20% kredītņēmēju norāda, ka viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli, lai šobrīd vai nākotnē nerastos problēmas ar mājokļa kredītu atmaksu, liecina SEB bankas un pētījumu aģentūras Mindscan veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo trīs gadu laikā par 12 procentpunktiem pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuri jūtas pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Salīdzinājumā pa reģioniem visstabilāk jūtas Rīgas reģionā un Vidzemē dzīvojošie kredītņēmēji, kur attiecīgi 24% un 17% respondentu snieguši pozitīvu atbildi par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Vislielākās grūtības izjūt Zemgales kredītņēmēji, no kuriem tikai 11% respondentu norāda uz ienākumu stabilitāti, bet turpat katrs ceturtais atzīst, ka nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem.

Lai gan Latgalē un Kurzemē, līdzīgi kā Zemgalē, ir salīdzinoši mazs kredītņēmēju skaits, pēc kuru domām viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli (Latgalē - 11% un Kurzemē - 10%), tomēr šajos reģionos ir salīdzinoši mazāk to kredītņēmēju, kuri izjūt līdzekļu nepietiekamību savu kredītsaistību segšanai – Latgalē 17% un Kurzemē 20%.

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Pēdējo divu gadu laikā samazinājies to kredītņēmēju skaits, kuri noformējuši ātros kredītus, lai spētu «izdzīvot» līdz nākamajai algai, un to kredītņēmēju skaits, kas ātros aizdevumus kārtoja, lai laikā varētu nomaksāt kredīta vai līzinga maksājumus.

Kā liecina Gudriem.lv veiktā ātro kredītu salīdzināšanas servisa veiktā pētījuma dati, pirmās kredītņēmēju grupas īpatsvars kopējā ātro kredītu izmantotāju skaitā divu gadu laikā samazinājies no 35% līdz 24,6%, savukārt otrās grupas īpatsvars sarucis četras reizes – no 16% līdz 4,6%.

Arī ātrās kreditēšanas uzņēmumi, komentējot pētījuma datus, apstiprināja minēto tendenci. Vairums klientu šobrīd izvēlas aizņemties summas apjomā no simts līdz 150 latiem un vairumā gadījumu kredīts paredzēts lielāku pirkumu veikšanai, nevis iepriekšējo parādu segšanai.

Gudriem.lv atskatās uz 2010. gada novembra vidū veiktu aptauju, kuras rezultāti atklājuši tā brīža ekonomiskajam stāvoklim raksturīgu tendenci – klienti ņēma kredītus, lai «izdzīvotu» līdz nākamajai algai, segtu rēķinu maksājumus, kā arī, lai iegūtu līdzekļus izbraukšanai no valsts, meklējot darbu citās zemēs. Analoga aptauja tika veikta arī 2011.gadā, un tās dati norādīja uz ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos.

Bijušās Latvijas Kreditņēmēju apvienības pārstāvji Jānis Āboliņš un Aivars Rudi izveidojuši jaunu organizāciju – Latvijas kredītņēmēju asociāciju, kur kā pamatuzdevumu izvirzījuši labklājības veicināšanu un maksātspējas atjaunošanu.

Situācija ar parādu segšanu Latvijā nav laba un diez vai kļūs labāka, jo izdevumi pieaug, bet ieņēmumi tik strauji neaug, uzskata A. Rudi, uzsverot, ka tie cilvēki, kas vēl cenšas segt maksājumus par kredītiem, iespējams, nākotnē nespēs tos segt.

Tādēļ paredzams, ka jaunizveidotā organizācija informēs kredītņēmējus, konsultēs, aizstāvēs tiesas procesos, pārstāvēs kredītņēmēju intereses sarunās ar banku vai nebanku aizdevējiem, kā arī politiķiem un valsts amatpersonām, ierosinot būtiskus kredītņēmēju situāciju uzlabojošus grozījumus Latvijas normatīvajos aktos, kuri regulē kreditoru un parādnieku savstarpējās attiecības.

A. Rudi skaidro, ka asociācijas pārstāvji strādās arī Maksātnespējas likuma grozījumu izskatīšanas darba grupās. Viņš uzsver, ka viens no būtiskākajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem ir termiņu samazinājums – cilvēks var tikt atbrīvots no saistībām īsākā termiņā un atgriezties ekonomikā atpakaļ ātrāk nekā līdz šim. Ja grozījumus apstiprinās, cilvēks no parādsaistībām varēs atbrīvoties 1,5 gadu laikā. Tādeļ cilvēks varēs ātrāk atgriezties ekonomikā un nebaidīties, ka lielākā daļa viņa ienākumi tiks atvilkti parādu atmaksai.

Tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kurus bankas atzīs par gana godīgiem un līdz ar to cienīgiem, saņemt valsts aizdevumu hipotekāro kredītu nomaksai, palīdzība varētu tikt sniegta jau šoruden.

To Db.lv pastāstīja Finanšu ministrijas Koordinācijas departamenta direktors Ronalds Fišers. Viņš gan uzsvēra, ka šī programma nepalīdzēs tiem kredītņēmējiem, kuriem jau ir iestājusies pilnīga maksātnespēja. Db jau vairākkārt rakstīja, ka Kredītņēmēju atbalsta programmas mērķis ir iesākumā restrukturizēt tos privātpersonu hipotekāros kredītus, kas krīzes ietekmē ir piedzīvojuši ievērojamu ienākumu samazināšanos.

Programmas izmaksas valstij ir 6-32 milj. Ls, tiek prognozēts, ka šāda palīdzība varētu būt nepieciešama ap 70 tūkst. mājsaimniecību. Kā Db jau iepriekš rakstīja, pašlaik valsts budžetā šādu līdzekļu nav, tāpēc notiekot sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu par līdzekļu piesaisti šim mērķim. Ja tas izdosies, programma sāks darboties jau šoruden. Ja nē, tad tikai nākamgad, kad tiks pieņemts 2010. gada budžets. Šo jautājumu paredzēts skatīt arī tuvākajās valdības sēdēs.

«Mūsu valstī nepastāv nedz profesionālā, nedz politiskā atbildība. Ja vēl kādai citai bankai rastos tādas pašas problēmas kā Parex un Latvijas Krājbanka, es nezinu, vai kaut kas būtu citādāk. Man nav pārliecības, ka to bankrots ir devis pietiekami lielu mācību, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos,» uzskata Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš, uzsverot, ka Latvijā būtu jāmainās Finanšu un kapitāltirgus uzraudzības komisijas lomai.

Viņš norāda – tā kā abu minēto banku bankroti jau pieskaitāmi vēsturei, tagad tos var uzlūkot bez sakāpinātām emocijām. «Un ko mēs redzam - neviens tā arī nav uzņēmies vainu par notikušo. Nav nedz apsūdzēto, nedz sodīto. Absurdi sanāk – cietušie ir, bet vainīgo nav,» norāda J. Āboliņš.

«Ironizējot varētu teikt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs kļuva par Parex bankas līdzīpašnieku, jo tajā tika ieguldīta mūsu nodokļos samaksātā nauda. Taču Latvijas Krājbankas gadījumā viss bija citādāk. Atbildīgās amatpersonas izlēma šo banku neglābt, un tas daudziem radīja finansiālus zaudējumus. Pēdējās bankas «aiziešanu pa burbuli» mēs varējām nepiedzīvot, ja vien mūsu valstī bankās notiekošo uzraudzītu daudz striktāk,» pauž Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis.

Pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas novērtē, ka viņu ienākumi ir pietiekami lieli un stabili, lai neizjustu spriedzi, atmaksājot mājokļa kredītu - tā apgalvo 13% aptaujāto, liecina SEB bankas regulāri veiktais esošo un potenciālo kredītņēmēju noskaņojuma pētījums.

Vēl 2009. gada beigās šādu iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 5%.

Pēdējo divu pētījumu dati rāda, ka nelielu samazinājumu uzrāda arī vērtējums par finansiālās spriedzes izjušanu – ja 2009. gada jūlijā gandrīz 20% atzina, ka tiem nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem, tad šī gada maijā šādu vērtējumu pauž nedaudz vairāk nekā 15% kredītņēmēju.

«Jaunākā noskaņojuma pētījuma dati uzrāda, ka kredītņēmēju noskaņojums kļūst optimistiskāks, jo piecu mēnešu laikā vairāk kā 2,5 reizes ir pieaudzis to respondentu skaits, kas šobrīd jūtas finansiāli stabili un neizjūt grūtības veikt ikmēneša kredīta maksājumus,» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Šodien Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) vadība iesniegs valsts prezidentam vairāk nekā 12 tūkstošu cilvēku parakstītu lūgumu iesniegt Saeimā LAKRA izstrādāto Krīzes likuma projektu.

LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko un apvienības juristes Baiba Didrihsone un Diāna Rasa tiksies ar Latvijas Valsts prezidenta padomnieci ekonomikas jautājumos Kristīni Vītolu un Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāju Robertu Ķīli, un tikšanās laikā prezidenta pārstāvjiem tiks nodots 12 459 cilvēku parakstītais lūgums. Tāpat tiks pārrunāti kredītņēmējiem aktuālākie jautājumi un to iespējamie risinājumi.

