Vēl jaunāka parauga pases būs nepieciešamas pēc aptuveni desmit gadiem, otrdien žurnālistiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

LETA 2022.gada oktobrī rakstīja, ka PMLP rīkotajā 9,8 miljonu eiro apjomīgajā iepirkumā par jauna parauga pasu sagatavju izgatavošanu un piegādi pieciem gadiem uzvarējusi Vācijā un Portugālē reģistrētu divu uzņēmumu - "Veridos GmbH" un "Imprensa Nacional-Casa da Moeda, S.A." - apvienība.

Iepirkumā izvēlēts lētākais piedāvājums, un kopumā tiks piegādātas 1 250 000 pasu sagataves. Pārvalde no pirmdienas sākusi izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Jauna parauga pases ir nepieciešamas apmēram pēc astoņiem, desmit gadiem. "Ja tagad sāk izdot jauna parauga pases, tad pēdējie iedzīvotāji tās saņems apmēram pēc astoņiem gadiem un tā būs derīga vēl desmit gadus. Jārēķinās, ka šī pase būs apritē 18 gadus un tas nozīmē, ka nepieciešams skatīties uz jaunākajām tehnoloģijām, iet laikam līdzi, pasēs iestrādāt jaunus drošības elementus un arī mainīt dizainu," uzsvēra Roze.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eiropā dzīvojošo čigānu saknes meklējamas Indijā, «neaizskaramo» kastā - šīs kastas pārstāvji emigrēja no Indijas pirms aptuveni 1400 gadiem, citējot Indijas un Igaunijas akadēmiķu pētījumu, raksta The Telegraph.

Daudzi čigāni jau iepriekš pieļāva iespēju, ka viņu izcelsme saistāma ar Indiju – sanskrita vārdu esamības čigānu valodā dēļ, kā arī attēlu, kuros čigānu senči redzami Dienvidāzijai raksturīgā apģērbā, dēļ. Pētījumā, ko veica Indijas un Igaunijas pētnieki, ieskaitot genētiķi Tomasu Kivisildu (Toomas Kivisild), kurš pārstāv Kembridžas Universitāti, čigānu pašu pieļāvumi ir apstiprinājušies.

Aplūkojot vairāk nekā desmit tūkst. gēnu paraugus no 214 dažādām Indijas etniskajām grupām atklājās, ka «haplogroup H1a1a-M82» Y hromosomas tips, kas raksturīgs Dienvidāzijas iedzīvotājiem, ir atrodams arī Eiropā dzīvojošo čigānu gēnos.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no šodienas sāks izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Valsts nodevas apmērs par pases izsniegšanu būs 34 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā, ja pasi izsniedz desmit darbdienu laikā. Ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, tad nodevas apmērs būs 60 eiro līdzšinējo 55 eiro vietā.

Tāpat noteikts saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, kā arī bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Jaunajos pasu paraugos ir iekļauti inovatīvi pretviltošanas risinājumi, kas pamatoti ar Eiropas Padomes Regulas prasībām par drošības elementiem un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos. Šie risinājumi ļauj saglabāt un nodrošināt augstu pasu uzticamības un pretviltošanas līmeni, līdz ar to - arī augstu vietu Latvijai to pasaules valstu vidū, kuru pases ir atzītas par atbilstošām augstam drošības standartam.

Treideri ļoti nelabprāt piekrīt intervijām – neviens necenšas afišēt savus ienākumus un, vēl jo vairāk, dalīties ar profesionāliem noslēpumiem. Gaļina Daņilova, kas sākusi darboties, atklājot bezmaksas demo kontu, atbildēja uz mūsu jautājumiem vienīgi tāpēc, ka lūdzām sniegt padomus iesācējiem – kā sākt pelnīt un izmēģināt savus spēkus treidera lomā, neriskējot ar savu naudu.

- Cik sen jūs nodarbojaties ar tirgošanos Forekss tirgū?

