Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja Irēna Kucina saņem 3968 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levita padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, strādājot pilnu slodzi, mēnesī saņem 3421 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikpat lielu mēnešalgu saņem arī prezidenta ārlietu padomniece Solveiga Silkalna un prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš.

Savukārt prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 2993 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Levita padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, kura arī strādā nepilnu slodzi, mēnesī saņem 428 eiro pirms nodokļu nomaksas. Prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 458 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Sašutuma vētru Vācijā izraisījis Berlīnē izvietots milzīgs priekšvēlēšanu plakāts, kurā tuvplānā attēlotas kancleres Angelas Merkeles rokas. Opozicionāri plakātu nosaukuši par daļu no «monstroza personības kulta».

Aptuveni 2,4 tūkstošus kvadrātmetru lielais plakāts izvietots uz ēkas fasādes netālu pie Berlīnes galvenās dzelzceļa stacijas. «Vācija atrodas labās rokās,» teikts plakātā, kurā attēlotas A. Merkeles rokas. Plakāts tapis no A. Merkeles atbalstītāju attēlu mozaīkas.

Vācijas parlamenta opozīcijā esošā Sociāldemokrātu partija kritizējusi šādu vēlēšanas kampaņas sastāvdaļu. Sociāldemokrātu Berlīnes nodaļas vadītājs Jans Stošs sarunā ar laikrakstu Tagesspiegel plakātu nosaucis par monstrozu, tukšu personības kultu un norādījis, ka valdošās Kristīgo demokrātu apvienības priekšvēlēšanu kampaņa vairs nav saistīta ar politiku, bet gan tikai ar kandidātu reklamēšanu.

Šodien ir pirmā darba diena Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) vadītajai Eiropas Komisijai (EK), kurā Valdis Dombrovskis ieņem viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos.

V. Dombrovskis strādā komandā ar ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisi (Pierre Moscovici), nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri Mariannu Taisenu (Marianne Thyssen), finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu (Jonathan Hill) un vairākiem citiem komisāriem.

EK Viceprezidenta V. Dombrovska pārraudzībā ir ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas attīstības jautājumi, Eiropas Savienības (ES) dalībalstu makroekonomisko politiku koordinēšana, dalībvalstu budžetu un strukturālo reformu ieviešanas uzraudzība, nodokļu un muitas jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

Hārvarda universitātes profesors Nīls Fergusons pieprasījis, lai ekonomists Pols Krugmans atzīst savas kļūdas, vairāku gadu garumā sludinot nenovēršamu eirozonas sabrukumu.

Apjomīgā komentārā žurnālā Business Insider Hārvarda universitātes ekonomikas vēstures profesors N. Fergusons analizējis P. Krugmana daudzu gadu gaitā publicētos rakstus, norādot uz neskaitāmajām ekonomista prognozēm, kas izrādījušās nepareizas.

«Savā populārajā New York Times slejā un blogā P. Krugmans regulāri lepojas, ka viņam bijusi taisnība par krīzi un tās sekām. Tos, kas uzdrīkstējās viņam nepiekrist, viņš pasludināja par klubu, kas «vienmēr kļūdās»,» norāda N. Fergusons.

Pats Nobela prēmijas laureāts ekonomikā atzinis tikai divas kļūdas, ko pieļāvis vēl pirmskrīzes laikā, - ka viņš pārāk zemu novērtējis informācijas tehnoloģiju iespaidu uz produktivitāti un pārvērtējis Buša administrācijas federālā deficīta nozīmīgumu. Visās pārējās lietās, pēc P. Krugmana domām, viņam bijusi taisnība.

Eiropas ekonomikas galvenā dzinējspēka - Vācijas - nespēja izveidot koalīciju pēc šā gada rudenī notikušajām vēlēšanām gan izbrīnīja, gan darīja bažīgus daudzus ne tikai pašā Vācijā, bet arī daudzviet citur Eiropā.