Kā ziņots iepriekš, 15. septembrī LAKRA biedri un atbalstītāji visā Latvijā uzsāka parakstu vākšanu par atbalstu Krīzes likuma projektam, kas ekonomiskās krīzes periodā nodrošinātu kredītņēmēju tiesisko un ekonomisko interešu aizstāvību.

Kredītņēmēji Latvijā pret savas ģimenes drošību izturas bezatbildīgi - 47% kredītņēmēju varētu iegādāties dzīvības apdrošināšanu, taču naudu iztērē, piemēram, izklaidējoties vai pērkot saldumus, secinājusi apdrošināšanas sabiedrība Ergo un Nordea banka, kas veikušas pētījumu par kredītņēmēju dzīvības apdrošināšanas tendencēm Latvijā.

47% respondentu norāda, ka ikdienā varētu samazināt savus tēriņus par 10 - 15 latiem, lai būtu iespēja iegādāties dzīvības apdrošināšanu. 29% respondentu būtu ar mieru samazināt saldumu un citu uzkodu lietošanu, 23% varētu retāk apmeklēt kino vai teātri, 19% mazāk smēķēt un lietot alkoholu, noskaidrots pētījumā.

Visvairāk cilvēku nav gatavi atteikties no auto lietošanas vai ceļojumiem, bet 12% vispār nav gatavi no kaut kā atteikties par labu dzīvības apdrošināšanai, kas neparedzētā situācijā viņu ģimenei sniegtu finansiālu atbalstu.

Puse jeb 49% aptaujāto kā iemeslu kredītņēmēja dzīvības apdrošināšanas neesamībai, norāda pakalpojuma dārdzību. Savukārt 5% aptaujāto ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas ļauns nevar notikt, tāpēc dzīvības apdrošināšana nav nepieciešama, bet 3% šim jautājumam uzmanību nepievērš laika trūkuma dēļ.

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Vairāki Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumi uzlabot hipotekāro kredītu ņēmēju tiesības attiecībā pret kredīta devējiem nebalstās pārbaudītos faktos vai pat ir populistiski, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

TM darba grupa ir konstatējusi vairākas nepilnības hipotekāro kredītu izsniegšanas tiesiskajā regulējumā, no kurām cietēji ir kredīta ņēmēji. Lai uzlabotu kredītu ņēmēju aizsardzību pret likumu nepilnībām, TM rosina izstrādāt jaunu likumu par hipotekāro kreditēšanu, bet hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu kā atsevišķu nodaļu iestrādāt likumprojektā par patērētāju kreditēšanu.

Darba grupa secinājusi, ka hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnības patlaban skar tikai vienu kredītņēmēju grupu - patērētājus. Visneaizsargātākie ir tie kredītņēmēji, kuri ņem aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai.

#Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Politiķi Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, šķiet, izvēlas mesties zem gultas, jo risināt tik sensitīvu jautājumu nav no vieglākajiem tautas uzticēto amatu pildītāju pienākumiem. Tomēr tas atkal ir stāsts par to, ka, atliekot problēmu, tā neizgaisīs. Gluži pretēji, šoreiz pat neiedziļinoties statistikā, bet, tikai saspicējot ausis, noteikti ausu kanālos iezagsies viena vai cita uzņēmēja vaimanas par to, ka darbinieku trūkums briest kā rauga mīkla svētku priekšvakarā. Arodbiedrības turpretī cenšas apcirst jebkādus darbaspēka imigrācijas atvieglošanas iedīgļus un uztiepj viedokli, ka, matemātiski palielinot atalgojumu, darbarokas uz burvju mājiena atrastos pašu mājās.

Kredītņēmēju atbalsta programma ir lieka līdzekļu izšķērdēšana, uzskata Kredītņēmēju apvienība. Savukārt valdības vadītājs Valdis Dombrovskis atzīst, ka programmu var arī nepieņemt.

Līdzekļus, ko valdība nolēmusi atvēlēt šai programmai, labāk būtu novirzīt sociālajam spilvenam, LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Kredītņēmēju apvienības jurists Reinis Bērziņš. Kredītņēmēji, kuriem pērn gada vidū sākās problēmas ar bankām, šobrīd jau zaudē savus mājokļus, apgalvoja jurists. Viņiem nepieciešama gan sociāla, gan psiholoģiska palīdzība, viņš uzsvēra. Savukārt iecerētā atbalsta programma pēc būtības esot tikai vēl viens kredīts, kas agri vai vēlu tāpat būs jāatdod. Turklāt kopējā situācijā programma ir neliels piliens – slikto kredītu apjoms Latvijā jau esot sasniedzis 28,6%.

