strādāt kā līdz šim - pēc vienota apmeklētāju pieņemšanas laika, bez pusdienu pārtraukuma.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Tiek rīkota projekta Administratīvās rīcībspējas stiprināšana vīzu izsniegšanas, imigrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SISII) noslēguma konference, Db.lv informē Brigita Vaivode, PMLP Preses un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece.

Ceturtdien, 26. jūnijā tiek organizēta preses konference, ar kuru noslēgsies Eiropas Savienības (ES) Pārejas līdzekļu programmas mērķsadarbības projekts SISII. Šis projekts tika ieviests sadarbībā ar Nīderlandes Tieslietu ministrijas Imigrācijas un naturalizācijas dienestu (IND) un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), kuras telpās norisināsies minētā konference.

ES šim projektam ir piešķīrusi finansējumu 343 078 EUR, nacionālais līdzfinansējums ir 40 361 EUR. Projekta ieviešanas laiks bija 12 mēneši: tas sākās 2007. gada jūlijā un beigsies tieši pēc gada - 2008.gada jūlijā.

Galvenais projekta uzdevums bija panākt Latvijas tiesību normu atbilstību Šengenas un ES acquis prasībām vīzu izsniegšanas, migrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) jomās, kas ietilpst PMLP kompetencē. Galvenais izaicinājums projekta partneriem bija izvērtēt, un, ja nepieciešams, uzlabot esošo likumdošanu, administratīvās procedūras un apmācību PMLP.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Patlaban strauji pieaug masu mediju interese par imigrācijas jomu un viesstrādniekiem Latvijā, tai skaitā arī par statistikas datiem viesstrādnieku nodarbinātības kontekstā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvji ir secinājuši, ka dažkārt medijos tiek sajaukti abu iestāžu statistikas dati un kompetences. Tādēļ vēršam žurnālistu uzmanību, ka PMLP un NVA apkopo būtiski atšķirīgu informāciju.

PMLP dati ietver visas nodarbināto ārzemnieku kategorijas, tai skaitā tās, kurām nodarbinātībai nav nepieciešams NVA apstiprināts darba izsaukums (jo viņu pārstāvētā darba joma ļauj strādāt Latvijas Republikā bez papildus dokumentu kārtošanas vai viņu nodarbinātībai nav nepieciešama darba atļauja). Savukārt, NVA sniedz datus tikai par apstiprinātajiem darba izsaukumiem ārzemniekiem no trešajām valstīm, kuri vēl tikai vēlas saņemt uzturēšanās atļauju un darba atļauju.

PMLP informē, ka bez darba atļaujas Latvijā var strādāt Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi. Bez tam, saskaņā ar 2004.gada 20.janvāra Ministru Kabineta noteikumu Nr.44 "Par darba atļaujām ārzemniekiem" 29. un 30. pantiem darba atļaujas bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA tiek izsniegtas sekojošām trešo valstu pilsoņu, kuri ierodas Latvijā sakarā ar nodarbinātību, kategorijām:

Ņemot vērā pārcelšanos uz jaunām telpām, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Saldus rajona nodaļa (Saldus, Tūristu ielā 1) šī gada 18. jūlijā uz vienu dienu tiks slēgta. Taču jau nākamajā dienā nodaļa atsāk darbu jaunās telpās Lielā ielā 3.

PMLP sniegtos pakalpojumus šajā dienā Saldus iedzīvotāji varēs saņemt ikvienā citā teritoriālā nodaļā. Tuvākās atrodas Dobelē, Kuldīgā un Tukumā, Db.lv informē PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas p.i. Anita Āboliņa.

Pēc pārcelšanās uz jaunām telpām, nodaļa turpinās strādāt kā līdz šim – pēc vienota apmeklētāju pieņemšanas laika, bez pusdienu pārtraukuma.

Pirmdienās no plkst. 10.00-18.00

Otrdienās no plkst. 9.00-17.00

Trešdienās no plkst. 9.00-17.00

Ceturtdienās no plkst. 10.00-18.00

Piektdienās no plkst. 8.00-15.00

PMLP teritoriālās nodaļas sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar pasu izsniegšanu, ielūgumu un izsaukumu apstiprināšanu, ziņu iekļaušanu un sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra. Detalizētāku informāciju par PMLP darbību var iegūt PMLP mājas lapā www.pmlp.gov.lv

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šogad 1. pusgadā par dažādiem pakalpojumiem iekasējusi 2.5 miljonus latu, informē (PMLP).

Vislielāko pienesumu valsts budžetā devusi nodeva par pasu izsniegšanu, kas iekasēta 1.68 miljonu latu apjomā. Nodevās par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem PMLP iekasējusi 586 tūkstošus latu, bet nodevās par informācijas sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra – 518.3 tūkstošus latu.

2008. gadā PMLP, kuras šā gada budžets ir 7.4 miljoni latu, nodevās iekasēja kopumā 7.9 miljonus latu.

