Sākot ar š.g. 20.novembri, varēs pietiekties jauna parauga pasei, informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Jauna parauga pases noformēšanai nevajadzēs iesniegt fotogrāfijas – tās tiks uzņemtas pases pieteikuma noformēšanas laikā, bet pirkstu nospiedumu attēlu iegūšanai tiks izmantoti optiskie pirkstu nospiedumu skeneri.

Personu rīcībā esošās pases būs lietojamas līdz to derīguma termiņa beigām. Taču pilsoņu pases, kas izsniegtas no 1992.gada 1.jūlija līdz 2002.gada 30.jūnijam, sākot ar 2008.gada 1.jūliju nebūs derīgas ceļošanai, jo to drošības prasības neatbilst starptautiskajiem standartiem. Šīs pases būs lietojamas tikai kā personu apliecinošie dokumenti Latvijas teritorijā.

Jaunā parauga pasēs tiks iestrādāta bezkontakta mikroshēma, kurā tiks iekļauta informācija par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, pases derīguma termiņu u.c., kā arī informācija par personas biometriju – sejas fotoattēls un, sākot ar 2008.gada 1.jūliju, labās un kreisās rokas rādītājpirkstu nospiedumu attēli. Pases mikroshēmā saglabātie dati tiks izmantoti tikai dokumenta autentiskuma un personas identitātes pārbaudei. Mikroshēma tiks iekļauta visu veidu pasēs. Visvairāk dokumenta dizains mainīsies pilsoņa pasei - turpmāk tās vāciņa krāsa būs bordo un papildus vārdiem Latvijas Republika, Pase un Valsts ģerbonim būs vārdi Eiropas Savienība, kā arī elektroniskās pases simbols.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Vēl jaunāka parauga pases būs nepieciešamas pēc aptuveni desmit gadiem, otrdien žurnālistiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

LETA 2022.gada oktobrī rakstīja, ka PMLP rīkotajā 9,8 miljonu eiro apjomīgajā iepirkumā par jauna parauga pasu sagatavju izgatavošanu un piegādi pieciem gadiem uzvarējusi Vācijā un Portugālē reģistrētu divu uzņēmumu - "Veridos GmbH" un "Imprensa Nacional-Casa da Moeda, S.A." - apvienība.

Iepirkumā izvēlēts lētākais piedāvājums, un kopumā tiks piegādātas 1 250 000 pasu sagataves. Pārvalde no pirmdienas sākusi izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Jauna parauga pases ir nepieciešamas apmēram pēc astoņiem, desmit gadiem. "Ja tagad sāk izdot jauna parauga pases, tad pēdējie iedzīvotāji tās saņems apmēram pēc astoņiem gadiem un tā būs derīga vēl desmit gadus. Jārēķinās, ka šī pase būs apritē 18 gadus un tas nozīmē, ka nepieciešams skatīties uz jaunākajām tehnoloģijām, iet laikam līdzi, pasēs iestrādāt jaunus drošības elementus un arī mainīt dizainu," uzsvēra Roze.

Šā gada pirmajā pusgadā izsniegtas 133 465 pases, kas ir par 10 693 pasēm vairāk nekā pērn šajā periodā. Tas skaidrojams ar to, ka palielinājies pasu skaits, kas izsniegtas ceļošanai uz ārzemēm bērniem līdz 15 gadu vecumam, apgalvo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) Pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze.

No šā gada pirmajā pusgadā izsniegtajām pasēm 123 248 bija Latvijas pilsoņu, 10 168 Latvijas nepilsoņu un 49 bezvalstnieku pases.

34% pilsoņu no 15 gadu vecuma kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši iepriekšējās pases derīguma termiņa beigšanos, 17% personu pases saņēmuši pirmo reizi, 16% pilsoņu pases saņēmuši, jo iepriekšējā pase nav bijusi derīga ceļošanai, 9% vēlējušies saņemt jaunā parauga pasi, 8% bērnu līdz 15 gadiem beidzies pases derīguma termiņš, 6% iepriekšējā pase zudusi, 4% mainījies personvārds, 3% naturalizējušies un 3% minējuši citu iemeslu.