Šāda reakcija nav pārsteidzoša, jo Vācijas gan politiskā, gan ekonomiskā stabilitāte ļoti cieši ietekmē to, kā dzīvo un attīstās pārējās Eiropas valstis. Nule kā izveidojusies situācija arī pašai Vācijai ir jaunums, jo tā vairākas desmitgades bija peldējusi kā liels, stabils kuģis stingri nospraustā virzienā, ar tādiem valdības vadītājiem, kuri cauri gadiem ilgstoši spēja saglabāt savus amatus. Arī šā brīža kanclere Angela Merkele šajā amatā jau pavadījusi 12 gadus un ir gatava to darīt vēl. Tam it kā arī nelika šķēršļus šī gada vēlēšanu rezultāti, taču arī Vācijā valdošās iekšējās pretrunas tomēr darīja savu, un izveidot tā saukto Jamaikas koalīciju, kurā ietilptu tādas partijas kā Merkeles CDU/CSU zaļie un liberālā FDP, neizdevās.

Ministru prezidenta Māra Kučinska birojā no pirmdienas, 24. aprīļa, darbu sāk ārštata padomnieks nozaru sadarbības jautājumos a/s Sakret Holding padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, informē Valsts kancelejā.

A.Vanaga uzdevumos ietilps sadarbības veicināšana starp publisko sektoru un nozarēm privātajā sektorā, lai kopīgiem spēkiem mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, šobrīd īpaši akcentējot nepieciešamību paātrināt nepieciešamo normatīvo regulējumu izstrādāšanu un pieņemšanu būvniecības nozarē.

M. Kučinskis norāda, ka jau pagājušā gada maijā valdības un būvniecības nozares pārstāvji parakstīja memorandu par ēnu ekonomikas samazināšanu nozarē, un tagad ir pienācis laiks šo procesu intensificēt. «Būvniecības sektorā Latvijā strādā daudz uzņēmumu, kuri ir apvienojušies dažādās sabiedriskās organizācijās. Tāpat valsts līmenī ir dažādas iestādes, organizācijas, kas ir atbildīgas par būvniecības sektora sakārtošanu valstī, kā arī par nodokļu iekasēšanu. Ir nepieciešams panākt, lai visas šīs puses efektīvi sadarbotos savā starpā viena kopīga mērķa vārdā – ēnu ekonomikas samazināšana,» tā M. Kučinskis.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks inovāciju jautājumos būs Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Bergs ir arī SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs.

Iepriekš vēstīts, ka Straujumai ir vairāki ārštata padomnieki, tostarp veselības aprūpes jautājumos Renārs Putniņš, nacionālās drošības jautājumos Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Juris Biķis tautsaimniecības jautājumos, bet enerģētikas jautājumos - Artis Kampars.

Informācija valdības mājas lapā liecina, ka Straujumas birojā strādā vairāki «štata padomnieki»: padomniece ārlietās - Dace Treija – Masī, juridiskajos jautājumos - Ilze Skrodele, padomniece Eiropas Savienības jautājumos - Alise Balode, padomniece projektu vadības jautājumos - Vita Razminoviča.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas sabiedrotie Kristīgi sociālā savienība (CSU), svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās guvuši uzvaru.

Tomēr vienlaikus partijām nav izdevies nodrošināt absolūtu vairākumu Vācijas parlamentā, tāpēc analītiķi paredz, ka A. Merkelei nāksies sadarboties ar opozīciju. Saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, par CDU/CSU bloku nobalsojuši aptuveni 42% vēlētāju, vēsta Reuters. Tas bijis šo partiju labākais rezultāts kopš Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā. «Šis ir brīnišķīgs rezultāts. Kopā mēs darīsim visu, ko varam, lai nākamos četrus gadus Vācijai padarītu veiksmīgus,» sacīja A. Merkele.

