Nākamnedēļ, 15.jūnijā, Ministru kabinets lems par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu pret Covid-19 vakcinētajiem, testētajiem un pārslimojušajiem, ceturtdien preses konferencē pavēstīja valdības pārstāvji.

Ceturtdien Ministru kabineta sēdē bija plānots skatīt Satiksmes ministrijas (SM) virzītu priekšlikumu par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu pret Covid-19 vakcinētajiem un šo slimību pārslimojušajiem. Tomēr šis jautājums netika skatīts, jo, kā atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valdībā iesniegtais noteikumu projekts nedaudz atšķīries no tā, kāds tika atbalstīts Operatīvajā vadības grupā. Premjers nevēlējās iekļaut valdības sēdes darba kārtībā neizdiskutētu jautājumu.

Savukārt Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja, ka laika trūkuma dēļ netika panākta vienošanās par "covidpass" aizpildīšanas kontroli, veicot starptautiskos pārvadājumus. Viņš solīja, ka risinājums tiks rasts līdz nākamās nedēļas valdības sēdei.

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, šodien nolēma Ministru kabinets.

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.

No jūnija vidus, kad būs ieviesti Eiropas Savienības "digitālie zaļie sertifikāti" vakcinēšanās fakta apliecināšanai, vakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušajiem varētu ieviest atvieglojumus, tostarp ļaujot apmeklēt konkrētus pasākumus un pulcēties, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Saskaņā ar otrdienas Ministru kabineta sēdē veselības ministra sniegto informāciju, vakcinētajiem un pārslimojušajiem, vakcinācijas aptverei tuvojoties 50% un epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, no 15.jūnija varētu piešķirt iespējas apmeklēt kino, mūzikas, kultūras un sporta pasākumus. Tāpat tiktu atļautas klātienes konferences un mācības, kā arī būtu iespējas saņemt ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās. Reizē arī šiem cilvēkiem būtu pieejami visi skaistumkopšanas, fitnesa un labsajūtas pakalpojumi.

Atvieglojumi skartu arī sociālo aprūpes centru, ieslodzījuma vietu un ārstniecības iestāžu apmeklēšanas iespējas.

Savukārt no 1.jūnija, kad varētu būt pieejams iekšzemes risinājums vakcinācijas fakta apliecināšanai, tiktu atļauta konkrētu pakalpojumu sniegšana. Tādējādi, pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas, darbu varētu atsākt speciālisti, kuru darbība līdz šim bija epidemioloģiski nedroša, proti, kosmetologi, masieri un citi individuālo skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji.

Rīt, 15.jūnijā, valdība lems par ceļošanas noteikumiem, kas turpmāk būs labvēlīgāki cilvēkiem, kas vakcinējušies pret Covid-19, šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka rīt stāsies spēkā dažādi atvieglojumi, īpaši vakcinētiem cilvēkiem, un valdība rīt plāno lemt par ceļošanas noteikumiem, kurus arī plāno izstrādāt labvēlīgākus tieši vakcinētiem cilvēkiem.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzīmēja, ka plānotie atvieglojumi vakcinētajiem cilvēkiem un vīrusu pārslimojušajiem cilvēkiem ir ļoti labs notikums, jo tā iespējams pietuvināties normālai dzīvei.

Jau ziņots, ka no otrdienas pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie iedzīvotāji ar Covid-19 sertifikātu varēs pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem bez mājsaimniecību skaita ierobežojuma, pirmdien preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Maija beigās Veselības ministrija (VM) plāno iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu un divu miljonu eiro līdzekļu pieprasījumu, lai nodrošinātu Covid-19 pārslimojušajiem rehabilitāciju, trešdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Viņa skaidroja, ka VM šobrīd gatavo divus informatīvos ziņojumus ar papildu finanšu līdzekļu pieprasījumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Viens no šiem informatīvajiem ziņojumiem būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu ārstēšanu un dinamisko novērošanu, un tas taps sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galveno speciālisti Ludmilu Vīksnu.