48% nepilsoņu kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši, ka iepriekšējā pase nav derīga ceļošanai. 18% personu iepriekšējās pases nozaudējuši, 10% pases saņēma pirmo reizi, 7% bērnu līdz 15 gadiem beidzies pases derīguma termiņš, 6% mainījuši personvārdu, 6 % vēlējušies saņemt jaunā parauga pasi un 5% minējuši citu iemeslu.

Sākot ar šodienu, 20.novembri, ikviens, kuram nepieciešama jauna pase, var doties uz jebkuru Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļu neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, lai noformētu pieteikumu jauna parauga pases izsniegšanai.

PMLP atgādina, ka personu rīcībā esošās pases ir lietojamas līdz to derīguma termiņa beigām.

Taču pilsoņu pases, kas izsniegtas līdz 2002.gada 30.jūnijam, sākot ar 2008.gada 1.jūliju, nebūs derīgas ceļošanai, jo to drošības prasības neatbilst starptautiskajiem standartiem. No nākamā gada vidus šīs pases būs lietojamas tikai kā personu apliecinošie dokumenti Latvijas teritorijā.

Jaunā parauga pasēs ir iestrādāta bezkontakta mikroshēma, kurā tiek iekļauta informācija par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, pases derīguma termiņu u.c., kā arī informācija par personas biometriju – sejas fotoattēls un, sākot ar 2008.gada 1.jūliju, labās un kreisās rokas rādītājpirkstu nospiedumu attēli. Pases mikroshēmā saglabātie dati tiks izmantoti tikai dokumenta autentiskuma un personas identitātes pārbaudei. Mikroshēma tiek iekļauta visu veidu pasēs. Visvairāk dokumenta dizains mainījies pilsoņa pasei - tās vāciņa krāsa ir bordo un papildus vārdiem „Latvijas Republika”, „Pase” un Valsts ģerbonim ir vārdi „Eiropas Savienība”, kā arī elektroniskās pases simbols.

Pirkstu nospiedumi bērnu pasēs būs jāiekļauj tikai no 12 gadu vecuma, tā šodien lēmis Eiropas Savienības parlaments. Latvijā šobrīd ir spēkā prasība, ka šie dati bērnu pasēs jāiekļauj jau no 10 gadu vecuma.

To paredz Eiropas Parlamenta šodien pieņemtās izmaiņas noteikumos par biometrijas datiem Eiropas Savienības (ES) pasēs un citos ceļošanas dokumentos. Visā ES, kā arī Īslandē, Norvēģijā un Šveicē jaunās pases ar uzlabotiem drošības elementiem, tostarp pirkstu nospiedumiem, jāsāk lietot no 29. jūnija.

ES 2004. gadā izstrādātā regula par pasēm ar uzlabotiem drošības elementiem jau ir pieņemta. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalstu pilotprojektos, pases izmēģinot, ir atklājies, ka jālabo vairākas nepilnības, galvenokārt attiecībā uz bērnu pasēm. Proti, bērnu pirkstu nospiedumiem nav pietiekama kvalitāte, un, bērniem augot, šie dati mainās. Tādēļ līdz 12 gadu vecu bērnu pasēs pirkstu nospiedumus neievietos. Izmaiņu ieviešanai tomēr atvēlēti četri gadi. Jau izsniegtās derīgās pases būs joprojām derīgas līdz to termiņa beigām.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no šodienas sāks izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Valsts nodevas apmērs par pases izsniegšanu būs 34 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā, ja pasi izsniedz desmit darbdienu laikā. Ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, tad nodevas apmērs būs 60 eiro līdzšinējo 55 eiro vietā.

Tāpat noteikts saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, kā arī bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Jaunajos pasu paraugos ir iekļauti inovatīvi pretviltošanas risinājumi, kas pamatoti ar Eiropas Padomes Regulas prasībām par drošības elementiem un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos. Šie risinājumi ļauj saglabāt un nodrošināt augstu pasu uzticamības un pretviltošanas līmeni, līdz ar to - arī augstu vietu Latvijai to pasaules valstu vidū, kuru pases ir atzītas par atbilstošām augstam drošības standartam.