Otrajā vietā palikuši galvenā A. Merkeles konkurenta Pēra Šteinbrika pārstāvētie Vācijas sociāldemokrāti (SPD), kas ieguvuši 25,5% vēlētāju atbalstu. Tas partijai bijis otrs sliktākais rezultāts pēckara laikā. Analītiķi gan paredz, ka A. Merkelei varētu nākties veidot koalīciju ar SPD.

Par finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) padomnieku iecelts Kārlis Šadurskis (JV), aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Finanšu ministra birojā Šadurskis ieņems ministra padomnieka politikas jautājumos amatu, strādājot ar budžeta un nodokļu jautājumiem.

Ašeradens norāda, ka valdība ir sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas, kas pie tik nospriegotas fiskālās telpas, visticamāk, šoruden būs īpaši izaicinošs. Šadurska līdzšinējā pieredze pašvaldības, valsts un Eiropas Parlamenta līmenī būs nozīmīga 2025.gada budžeta veidošanas procesā.

Šadurskis ir bijis Rīgas Tehniskās universitātes matemātikas profesors, piecu Saeimas sasaukumu un Rīgas domes, kā arī Eiropas Parlamenta deputāts, divas reizes ieņēmis izglītības un zinātnes ministra amatu.

Šadurskis 12. Saeimā vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, un darbojās arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī darbojās vairākās deputātu grupās sadarbībai ar citu valstu parlamentiem.

Neskatoties uz ievērojamu vēlētāju atbalsta samazinājumu kanclerei Angelai Merkelei Vācijas Bundestāga vēlēšanās, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) nesaskata būtiskas izmaiņas Vācijas un Baltijas valstu nākotnes sadarbībā, kā arī uzskata, ka Vācijas loma Eiropā paliks nemainīga.

Florians Šrēders (Florian Schröder), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors, pauž: «Merkeles Kristīgo demokrātu partija paliek lielākais politiskais spēks valstī. Arī tad, ja koalīcija tiks veidota ar tādiem jaunajiem partneriem kā liberāļiem un zaļajiem, ekonomikas un ārpolitikas darbības virziens nemainīsies. Iespējams, ka daži jautājumi tiks atrisināti pat ātrāk.» Šrēders pieļauj, ka Vācija turpinās īstenot savu uz Eiropu virzīto kursu un turpinās sadarbību ar partnervalstīm.

Kopumā AHK vēlēšanu rezultātus vērtē kā līdzšinējās vadošās partijas varas mazināšanos. Šrēders: «Ņemot vērā milzīgos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties pagājušajos gados – eiro krīze, bēgļu vilnis un terorisma draudi – Vāciju, salīdzinot ar citām valstīm, nemainīgi var uzskatīt par stabilitātes un kontinuitātes garantu.»

Tāds iespaids rodas, vērojot Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas atkārtotos mēģinājumus tomēr izveidot vairākuma valdību. Pēc pagājušajā rudenī notikušajām parlamenta vēlēšanām centieni izveidot tā saucamo Jamaikas koalīciju, kurā ietilptu CDU, CSU, FDP un zaļie, izgāzās ar lielu blīkšķi - piesaistīto politisko spēku intereses tomēr izrādījās pārāk nesavienojamas. Tagad Angelas Merkeles vadītā CDU, Horsta Zēhofera vadītā CSU un Martina Šulca vadītā SPD līdz piektdienai centīsies izrunāt tā sauktās lielās koalīcijas izveides iespējas.

Vācijas politiskās dzīves vērotāji un komentētāji gan uz šo koalīciju raugās bez īpašām ilūzijām, neprognozējot tai ilgu pastāvēšanu, jo nekādas siltās jūtas starp šīm partijām nevirmo. SPD iepriekš jau divas reizes noraidījusi valdības veidošanas iespēju ar šiem politiskajiem spēkiem, vienlaikus šajās partijās valda arī liela neapmierinātība ar tās līderiem.

