Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Interneta gigants Google, atzīmējot Čārlza Darvina ekspedīcijas 178. gadadienu, savu pakalpojumu Street View papildinājis ar iespēju virtuāli izstaigāt Galapagu salas, kuras apmeklējot, ievērojamajam angļu zinātniekam radās idejas par evolūcijas teoriju.

Projekts veidots, sadarbojoties Google, Galapagu salu nacionālajam parkam un Darvina fondam. Google salas fotografēšanai veltīja desmit dienas maijā. Pakalpojuma lietotāji tādējādi varēs virtuāli apmeklēt vulkānu, nirt kopā ar jūras lauvām, pētīt bruņurupučus, iguānas u. c. dzīvniekus.

Vienlaikus ar uzņemtajām fotogrāfijām Google iecerējusi atbalstīt pētījumu, kura ietvaros tiek apkopota informācija par vides aizsardzību, dzīvnieku migrācijas veidiem un tūrisma ietekmi uz salām.

Google sadarbībā ar jau minētajām organizācijām izveidojusi projektu Darwin for a Day, kura ietvaros interesenti tiek aicināti virtuāli doties Č. Darvina pēdās – pētīt Galapagu salas, kā arī to floru un faunu.

TV3 raidījuma «Superbingo» laikā svētdien tika paziņoti pirmie uzvarētāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā.

Jūlija mēneša izlozes galveno balvu jeb 10 000 eiro saņēma 12.jūlijā reģistrēts čeks ar numuru 4519024. Laimētāja telefona numura pēdējie četri cipari ir 1651.

Ar pilnu laimētāju sarakstu var iepazīties mājaslapā «www.cekuloterija.lv».

Čeku loterijas jūlija izlozē piedalījās 1 731 070 attaisnojuma dokumenti - čeki, kvītis, biļetes.

Bez galvenās balvas svētdien arī tika paziņoti trīs naudas balvu 5000 eiro vērtībā, 50 naudas balvu 100 eiro vērtībā, kā arī 72 Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvu, kuru vidū ir dāvanu kartes, pakalpojumi un dažādas praktiski noderīgas lietas, ieguvēji.

VID skaidroja, ka uzvarētājus jau iepriekš automātiski izvēlēja dators un raidījuma «Superbingo» laikā ierakstā tika parādīta visu laimestu ieguvēju tālruņu numuru daļa. Pēc raidījuma uzvarētāji saņems SMS ar paziņojumu par laimestu.

Svētdien, šā gada 9. februārī, TV3 raidījuma "SuperBingo" laikā septīto reizi paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās "Čeku loterijas" naudas balvu un papildu balvu laimētāji par janvāra mēnesī reģistrētajiem čekiem. Nākamsvētdien, 16. februārī, kļūs zināmi tie čeku loterijas dalībnieki, kuru reģistrētie čeki būs bijuši īpaši veiksmīgi un uzvarējuši 2019. gada izlozē.

Čeku loterija turpinās arī šogad un joprojām ikviens tajā var piedalīties, reģistrējot čeku vismaz 5 eiro vērtībā un laimējot naudas balvas vai praktiskas papildu balvas, informē VID.

No septītajai "Čeku loterijas" izlozei reģistrētajiem 1 292 803 attaisnojuma dokumentiem izlozētas 54 naudas balvas, kā arī 41 papildu balva, ko sarūpējuši 10 uzņēmumi – VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki.

Tiem čeku loterijas dalībniekiem, kuru reģistrētais čeks ir laimējis kādu no mēneša naudas balvām vai Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvām, ir jāpiesakās VID klātienē vai elektroniski (Elektroniskās deklarēšanas sistēmā) 30 dienu laikā no izlozes rezultātu publicēšanas dienas, tas ir, līdz 2020.gada 10. martam (ieskaitot).

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve pārbūve" pieteiktie objekti.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti tiks paziņoti 2023.gada 7.martā konkursa Gala ceremonijā.

Balvas pretendentus nominācijā Restaurācija skatieties galerijā!

Balvas pretendentus nominācijā Jauna sabiedriskā ēka skatieties šeit.