Nākamā gada 1.jūlijā, kad Latvijā sāks izsniegt pases ar mikroshēmās iekļautiem pirkstu nospiedumu attēliem, Latvija kļūs par vienu no pirmajām ES dalībvalstīm, kas būs ieviesusi pases gan ar sejas fotoattēlu, gan ar pirkstu nospiedumiem mikroshēmā, Db.lv informēja PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diana Bogdanova.

Šogad, ieviešot jaunā parauga pases, Latvija pilda ES tiesību aktu prasības. Eiropas Savienības Padomes regula (EK) Nr.2252/2004 (2004.gada 13.decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos nosaka, ka izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos personas pirkstu nospiedumu digitālie attēli mikroshēmā jāsāk iekļaut līdz 2009. gada 28. jūnijam. Latvijā pirkstu nospiedumu attēli tiks iekļauti mikroshēmā ātrāk – sākot ar 2008.gada 1.jūliju, kad Eiropas Savienībā tiks līdz galam pabeigta pirkstu nospiedumu digitālo attēlu aizsardzības mehānismu standartizācija, tādejādi būsim viena no pirmajām valstīm, kas būs izpildījusi regulas prasības.

Ar pirmdienu, 15. septembri, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālo nodaļu darbinieki uzsāks noformēt pieteikumus pasēm, kuru mikroshēmās būs iestrādāti pases turētāja abu roku rādītājpirkstu nospiedumu digitālie attēli.

Ieviestā personas pirkstu nospiedumu digitālo attēlu iekļaušana pases mikroshēmā nenozīmē, ka Latvijā tiks ieviestas cita parauga pases – to vizuālais izskats, kā arī personalizācijas tehnoloģijas saglabāsies nemainīgas. Arī valsts nodeva par pasu izsniegšanu saglabāsies iepriekšējā – 15 lati.

Papildus elements pasē tās turētājam paredz tās pašas garantijas un priekšrocības, kādas ir ikvienai personai, kurai ir derīga Latvijas Republikas pase. Izņēmums ir tikai pilsoņu pasu turētāji, kuri šos dokumentus saņēmuši līdz 2002. gada 30. jūnijam (ar līmēto fotogrāfiju). No šī gada 1. jūlija minētā pase nav derīga ceļošanai ārpus Latvijas, taču kā personu apliecinošs dokuments Latvijas teritorijā tā derīga līdz pasē norādītajam termiņam. Pases, kas izdotas sākot ar 2002. gada 1. jūliju, pamatā atbilst Eiropas Savienības tehniskajai specifikācijai un tajās tiek iekļauti tādi paši dati, kā citu dalībvalstu izsniegtajos dokumentos.

Iekšlietu ministrija iecerējusi, ka par paātrinātu (divu darbdienu laikā) pases pirmreizēju izsniegšanu vai par pases atkārtotu izsniegšanu, ja iepriekšējai pasei beidzies derīguma termiņš, pase nav derīga ceļošanai, personai mainījies personvārds vai mainījies personas tiesiskais statuss būs 50 lati līdzšinējo 35 latu vietā.

To paredz iekšlietu ministrijas 13.augustā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par valsts nodevu par pasu izsniegšanu», kas paredz palielināt nodevas apmēru par paātrinātā kārtībā divu darbdienu laikā izsniegtajām pasēm.

Tāpat plānots, ka pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam šī nodeva būs 30 lati līdzšinējo 25 latu vietā.

Par pases paātrinātu atkārtotu izsniegšanu citu iemeslu dēļ nodeva būs 60 lati līdzšinējo 40 latu vietā, bet pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam būs jāmaksā 40 lati līdzšinējo 30 latu vietā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas (eID) kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sacīja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

S. Dolgopolovs skaidroja, ka Saeimas vēlēšanās vienīgais personu apliecinošais dokuments, kas dod iespēju balsot, ir tikai un vienīgi pase. Likumdošanas «caurumu» dēļ no šīs sistēmas ir «izkritusi neliela pilsoņu grupa», kas ir saņēmusi tikai eID kartes - apmēram 1000 pilsoņi. Tāpēc viņiem jāpiešķir pases, lai viņi varētu nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Runa ir par cilvēkiem, kuri eID kartes saņēma līdz grozījumu likumā pieņemšanai, kad pārejas noteikumos tika noteikts, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai ar pasi. Šī norma visu laiku ir bijusi spēkā Saeimas vēlēšanu likumā, aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

Pirmajā mēnesī, kopš Latvijā ieviestas ES prasībām un starptautiskajiem standartiem atbilstošas pases, ir izsniegts 13 081 jaunā parauga personu apliecinošs dokuments, Db.lv informēja

PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diana Bogdanova.