Visgrūtākajā pozīcijā šajā situācijā atrodas jau 12 gadus valdījusī Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa ir skaidri pateikusi, ka lielajai koalīcijai dotu priekšroku, tāpēc tagad ir jācenšas ar vilinošiem piedāvājumiem piesaistīt pretrunīgi noskaņoto SPD. Sarunas nerit viegli - mediji ziņo, ka topošajiem partneriem jau radušās domstarpības, piemēram, nodokļu jautājumos, turklāt, ja Merkeles pretimnākšana SPD būs pārāk liela, to nesapratīs ne CDU, ne CSU, kas baidās no vēl lielākas sociāldemokrātijas nostiprināšanās. Turklāt kanclerei arvien vairāk zūd arī uzņēmēju sniegtā aizmugure, kā var spriest no vairākiem biznesa pārstāvju publiskiem paziņojumiem. Uzņēmēji Vācijā – līdzīgi kā arī pie mums Latvijā - pārmet vadošajiem politiķiem skaidras nākotnes stratēģijas trūkumu, A. Merkeles gadījumā - vēl arī zudušu saikni ar realitāti. Kopumā Vācijas ekonomikai līdz šim ir klājies lieliski, un daudzas Eiropas valstis uz šo zemi skatās kā uz panākumu gūšanas piemēru. Tikmēr Vācijas sabiedrībā sašķeltības apziņa pieaug - pietrūkst visiem saprotama redzējuma par izglītības, digitalizācijas, infrastruktūras, veselības aprūpes un ārējās drošības jautājumiem, nemaz nerunājot par migrācijas, integrācijas un Eiropas Savienības reformu izaicinājumiem. Arī Vācijā ir cilvēki, kas nereti bez darba un cilvēcīgas pajumtes dzīvo vājāk attīstītos reģionos, baidās no noziedzniekiem un sen jau jūtas “izslēgti no spēles”, tādā veidā tikai paaugstinot sabiedrības sašķeltību. Kamēr Vācija cīnās ar savām iekšējām pretrunām, Eiropa noskatās un gaida.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

No pieciem Vācijas kanclerei Angelai Merkelei iesniegtajiem investīciju projektiem Latvijā nav īstenojies neviens, šodien raksta Dienas Bizness.

Tāda ir bilance par Latvijai it kā nepieciešamo investīciju projektu sarakstu, ko Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizītes laikā 2010. gada rudenī Latvijā viņai iesniedza toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars. Sarakstā bija minēta gan jaunas spēkstacijas, gan izstāžu centra būvniecība. Tāpat Latvija pauda savu interesi medicīnas un nanotehnoloģiju izpētes centru radīšanā un augstas pievienotās vērtības metālizstrādājumu ražošanā. Tomēr jau pēc diviem gadiem visi šie projekti kaut kādā ziņā izrādās zaudējuši aktualitāti.

«Neviens no A. Merkeles vizītes laikā piedāvātajiem projektiem nav realizējies ar Vācijas puses atbalstu. Viens no piedāvātajiem no šiem projektiem vairs nav aktuāls, jo piesaistīja līdzekļus no citiem avotiem un šobrīd jau tiek realizēts; viens no projektiem joprojām meklē investoru, taču interese no Vācijas puses nav bijusi; trīs no projektiem ir zaudējuši aktualitāti pēc projektu turētāju ieskatiem, tādēļ šobrīd vairs netiek piedāvāti,» DB skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere Lāce. Kopumā interese no potenciālu Vācijas investoru puses esot bijusi par visiem minētajiem investīciju projektiem, taču tā nav rezultējusies ar īstenotiem projektiem, precizē V. Vilistere Lāce.

Tie, kuri mēģināja iestāstīt, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atbrauks uz Rīgu ar milzu pārsteigumu tūtu, bija labākajā gadījumā naivi, taču neizmantotais potenciāls Latvijas un Vācijas attiecībās joprojām ir liels.