- Es tirgojos jau sešus gadus.

- Kā Jūs sākāt?

- Savu pirmo īsto kontu ar 2000 dolāriem es atvēru 2004.gadā Pēterburgā brokeru kompānijā Teletreid. Tur es izgāju īsu iepazīšanās kursu praktiski bez jebkādas iepriekšējas tirgošanās pieredzes. Tajā laikā tirgošanās noteikumi bija daudz stingrāki nekā šobrīd: spreds starp pamata pāriem bija ne mazāks kā 5 punkti, kredītplecs 1: 100, bet atvērt pozīcijas drīkstēja tikai, ja ir vesels lots.

Pirmo mēnesi es strādāju dīlingu zālē un par katru atklāto pozīciju maksāju vēl 20 dolārus. Neskatoties uz to, ka es tirgojos sava menedžera «uzraudzībā» mēneša laikā gandrīz zaudēju visu savu naudu. Kaut gan ņemot vērā apstākļus, jāsaka pretēji – es brīnumainā kārtā noturējos tirgū veselu mēnesi. Man nebija ne tikai savas tirgošanās sistēmas, bet es pat nezināju tehniskās analīzes gudrības un tirgojos tikai intuīcijas vadīta, novērojot kā to dara citi treideri.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas (eID) kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sacīja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

S. Dolgopolovs skaidroja, ka Saeimas vēlēšanās vienīgais personu apliecinošais dokuments, kas dod iespēju balsot, ir tikai un vienīgi pase. Likumdošanas «caurumu» dēļ no šīs sistēmas ir «izkritusi neliela pilsoņu grupa», kas ir saņēmusi tikai eID kartes - apmēram 1000 pilsoņi. Tāpēc viņiem jāpiešķir pases, lai viņi varētu nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Runa ir par cilvēkiem, kuri eID kartes saņēma līdz grozījumu likumā pieņemšanai, kad pārejas noteikumos tika noteikts, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai ar pasi. Šī norma visu laiku ir bijusi spēkā Saeimas vēlēšanu likumā, aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja ieceri no nākamā gada būtiski paaugstināt nodevu apmēru par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Rudenī Iekšlietu ministrija un PMLP atgriezās pie ieceres par būtisku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu. Maksa par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu tiks palielināta divos piegājienos - no 2025.gada 1.janvāra un no 2026.gada 1.janvāra. Piemēram, nodeva par pases izsniegšanu vispirms no nākamā gada tiks palielināta par desmit eiro, bet no aiznākamā gada - vēl par sešiem eiro, kopējai maksai sasniedzot 50 eiro.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) maksu par pases izsniegšanu no nākamā gada cels par 10 eiro, bet no 2026.gada - vēl par 6 eiro, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

PMLP valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Tagad IeM un PMLP ir atgriezušās pie ieceres par būtiskāku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu: "Veidojot 2025.gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par PMLP pakalpojumiem."

No nākamā gada februāra Latvijā sāks izsniegt jauna parauga pases, līdz ar to no 2024.gada 12.februāra uz pusi pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Esošā parauga pases Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt 2015.gadā. Personu apliecinošiem dokumentiem to lietošanas laikā aizsardzība pret viltošanu samazinās, tāpēc, lai mazinātu riskus, kas saistās ar viltotu dokumentu izmantošanu, personu apliecinošu dokumentu paraugs periodiski ir jāuzlabo, mainot dizainu un ieviešot jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu, izmaiņas pamato PMLP.

Jaunajos pasu paraugos būšot iekļauti "inovatīvi pretviltošanas risinājumi". Jaunā parauga pases būs biezākas - tajās no 34 uz 42 palielināts lapu skaits.

Valsts nodevas par pasu izsniegšanu pēdējo reizi tika noteiktas 2012.gadā. Kopš minētā laika vairāku valsts nodevas veidojošo pozīciju izmaksas ir gandrīz dubultojušās, cenu celšanu pamato PMLP. IeM rosinātie grozījumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu pieaugušajam bez atvieglojumiem desmit darba dienu laikā būs jāmaksā 60 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā.