Finanšu nozares asociācija apkopojusi labāko praksi, lai informētu patērētājus par atbalstu hipotekārajiem kredītņēmējiem Euribor pieauguma apstākļos.

Apkopotajā materiālā var atrast praktisku informāciju un risinājumus kā maksātspējas grūtībās nonākušie klienti var ērtāk sazināties ar savu banku, lai kopīgi rastu labāko risinājumu katrai konkrētajai situācijai.

Kopumā hipotekāro kredītņēmēju ar ķīlu skaits Latvijā ir aptuveni 124 tūkstoši cilvēku (kopā aizņēmēji un līdzaizņēmēji), un aizņēmumu kopējā atlikusī summa ir 4,6 miljardi eiro. Vidēji 72% no kredītņēmējiem ikmēneša maksājums saistībā ar Euribor likmes paaugstināšanu nav pieaudzis vairāk par 100 eiro, un 60% kredīta līgumu maksājums ir mazāks nekā 350 eiro mēnesī.

Pēdējā laikā manāmi palielinājusies kredītņēmēju interese par to, cik lielu daļu no personas ienākumiem tiesu izpildītāji drīkst ieturēt gadījumos, kad tiesa ir lēmusi par parāda piedziņu.

Tāpat kredītņēmēji aktīvi interesējas par to, kādas personiskās mantas un sadzīves priekšmetus tiesu izpildītāji drīkst aprakstīt, informē Latvijas Kredītņēmēju apvienība.

Gada sākumā personas, kas vērsās apvienībā, lai saņemtu konsultācijas, visvairāk interesēja iespējamie vienošanās veidi ar kredītiestādi par parādu restrukturizāciju, kā arī viņu tiesības un pienākumi attiecībās ar kredītiestādi, taču tagad aptuveni trešdaļa apmeklētāju interesējas par maksātnespējas jautājumiem, bet puse apmeklētāju vispirms vēlas noskaidrot, kādu ietekmi uz viņu finansiālo stāvokli atstās tiesas lēmums par parādu piedziņu.

Lielākā daļa no šiem cilvēkiem vairs nespēj veikt vai ar grūtībām veic patēriņa kredītu nomaksu, taču, salīdzinot ar gada sākumu, būtiski ir palielinājies to hipotekāro kredītu ņēmēju skaits, kas par reāliem uzskata draudus zaudēt īpašumus, paliekot parādā kredītiestādei starpību starp kredīta pamatsummu un nekustamā īpašuma pašreizējo vērtību.

Hipotekārās kreditēšanas likuma izstrādes darba grupā ideja par «nolikto atslēgu principu» netika atbalstīta, bet patērātāju tiesību aizstāvji atbalsta nekustamā īpašuma novērtēšanas stingrāku prasību ieviešanu.

Par to Db.lv informēja Tieslietu ministrijā, kurā 12. martā tika izskatīti Hipotekārās kreditēšanas likuma punkti, lai atvieglotu, uzlabotu, kā arī kontrolētu kredītņēmēju un kredītdevēju attiecības.

Hipotekārās kreditēšanas likuma izstrādes darba grupas ietvaros secināts, ka šobrīd nav noteikti vispārīgi principi, kas piemērojami hipotekārā kredītlīguma tiesiskajām attiecībām un normatīvais regulējums attiecībā uz hipotekārās kreditēšanas līgumiem ir sadrumstalots un nepārskatāms. Tāpat tirgū konstatētas vairākas problēmu, kurām nepieciešami risinājumi.

2012. gada laikā izsniegti 554 682 hipotekārie kredīti mājokļa iegādei, labiekārtošanai, remontam un būvniecībai, liecina Latvijas Bankas dati. Ja Hipotekārās kreditēšanas likumā tiktu iekļauts Amerikā pastāvošais «nolikto atslēgu princips», tad situācijā, kad kredītņēmējs nespēj atmaksāt mājoklim paņemto kredītu, viņš atdod šo īpašumu bankai un pat, ja tā vērtība nesedz visu kredīta summu, saistības ir nokārtotas, un aizdevējs vairs nevar izteikt nekādas pretenzijas pret kredītņēmēju.

