Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.
Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.
Uzņēmēji ļoti piesardzīgi
Saskaņā ar "Eurostat" datiem, 2018. gadā mūsu valstī mākoņpakalpojumus izmantoja 14,5% no visiem uzņēmumiem, kamēr, piemēram, līdervalstī Somijā savus datus ārpakalpojuma sniedzējiem uzticējuši aptuveni 65% biznesu. Igaunijā mākoņservisus izmanto aptuveni trešā daļa uzņēmumu, Lietuvā – teju katra ceturtā firma un vidēji ES – aptuveni 26%. Arī izaugsmes ziņā jūtami atpaliekam. Globāli mākoņpakalpojumu tirgus aug par 20–25% gadā, kamēr Latvijā vien par 10–15%. "Mūsu biznesa vidē valda lielāka piesardzība, un tam ir vairāki iemesli. Uzņēmēji joprojām uzskata, ka uzturēt savus serverus ir lētāk un drošāk, un viņus ir grūti pārliecināt, jo pat desmitgadi pēc šīs tehnoloģijas iepazīšanas daudziem joprojām pietrūkst informācijas par mākoņpakalpojumu priekšrocībām. Daudziem nav pārliecības, ka pakalpojums atbildīs biznesa prasībām. Lielāku uzņēmumu pārstāvji mēdz domāt, ka datu centriem nav pietiekamas kapacitātes, bet mazākie baidās, ka pakalpojums būs dārgs. Turklāt daudzos uzņēmumos IT infrastruktūru joprojām uzskata par kapitālieguldījumu jeb CAPEX, kam novirza pamatīgu naudas summu reizi vairākos gados, nevis maksā ik mēnesi," populārākos kavēkļus pāriešanai uz mākoņpakalpojumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" uzskaita "Tet" Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga. Viņš novērojis, ka daļa uzņēmēju no mākoņpakalpojumiem izvairās arī tādēļ, ka nav pārliecināti, vai visām programmām ir spēkā licences. Ja kādai beidzies derīguma termiņš vai uzņēmumā tiek izmantota nelegāla programmatūra, mākoņservisa sniedzējs to uzreiz redzēs.
Kopumā situācija tomēr uzlabojas. Pēdējo 2–3 gadu laikā uzticība datu glabāšanai ārpusē ir pieaugusi, un tam ir vairāki iemesli. Uzņēmumi vēlas elastīgi reaģēt uz situāciju tirgū un pielāgot tai izmaksas. Tieši to arī piedāvā mākoņpakalpojumi, jo tajos klientam jāmaksā tikai par izmantoto servera vietu.
Maksā par izmantoto
"Tāpat kā citas modernās tehnoloģijas, arī serveri attīstās ļoti ātri. Būtībā trīs gadu laikā jauns serveris kļūst morāli novecojis un tas jāaizstāj ar jaunu, lai atbilstu gan jaudas prasībām, gan tērētu mazāk elektrības. Piemēram, "Facebook" maina serverus ik pēc desmit mēnešiem, jo serveru IT jaudas attiecība pret elektrības patēriņu vairs nav optimāla, tāpēc izdevīgāk ir iegādāties jaudīgākus. Turklāt, pērkot jaunu serveri, jāraugās nākotnē. Ir neprātīgi iegādāties tikai šodienas vajadzībām atbilstošu kapacitāti. Pēc neilga laika ar to var būt par maz, un tad būs grūti paskaidrot vadībai, kādēļ atkal jāiegulda nauda infrastruktūrā. Šī iemesla dēļ uzņēmumi parasti nopērk krietni jaudīgāku serveri, nekā nepieciešams, un pāris gadus neizmanto visu tā jaudu, tādējādi pārmaksājot," skaidro M. Sperga.
Mākoņpakalpojumu lietotājiem viss ir vienkāršāk. Tie palielina jaudu un vietu serverī tieši tad, kad tas nepieciešams. Šādi izmaksas par infrastruktūras izmantošanu izdodas samazināt par aptuveni trešdaļu, kā arī nav jādomā par sava servera parka atjaunošanu, jo to dara pakalpojuma sniedzējs. Elastība īpaši svarīga ir interneta veikaliem un uzņēmumiem ar sezonālu specifiku, jo tiem raksturīgs viļņveidīgs noslogojums. Izpārdošanu vai aktīvās sezonas laikā apmeklējums strauji pieaug, un pašu serveris ar to var netikt galā.
"Gan jau katrs ir piedzīvojis brīdi, kad pakalpojumu sniedzēja lapa uzkaras, jo nespēj tikt galā ar pieaugušo pieprasījumu. Tā rezultātā daudzi potenciālie pircēji var palikt bez pirkuma, bet pārdevējs – bez cerētajiem ienākumiem. Piemēram, tā dēvētās Melnās piektdienas izpārdošanās daudzās vietnēs apmeklētāju skaits desmitkāršojas. Uzturēt maksimālai kapacitātei piemērotu serveri un ikdienā izmantot desmito daļu tā jaudas ir izšķērdība. Savukārt mākoņskaitļošana sniedz iespēju tieši izpārdošanas dienās palielināt jaudu, lai lapa darbotos bez aizķeršanās," ārpakalpojuma plusus uzskaita "Tet" Datu centru biznesa attīstības vadītājs.
