Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iespējams, varētu tikt noteikts, ka jebkuras izmaksas par hipotekārā kredīta nodrošinājuma pārvērtēšanu līguma darbības laikā pēc kredīta devēja iniciatīvas, nedrīkst tikt piemērotas patērētājam.
To paredz Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/Lc)izstrādātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kurus šīs partijas Saeimas frakcija iesniegusi izskatīšanai parlamentā.
LPP/Lc darba grupa ierosinājusi veikt arī grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai ļautu pašvaldībām izņēmuma gadījumos sniegt atmaksājamu sociālu atbalstu īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušām ģimenēm, kas ir ņēmušas hipotekāro kredītu vienīgā mājokļa iegādei, kā arī grozījumus Maksātnespējas likumā, kas pagarinātu to laika periodu, kurā personai tiek dotas tiesības atjaunot savu maksātspēju, kas komercbankām radītu papildus motivāciju strādājot ar klientiem rast risinājumus, nevis izmest tos uz ielas.
Šodien, partijas LPP/Lc izveidotās darba grupas sēde, kurai jāizstrādā priekšlikumi kredītņēmēju atbalstam. Tikšanās laikā apspriesti piedāvājumi valdībai un komercbankām, kā risināt privātpersonu ņemto kredītu atmaksāšanā radušās problēmas.
Izvērtējot LPP/Lc līdzpriekšsēdētāja Aināra Šlesera priekšlikumu noteikt 3 gadu moratoriju to ģimeņu izlikšanai no dzīvesvietas, kurām radušās problēmas kredītu atmaksāšanā un tā ir vienīgā dzīvesvieta, secināts, ka galvenais uzdevums šobrīd ir rast risinājumus, lai tā saucamie sliktie kredīti nepārvērstos cilvēku izlikšanā uz ielas.
Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB)valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis atzīst, ka bankām pastāv iespējas īstenot tikai peļņas orientētu stratēģiju, kas ir vērsta uz to, lai samazinātu riskus bankai, pārņemtu mājokli bankas īpašumā, lai pēc ekonomiskās situācijas uzlabošanās to atkal pārdotu un nopelnītu vēlreiz.
Savukārt LHZB rīcība esot vērsta galvenokārt uz to, lai banka un klients uzņemtos solidāru risku un zaudējumus, nevis visu uzliktu tikai uz bankas vai tikai uz klienta pleciem. Piemēram, bankas izveidota nekustamo īpašumu apsaimniekošanas aģentūra pārņem mājokli savā īpašumā, nodrošina ģimenes iespējas šo dzīvokli īrēt uz noteiktu termiņu – 3 līdz 5 gadiem, saglabājot pirmpirkuma tiesības uz īpašuma iegādi pēc ģimenes materiālā stāvokļa uzlabošanās.
Savukārt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš šodien intervijā Latvijas radio atzina, ka hipotekāro kredītņēmēju aizsardzībai tiks radīts īpašs likums, kurš darbotos noteiktu laiku: vienu līdz divus gadus.
Savu teikto viņš pamatoja ar to, ka nebūtu lietderīgi izdarīt grozījumus vairākos likumos un pēc kāda laika tos atkal grozīt. Ideja ir palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem ir viens hipotekārais kredīts sava mājokļa iegādei un situācijā, kad samazinājies atalgojums vai cilvēks zaudējis darbu, skaidroja G. Bērziņš. Viņš atzina, ka šādā gadījumā kredītņēmējs dodas uz banku, kas izsniegusi kredītu un vienojas par maksājamu grafika izmaiņām, turklāt bez jebkādām soda sankcijām no kredīta devēju — banku puses. Ministrs skaidroja, ka ir pētīta citu valstu pieredze kā rīkoties šādā situācijās. Tiesa. G. Bērziņš atzina, ka šobrīd nav skaidrs, kas notiks, ja kredītņēmējs nespēs pildīt kredītsaistības pēc samazinātiem maksājumiem un pēc šī termiņa beigām.
Ministrs pieļāva, ka viena no iespējām būtu attiecīgo īpašumu pārņemt valsts pārziņa, taču par to vēl tikšot diskutēts. h