Balvas 2022 pretendenti nominācijā Koka būve skatieties šeit.

Balvas pretendentus nominācijā Ražotne skatieties šeit.

Paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās čeku loterijas gada izlozes lielo naudas balvu ieguvēji.

No 56 čekiem, kas piedalījās gada izlozē, noskaidrots 10 000 eiro ieguvējs, kā arī vēl deviņi laimīgie, kuri savā bankas kontā saņems kādu no četrām 5000 eiro naudas balvām un piecām naudas balvām 1000 eiro vērtībā.

Čeku loterijas dati liecina, ka lielās balvas – 10 000 eiro ieguvējs periodā no 2019.gada jūlija līdz decembrim čeku loterijā reģistrējis 68 attaisnojuma dokumentus, taču uzvarējis ar kvīti, kas izsniegta jūlija mēnesī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Jūlijā 10 000 eiro laimētājs čeku loterijai reģistrējis divus dokumentus, no kuriem viens dokuments, kā zināms pēc 16.februāra izlozes, ir arī 2019.gada čeku loterijas gada izlozes uzvarētājs.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Teritorijas labiekārtojums" pieteiktie objekti.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas svinīgajā ceremonijā paziņoti balvas ieguvēji sešās kategorijās - uzņēmumi un cilvēki, kuri Baltijā īstenojuši ilgstpējīgus un inovatīvus risinājumus.

Uzvarētāju vidū ir Latvijas uzņēmums AS Augstprieguma tīkls, jaunuzņēmums Puroceans Technology, kā arī ilgstpējas vēstnese Jana Trapāne.

Latvijas jaunzņēmums Puroceans Technology saņēma galveno balvu kategorijā Klimata inovācijas par sevis izstrādāto tehnoloģiju, kas izmanto gaisa burbuļus, lai efektīvi attīrītu naftas un plastmasas atkritumus no jūras dzelmes. Žūrija izcēla risinājuma unikalitāti, risinot jūras piesārņojumu saudzīgā un videi draudzīgā veidā.

Sociālo iniciatīvu kategorijā, kas izceļ sasniegumus un projektus, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības labklājību, galveno balvu ieguva Latvijas uzņēmums Augstsprieguma tīkls par lomu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā. Viņu atbalsts ne tikai palīdzēja pārvarēt krīzes situāciju, bet arī rada precedentu ilgtspējīgiem un uz sadarbību vērstiem centieniem enerģētikas infrastruktūras attīstībā sarežģītos apstākļos.

Par spīti augstam profesionālo sasniegumu līmenim, nākamo gadu Latvijas teātri prognozē finansiāli saspringtāku.

2013.gadā kopējais dotācijas apjoms valsts teātriem nesaruks, sola Kultūras ministrija, norādot, ka bāzes finansējums ir pat lielāks nekā pērn – no 3,7 milj.Ls tas pieaudzis līdz 3,8 milj.Ls. Tomēr pērn papildus tika piešķirti vēl 600 tūkstoši latu, tātad arī šogad atliek cerēt uz budžeta grozījumiem vai savilkt jostas. Izmaksas ir augušas, bet skatītāju pirktspēja – nē, norāda teātru administrācija. Nominācija teātra balvai ļauj cerēt uz zināmu finansiālu atbalstu nākamajā gadā, taču vērtēšana ir samērā subjektīva lieta, tāpēc teātru direktori uzskata – kvalitātes uzstādījumi un panākumi netiek motivēti.

Ministru kabinets otrdien nolēma piešķirt naudas balvu Latvijas labākajai tenisistei Aļonai Ostapenko par izcīnīto pirmo vietu Francijas atklātajā čempionātā tenisā sieviešu vienspēlēs, iegūstot augstākā līmeņa starptautisko tenisa sacensību (Grand Slam) uzvarētājas titulu.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), līdz šim vēl nevienam Latvijas sportistam profesionālajā tenisā nebija izdevies vienspēlēs iegūt Grand Slam uzvarētāja titulu. Ostapenko uzvaru French Open atspoguļoja mediji daudzās pasaules valstīs, turklāt finālspēles TV auditorija visā pasaulē bija vismaz 500 miljoni skatītāju. Šis sasniegums ir atzīstams par izcilāko sasniegumu Latvijas tenisa vēsturē, kā arī par vienu no izcilākajiem sasniegumiem Latvijas sporta vēsturē kopumā.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Taču Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvas apmēru patlaban neparedz naudas balvas piešķiršanu par uzvaru Grand Slam sacīkstēs.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve - jaunbūve" pieteiktie objekti.