Latvijas patērētāju – kredītņēmēju interešu aizstāvis Jānis Āboliņš, kuram pašam parādu nasta vēl pērn sniedzās pāri miljonam eiro, nolēmis startēt arī Saeimas vēlēšanās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Biedrība Latvijas Kredītņēmēju asociācija jau četrus gadus ir viena no aktīvākajām sarunās par likumu izmaiņām, aizstāvot patērētāju – kredītņēmēju intereses. Biedrības kodolu veido divi cilvēki – Aivars Rudi un Jānis Āboliņš, kurš turklāt piekritis kandidēt Saeimas vēlēšanās Vidzemes vēlēšanu apgabalā no LSDSP/KDS/GKL partiju apvienības saraksta. Par abiem interesējušās tiesībsargājošās institūcijas, bet biedrības gada pārskatus pēdējos divus gadus rotā vienīgi nulles.

Uz papīra nav ieņēmumu, nav izdevumu. «Tā ir grāmatvežu kļūme, pērkam ārpakalpojumu. Pēc jūsu zvana iesniegti jauni pārskati,» Dienas Biznesam paskaidro biedrības valdes loceklis A. Rudi.

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Pērn par maksātnespējīgu tiesa pasludinājusi vienu, bet šogad – 29 fiziskas personas. Šādu ceļu būtu gatavi iet daudzi grūtībās nonākušie kredītņēmēji, taču, neskatoties uz grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas procesu padarījuši pieejamāku, lielākā daļa no viņiem to joprojām nevar atļauties, raksta nra.lv.

Rīdzinieku Andreju (vārds mainīts) par maksātnespējīgu tiesa pasludinājusi pagājušajā mēnesī. Vīrieša kopējās parādsaistības ir 200 000 latu. Viņš skaidro, ka, plānojot dibināt ģimeni, vēlējies tikt pie labāka dzīvokļa. "Viens dzīvoklis bija paņemts kredītā. Tad paņēmu vēl vienu aizdevumu un nopirku dzīvokli jaunbūvē cerībā pārdot esošo un atbrīvoties no viena kredīta. Taču sekoja cenu kritums nekustamā īpašuma tirgū," stāsta Andrejs. Pēc tam vīrietis štatu samazināšanas rezultātā vienu darba vietu zaudējis, bet otrā viņam samazināts atalgojums. Līdz ar to ienākumi mēnesī no 1500 latiem mēnesī saruka līdz 500 latiem. "Maksātnespējas process man bija vienīgais risinājums. Jebkurā gadījumā es zaudētu abus dzīvokļus. Procesam noslēdzoties, es vismaz palikšu bez parādiem, lai sāktu visu no nulles. Pretējā gadījumā es paliktu bez īpašumiem un parādu jūgā būtu līdz mūža galam," skaidro Andrejs. Vīrietis piebilst, ka arī ikdiena nu kļuvusi mierīgāka – vairs netiek zvanīts no bankas un netraucē arī parādu piedzinēji.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Kredītņēmēja atbildība par vienīgā mājokļa kredītu varētu aprobežoties ar ķīlas vērtību.

Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami jāsagatavo grozījumi Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, kas paredzētu, ka kredītņēmēja (fiziskas personas) atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi, ir aprobežota ar ķīlas vērtību. To uzdevis Ministru prezidents Valdies Dombrovskis, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas.

Papildus valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, t.sk. bankām būtu pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām.

Latvijas Kredītņēmēju apvienība ievērojusi saistību starp Valsts prezidenta likumdošanas padomnieci Sandru Sondori-Kukuli un advokātu biroju Liepa, Skopina/BORENIUS un Latvijas Komercbanku asociāciju.

20. jūnijā Latvijas Televīzijas raidījumā De Facto tika parādīts sižets par Valsts prezidenta likumdošanas padomnieces Sandras Sondores-Kukules ģimenes strīdu ar Ādažu novada domi par nelikumīgu būvniecību tauvas joslā. Gan Sondore-Kukule, gan viņas dzīvesbiedrs no komentāriem atteicās, tā vietā izplatīja paziņojumu ar advokātu biroja Liepa, Skopiņa/BORENIUS starpniecību.

Kā zināms, tieši advokātu birojs Liepa, Skopiņa/BORENIUS izstrādāja Latvijas Komercbanku asociācijas iesniegtos Maksātnespējas likumprojekta grozījumus un tieši asociācijas pārstāvju vēstule pagājušonedēļ pamudināja Valsts prezidentu Valdi Zatleru apsvērt iespēju atgriezt Saeimas pieņemto likumu otrreizējai caurlūkošanai. Sapulcē, kas pagājušo piektdien notika prezidenta kancelejā, Valsts prezidentu pārstāvēja likumdošanas padomniece S. Sondore-Kukule.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.