Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību uz to, ka brīvdienās 5. un 6.oktobrī tiks slēgta satiksme Bauskas ielas posmā no Rīgas Piena kombināta līdz pilsētas robežai virzienā uz Valdlaučiem.

Šādi satiksmes ierobežojumi nepieciešami, lai ieklātu asfaltu Dienvidu tilta 3.kārtas rotācijas aplim pie Bauskas ielas.

Autovadītāji aicināti izmantot apbraucamos ceļus. Piemēram, tie, kuri brauc no Ķekavas, autoceļa A7 un Bauskas ielas krustojumā aicināti braukt taisni pa A7 un pie jaunizbūvētā viadukta nogriezties pa labi uz Dienvidu tiltu.

Autovadītājiem, kas no Valdlaučiem vēlas nokļūt uz Dienvidu tilta, jāizmanto apbraucamais ceļš pa Bauskas ielu uz A7 un krustojumā jāveic manevrs pa labi, jābrauc līdz jaunizbūvētajam viaduktam un jānogriežas pa labi uz Dienvidu tiltu.

Autovadītāji, kuri brauc no Dienvidu tilta uz Valdlaučiem, aicināti izmantot apbraucamo ceļu, braucot pa labi uz Bauskas ielu gar Rīgas Piena kombinātu līdz Mūkusalas ielai un, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, turpināt ceļu pa Ziepniekkalna ielu līdz Maximas noliktavām. Tomēr, ja ir iespējams, Satiksmes departaments aicina izmantot citu tiltu.

Latvijas tiesu līdzšinējie spriedumi neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, trešdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Podiņš.

Viņš minēja, ka no 2004.gada līdz 2016.gadam tiesa nav piespriedusi nevienu reālu cietumsodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai gan tas tiek uzskatīts par sevišķi smagu noziegumu, par kuru Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem.

Vienlaikus Podiņš norādīja, ka kopumā laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam par finanšu noziegumiem tiesas ir piespriedušas 20 cietumsodus, laikā no 2009.gada līdz 2013.gadam - divus cietumsodus, bet laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam - trīs cietumsodus.

Laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam tiesas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izskatījusi trīs krimināllietas un visos trijos gadījumos piespriesta nosacīta brīvības atņemšana.

Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) noslēgtā sadarbības līguma ietvaros VAS Privatizācijas aģentūra (PA) 2014.gadā ir veiksmīgi pārdevusi četru uzņēmumu - NIDL, Dobeles dzirnavnieks, Mēbeļu nams un Neirožu klīnika - valsts kapitāla daļas, kas valsts pensiju speciālo budžetu ir ļāvis papildināt ar vairāk kā pusmiljonu eiro, informē PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.

Sadarbības līguma ietvaros kopumā paredzēts pārdot 37 uzņēmumu valsts kapitāla daļas. Valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumi šobrīd ir apstiprināti 16 uzņēmumiem (2 no tiem atkārtoti).

G. Kārkliņš norāda, ka šonedēļ, 29.janvārī, biržas Nasdaq Riga izsolē tiks pārdotas akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra 575 000 akcijas jeb 2,41% no pamatkapitāla. Vienas akcijas minimālā pārdošanas cena ir noteikta 3,14 euro.

PA atgādina, ka 2013.gada nogalē VSAA un PA vienojās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Noslēgtais līgums paredz, ka PA veic 37 sabiedrību valsts kapitāla daļu pārdošanu, t.i. organizē un īsteno visas pārdošanas darbības sākot ar valsts kapitāla daļas novērtēšanu un tirgus vērtības noteikšanu, beidzot ar noslēgto līgumu kontroli un VSAA pārstāvību tiesā gadījumā, ja investors pārkāpj kapitāla daļu pirkuma līguma noteikumus.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā, informē PA.

Valsts kapitāla daļu pārdošana tiks veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem.

VSAA direktore Inese Šmitiņa norāda, ka noslēgtais sadarbības līgums ar PA ļaus veikt VSAA valsts kapitāla daļu pārdošanu bez papildus valsts budžeta resursu piesaistes. Veiksmīgas pārdošanas rezultātā valsts pensiju speciālais budžets saņems papildu ieņēmumus. Šis ir labs piemērs kā valsts iestādes, apvienojot to kapacitāti, var valsts pārvaldes procesus padarīt efektīvākus un būtiski ietaupīt līdzekļus, saka VSAA pārstāve.

Pjēra Luidži Bersani vadītajās kreisi centriskās koalīcijas centieni izveidot valdību iestrēguši strupceļā un viņš sacījis, ka tikai garīgi slima persona tagad vēlētos vadīt Itāliju.

Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam, tādēļ sliktākajā gadījumā jaunas vēlēšanas varētu notikt jūnijā.

Rezultātā arī politiskais strupceļš kavē reformas, kas varētu palīdzēt atdzīvināt Itālijas recesijas un parādu skarto ekonomiku.

«Es vēlos skaidri pateikt: es esmu gatavs uzņemties milzu atbildību, taču lūdzu ikvienu citu uzņemties mazliet arī uz sevi,» sacījis Bersani. Tāpat viņš sacījis, ka tikai garīgi slimai personai patlaban būtu dedzīga vēlme kļūt par premjeru.

Viņš arī izslēdzis iespēju izveidot koalīciju ar centriski labējo bloku, kuru pārstāvēja bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, un ir otrs lielākais spēks parlamentā.

Jauna daudzdzīvokļu nama izveidē klusajā centrā Stabu ielā nekustamo īpašumu attīstītājs Baltic Investment Group kopumā investēs 3,5 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Topošā septiņstāvu ēka šobrīd ir uzcelta līdz ceturtajam stāvam. Plānots, ka jūlijā būvniecība sasniegs mājas augstāko stāvu un gaidāmi spāru svētki. Tam sekos nākamā celtniecības posma darbi - tiks uzstādīts jumta segums un logi, veikti iekšējās un ārējās apdares darbi, ierīkotas inženierkomunikācijas.

Jaunās ēkas būvniecība notiek vecu namu ielokā. Arī tagadējo būvdarbu vietā senāk bijusi māja, vēlāk tā kļuva par neapbūvētu vietu, tad - degradētu teritoriju, līdz zemi ar tehnisko projektu iegādājās attīstības grupa Baltic Investment Group, kas 2018.gada janvārī sāka mājas āra konstrukcijas būvniecību.

«Daudzdzīvokļu mājai Stabu ielā 100 ielas pusē būs seši stāvi, savukārt pagalma pusē - septiņi. Māja tiek būvēta ar ventilējamu fasādi un vienotu fasādes stiklojumu no pirmā līdz sestajam stāvam, kas nodrošina augstu energoefektivitāti. Vēl tiks uzstādīti alumīnija logu rāmji un trīsstikla pakešu logi, kas ir vislabākais risinājums skaņas un siltuma izolācijai,» sacīja Baltic Investment Group valdes loceklis Ļevs Golands.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro lūdzis Rīgas domi nekavējoties sniegt Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) izvērstu pamatojumu Deglava tilta ekspluatācijas pieļaujamībai un apsvērumus transporta līdzekļu masas ierobežošanai.

«Pa šo tiltu katru dienu automašīnās un astoņos sabiedriskā transporta maršrutos pārvietojas neskaitāmi Rīgas rajonu iedzīvotāji. Es nevaru un nedrīkstu pievērt acis būvinspektoru pamatoti paustajām šaubām par pārvada drošību, un darīšu visu iespējamo, lai pārliecinātos par to, ka Rīgas domes lēmums turpināt ekspluatāciju ir izsvērts un neapdraud satiksmes dalībniekus,» pauž ministrs.

«Deglava tilts ir tikai pirmais solis. Atsaucoties uz sabiedrības satraukumu, pārredzamā nākotnē plānojam pievērst uzmanību arī citu Rīgas tiltu drošībai,» apliecina ministrs.

BVKB informējis Ekonomikas ministriju, ka BVKB būvinspektors 2019.gada 8.aprīlī Rīgas domes Satiksmes departamentam kā būvniecības ierosinātājam nosūtījis atzinumu Nr.BIS-BV-19.9-2019-2998, ar kuru apturēti objekta «Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve Augusta Deglava ielā, Rīgā» būvdarbi.

Neskatoties uz to, ka šodien Rīgā, pie Augusta Deglava ielas pārvada, viens pēc otra notiek divi atsevišķi Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas (EM) rīkoti pasākumi ar mērķi pārrunāt Deglava tilta remonta problēmas, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) jau izdevis rīkojumu par visu formalitāšu kārtošanu, lai tilts ceturtdien, 25.aprīlī satiksmei tiktu slēgts.

Šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka uzdevis Valsts policijai ceturtdien jau no rīta slēgt tiltu jebkāda veida satiksmei.

«Manuprāt, Rīgas domes institūcijas neņem vērā ekspertu atzinumus, kā arī ilgstoši kavē ar atkārtotas ekspertīzes veikšanu, tādējādi neievēro pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku drošību. Ir pietiekami daudz faktoru, kas liecina, ka tilts apdraud cilvēku dzīvības, tāpēc pieņēmu lēmumu par tilta slēgšanu jau no ceturtdienas,» sacīja ministrs.