Savukārt otrs ziņojums saskaņā ar VM plānu valdībā tiks iesniegts maija beigās, un tas būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu rehabilitāciju. Kā atzīmēja Janka, ņemot vērā VM ierobežotos finanšu līdzekļus, papildu finansējums divu miljonu apmērā tiks lūgts tieši pārslimojušo pacientu rehabilitācijai.

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Ministru kabinets šodien nolēma grozīt Epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, paredzot, ka visi individuālo pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ir ierobežota, no 1.jūnija varēs atsākt darbu, ja būs vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19.

Līdz ar to no 1.jūnija varētu strādāt arī skaistumkopšanas nozare un citi pakalpojumi, kas saistīti ar labsajūtu un izklaidi.

Veselības ministrija iepriekš atzīmēja, ka cilvēkiem, kas nav vakcinējušies, drošības pasākumi tiks pakāpeniski mazināti atbilstoši iepriekš lemtajam un krītoties saslimstības līmenim.

Ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis šo slimību, no 1.jūnija tas drīkstēs individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta nomas un fotopakalpojumus, kā arī saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu.

Savukārt no 15.jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, varēs piedalīties publiskos pasākumos, apmeklēt kafejnīcas, kino un teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus, nelietojot sejas maskas un neievērojot divu metru distanci.

No 15.jūnija pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie iedzīvotāji ar Covid-19 sertifikātu varēs pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem bez mājsaimniecību skaita ierobežojuma, pirmdien preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie varēs pulcēties privātos pasākumos ārtelpās un iekštelpās, nepārsniedzot 20 cilvēku, taču mājsaimniecību skaits nav ierobežots. Pasākumos, kur pulcējas vakcinētie vai Covid-19 pārslimojošie, var neievērot drošības pasākumus, piemēram, var nelietot sejas aizsargmasku, neievērot divu metru distanci.

Pavļuts skaidroja, ka cilvēku skaits privātajos pasākumos atšķirībā no publiskajiem tiek ierobežots, jo publiskā pasākuma rīkotāji norīko atbildīgo, kas pārbauda Covid-19 sertifikātus pret Covid-19 vakcinētajiem, pārslimojošiem vai personām, kas veikušas Covid-19 testu.

Iedzīvotāji bez Covid-19 sertifikāta joprojām varēs pulcēties privātos pasākumos, līdz desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām. Tāpat šīs personas var pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem ārtelpās, neierobežojot ietverto mājsaimniecību skaitu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav sasaucis valdības ārkārtas sēdi, kurā tiktu lemts par Saeimas uzdevumu valdībai nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie cilvēki klātienē varētu skatīties pasaules hokeja spēles.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, Kariņš "Saeimas paziņojumu" par skatītāju klātbūtni hokeja čempionātā ar savu rezolūciju ir nodevis Veselības ministrijai (VM).

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam, VM būšot jāizvērtē Saeimas paziņojumā paustais un nepieciešamības gadījumā jāsniedz priekšlikumi valdībai.

Valdības ārkārtas sēde netiek plānota, teiks Kariņa paziņojumā.

Komentējot Kariņa paziņojumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA pauda cerību, ka, ja ne šodien, tad nākamās nedēļas sākumā tomēr sekos vai nu valdības ārkārtas sēde vai arī aptaujas kārtībā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai izpildītu Saeimas pausto gribu.

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi no ceturtdienas, 1. jūlija, atcelt karantīnu, kas pērn novembrī tika noteikta Covid-19 dēļ, tomēr valstī joprojām paliks spēkā ārkārtējā situācija un liela daļa pašreizējo ierobežojumu un rekomendāciju.

Tādu ieteikumu pagājušajā nedēļā valdībai sniedza Valsts ārkārtējo situāciju komisija (VESK), norādot, ka nevar izslēgt jauna pandēmijas viļņa iespējamību.

Kā norādījis veselības ministrs Arūns Duļķis, līdzšinējos atbalsta pasākumus pandēmijas skartajai uzņēmējdarbībai paredzēts turpināt.

Pēc viņa teiktā, pašreizējo normatīvo regulējumu attiecībā uz piesardzības pasākumiem nav paredzēts būtiski mainīt, jo riski joprojām pastāv, lai gan pašlaik epidemioloģiskā situācija jūtami uzlabojusies.