Sākot no šī gada 1. novembra ceļošanai ārpus Šengenas zonas zemēm vairs nav derīgas tās pases, kas izsniegtas ar derīguma termiņu uz 50 gadiem. Pases vēl aizvien ir derīgas lietošanai Latvijā un Šengenas zonas valstīs.

Pases ar termiņu uz 50 gadiem izsniegtas kopumā aptuveni 60 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tomēr cilvēkiem, kas neplāno tālākus ceļojumus, pašlaik nav vajadzības savu pasi apmainīt, stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pasu nodaļas vecākā referente Drosma Ose.

Cilvēki, kuri vēlas ceļot ārpus Šengenas zonas robežām, var vērsties jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā ar lūgumu veikt pases maiņu, kā iemeslu minot to, ka pase vairs nav derīga ceļošanai. Pase tiks izgatavota 20 dienu laikā, paātrinātā kārtībā – piecu vai divu darbadienu laikā.

Citādāka situācija ir Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Šengenas zonas. Ārvalstīs dzīvojošajiem vajadzētu vērsties Latvijas vēstniecībā, lai lūgtu izsniegt jaunu pasi. «Jāskatās, ko saka konkrētās valsts likumdošana. Tomēr visi ar pasēm saistītie jautājumi ir risināmi, vēršoties vēstniecībā,» saka D. Ose.

Lietuvā no šodienas sākusi darboties tā dēvētā iespēju pase, kas cilvēkiem pēc vakcinācijas pret Covid-19, negatīva testa vai šīs slimības pārslimošanas ļauj izmantot dažādus ierobežojumu atvieglojumus.

Iespēja lejuplādēt šo dokumentu tika aktivizēta aizvadītajā nedēļas nogalē, un līdz pirmdienas rītam to jau bija izdarījuši mazliet vairāk par 100 000 cilvēkiem, savukārt tie, kuriem nav pieejas internetam, to varēs saņemt Lietuvas Reģistru centra klientu apkalpošanas vietās.

"Iespēju pases" īpašniekiem paredzēti karantīnas noteikumu atvieglojumi vairākās dzīves jomās - ar to var apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, bārus un sabiedriskās iekštelpas, piedalīties lielos pasākumos un atgriezties darbavietās. Tiesa gan, arī šajās situācijās būs jāievēro distancēšanās un citas drošības prasības.

Piemēram, pasākumos, kuros piedalās tikai "iespēju pases" īpašnieki, iekštelpās dalībnieku skaits drīkst sasniegt 500, bet brīvā dabā - 2000, tomēr rīkotājiem būs jāgādā, lai sēdvietas nav aizpildītas vairāk kā par 75%, jānodrošina biļešu tirdzniecība internetā vai dalībnieku reģistrācija un visiem dalībniekiem vecumā no sešiem gadiem jāvalkā maskas. Savukārt pirtīs un baseinos, kur atrodas tikai "iespēju pases" īpašnieki , kopējais apmeklētāju skaits nav ierobežots.

Lielbritānijas leiboristu valdība pieļāva lielu kļūdu, pēc Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās 2004.gadā atverot savas robežas viesstrādniekiem no jaunajām bloka dalībvalstīm, atzinis toreizējais iekšlietu ministrs Džeks Strovs.

Britu valdības lēmums neierobežot viesstrādnieku plūsmu no jaunajām dalībvalstīm bija «labi domāta politika, ko mēs salaidām grīstē», vēsta Daily Telegraph.

Toreizējā leiboristu valdība prognozēja, Lielbritānijā pēc ES paplašināšanās ieradīsies aptuveni 13 000 viesstrādnieku no jaunajām dalībvalstīm. Taču labākas dzīves meklējumos Apvienotajā Karalistē ieradās vairāk nekā viens miljons austrumeiropiešu, Lielbritānijai piedzīvojot vienu no lielākajiem imigrācijas viļņiem vēsturē.