No tiem 10 421 ir Latvijas pilsoņu un 2 660 – Latvijas nepilsoņu pases.

PMLP vērš uzmanību, ka visas personu rīcībā esošās pilsoņu un nepilsoņu pases Latvijā derīgas līdz to derīguma termiņa beigām un nav nepieciešams steigties tās mainīt. Pēc 2008.gada 1. jūlija ceļošanai nebūs derīgas vienīgi pilsoņu pases, kas izdotas līdz 2002.gada 30. jūnijam (pilsoņu pases ar ielīmētajām fotokartiņām). Pārējās pases būs derīgas ceļošanai līdz derīguma termiņa beigām.

Pēc jauno pasu ieviešanas, pieteikties pasei ir kļuvis daudz ērtāk - to var izdarīt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Turklāt līdz ar jaunā parauga pasu ieviešanu, vairs nevajag iesniegt fotokartītes – pases noformēšanai nepieciešamā fotogrāfija tiek uzņemta pases pieteikuma noformēšanas laikā. Tas neattiecas vienīgi uz bērniem līdz 5 gadu vecumam, uz personām, kurām veselības stāvokļa dēļ pase tiek noformēta viņu dzīvesvietā, kā arī uz cilvēkiem, kuri atrodas brīvības atņemšanas iestādēs.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) maksu par pases izsniegšanu no nākamā gada cels par 10 eiro, bet no 2026.gada - vēl par 6 eiro, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

PMLP valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Tagad IeM un PMLP ir atgriezušās pie ieceres par būtiskāku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu: "Veidojot 2025.gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par PMLP pakalpojumiem."

Ministru kabinets otrdien atbalstīja ieceri no nākamā gada būtiski paaugstināt nodevu apmēru par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Rudenī Iekšlietu ministrija un PMLP atgriezās pie ieceres par būtisku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu. Maksa par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu tiks palielināta divos piegājienos - no 2025.gada 1.janvāra un no 2026.gada 1.janvāra. Piemēram, nodeva par pases izsniegšanu vispirms no nākamā gada tiks palielināta par desmit eiro, bet no aiznākamā gada - vēl par sešiem eiro, kopējai maksai sasniedzot 50 eiro.

Šajā rudenī darbību sāks Latvijā pirmā virtuālās realitātes (VR) spēļu dizaina skola “Dateks Gaming School” (DGS).

Tajā jaunieši, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, varēs apgūt virtuālās realitātes spēļu dizaina prasmes. Skolu izveidojis un aprīkojis Latvijā lielākais datoru komplektēšanas un sastāvdaļu tirdzniecības uzņēmums “Dateks Grupa”, piesaistot virtuālās realitātes jomā atzītus speciālistus.

Jaunā ārpusskolas interešu izglītības programma “Dateks Gaming School” pirmo audzēkņu apmācības uzsāks jau šī gada septembrī, un mācību kurss plānots deviņu mēnešu garumā. Šajā laikā jaunieši, izmantojot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas, apgūs 3D dizainu un animāciju, lai, kopīgi sadarbojoties un strādājot, mācību noslēgumā izveidotu katrs savu datorspēli.

“Interešu izglītība ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā palīdzēt bērniem un jauniešiem virzīt savu zinātkāri un entuziasmu uz jēgpilnu personības attīstību. Turklāt virtuālās realitātes žanram šobrīd ir milzīgs izaugsmes potenciāls, jauniešiem Latvijā līdz šim nav bijušas pieejamas iespējas padziļināti apgūt zināšanas par dizaina, objektu interakciju un animācijas veidošanu virtuālajā vidē,” savu motivāciju izveidot skolu skaidro DGS izveidotājs un “Dateks grupas” valdes loceklis Imants Mūrnieks, uzsverot, ka skola palīdzēs jauniešiem pārorientēties no satura patērētājiem uz tā radītājiem, sniedzot viņiem gandarījumu no jaunrades procesa.