Ģirģens LTV raidījumam «Rīta Panorāma» stāstīja, ka Rīgas domes Satiksmes departamentam ir laiks līdz ceturtdienai, lai tā pati veiktu visus priekšdarbus satiksmes pārplānošanai. Gadījumā, ja līdz ceturtdienai tas netiks izdarīts, tad Valsts policijai ir uzdots slēgt satiksmi pāri tiltam.

Pēc Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada būvdarbu apturēšanas, veikta konstatēto defektu apsekošana un veikts nestspējas aprēķins, lai pārliecinātos par pārvada drošību.

Būvobjekta tehniskā apsekošana un nestspējas aprēķini bojāto balstu rīģeļiem un kolonnām liecina, ka satiksmes pārvadu pār dzelzceļu A.Deglava ielā var slogot ar transportlīdzekļu satiksmes slodzēm līdz 30 tonnām, tai skaitā sabiedrisko transportu (autobusu un trolejbusu), informē Rīgas domē.

Pārvadam nav konstatētas un novērotas balstu nosvēršanās, nosēšanās vai citas deformācijas, kas liecinātu par pārvada vispārējās noturības pazemināšanos. Turklāt, brauktuve ir sašaurināta un atļauta kustība tikai pa divām joslām.

Rīgas domes Satiksmes departamenta speciālisti šobrīd aktīvi sadarbojas ar Būvniecības valsts kontroles biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes atbildīgajiem speciālistiem, lai izstrādātu padziļinātu būves apsekošanas uzdevumu, uz kura pamata sertificēts, neatkarīgs eksperts veiks pārvadā konstatēto nesošo konstrukciju defektu izpēti, laboratoriskos izmeklējumus, analīzi un aprēķinus, lai sniegtu norādījumus par turpmākajiem veicamajiem pārbūves darbiem.

Eiropas līmenī Grieķijas problemātiku nevajadzētu novērtēt par zemu. Situācijai iespējams sniegabumbas efekts, kas var mainīt arī ģeopolitisko svaru kausu stāvokli

Alekša Cipra kreisi orientētās partijas Syriza uzvara Grieķijas vēlēšanās tikusi vērtēta gan kā protesta forma pret depresiju un Vācijas kancleres Angelas Merkeles uzspiesto taupības politiku, gan kā kreisi orientēto spēku renesanse Eiropā. Pirms vēlēšanām A. Ciprs solīja saviem vēlētājiem taupības ēras beigas, jaunas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un dažādas dārgas atbalsta formas iedzīvotājiem, neskatoties uz tukšo valsts kasi. Tomēr solīt, kā zināms, ir viegli, kamēr pašam nav jāķeras pie īstenošanas. Vācijā pie varas esošie konservatīvi orientētie spēki, kam Grieķijas parādu sāgā ir gana spēcīgs vārds līdzi runājams, ir pret parādu atlaišanu Grieķijai vai būtisku veicamo valsts reformu nosacījumu mīkstināšanu, un to var saprast. A. Merkelei varētu būt visai grūti Vācijas nodokļu maksātājiem paskaidrot to, ka 53 miljardi eiro par Grieķijai garantētajiem kredītiem ir bezcerīgi zaudēti. Līdzīga nostāja Grieķijas jautājumā dzirdama arī no Briseles, jo nevar jau skatīt Grieķijas jautājumu pilnīgi atrauti no citām ES dalībvalstīm.

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

Interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā secināts, ka tuvākajā nākotnē aizvien trūks darbinieku, kā arī būs jārisina emigrācijas jautājumi. Tas liek domāt, ka gaidāma darbaspēka ieplūšana no ārvalstīm.

Darbaspēka ieplūšana Latvijā notiek jau šobrīd, taču tā ir ļoti nosacīta. «Iniciatīvās, kurās parādījās daži simti tam, protams, apakšā nav skaidras politikas. Skaidrs, ka noteiktās profesijās mums nevajadzētu kautrēties attīstīt zinātnes vai tehnoloģiju centrus, uz kuriem droši varētu braukt cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām, kuri radītu zināšanu pievienoto vērtību ilgtermiņā,» portālam db.lv pastāsta «SEB» bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc eksperta novērojumiem, šobrīd vislielākais spiediens ir uz to, ka trūkst šoferi, būvnieki un citi. D.Gašpuitis uzsver, ka mums pašiem jārada infrastruktūra, lai būtu šie zinātniskie centri un attiecīgi arī cilvēki.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Atkal nav pieteicies neviens pretendents nomas tiesību izsolei telpām zem Rīgas domes Īpašuma departamenta, Riharda Vāgnera ielā 5 un 7, aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Līdz ar to telpu nomas tiesību izsole, kas tika paredzēta 30.martā, nenotiks.

