Atbildību par datu drošību nes tā iestāde, kuras pārziņā ir atbilstošā sistēma, nevis Datu valsts inspekcija, raidījumā 900 sekundes atzīmēja datu drošības eksperts Māris Ruķers.
Tādos gadījumos, kā, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes Tautas skaitīšanā, par notikušo arī atbildība jānes pārzinim –valsts iestādei. Viņš skaidroja, ka pašai iestādei bija jāizvērtē riski. Tomēr Latvijā no valsts iestāžu puses pret Fizisko personu datu aizsardzības likumu esot visai formāla attieksme.
Eksperts arī norādīja, ka šobrīd vajadzētu uz problēmu paskatīties valstiskā līmenī, jo pagaidām tiekot dzīvots no skandāla līdz skandālam. Savukārt Datu valsts inspekcija jau gadiem stāstot, kādos gadīumos vajag iesniegt pases kopijas un kādos nē. Runājot par pēdējā laika notikumiem, viņš stāsta, ka inspekcijas reakcija bloķēt pieeju bijusi atbilstoša situācijai.
Datu valsts inspekcija esot uzraugoša iestāde, un tai nevajadzētu izdomāt jaunus likumus, taču tā varētu arī kaut ko ieteikt, lai uzlabotu sistēmu kopumā. Savukārt iestāžu vadītājiem būtu jāpaskatās, kas notiek ar viņu datu bāzēm, kā arī vai audits uznēmumā ir veikts atbilstoši, vai tikai formāli.
Eksperts arī piebilda, ka pases kopijas vajag iesniegt bankā, savukārt, slēdzot ceļojumu līgumu, gan neesot vajadzīga pases kopija. Igaunijā laiku atpakaļ esot ieviestas identifikācijas apiecības.
Kā jau Db vēstīja: vairāku desmitu tūkstošu personu dati, kas bija autorizējušies tautas skaitīšanai internetā, ilgstoši bija pieejami trešajām personām. Viss, kas bija nepieciešams – cilvēka, par kuru vēlas iegūt datus, personas kods un pases numurs. Patlaban internetā autorizēties var izmantojot e – parakstu vai internetbanku.
Saukārt līdz šim, aizpildot gada ienākuma deklarāciju EDS un ievadot personas kodu, bija iespēja automātiski redzēt personas vārdu, uzvārdu un dzīves vietu no Valsts iedzīvotāju reģistra, tāda veidā atvieglojot deklarācijas aizpildīšanu un saistību izpildi. VID strādāja pie tā, lai saistību izpilde ar valsti būtu pēc iespējas ērtāka un prasītu mazāk laika, tādēļ EDS tika radīta iespēja automatizēti redzēt vārdu, uzvārdu un dzīves vietu, ievadot personas kodu, norādīts VID informācijā.
Datu valsts inspekcija uzskata, ka šāda veida automatizēta personas datu atspoguļošana, ievadot personas kodu, ir pārkāpums.