ES atļautos darba tirgus ierobežojumus uz septiņiem gadiem izmantoja visas pārējās ES valstis, izņemot Zviedriju un Īriju.

«Viena no lielākajām kļūdām, kurā man bija dalība, bija [darba tirgus] ierobežojumu atcelšana Austrumeiropas valstīm, kā Polijai un Ungārijai, kas ES pievienojās 2004.gadā,» atzina Strovs.

Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) nolūks izveidot ērtu un pieejamu sistēmu tautas skaitīšanā ir atbalstāms, tomēr nav pietiekami izvērtēti riski, kā rezultātā personas dati varēja tikt izmantoti ļaunprātīgā nolūkā, norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Viņa skaidro, ka no malas, vērtējot izskatās, ka nav adekvāti novērtēti iespējamie riski un izvēlēti pareizie autorizācijas veidi. Te neesot runa par tehniska rakstura drošības problēmām, bet gan par kļūdu mehānismā, kā klients tiek identificēts.

«Jāpiezīmē, ka Lietuvā, kur arī pašlaik norisinās tautas skaitīšana, tiek piedāvāta līdzīga autorizācijas iespēja ar personas kodu un pases numuru,» stāsta S.Bāliņa.

Viņa atzīmē, ja Latvijā būtu jau attīstīta personas elektroniskās identitātes (EID) iespēja, to varētu izmantot kā galveno autorizācijas veidu tautas skaitīšanas procesā un šādām problēmām nevajadzētu rasties. Personas elektroniskā identitāte jau ir ieviesta Igaunijā un izmantota gan vēlēšanās, gan arī pašreiz notiekošajā tautas skaitīšanā.

Datu valsts inspekcija ir noteikusi pagaidu aizliegumu datu apstrādei Centrālas statistikas pārvaldes (CSB) vietnē www.Tautasskaitisana.lv līdz brīdim, kad personu ievadītie dati būs drošībā. Tāpēc šobrīd CSB piedāvā autorizēties tikai ar e-paraksta vai banku identifikatoriem.

CSP uzsver, ka šie ir droši identifikatori iedzīvotāju personības noteikšanā un nav pieejami nepiederošām personām, kā tas varētu būt ar personas pasu datiem. Līdz papildu risinājumu izstrādei, atbilstoši Datu valsts inspekcijas norādījumiem, nebūs iespējams aizpildīt elektroniski anketas, izmantojot personas kodu un pasu datus.

Jau vēstīrs, ka Datu valsts inspekcija brīdina, ka citas personas identifikatoru – personas datu, izmantošana, lai aizpildītu tautas skaitīšanas anketu internetā, bez pašas personas piekrišanas, ir administratīvi vai pat krimināli sodāma rīcība.

Datu valsts inspekcija, konstatējusi, ka informāciju, kura, aizpildot tautas skaitīšanas ir sniegta CSB, pēc tam ir iespējams skatīt, labot vai precizēt, Vietnē ievadot personas, kura informāciju CSB sniedza, personas kodu un pases numuru.

Lai gan Lietuvā jau nedēļu darbojas tā dēvētā iespēju pase, kas cilvēkiem pēc vakcinācijas pret Covid-19, negatīva testa vai šīs slimības pārslimošanas ļauj izmantot dažādus ierobežojumu atvieglojumus, tomēr kafejnīcu, restorānu un bāru īpašnieki atzīst, ka vismaz pagaidām tā nav palielinājusi apmeklētāju plūsmas.

"Iespēju pases" īpašniekiem paredzēti karantīnas noteikumu atvieglojumi vairākās dzīves jomās - ar to var apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, bārus un sabiedriskās iekštelpas, piedalīties lielos pasākumos un atgriezties darbavietās. Tiesa gan, arī šajās situācijās jāievēro distancēšanās un citas drošības prasības.