Šogad «SEB banka» Latvijā īsteno nebijušu vasaras prakses programmu jauniešiem – «YouthLAB».

Tajā bija aicināti pieteikties studenti, kuri vēlas ne tikai gūt pieredzi darbā bankā un pilnveidoties, bet arī piedalīties tieši jauniešiem domātu bankas pakalpojumu izstrādē. Latvijā programmā šogad ir iesaistīti 16 jaunieši, kuriem prakses vietas «SEB bankā» ir komunikācijas, mārketinga, biznesa attīstības, finanšu un korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldēs. Pagājušā nedēļā programmas dalībniekiem bija iepazīšanas diena, kad viņi tika sadalīti komandās un viņiem tika uzdoti biznesa izaicinājumi, ko būs jāatrisina līdz vasaras beigām. Par to, kā viņiem veiksies ar šo uzdevumu izpildi, jaunieši veidos iknedēļas video blogus, ko publicēs «Youtube» un sociālajos tīklos, stāsta Jeļena Kontusa, «SEB bankas» Korporatīvās komunikācijas pārvaldes Komunikācijas projektu vadītāja.

Sākot no šī gada 1. novembra ceļošanai ārpus Šengenas zonas zemēm vairs nav derīgas tās pases, kas izsniegtas ar derīguma termiņu uz 50 gadiem. Pases vēl aizvien ir derīgas lietošanai Latvijā un Šengenas zonas valstīs.

Pases ar termiņu uz 50 gadiem izsniegtas kopumā aptuveni 60 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tomēr cilvēkiem, kas neplāno tālākus ceļojumus, pašlaik nav vajadzības savu pasi apmainīt, stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pasu nodaļas vecākā referente Drosma Ose.

Cilvēki, kuri vēlas ceļot ārpus Šengenas zonas robežām, var vērsties jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā ar lūgumu veikt pases maiņu, kā iemeslu minot to, ka pase vairs nav derīga ceļošanai. Pase tiks izgatavota 20 dienu laikā, paātrinātā kārtībā – piecu vai divu darbadienu laikā.

Citādāka situācija ir Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Šengenas zonas. Ārvalstīs dzīvojošajiem vajadzētu vērsties Latvijas vēstniecībā, lai lūgtu izsniegt jaunu pasi. «Jāskatās, ko saka konkrētās valsts likumdošana. Tomēr visi ar pasēm saistītie jautājumi ir risināmi, vēršoties vēstniecībā,» saka D. Ose.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati liecina, ka pirmajā nedēļā, kopš Latvijā ieviestas ES prasībām un starptautiskajiem standartiem atbilstošas pases, ir izsniegti 295 jaunā parauga personu apliecinošie dokumenti. No tiem 250 ir Latvijas pilsoņu un 45 – Latvijas nepilsoņu pases.

PMLP Pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze skaidro, ka pirmajā nedēļā izsniegtās jaunā parauga pases tika noformētas steidzamajā kārtā, piemēram, gadījumos, kad personai bija nepieciešams doties uz ārzemēm, bet iepriekšējās pases derīguma termiņš ir beidzies. Paralēli tām PMLP nodaļās turpināja izsniegt arī vecā parauga pases, kurām klienti pieteicās pirms jaunā parauga pasu ieviešanas Latvijā.

PMLP atgādina, ka tagad pieteikties pasei ir daudz ērtāk nekā agrāk - to var izdarīt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Bez tam, līdz ar jaunā parauga pasu ieviešanu, vairs nevajag iesniegt fotokartītes – pases noformēšanai nepieciešamā fotogrāfija tiek uzņemta pases pieteikuma noformēšanas laikā. Tas neattiecas vienīgi uz bērniem līdz 5 gadu vecumam, uz personām, kurām veselības stāvokļa dēļ pase tiek noformēta viņu dzīvesvietā, kā arī uz cilvēkiem, kuri atrodas brīvības atņemšanas iestādēs.