Nevar noliegt, ka pasaules politisko līderu vizītes Latvijā ir ievērības cienīgi notikumi. Tā arī pirms Vācijas federālās kancleres Angeles Merkeles 18. augusta vizītes Rīgā publisko telpu saviļņoja spekulācijas par to, ko vadošā Eiropas politiķe Rīgā pārspriedīs, ko atvedīs un ko apsolīs. Līdzīgi, kā bērni raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim, prasot dāvanas, daļa Latvijas aktīvistu vēstulē Angelai Merkelei prasīja NATO bāzes izveidi Baltijā. Taču, tā kā Angela Merkele nav ne Ziemassvētku vecītis, ne labā feja un vispār ar brīnumu radīšanu nenodarbojas, tad viņas mierinājums baltiešiem bija iepriekš ļoti paredzams – darīsim visu atbilstoši NATO līgumam, lai vajadzības gadījumā jūs aizstāvētu, bet ilgtermiņa kaujas vienību izvietošanai šeit pagaidām nav pamata. Tā sakot, galvas augšā, nav jau nemaz tik traki.

Lai cik daiļrunīga bija Francijas prezidenta Fransuā Olanda priekšvēlēšanu retorika pret savu sāncensi Nikolā Sarkozī par iešanu Vācijas pavadā, pats viņš vien dažas stundas pēc inaugurācijas jau atradās Berlīnē pie kancleres Angelas Merkeles.

Kad Francijas TV žurnālisti jautāja, kādas dāvanas viņš vedīs uz Berlīni, F. Olands atbildēja, ka «izaugsmes, darba vietu un ekonomiskās aktivitātes dāvanas», tomēr arī tas izskatās vairāk pēc krāšņa izteiciena nekā kādas specifiskas franču receptes kopējo ligu pārvarēšanai.

Pašreizējās visai ierobežotās iespējas manevrēt tradicionālajā politiskajā spektrā pa labi vai kreisi iezīmē nedēļas nogalē notikušās Ziemeļreinas-Vestfālenes parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Formāli šī Vācijas lielākā federālā zeme ar gandrīz piektdaļu valsts iedzīvotāju ir izteikti nosvērusies «pa kreisi» un devusi līdzšinējai pavalsts premjerei sociāldemokrātei Hannelorei Kraftai un viņas zaļajiem koalīcijas partneriem izteiktu atbalstu. Attiecīgi šķiet, ka H. Kraftas personā prezidentam Olandam un viņa politikai ir savs cilvēks stratēģiski nozīmīgajā Diseldorfā un «spēka plecs» attiecībās ar kancleri Merkeli.

Vācijā aizvadīts jaunas, pret eirozonu noskaņotas partijas Alternatīva Vācijai dibināšanas kongress. Partijas dibinātāji uzskata, ka Vācijai vajadzētu atgriezties pie savas nacionālās valūtas.

Partijas dibināšanas kongresu apmeklējuši 1,5 tūkstoši delegātu, kā rezultātā visiem telpās neesot pieticis vietas. Jaunās partijas dibinātājs, Hamburgas universitātes ekonomikas profesors Bernts Luke (Bernd Lucke), uzrunājot klātesošos, kritizēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles pausto uzskatu, ka eiro bojāeja nozīmējot arī Eiropas bojāeju, norādot, ka kontinentam nekas nekaitēs, ja tiks likvidēta eirozona.

Tieši pretēji – problēmas Eiropai sagādās turēšanās visiem spēkiem pie vienotās valūtas, kas var kontinentu sadalīt bagātajos ziemeļos un nabadzīgajos dienvidos, uzskata B. Luke. Viņš arī norādīja, ka kontrolēta eirozonas likvidēšana samazinātu izveidojušos spriedzi starp Eiropas valstīm.

Tūristiem, kuri apmeklē Berlīni, tagad iespējams izīrēt Vācijas kancleres Angelas Merkeles bijušo dzīvokli, maksājot 55 eiro par nakti. Kanclere nelielajā Austrumvācijas dzīvoklī mitinājās gadā, kad krita Berlīnes mūris, raksta thelocal.de.

Dzīvokļa, kas atrodas Prenclauerbergas rajonā, lielums ir 55 kvadrātmetri.