Kā izteicies Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas viceprezidents Ģedimins Balnis, kura vadītais uzņēmums "Amber Food" pārvalda vairāk nekā pussimtu restorānu un picēriju, apmeklētāju plūsma šīs nedēļas laikā tikpat kā nav pieaugusi.

"Ja atnāk trīs vai četri cilvēki, bieži gadās, ka vienam no viņiem "iespēju pases" nav, un visa kompānija dodas prom. Gadās, ka lietus laikā cilvēkiem nav kur palikt, tomēr viņi vienkārši aiziet, jo dažiem nav šīs pases," viņš stāstījis ziņu aģentūrai BNS. Balnis uzskata, ka būtu labāk, ja iekštelpās, nodrošinot distancēšanos, tiktu atļauts kopā sēdēt vismaz diviem cilvēkiem arī bez "iespēju pases".

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērn iedzīvotājiem izsniegusi kopskaitā 265.7 tūkstošus pasu, kas ir par aptuveni 36 % mazāk nekā gadu iepriekš, rāda Pārvaldes apkopotā statistika.

Šāds izsniegto pasu skaita sarukums skaidrojams ar to, ka 2008. gadā bija vērojama pastiprināta to personu interese, kas vēlējās saņemt jaunā parauga pases, kurās iekļauta mikroshēma ar lietotāja biometrijas datiem – sejas attēlu, pirkstu nospiedumiem un citu identifikācijai nepieciešamo informāciju.

Pērn šī iedzīvotāju aktivitāte mazinājusies un no vairāk nekā 265 tūkstošiem izdoto pasu tikai 5184 izsniegtas tādēļ, ka persona gribējusi iegūt jaunā parauga dokumentu. Lielākoties jaunas pases iedzīvotājiem izsniegtas tādēļ, ka iepriekšējais dokuments nav bijis derīgs ceļošanai (42 % gadījumu), tam beidzies derīguma termiņš (26 %) vai iepriekšējā pase nozaudēta vai nozagta (6 %).

Atbildību par datu drošību nes tā iestāde, kuras pārziņā ir atbilstošā sistēma, nevis Datu valsts inspekcija, raidījumā 900 sekundes atzīmēja datu drošības eksperts Māris Ruķers.

Tādos gadījumos, kā, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes Tautas skaitīšanā, par notikušo arī atbildība jānes pārzinim –valsts iestādei. Viņš skaidroja, ka pašai iestādei bija jāizvērtē riski. Tomēr Latvijā no valsts iestāžu puses pret Fizisko personu datu aizsardzības likumu esot visai formāla attieksme.

Eksperts arī norādīja, ka šobrīd vajadzētu uz problēmu paskatīties valstiskā līmenī, jo pagaidām tiekot dzīvots no skandāla līdz skandālam. Savukārt Datu valsts inspekcija jau gadiem stāstot, kādos gadīumos vajag iesniegt pases kopijas un kādos nē. Runājot par pēdējā laika notikumiem, viņš stāsta, ka inspekcijas reakcija bloķēt pieeju bijusi atbilstoša situācijai.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsludinājusi slēgtu iepirkumu konkurusu Pasu sagatavju izgatavošanai un piegādei, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē. Prognozētā līgumcena paredzēta 13,3 miljonu latu apmērā.

Kā Db.lv pastāstīja PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, paredzēts, ka no 2013. gada piecu gadu laikā pārvalde iepirks divus miljonus jaunu pasu grāmatiņu. Iepirkums paredzēts vairākās kārtās.

Jaunajās pasu grāmatiņās būšot uzlabota drošības sistēma. Tomēr tas nenozīmē, ka iedzīvotājiem vajadzēs mainīt vecās pases. Visas izniegtās pases būšot derīgas līdz to termiņu beigām, uzsvēra A. Rjabcevs. Plānots, ka jaunā parauga pasēm būs līdzīgs izskats kā tagad lietotajām.

