Mājokļu programma kopumā situāciju neatrisina, jo kredīta ņēmējs parastajā kārtībā faktiski nevarētu atļauties šādu aizņēmumu, vērtē eksperti , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Valdības atbalstītais papildu finansējums pirmā mājokļa programmai viena miljona apmērā ļaus vēl aptuveni 700 ģimenēm saņemt galvojumu un iegadāties mājokli. Arī kopumā darījumiem ar kredītiem ir tendence augt.
Pirmā mājokļa programmu īsteno akciju sabiedrība attīstības finanšu institūcija Altum. Tās valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko DB stāsta, ka programma risina problēmu, ar ko komercbankā saskaras ikviens hipotekārā kredīta ņēmējs mājoklim – ar pirmo iemaksu. Nekustamā īpašuma eksperti gan DB pauž viedokli, ka programma nav kopējās situācijas glābšanas riņķis.
Nevar atļauties
«Ļaujam ģimenēm atkarībā no bērnu skaita saņemt galvojumu, kas samazina līdzekļu apjomu pirmajai iemaksai, jo šos līdzekļus kreditē banka uz mūsu piešķirtā galvojuma pamata. Ja, piemēram, ģimene vēlas pirkt dzīvokli par 100 tūkst. eiro, nepieciešami pašu līdzekļi pirmajai iemaksai, piemēram, 30 tūkst. eiro.
Šajā gadījumā, ja ir divi bērni, saņemot 20 tūkst. eiro galvojumu, pašu uzkrātos līdzekļus vajag tikai 10 tūkst. eiro, bet pārējo var saņemt kā aizdevumu un uzreiz dzīvot par kredītlīdzekļiem nopirktajā dzīvoklī, nevis būt īrniekam un krāt,» programmas būtību skaidro R. Paņko.
«Kāpēc neizdodas sakrāt nepieciešamo summu pirmajai iemaksai? Acīmredzot tomēr kaut kas nav kārtībā ar mājsaimniecību maksātspēju, finanšu plānošanu un ieņēmumiem,» uzskata Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.
Viņš nenoliedz, ka programma var palīdzēt, un bankas ir tikai ieguvējas ar papildu garantu, taču pēc A. Šmita domām finanšu disciplīna ir jāmācās. «Programma kopumā situāciju neatrisina, jo kredīta ņēmējs parastajā kārtībā faktiski nevarētu atļauties šādu aizņēmumu,» rezumē A. Šmits.
Visu rakstu Miljons «rozā briļļu» programmai lasiet 9. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.