"Mums ir [jaunā koronavīrusa] Delta paveids, vakcinācijas process palēninājies - mēs vienkārši adaptējam tiesisko regulējumu," skaidrojis ministrs.

Uzklausot VESK ieteikumu, valdība lēmusi, ka tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos darbs organizējams saskaņā ar ārkārtējās situācijas vadītāja noteikto kārtību, ievērojot prasības attiecībā uz apmeklētāju plūsmu regulēšanu, distancēšanos un higiēnas noteikumu ievērošanu.

Iespējamie ierobežojumi pret Covid-19 vakcinētajiem ir lieki un demotivēs jauniešus doties vakcinēties, norādīja Latvijas Bāru asociācijas (LBA) valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš skaidroja, ka lielākā daļa bāru nozarē strādājošo ir vakcinēti pret Covid-19, un arī klienti tiek pieņemti "zaļajā režīmā" jeb tad, ja tie spēj uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Ikstens norādīja, ka nozare kopumā uz jauniem ierobežojumiem skatās negatīvi, jo iepriekš valdība un Veselības ministrija solīja, ka pilnībā vakcinētajiem papildus ierobežojumi netiks noteikti.

"Mēs šos ierobežojumus redzam kā liekus un demotivējošus. Turklāt tie atturēs cilvēkus, tostarp jauniešus, turpmāk vakcinēties," komentēja asociācijas pārstāvis.

Vienlaikus Ikstens pauda, ka nozare apzinās, ka situācija, kas saistīta ar Covid-19 un tā izplatību, pašlaik ir slikta. Tāpat nozare atbalsta un uzteic mediķus.

Tiek prognozēts, ka digitālā lietotne "Covid-19 Verify" vakcinācijas pret Covid-19 fakta apliecināšanai būs pieejama no 15.jūnija, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

Plašāku informāciju, kā preses konferencē norādīja Valsts kancelejas pārstāve Egita Diure, plānots sniegt VM preses brīfingā 2.jūnijā.

Vaicāta par pašreizējiem VM plāniem Līgo svētku dēļ, Feldmane norādīja, ka pašreizējie izņēmumi vakcinētajām personām tiek ieviesti "pārejas periodā, kamēr sabiedrībai kopumā ir jāievēro drošības pasākumi un kamēr nav panākta tāda Covid-19 infekcijas samazināšanās, kad mums vairs nav nepieciešami nekādi drošības pasākumi". Proti, līdztekus atvieglojumu ieviešanai vakcinētajām personām tiekot domāts arī par kopējo drošības pasākumu mīkstināšanu, vadoties pēc epidemioloģiskās situācijas.

Tāpat ministrijas pārstāve skaidroja, ka jau tagad redzams, ka organizācijās, kur ir plaša darbinieku vakcinācijas aptvere, Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits strauji samazinās. Arī Pasaules Veselības organizācija ir ziņojusi, ka, savstarpēji satiekoties, vakcinētām personām epidemioloģiskais risks ir zems.

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi no sestdienas apturēt nacionālā Covid-19 sertifikāta jeb "iespēju pases" darbību, vienlaikus ieviešot citus ierobežojumus.

Kā pēc valdības sēdes uzsvēruši ministri, "iespēju pase" netiek atcelta pilnībā un valdība to joprojām patur savā risinājumu arsenālā. Tomēr premjerministre Ingrīda Šimonīte izteikusi cerību, ka šā dokumenta darbību vairs nenāksies atjaunot.

Viņa arī atgādinājusi, ka sertifikāta ieviešana pērn ļāva uzņēmumiem pēc karantīnas atsākt darbu, bet vēlāk, saslimstībai atkal pieaugot, deva iespēju darbu neapturēt, kā arī pamudināja daļu cilvēku vakcinēties pret Covid-19.

Kā norādījis veselības ministrs Arūns Duļķis, lēmums par "iespēju pases" darbības apturēšanu pieņemts, jo mainījusies epidemioloģiskā situācija.

"Izplatoties daudz lipīgākajam koronavīrusa omikrona paveidam, risks inficēties joprojām pastāv gan nevakcinētām, gan pilnībā vakcinētām vai pārslimojušām personām, tāpēc "iespēju pases" loma sabiedrības pasargāšanā un Covid-19 izplatības riska mazināšanā būtiski sarukusi," teikts lēmuma pavaddokumentā.