Pārvaldes iekasētās nodevas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

Kopumā šā gada pirmajā pusgadā PMLP apkalpojusi 348.5 tūkstošus klientu, no kuriem 80.2 % vērsušies PMLP saistībā ar pasu izsniegšanu. Otrs pieprasītākais PMLP pakalpojums 2009. gadā bijis ielūgumu un izsaukumu apstiprināšana, ko izmantojuši 28 tūkstoši iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieprasījums pēc šī pakalpojuma sarucis par 38 %.

Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) septembrī apkopotā informācija, Latvijā ir 3225 personas, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu un kurām nav derīga personu apliecinoša dokumenta. Tai skaitā Rīgā bez derīgas pases dzīvo - 819, bet Rīgas rajonā - 209 jaunieši.

PMLP atgādina, ka personas pienākums ir saņemt pasi no 15 gadu vecuma. Ja personas rīcībā ir derīga pase, kas izsniegta pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas kā bērna ceļošanas dokuments, un tās derīguma termiņš nav beidzies, tā ir derīga līdz pasē norādītā derīguma termiņa beigām.

Pasi izsniedz PMLP teritoriālajās nodaļās, atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai. Papildus informāciju var uzzināt PMLP mājas lapā http://www.pmlp.gov.lv vai pa bezmaksas informatīvo tālruni 800 PMLP jeb 800 7657.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 8.novembrī pasludinājusi spriedumu lietā Perijs pret Latviju, informēja Ārlietu ministrija.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 9.pantu (tiesības uz reliģijas brīvību), Roberts Perijs (iesniedzējs) sūdzējās par iejaukšanos viņa tiesībās brīvi paust savu reliģiju, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu, kas nebija pieejams iesniedzējam, izsniedzot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, liedza viņam darboties kā mācītājam Latvijā laikā no 2000.gada jūlija līdz 2004.gada martam. Savukārt, atsaucoties uz Konvencijas 14.pantu (diskriminācijas aizliegums), iesniedzējs uzskatīja, ka ir cietis no diskriminācijas, kas balstīta uz pilsonību, jo teoloģiskās izglītības nosacījums ārvalstu misionāriem Latvijā netiek attiecināts uz Latvijas pilsoņiem.

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

Personu apliecinošo dokumentu izsniegšana iedzīvotājiem var būt ātrāka, lētāka un ērtāka - tā secinājusi Valsts kontrole (VK), revīzijā pārbaudot pasu un personas apliecību izsniegšanas procesu un to atbalstošo informācijas sistēmu darbības efektivitāti.

Revidenti secinājuši, ka personu apliecinošo dokumentu izsniegšanas sistēma kopumā ir droša, pārredzama un atbilst izvirzītajām prasībām, tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbu ir iespējams vēl pilnveidot, informē VK pārstāve Ilva Liepiņa - Milzarāja.

Revidentu ieskatā iespējams saīsināt dokumentu izsniegšanas termiņu. Parastā kārtībā dokumentu izsniedz 10 darba dienu laikā. Lai saņemtu dokumentus ātrāk, iedzīvotājs maksā divreiz lielāku valsts nodevu. Revīzijā konstatēts, ka patiesībā dokumenti tiek izgatavoti daudz īsākā laika posmā, un faktiski tie ir pieejami 6 darba dienu laikā. Tāpēc revidenti iesaka izvērtēt dokumentu izsniegšanas termiņu.

Saistībā ar pārcelšanos uz jaunām telpām, piektdien, 19.decembrī uz vienu dienu būs slēgta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Daugavpils pilsētas un rajona nodaļa (Daugavpils, Saules ielā 15).

Jau pirmdien, 22.decembrī nodaļa atsāks darbu jaunās telpās Daugavpilī, 18.novembra ielā 105.

PMLP sniegtos pakalpojumus šajā dienā Daugavpils iedzīvotāji varēs saņemt ikvienā citā teritoriālā nodaļā. Tuvākās nodaļas atrodas Krāslavā, Preiļos un Rēzeknē.

Pēc pārcelšanās uz jaunām telpām nodaļa turpinās strādāt kā līdz šim – pēc vienota apmeklētāju pieņemšanas laika, bez pusdienu pārtraukuma:

Pirmdienās 11:00 - 19:00

Otrdienās 9:00 - 16:00

Trešdienās 9:00 - 16:00

Ceturtdienās 9:00 - 16:00

Piektdienās 8:30 - 14:30

PMLP teritoriālās nodaļas sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar pasu izsniegšanu, ielūgumu un izsaukumu apstiprināšanu, ziņu iekļaušanu un sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra. Detalizētāku informāciju par PMLP darbību var iegūt PMLP mājas lapā.

Iesniedzot ārzemnieka izsaukuma pieprasījumu, juridiskām personām vairs nebūs nepieciešams iesniegt Valsts Ieņēmumu dienesta izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un nodokļu nomaksu.