Pēc svētdien notikušajām vēlēšanām dzīvoklis nonācis īres tirgū. Cena - 55 eiro par nakti jeb 385 eiro par nedēļu.

«Dzīvo kā Angela Merkele to darīja,» vēsta īres sludinājums, neraugoties uz to, ka A. Merkeles dzīves paliekas no dzīvokļa šķiet ir izslaucītas pilnībā. Laikā, kad viņa tur mitinājās, tagadējā Vācijas kanclere strādāja par fiziķi Adlershof zinātnes parkā.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu partijas līderi nosodījuši un asi kritizējuši Francijas prezidentu Fransuā Olandu, apsūdzot viņu «Eiropas Savienības (ES) pamatu tricināšanā».

Politiķu kritiku izraisījis Francijas prezidenta paziņojums, ka Parīze nepakļausies Briseles diktātam un ieviesīs tādas ekonomiskās reformas, kuras uzskata par pareizām.

Kristīgo demokrātu Bundestāga frakcijas vadītāja vietnieks Andreass Šokenhofs izteicies, ka Francijas prezidenta uz Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumiem vērstā kritika ir pretrunā ar «Eiropas līgumu un vienošanos burtu un garu ». Politiķis arī uzsvēra, ka šādi runājot tiekot tricināti ES pamati.

Līdzīgu viedokli paudis A. Merkeles partijas biedrs Norberts Bartle (Norbert Barthle), kurš uzsvēris, ka F. Olands neizprotot Eiropas sadarbības garu. Savukārt A. Merkeles koalīcijas partneru brīvo demokrātu līderis - Rainers Brīderle – izteicies, ka F. Olanda pirmie valdīšanas mēneši bijuši pazaudētais gads.

Vācija varētu atbalstīt speciāla nodokļa ieviešanu biržām, lai tādējādi rastu kompromisu saistībā ar pretrunīgi vērtēto fiananšu transakciju nodokli, kas bija viens no iemesliem Lielbritānijas negatīvajai attieksmei pret jauno Eiropas Savienības (ES) līgumu.

Šādu iespēju izvirzījis Vācijas ekonomikas ministrs Filips Roslers, kurš tomēr atzina, ka viņa valsts labprātāk redzētu visu 27 ES dalībvalstu atbalstu finanšu transakciju nodoklim.

F. Roslera piedāvājumu atzinīgi vērtējuši arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles biroja pārstāvji, vēsta aģentūra Reuters. «Viņš izskata visas iespējas, lai panāktu Lielbritānijas atbalstu. Vispirms mums jāveic konsultācijas par to, vai biržu nodoklis kalpos par tiltu Lielbritānijai, pēc tam Vācija šo risinājumu piedāvās Eiropas parneriem,» sacīja A. Merkeles runasvīrs.

Tomēr Vācijas pozīcija attiecībā pret transakciju nodokli paliks nemainīga, norādīja A. Merkeles pārstāvis. «[Vācijas] valdība apsveic Eiropas Komisijas ierosinājumu par finanšu transakciju nodokli. Mēs cīnīsimies par šo nodokli un tā ieviešanu visās 27 Eiropas Savienības valstīs,» uzsvēra kancleres runasvīrs.

Neņemot vērā Angelas Merkeles dedzību taupības režīmu ieviešanā Eiropas parādu krīzes māktajās valstīs, kas izraisījusi daudzu dienvidnieku dusmas, dzimtajā Vācijā A. Merkeles konservatīvo partija pašlaik bauda lielāko vāciešu atzinību pēdējo četru gadu laikā, raksta thelocal.de.

A. Merkeles pārstāvētie Kristīgie demokrāti nākamajās vēlēšanās varētu iegūt 39% vāciešu balsu, liecina televīzijas ARD veiktā aptauja.Galvenā opozīcijas partija – Sociāldemokrāti – varētu iegūt 31% vāciešu balsu.