Ne stunda bezsaistē
Pastiprinoties kiberdrošības draudiem, aizvien lielāku lomu iegūst spēja aizsargāt datus un pašu infrastruktūru. Kritiski svarīgi tas ir uzņēmumiem, kuri nevar atļauties nonākt bezsaistē pat uz pāris stundām, jo tas nozīmē milzīgus zaudējumus. "Viens mūsu klients, kas uztur interneta veikalu, bija aprēķinājis, ka serveru dīkstāves stunda viņam izmaksā ap 70 tūkstošiem eiro. Šādā situācijā jāveido sistēma, kas ir pasargāta pret šādu apdraudējumu. Viens no optimālajiem risinājumiem ir veidot hibrīdos mākoņus. Tas nozīmē, ka klienta esošā IT infrastruktūra ir savienota ar mākoni un ļauj dinamiski palielināt jaudas mākonī, kad ar savējām ir par maz. Arvien lielāku popularitāti iegūst arī avārijas atjaunošanas pakalpojums (Disaster Recovery as a Service), kas dod iespēju esošo serveru avārijas gadījumā operatīvi atjaunot darbību," stāsta datu centra speciālists.
Jaunā "TetCloud" platforma darbojas no 1. janvāra un ir jaudīgākā mākoņu skaitļošanas platforma Latvijā. Tā klientiem nodrošina ātrumu gan pie nepieciešamo resursu saņemšanas, izmantojot pilnu pašapkalpošanās funkcionalitāti (PayAsYouGo), gan apstrādājot klientu biznesa datus. "Cloud" infrastruktūrā izmantoti jaunākās paaudzes "Intel (Cascade Lake) Xeon Gold" procesori un jaudīgākas datu glabātuves tehnoloģijas – "NVMe SSD" diski. Šis ir jau ceturtais uzņēmuma uzbūvētais mākonis 10 gadu laikā un pirmais, ko "Tet" eksperti ir konstruējuši, nepiesaistot ārējos integratorus, sākot no tehnisko prasību izstrādes un portāla dizaina un beidzot ar ieviešanu.
Tas izvietots vienīgajā "TIERIII Facility" (Uptime Institute ASV) sertificētajā datu centrā Latvijā un kopā ar PCI DSS Level1 maksājumu karšu apstrādes drošības sertifikātu tiek uzskatīts par drošāko visā Ziemeļeiropā. Pateicoties šim sertifikātam, finanšu iestādes, e-komercijas uzņēmumi, kā arī jebkurš uzņēmums, kam ir svarīgi savi biznesa dati, var izvietot savu infrastruktūru "Tet" datu centros un nodot to "Tet" uzturēšanā, zinot, ka uzņēmums atbilst labākajam drošības standartam. PCI DSS sertifikāts tiek atjaunots katru gadu, un tā piešķiršanai tiek veiktas nopietnas pārbaudes, tai skaitā arī ielaušanās testi.
Nepietiek apjozt žogu
Svarīgs faktors ir aizsardzība pret uzbrukumiem, un izpratne par to gadu gaitā ir mainījusies. Agrāk bija populāra tā dēvētā perimetra aizsardzība, jo IT speciālisti ticēja, ka pietiek aizsargāt uzņēmuma teritoriju. Taču savienotajā pasaulē ar milzīgo iekārtu skaitu (18,2 miljardi 2019. gadā pasaulē) situācija ir dramatiski mainījusies, un tehnoloģijas gan dod ieguvumus, gan rada riskus.
Viens no piemēriem ir Getvikas lidostas piedzīvotais dronu uzbrukums 2018. gada nogalē, kad tika atcelti vairāk par 1000 reisu un kas ietekmēja 140 000 ceļotāju plānus. Lidostas perimetrs bija aizsargāts, bet droni lidoja virs sienām un apsardzes, nebija noķerami un radīja milzīgu haosu lidostā.
Pašlaik tradicionālo perimetra aizsardzību ir nomainījis "Zero trust" modelis. Tas atšķirībā no klasiskā modeļa neuzticas lietotājiem ne perimetra iekšienē, ne ārienē, bet pārbauda un autorizē ikvienu pieprasījumu pieslēgties uzņēmuma IT sistēmai. Mākoņu loma neatlaidīgi pieaug, un IDC tirgus pētījumā tiek prognozēts, ka 2022. gadā no visiem IT izdevumiem mākoņpakalpojumi veidos 40%, bet 2028. gadā – 80%. Tirgus pētījumu centrs "Gartner" lēš, ka infrastruktūras kā pakalpojuma (IaaS) globālais tirgus būs izaudzis no 49,1 miljarda ASV dolāru šogad līdz 76,6 miljardiem 2022. gadā, bet platforma kā pakalpojums (PaaS) šajā pat laika posmā izaugs no 23 miljardiem līdz 31,8 miljardiem ASV dolāru. Lai turētos kopsolī ar pasauli, pat piesardzīgajiem Latvijas uzņēmumiem nāksies pieķerties pie mākoņa. Labāk to izdarīt laikus uz sev izdevīgākiem nosacījumiem.
Raksts tapis sadarbībā ar