To paredz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sagatavotie jaunie Uzturēšanās atļauju noteikumui. Šo informāciju uzņēmums varēs tikai deklaratīvi apstiprināt, bet PMLP darbinieki paši šos datus iegūs no attiecīgajiem reģistriem. Ņemot vērā, ka jau šobrīd atļaujas saņemšanas nolūkā iesniegtās izziņas un dokumenti PMLP tiek papildus pārbaudīti valsts informācijas sistēmās (vienotā datorizētā Zemesgrāmatā, VID informācijas sistēmā u.c.), šādas izziņas vairs nav nepieciešamas. Tāpat turpmāk paredzēts atteikties arī no dzīvesvietu un veselības stāvokli apliecinošu izziņu iesniegšanas, ja ārzemnieks atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju, norādīts PMLP informācijā.

Uzsākot sadarbību migrācijas jomas uzlabošanai, Latvijas un Nīderlandes migrācijas dienestu eksperti, kā arī Nīderlandes vēstniecības pārstāvji š.g. 20.septembrī tiksies, lai apspriestu jautājumus par vīzu izsniegšanas procesa, imigrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) pilnveidošanu. Sanāksmē, kas notiks plkst.15.00 Iekšlietu ministrijas 4.stāva zālē (Rīgā, Raiņa bulvārī 6), aicināti piedalīties arī masu mediju pārstāvji.

Uzlabojumi tiks veikti Pārejas līdzekļu programmas (Transition Facility) 2006.gada programmas projekta "Administratīvās rīcībspējas uzlabošana vīzu izsniegšanas, imigrācijas un SIS II ieviešanas jomā" ietvaros. To īstenos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) no Latvijas puses, savukārt Nīderlandi pārstāvēs Imigrācijas un naturalizācijas pārvalde.

Projekta ietvaros tiks rīkotas lekcijas un semināri PMLP darbiniekiem, lai viņi varētu vienkāršāk un ātrāk pildīt pienākumus vīzu izsniegšanas, migrācijas un SIS II ieviešanas jomā. Jo īpaši ar šo projektu paredzēts atbalstīt Latvijas centienus sasniegt atbilstību Šengenas un Eiropas Savienības prasībām.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) un Ministru kabinetu (MK) vienojusies valsts nodevu par pasi palielināt par 4 eiro, informēja PMLP.

Iepriekš nodevu par pasi tika rosināts palielināt divas reizes, līdzšinējo 30 eiro vietā iedzīvotājiem liekot maksāt 60 eiro.

Galīgais lēmums par to būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Apstiprinot jauno risinājumu, valsts nodeva par pases izsniegšanu paātrinātā kārtībā divu darba dienu laikā tiks noteikta 60 eiro apmērā līdzšinējo 55 eiro vietā.

Plānots arī saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Daļu no iepriekš plānotās valsts nodevas izmaksām, piemēram, sertifikācijas pakalpojuma izdevumus, kas saistīti ar dokumentu drošību, ieguldījumus tehnoloģijās, lai nodrošinātu dokumentu sagatavošanu, plānots segt, piesaistot finansējumu no citiem avotiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem un valsts budžeta.

Budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkā piektdien, 23.janvārī, nestrādās vairākas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļas Latgalē un Vidzemē – Alūksnē, Balvos, Krāslavā un Preiļos. Šo nodaļu darbinieki šajā dienā dosies bezalgas atvaļinājumā.

PMLP sniegtos pakalpojumus iedzīvotāji piektdien varēs saņemt jebkurā citā PMLP teritoriālajā iestādē. Tuvākās atrodas Valkā, Madonā, Gulbenē, Daugavpilī, Rēzeknē un Ludzā.

PMLP jau iepriekš brīdināja, ka, lai nevajadzētu atlaist darbiniekus vai samazināt to algu vairāk par jau samazinātajiem 20% un lai līdzekļu pietiktu atalgojuma izmaksai visam 2009.gadam, Pārvalde būs spiesta lūgt darbiniekus 2009.gadā doties piecu dienu bezalgas atvaļinājumā.

Lai efektīvāk organizētu darbu, nolemts, ka šīs piecas bezalgas atvaļinājuma dienas izmantos visi atsevišķu struktūrvienību darbinieki vienlaikus kādā no šā gada janvāra, februāra, marta, aprīļa, maija, septembra, oktobra vai novembra piektdienām.

Ārvalstniekiem, kuri pēdējo deviņu mēnešu laikā uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus, vislielākā interese ir bijusi tieši par īpašumiem Rīgā un Jūrmalā, bet citās pilsētās un novados esošie nekustamie īpašumi pirkti ievērojami retāk, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

Kā aģentūru LETA informēja PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, pārvalde ir saņēmusi uzturēšanās atļauju pieprasījumus no 190 ārvalstniekiem, kuri Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu. Pārsvarā šo investoru uzmanību piesaistījuši īpašumi Rīgā un Jūrmalā, kā arī šo pilsētu tuvumā.

Pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Rīgā, ārzemnieki uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasījuši 107 gadījumos, savukārt īpašumus Jūrmalā ārvalstu investori pirkuši 61 reizi. Septiņas reizes PMLP saņēmis uzturēšanās atļauju pieprasījumus no ārzemniekiem, kuri iegādājušies nekustamos īpašumus Babītes novadā, bet pa diviem - Saulkrastos, Garkalnes novadā un Cēsīs.