Konkurentu virzītais līderis – bijušais finanšu ministrs Pērs Štainbruks (Peer Steinbruck) – iedzīvotāju aptaujā ieguvis38% vēlētāju atbalstu, un A. Merkele vēl aizvien ir tautas mīlētājā politiķe ar 49% Vācijas balsstiesīgo atbalstu. Divas trešdaļas vāciešu aptaujā norādījuši, ka ir apmierināti ar viņas darbu.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas līdere paudusi stingru viedokli, ka parādos nonākušās Dienvideiropas valstis var risināt savas problēmas, vienīgi savelkot jostas. Lai arī Vācijas līderes nostāja ir skaidra, kādā preses konferencē viņa norādīja, ka taupības režīms nav viņas vaina un ka, pat gribēdama, viņa nemācētu izstrādāt reformas, ko krīzes mocītajām valstīm piedāvā Eiropas Centrālā banka, Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds.

Vācijas policija piektdien apslāpējusi puskailo sieviešu no grupas Femen protestu ārpus valsts kancleres Angelas Merkeles biroja. Tas bijis saistīts ar Tunisijas premjera ierašanos, vēsta thelocal.de.

Trīs protestētājas, kuras bija atkailinājušas krūtis, skandējušas: «Merkele atbrīvo Femen.» No Tunisijas otrdien tika izraidīta Femen aktīviste Aleksandra Ševčenko, kura tur bija ieradusies atbalstīt savas kolēģes.

Divām no protestētājām ārpus Merkeles biroja Berlīnes centrā galvās bijušas melnas cepures.

Merkelei piektdien jātiekas ar Tunisijas līderi Ali Larajedu, lai runātu par demokrātiju, cilvēktiesībām un potenciālām Vācijas investīcijām.

Četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

«Dokuments, kas tiek gatavots parakstīšanai Minskā, paredz uguns pārtraukšanu no 14.februāra, smago ieroču atvilkšanu, drošības zonas izveidošanu,» pavēstīja vēstniecība savā Twitter kontā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien paziņoja, ka sarunas Minskā vēl turpinās, jo Krievija uzspiež «nepieņemamus» nosacījumus.

Informācijas aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Vācijas informācijas aģentūru DPA, pirms tam ziņoja, ka sarunās Minskā esot panākta vienošanās, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos 48 stundu laikā.

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunas Minskā sākās trešdienas vakarā un turpinājās apmēram 14 stundas līdz ceturtdienas rītam. Tajās tika apspriesta Merkeles un Olanda iniciatīva Ukrainas konflikta izbeigšanai.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

No 22.augusta, balstoties uz abpusēju vienošanos, Elīna Egle - bijusī prezidenta Andra Bērziņa padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos - pārtraukusi darba tiesiskās attiecības ar Valsts prezidenta kanceleju un turpinās darbu privātajā sektorā uzņēmuma Baltic Id valdes priekšsēdētājas amatā.

«Diemžēl veselības stāvoklis neļāva man pārtraukt darba tiesiskās attiecības ātrāk. Jāatzīmē, ka atalgojumu darba nespējas laikā neesmu saņēmusi,» savā paziņojumā norāda E. Egle.

«Esmu apmierināta ar paveikto Stratēģiskās attīstības komisijas un Policentriskās un Cilvēkkapitāla attīstības apakškomisiju izveidē un darba uzsākšanā, kā arī Augsta līmeņa grupas investīciju piesaistē paveiktajā. Sagatavoti priekšlikumi politikas plānotājiem un īstenotājiem investīciju piesaistei Latvijā un jaunu darba vietu veidošanai. Aktivizēta ārējā ekonomiskā sadarbība starp valsts un sabiedriskajām organizācijām, atbalstot Ārlietu ministrijas Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes izveidi, organizēti uzņēmējdarbību veicinoši pasākumi valsts vizīšu ietvaros sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un LIAA, veicināta sadarbība ar citu valstu diplomātiem un amatpersonām,» paveikto uzskaita bijusī prezidenta padomniece.