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti tiks paziņoti 2023.gada 7.martā konkursa Gala ceremonijā.

Balvas pretendentus nominācijā Jauna dzīvojamā ēka skatieties galerijā!

Balvas pretendentus nominācijā Jauna sabiedriskā ēka skatieties šeit.

Balvas 2022 pretendenti nominācijā Koka būve skatieties šeit.

Balvas pretendentus nominācijā Ražotne skatieties šeit.

Paziņoti atlases žūrijas izraudzītie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti. Šogad par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā turpinās sacensties 9 darbi. Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiks nodota fināla žūrijas rokās, kura izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Labākie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 darbi tiks paziņoti 18. maijā svinīgā apbalvošanas ceremonijā K.K. fon Stricka villas dārzā.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursam tika pieteikti 46 darbi, to vidū gan sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātmājas, gan arī ar arhitektūru saistīti notikumi.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti - raksta galerijā!

«Gada balvai iesniegtajos objektos iezīmējas divas svarīgas tendences Latvijas arhitektūras ainavā. Pirmkārt, projekti, kas saistīti ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tālāku attīstīšanu, ir konkurētspējīgi arhitektūras piemēri Eiropas kontekstā. Ir vērojama pieaugoša konceptuāla interese un iejūtība pret esošo ēku substanci. Savukārt jaunbūvēs, kurām ne tikai jāveic vērtīgs pienesums sabiedrībai, jārespektē vietas un laika konteksts, bet arī jārada jauna forma, nereti rodas priekšstats par skaidras arhitektūras valodas un domas tīrības trūkumu. Pašvaldību projektos vērojama augsta mērķtiecība projekta sākumā, taču nepieciešamākais uzlabojums būtu jauni kvalitātes kontroles mehānismi projekta izstrādes un būvniecības procesā,» komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 atlases žūrijas pārstāve Dagnija Smilga.

Hipotēku banka jau ceturto gadu pēc kārtas izsludinājusi biznesa projektu konkursu Lec biznesā!

Konkursā var piedalīties jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuriem ir biznesa ideja un uzņēmība to īstenot. Konkursā iespējams iegūt vērtīgas balvas – biznesa mentoru palīdzību un naudas balvas.

Lai piedalītos konkursā, jaunietim vai jauniešu grupai līdz 4.novembrim jāsagatavo biznesa idejas apraksts. 28.novembrī tiks paziņoti tie, kas būs iekļuvuši konkursa otrajā kārtā. Otrās kārtas dalībnieki tiks aicināti trīs nedēļu laikā līdz 19.novembrim sagatavot biznesa plānu, ko palīdzēs sagatavot Hipotēku bankas darbinieki.

Konkursa 30 uzvarētājiem tiks piesaistīts mentors jeb pieredzējis uzņēmējs, kurš palīdzēs jaunajam cilvēkam uzsākt reālu uzņēmējdarbību. Piecu labāko biznesa plānu autori saņems naudas balvas 1000 latu apmērā, nākamie pieci – naudas balvas 500 latu apmērā. Konkursa balvas saņems tie jaunieši, kuri ar savu biznesa plānu piedalīsies Starta programmā un realizēs ideju dzīvē.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības centrā "Domina Shopping", kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 270 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Igaunijas un Somijas.

Pasākumu organizē izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās.

Kategorijā "SMU biznesa potenciāls" vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Valmieras Valsts tehnikuma skolēnu SMU "E-Crot", kuru izstrādātie elektroniskie identifikatori palīdz automatizēti apkopot datus par mājlopiem. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU "PLASTL" no Cēsu Valsts ģimnāzijas, kas pēc pasūtījuma rada telpiskus objektus, veidotus ar 3D printeri.