Tāpat jaunu pasu ieviešana nenozīmē, ka Latvija gatavojas atteikties no elektroniskajām identifikācijas kartēm, kuras plāno ieviest nākamgad. Jaunās pases tiks izmantotas līdzās ID kartēm. Līdzīgu summu izmaksājušas arī 2007. gadā ieviestās pases.

Francijā no pirmdienas cilvēkiem, kas vēlas iekļūt restorānos un kafejnīcās un doties iekšzemes ceļojumos, nepieciešams uzrādīt "Covid pasi".

"Covid pase" jau kopš 21.jūlija ir nepieciešama, lai apmeklētu kinoteātrus, teātrus, muzejus un citas kultūras iestādes, bet no pirmdienas tā būs nepieciešama arī daudzās citās vietās.

Jauno prasību mērķis ir pamudināt vairāk cilvēku vakcinēties pret Covid-19 un palēnināt koronavīrusa izplatību. Pašreiz Francijā lielāko daļu Covid-19 gadījumu izraisa koronavīrusa delta paveids.

Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 36 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 54% no iedzīvotāju kopskaita.

"Covid pasi" Francijā var saņemt cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši Covid-19 testu un tā rezultāts bijis negatīvs.

ASV amatpersonas ir atklājušas shēmu, kas ļāva cilvēkiem krāpnieciskā veidā iegūt Ungārijas pases un ierasties ASV ar neīstu identitāti, un ASV tāpēc varētu izslēgt Ungārijas pilsoņus no vīzu režīma atcelšanas programmas (VWP), ceturtdien ziņoja ASV un Ungārijas mediji.

«Ievainojamība» Ungārijas pasu sistēmā ir novedusi pie «drošības pārkāpumiem», sacīja ASV amatpersonas, kuras tika citētas ASV laikraksta The Washington Post un Ungārijas vietnes Direkt36 kopīgā rakstā.

Saskaņā ar laikraksta iegūtu ASV Iekšzemes drošības ministrijas (DHS) dokumentu apmēram 700 cilvēku bija krāpnieciski ieguvuši autentiskas Ungārijas pases un pieņēmuši šo pasu sākotnējo īpašnieku identitāti.

«Ir acīmredzams risks, ka uz ASV dodas cilvēki, kuriem ir iemesls slēpt savu identitāti,» sacīja bijusī DHS amatpersona, kas citēta šajā rakstā.

DHS dokumentā teikts, ka vismaz 65 no šiem Ungārijas pasu ieguvējiem veiksmīgi iekļuvuši ASV. Neraugoties uz DHS mēģinājumiem atrast un izraidīt šos cilvēkus, pērnā gada oktobrī 30 no viņiem vēl nebija atrasti.

Dogecoin ir meme kriptovalūta, kas 2013. gadā aizsākās kā joks, galu galā sasniedza kopējo novērtējumu vairāk nekā 80 miljardu ASV dolāru apmērā un visu laiku augstāko vērtību (ATH) 0,7376 ASV dolāru apmērā. Kopš tā laika monētas vērtība ir samazinājusies par 91%.

Pamatojoties uz pašreizējo Dogecoin cenu 0,064$ par vienu žetonu, hipotētiska 1$ mērķa cena nozīmē peļņu gandrīz 15 reižu apmērā. Vai tas vispār ir iespējams? Aplūkosim sīkāk, kāpēc Dogecoin turētājiem vajadzētu nopietni pārskatīt savas cerības. Tāpat pastāstīsim vairāk par labākajām jaunajām Dogecoin alternatīvām – Wall Street Memes un Chimpzee.

Dogecoin cenas vēsture

Pirms iedziļināties Dogecoin cenu prognozē, ir vērts ielūkoties galvenajos Dogecoin cenas vēstures punktos:

• Dogecoin sākotnēji tika izveidots kā joks, pamatojoties uz "doge meme”.