No nākamā gada februāra Latvijā sāks izsniegt jauna parauga pases, līdz ar to no 2024.gada 12.februāra uz pusi pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Esošā parauga pases Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt 2015.gadā. Personu apliecinošiem dokumentiem to lietošanas laikā aizsardzība pret viltošanu samazinās, tāpēc, lai mazinātu riskus, kas saistās ar viltotu dokumentu izmantošanu, personu apliecinošu dokumentu paraugs periodiski ir jāuzlabo, mainot dizainu un ieviešot jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu, izmaiņas pamato PMLP.

Jaunajos pasu paraugos būšot iekļauti "inovatīvi pretviltošanas risinājumi". Jaunā parauga pases būs biezākas - tajās no 34 uz 42 palielināts lapu skaits.

Valsts nodevas par pasu izsniegšanu pēdējo reizi tika noteiktas 2012.gadā. Kopš minētā laika vairāku valsts nodevas veidojošo pozīciju izmaksas ir gandrīz dubultojušās, cenu celšanu pamato PMLP. IeM rosinātie grozījumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu pieaugušajam bez atvieglojumiem desmit darba dienu laikā būs jāmaksā 60 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā.

Lielāka alga, draudzīgāka vide, karjeras iespējas un jauni piedzīvojumi – katram sava motivācija pamest Latviju, lai dotos pretim iespējām rietumos.

Problēmas Latvijā

«Zemas algas. Kad maksās vairāk, cilvēki atgriezīsies.» Šādu atbildi nereti nākas dzirdēt no pašmāju jauniešiem. Kā liecina CSB dati, strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa 2006. gadā bija 216 Ls, tikmēr latvietis Īrijā mēnesī nopelna no 900 līdz 3000 eiro (attiecīgi 630 – 2100 Ls ).

Tomēr atalgojums nav vienīgais faktors, kas mudina jauniešus sākt profesionālo dzīvi ārvalstīs – problēmas cilvēku savstarpējās attiecībās, zemais sabiedrības pašnovērtējums, stereotips, ka rietumos viss ir labāk, vai varbūt vēlme izkāpt no komforta zonas un pamēģināt kaut ko jaunu.

Lietuvā no šodienas sākusi darboties tā dēvētā iespēju pase, kas cilvēkiem pēc vakcinācijas pret Covid-19, negatīva testa vai šīs slimības pārslimošanas ļauj izmantot dažādus ierobežojumu atvieglojumus.

Iespēja lejuplādēt šo dokumentu tika aktivizēta aizvadītajā nedēļas nogalē, un līdz pirmdienas rītam to jau bija izdarījuši mazliet vairāk par 100 000 cilvēkiem, savukārt tie, kuriem nav pieejas internetam, to varēs saņemt Lietuvas Reģistru centra klientu apkalpošanas vietās.

"Iespēju pases" īpašniekiem paredzēti karantīnas noteikumu atvieglojumi vairākās dzīves jomās - ar to var apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, bārus un sabiedriskās iekštelpas, piedalīties lielos pasākumos un atgriezties darbavietās. Tiesa gan, arī šajās situācijās būs jāievēro distancēšanās un citas drošības prasības.

Piemēram, pasākumos, kuros piedalās tikai "iespēju pases" īpašnieki, iekštelpās dalībnieku skaits drīkst sasniegt 500, bet brīvā dabā - 2000, tomēr rīkotājiem būs jāgādā, lai sēdvietas nav aizpildītas vairāk kā par 75%, jānodrošina biļešu tirdzniecība internetā vai dalībnieku reģistrācija un visiem dalībniekiem vecumā no sešiem gadiem jāvalkā maskas. Savukārt pirtīs un baseinos, kur atrodas tikai "iespēju pases" īpašnieki , kopējais apmeklētāju skaits nav ierobežots.