Lai mazinātu Covid-19 izplatību, Veselības ministrija (VM) rosinās valdībai ierobežot pasākumus un aktivitātes iekštelpās, tos paredzot tikai iedzīvotājiem ar Covid-19 sertifikātiem, intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš.

Viņš norādīja, ka, ņemot vērā straujo Covid-19 izplatību un prognozes par turpmāko situācijas pasliktināšanos, nav nekāda pamata cerēt, ka situācija pati par sevi norims, tāpēc svarīgi ļoti īsā laikā pieņemt drošības pasākumus.

VM piedāvājums par drošības pasākumiem vērsts, lai neļautu slimībai izplatīties starp nevakcinētiem cilvēkiem. Tāpēc VM piedāvās valdībai lemt par jauniem ierobežojumiem Covid-19 izplatībai. Šogad neesot plānots atkārtot pērn īstenoto praksi ar pakāpeniskiem, lēniem ierobežojumiem, jo efekts no šādas stratēģijas bijis nepietiekams.

VM rosinās noteikt, ka no oktobra sākuma iekštelpās visi pasākumi, pakalpojumi un aktivitātes, kas nav pirmās nepieciešamības, notiktu tikai iedzīvotājiem ar Covid-19 sertifikātiem, proti, Covid-19 pārslimojušajiem, vakcinētajiem un ar negatīvu testu. Tas attiektos arī uz darbu klātienē un lielveikalu apmeklējumu.

Kopš vakcinācijas procesa sākuma Latvijā izlietotas jau vairāk nekā miljons vakcīnu pret Covid-19 devas, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Pirmo poti pirmdien saņēma tikai 25% no aizvadītajā diennaktī kopumā vakcinētajiem. Pārējie saņēmuši vai nu vakcīnas pret Covid-19 otro devu, vai "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu.

Aizvadītajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši kopumā 13 186 cilvēki, no kuriem pirmo vakcīnas devu saņēmuši 3408 cilvēki, bet 8423 - vakcīnas otro devu. Vēl 1355 personas aizvadītajā dienā saņēmušas J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Tā kā vakcinētājiem dati par potēšanas faktu sistēmā jāievada trīs dienu laikā, kopumā vakcinēto iedzīvotāju skaits vēl var pieaugt.

No 15.jūnija publiskus pasākumus varēs apmeklēt arī cilvēki ar negatīvu Covid-19 testu. Savukārt bērniem līdz 12 gadu vecumam, lai apmeklētu pasākumus kopā ar vecākiem, tests nebūs jāveic. Šādos pasākumos būs jāievēro noteiktas drošības prasības, informē Veselības ministrija.

Jau šobrīd ir noteikti dažādi izņēmumi cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši pēdējā pusgada laikā.

Šodien, 10.jūnijā, Ministru kabinets lēma dot iespēju publiskus pasākumus apmeklēt arī cilvēkiem, kuriem ir negatīvs Covid-19 tests, un vecākiem ar bērniem.

Kas varēs no 15.jūnija apmeklēt publiskus pasākumus, piemēram, koncertus, kino, teātra izrādes u.tml?

No 15.jūnija, uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu, publiskus pasākumus varēs apmeklēt cilvēki, kuri:

• ir vakcinējušies pret Covid-19;

• ir pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19;

• pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs;

• pēdējo 6 stundu laikā ir veikuši Covid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs;

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Ekonomikas ministrija (EM) rosinājusi noteikt, ka pret Covid-19 vakcinētajām personām nebūtu pienākums ievērot prasību lietot sejas aizsargmasku vai respiratoru un ievērot divu metru distanci, informē EM.

Tāpat EM rosinājusi noteikt, ka uz vakcinētajām personām neattiektos prasība ievērot pašizolācijas ierobežojumus, ceļojot vai dodoties darba braucienos, kā arī Latvijā papildus noteiktās stingrās epidemioloģiskās drošības prasības.