Apbalvošanas ceremonijā Mālpils muižā pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa "Sējējs 2024" laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji.

Konkursa "Sējējs" laureātus sveica un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zemkopība un lauksaimniecība ir mūsu tautas dzīvesziņa. Tās kopš valsts pirmsākumiem ir bijusi labklājības pamats. Laiki mainās, tomēr nemainās cilvēku vajadzība pēc pārtikas un kvalitatīviem produktiem. Nebaidos apgalvot, ka Sējēju saime vislabāk saprot Latvijas zemi, ciena to un zina tās patieso vērtību. Dziļā cieņā pateicos visiem "Sējējs 2024" balvas laureātiem un pretendentiem par jūsu darbu un sasniegumiem, un novēlu turpināt nest savā sirdī ticību jūsu dzīves aicinājumam un mūsu valstij."

Konkursa "Sējējs 2024" laureāti

Meža dienu komiteja ir noteikusi meža nozares gada balvas Zelta čiekurs 2014. gada ieguvējus nominācijā Par mūža ieguldījumu, Par inovatīvu uzņēmējdarbību, Par ilgtspējīgu saimniekošanu un Par ieguldījumu zinātnes attīstībā, informē Zemkopības ministrijā.

Balvu Zelta čiekurs nominācijā Par mūža ieguldījumu, kas tiek piešķirta par nozīmīgu mūža ieguldījumu nozares attīstībā, saņems izcili nozares ļaudis - Gunārs Dišlers, Māris Laiviņš, Jānis Mārciņš, Āris Smildziņš un Andris Ziemelis.

Laureāti nominācijā Par inovatīvu uzņēmējdarbību ir SIA ASP Pluss, SIA 4 Plus un SIA Baltic Block, nominācijā Par ieguldījumu zinātnes attīstībā - Andis Lazdiņš, Leonards Līpiņš un SIA Integrētās Audzēšanas Skola. Laureāti nominācijā Par ilgtspējīgu saimniekošanu ir meža īpašnieki Mārcis Saklaurs, Gundars Seisums un Dainis Zuika. Gada balvas ieguvēji šajās nominācijās tiks nosaukti apbalvošanas ceremonijas laikā.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Lai popularizētu sabiedriski aktīvas sievietes, kuras sniegušas īpašu ieguldījumu arhitektūras, dizaina un būvniecības procesos, aizvadīts jau otrais konkurss–forums Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017, informē konkursa rīkotāji Building Design and Construction Council.

Laureātes tika izvēlētas sešās nominācijās.Par gada sievieti arhitektūrā 2017 atzīta arhitekte Ruta Krūskopa (GRAF-X). Gada sieviete būvniecībā 2017 – mikroklimata eksperte Ērika Lešinska (Menerga), gada sieviete dizainā 2017 – dizainere Santa Meikulāne, Lolot Design, gada sieviete arhitektūras veicinātāja 2017 – arhitektūras mantojuma eksperte Vita Banga,gada sieviete būvniecības veicinātāja 2017 – Silvija Štrausa, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras profesore, gada sieviete dizaina veicinātāja 2017 – žurnāliste, dizaina apskatniece Anita Pīra.

Par nozīmīgiem sasniegumiem forumā tika godināta arhitekte Anna Vasiļjeva, ALTA GRUPA, arhitekte Ilze Ratniece, REM PRO, arhitektūras veicinātāja Sandra Treija, RTU APF profesore, Elīna Orna, Kuldīgas pašvaldība, dizainere Dace Blūma, dizainere Inese Oboļeviča, dizaina veicinātāja Edīte Bērziņa, LMA pasniedzēja, Zane Eglīte, Skrundas pašvaldība, būvniece Helēna Endriksone, LBS valdes locekle, Linda Malvesa, CMB, būvniecības veicinātāja Dace Čoldere, VKPAI, Inga Janeliukšte, BVKB.