Tā kā Eiropas sabiedrība noveco aizvien straujāk un gados jaunu darbinieku skaits samazinās, ES būs arvien vairāk jāpaļaujas uz jauno paaudzi. Saskaņā ar Komisijas veikto analīzi, ar kuru tā šodien nāca klajā, jaunieši bieži nav gatavi uzņemties šādu atbildību. Sestā daļa jauno eiropiešu joprojām nepabeidz skolu, un 4,6 miljoni iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir bezdarbnieki. Dokumentā uzsvērta nepieciešamība ES un valstu līmenī vairāk un savlaicīgāk ieguldīt jauniešu izglītībā un veselībā, kā arī uzlabot pāreju no izglītības vides darba vidē. Tajā arī norādīts, cik svarīgi ir iesaistīt jauniešus sabiedriskajā dzīvē un sabiedrībā kopumā.

"Miljoniem jauno eiropiešu pašlaik atgriežas skolās jaunā mācību gada sakumā, un mums ir jāpastiprina centieni radīt labākus apstākļus, lai jaunieši varētu pilnveidot savas iemaņas un aktīvāk iesaistīties sabiedrības dzīvē. Jauniešiem ir jājūt, ka viņi ir nozīmīga sabiedrības daļa," teica Jans Figels, ES izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs.

Nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju komisārs Vladimirs Špidla atzina: "Mums jārisina paradoksālā situācija, kad ES ir vērojams darbaroku trūkums, bet tajā pašā laikā pārāk daudz jauniešu ir bez darba - to skaits divkārt pārsniedz ES kopējo bezdarba līmeni." "Mums vairāk uzmanības jāpievērš tam, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, kurā neviens bērns un jaunietis nejūtas izstumts", viņš piebilda.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Jau kādu mēnesi Latvijā iespējams tikt pie pasēm zaļos vākos, kas ļoti līdzinās Latvijas Republikas pasei. Tā ir drukāta uz speciāla papīra ar aizsardzības mehānismiem pret viltošanu un speciālu svītru kodu dokumenta elektroniskai nolasīšanai.

Latvijas čigānu barons Rudēvičs pēc neveiksmīga starta politikā tagad lolo ideju par vienotu čigānu valsti. Viņš ir pārliecināts, ka jau drīzumā Olimpiskajās spēlēs čigānu tautības pārstāvji startēs zem savas valsts karoga. Viens solis šajā virzienā jau sperts – tagad čigāniem pieejamas pašiem savas pases.

Pieteikuma anketas jau tiekot saņemtas par pasu saņemšanu. Pašas pases tiek izgatavotas Anglijā, bet galvenā lapa drukāta Latvijā. Jau esot iespiestas aptuveni miljons šādu pasu, taču to nav iespējams pārbaudīt. Tāpat nav zināms, cik šādas pases izsniegtas Latvijā. Rudēvičs saka - vairāki desmiti.

Lai gan Lietuvā jau nedēļu darbojas tā dēvētā iespēju pase, kas cilvēkiem pēc vakcinācijas pret Covid-19, negatīva testa vai šīs slimības pārslimošanas ļauj izmantot dažādus ierobežojumu atvieglojumus, tomēr kafejnīcu, restorānu un bāru īpašnieki atzīst, ka vismaz pagaidām tā nav palielinājusi apmeklētāju plūsmas.

"Iespēju pases" īpašniekiem paredzēti karantīnas noteikumu atvieglojumi vairākās dzīves jomās - ar to var apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, bārus un sabiedriskās iekštelpas, piedalīties lielos pasākumos un atgriezties darbavietās. Tiesa gan, arī šajās situācijās jāievēro distancēšanās un citas drošības prasības.

Kā izteicies Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas viceprezidents Ģedimins Balnis, kura vadītais uzņēmums "Amber Food" pārvalda vairāk nekā pussimtu restorānu un picēriju, apmeklētāju plūsma šīs nedēļas laikā tikpat kā nav pieaugusi.

"Ja atnāk trīs vai četri cilvēki, bieži gadās, ka vienam no viņiem "iespēju pases" nav, un visa kompānija dodas prom. Gadās, ka lietus laikā cilvēkiem nav kur palikt, tomēr viņi vienkārši aiziet, jo dažiem nav šīs pases," viņš stāstījis ziņu aģentūrai BNS. Balnis uzskata, ka būtu labāk, ja iekštelpās, nodrošinot distancēšanos, tiktu atļauts kopā sēdēt vismaz diviem cilvēkiem arī bez "iespēju pases".