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi no nākamās nedēļas atvieglot virkni līdzšinējo karantīnas ierobežojumu attiecībā uz cilvēku pulcēšanos, veikalu, kafejnīcu un baseinu darbību.

Jaunas priekšrocības noteiktas arī tā dēvētās iespēju pases īpašniekiem - cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, vakcinēti vai saņēmuši negatīvus testa rezultātus pēdējās diennakts laikā. Šāds dokuments, kā jau ziņots, Lietuvā arī stāsies spēkā pirmdien, 24.maijā.

Brīvdabas pasākumos turpmāk būs ļauts piedalīties līdz 300 cilvēkiem, bet iekštelpās - līdz 150 skatītājiem, aizpildot ne vairāk par 30% no kopējā sēdvietu skaita, savukārt gadījumā, ja pasākumā piedalās tikai "iespēju pases" īpašnieki, brīvā dabā dalībnieku skaits drīkstēs sasniegt 2000, bet attiecībā uz pasākumiem iekštelpās lēmums vēl tiks pieņemts. Dabas takās, zooloģisko un botānisko dārzu āra teritorijā būs atļautas ekskursijas ar gidu grupās līdz 25 cilvēkiem ar iepriekšēju dalībnieku reģistrāciju.

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi no sestdienas apturēt nacionālā Covid-19 sertifikāta jeb "iespēju pases" darbību, vienlaikus ieviešot citus ierobežojumus.

Kā pēc valdības sēdes uzsvēruši ministri, "iespēju pase" netiek atcelta pilnībā un valdība to joprojām patur savā risinājumu arsenālā. Tomēr premjerministre Ingrīda Šimonīte izteikusi cerību, ka šā dokumenta darbību vairs nenāksies atjaunot.

Viņa arī atgādinājusi, ka sertifikāta ieviešana pērn ļāva uzņēmumiem pēc karantīnas atsākt darbu, bet vēlāk, saslimstībai atkal pieaugot, deva iespēju darbu neapturēt, kā arī pamudināja daļu cilvēku vakcinēties pret Covid-19.

Kā norādījis veselības ministrs Arūns Duļķis, lēmums par "iespēju pases" darbības apturēšanu pieņemts, jo mainījusies epidemioloģiskā situācija.

"Izplatoties daudz lipīgākajam koronavīrusa omikrona paveidam, risks inficēties joprojām pastāv gan nevakcinētām, gan pilnībā vakcinētām vai pārslimojušām personām, tāpēc "iespēju pases" loma sabiedrības pasargāšanā un Covid-19 izplatības riska mazināšanā būtiski sarukusi," teikts lēmuma pavaddokumentā.

Lietuvas valdība nākamnedēļ plāno pieņemt lēmumu par nacionālā Covid-19 sertifikāta jeb "iespēju pases" darbības apturēšanu, piektdien paziņoja premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Pēc viņas sacītā, šādu lēmumu iecerēts pieņemt valdības sēdē trešdien.

"Varu pateikt, ka valdībai jau vairākas nedēļas ir plāns apturēt "iespēju pases" darbību, vienkārši šo nedēļu laikā tika saskaņoti operacionālās vadības risinājumi, notika apspriešanās ar biznesu. Es domāju, ka lēmumu par "iespēju pases" apturēšanu valdība pieņems nākamtrešdien," Varēnas rajonā apmeklējot robežsardzes posteni pie robežas ar Baltkrieviju, žurnālistiem teica Šimonīte.

Tā kā Lietuvā pēdējā laikā strauji pieaug inficēšanās ar Covid-19 omikrona paveidu, taču slimības gaita lielākoties ir viegla, nepieciešamība pēc "iespēju pases" aizvien vairāk tiek apšaubīta. Turklāt veselības ministrs Arūns Duļķis apstiprinājis kārtību, kas ļauj ar Covid-19 inficētajiem, kuriem slimības gaita norit bez simptomiem, ierasties darbā, ja viņi strādā vitāli svarīgās nozarēs, kurās trūkst darbinieku.