EM ieskatā vakcinētās personas varētu neierobežoti sniegt visus pakalpojumus, ieskaitot patlaban aizliegtos pakalpojumus. Tādējādi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma durvis varētu vērt ēdināšanas vietas iekštelpās, teātri, kinozāles, sporta klubi, pirtis, SPA, fotogrāfi, sporta inventāru noma iekštelpās, un citi, primāri gan vienai personai, atsevišķiem pakalpojumiem - vienai mājsaimniecībai.

Tāpat vakcinētajām personām varētu tikt organizēti publiskie pasākumi. Piemēram, Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kam jānotiek 2021.gada vasarā, varētu notikt ar skatītājiem - vakcinēto un Covid-19 pārslimojušo personu grupām.

Izraēlā pieaugot Covid-19 gadījumu skaitam, valsts ir pastiprinājusi pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus un attiecinājusi tā sauktās "zaļās pases" izmantošanu uz lielāko daļu sabiedriskās dzīves.

Tā sauktais koronavīrusa kabinets trešdienas vakarā nolēma, ka visiem cilvēkiem vismaz trīs gadu vecumā ir jāuzrāda sertifikāts par vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu testu, lai varētu apmeklēt sporta un kultūras pasākumus, kā arī fitnesa studijas, restorānus un konferences.

Jaunais regulējums būs spēkā no nākamās trešdienas.

Pasākumus slēgtās telpās bez sēdvietām varēs apmeklēt līdz 1000 cilvēku, bet ārtelpas pasākumus - līdz 5000 cilvēku. Privātos pasākumos varēs piedalīties līdz 50 cilvēku iekštelpās un līdz 100 cilvēku ārtelpās.

Veikalos ar vairāk nekā 100 kvadrātmetru lielu tirdzniecības platību no pirmdienas ir atļauts tikai viens apmeklētājs uz septiņiem kvadrātmetriem.

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu pakāpeniski atcelt ierobežojumus vakcinētām personām, vienlaikus ministri vēl diskutēs par konkrētiem pasākumiem, kurus varētu attiecināt uz vakcinētām personām.

VM rosināja nodrošināt "drošu, godīgu un kontrolētu ierobežojumu atcelšanu" vakcinētām personām vairākos soļos.

Pirmais solis paredz ieviest vakcinētajiem tādus pašus izņēmumus kā personām, kas pārslimojušas Covid-19. Otrajā solī paredzēts ieviest individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas atvieglojumus slēgtos un kontrolētos kolektīvos.

Trešais solis paredz ieviest atvieglojumus individuālu pakalpojumu sniegšanai. Savukārt ceturtais solis paredz ieviest plašākus atvieglojumus pulcēšanās ierobežošanai, pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai.

No VM provizoriskā plāna izriet, ka jau šonedēļ varētu ieviest izņēmumus pašizolācijas ievērošanai vakcinētām personām, iebraucot no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību.

Veselības ministrija (VM), izvērtējot Covid-19 infekcijas izplatības riskus, rosina cilvēkiem, kas vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, noteikt virkni atvieglojumu, tostarp plašākas iespējas pulcēties, apmeklēt pasākumus, sportot un saņemt pakalpojumus, aģentūru LETA informēja veselības ministra padomniece Lāsma Bindere.

Iecerēts, ka vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušās personas jau šonedēļ varēs brīvāk pulcēties slēgtā un kontrolētā vidē, piemēram, darba kolektīvi darba telpās un sanāksmēs, amatiermākslas kolektīvi vai sporta komandas.

Nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot distancēšanās prasības, darba vietā vai vienā telpā varēs tikties ne vairāk kā 20 cilvēki, kuri ir vakcinēti vai ir pārslimojuši Covid-19. Izņēmums attieksies tikai uz pastāvīgiem kolektīviem, kas var uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas apliecinājumus. Koplietošanas telpās arī turpmāk būs jālieto mutes un deguna aizsegus un jāievēro distancēšanās.

Savukārt no 1.jūnija pie nosacījuma, ja palielināsies vakcinācijas aptvere, varēs brīvāk sniegt individuālos pakalpojumus, piemēram, ievērojot atbilstošas epidemioloģiskās drošības prasības, darbu varēs atsākt vakcinēti vai Covid-19 pārslimojuši kosmetologi un masieri.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.