Nomas tiesības izsolīt neizdevās pirmajā izsludinātajā izsolē, kad telpas izsolīja restorāna vai kafejnīcas ierīkošanai, tādēļ pēcāk tika paredzēts, ka telpās var ierīkot arī veikalu. Tomēr arī pēc funkcijas paplašināšanas nomas tiesību izsolei neviens nav pieteicies.

Komisija vērtēs, vai un kad tiks rīkotas vēl atkārtotas minēto telpu nomas tiesību izsoles, sacīja Gailīte.

Iznomājamo telpu kopējā platība ir 123 kvadrātmetri. Telpu nosacītā nomas maksa mēnesī noteikta 1845 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Īpašuma departamentā. Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu izsoles nosacītā nomas maksa par īpašumu ir 15 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Izsoles solis noteikts 1,50 eiro.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Latvijas Banka pirmdien, 3.jūnijā laidīs klajā vācu komponista Riharda Vāgnera jubilejas monētu, portāls db.lv uzzināja centrālajā bankā.

Jubileja izveidota par godu komponista 200. dzimšanas dienai, un tā ir arī piemiņa R. Vāgnera rosīgajam Rīgas periodam, kad viņš sāka savas pirmās nozīmīgākās operas Rienci komponēšanu. Monētas grafisko dizainu veidojuši Aigars Ozoliņš un Ivo Grundulis, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Nīderlandes Karaliskajā kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.

Rihards Vāgners (1813–1883) Rīgas Pilsētas teātrī no 1837. gada augusta līdz 1839. gadam jūnijam pildīja pirmā kapelmeistara pienākumus. Rīgā bija otrā pilsēta pasaulē, kurā 1843. gadā tika iestudēts Riharda Vāgnera Klīstošais holandietis. Šī opera, kas svarīga vācu kultūrai un Rīgas vācbaltu sabiedrībai ar šo izstudējumu iezīmīga arī latviešu mūzikas un valsts vēsturē.

Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēgušās ar strupceļu, radot bažas, ka valstī sāksies politiska nestabilitāte. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā neviena partija nav ieguvusi vairākumu.

[Papildināta ar 2. – 4. rindkopu]

Reaģējot uz Itālijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem, vērstpapīru tirgi piedzīvojuši strauju kritumu. Tirdzniecības dienas sākumā samazinājušies Francijas, Vācijas, Spānijas un Itālijas biržu indeksi.

Itālijas Milānas biržas indekss FTSE MIB piedzīvoja kritumu 4,7% apmērā, Londonas FTSE 100 – 1,36% apmērā, Vācijas DAX 1,88% apmērā un Parīzes Cac 40 2,31% apmērā.

Kāpumu piedzīvojušas Itālijas parāda apkalpošanas izmaksas, sasniedzot 4,68% lielu likmi par parādzīmēm ar desmit gadu ilgu atmaksas termiņu, kas ir augstākais līmenis kopš šā gada sākuma. Parādzīmju likmes palielinājušās arī Spānijai, Portugālei un Grieķijai.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Nekustamā īpašuma investīciju tirgus šogad būs aktīvs; interesi un naudas pieplūdumu komercīpašumos sekmē arī zemās procentlikmes

Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn par 25 % audzis kopējais investīciju apjoms gan Centrālās un Austrumeiropas reģionā, gan Baltijā. 2015. gads Baltijā bija ļoti aktīvs, vērtējot pēc kopējā komercīpašumos ieguldīto līdzekļu apjoma, kā arī jaunu investoru ienākšanas. Kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2015. gadā sasniedza 1,1 miljardu eiro, kas ir lielākais rādītājs kopš 2007. gada. Tas gan veidoja 9% no kopējā investīciju apjoma Centrālās un Austrumeiropas reģionā, šādu informāciju ir apkopojusi kompānija CBRE. Visvairāk naudas starp Baltijas valstīm ieplūda Igaunijas īpašumu tirgū. Savukārt populārākais sektors – tirdzniecības objekti. DB jau ziņoja, ka starp lielākajiem darījumiem Baltijā bija Rīgas tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole nonākšana pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja Blackstone Real Estate Partners IV paspārnē; pēc Colliers International aprēķiniem, darījumu apjoms Baltijā varētu būt bijis pat lielāks – 1,4 miljardi eiro.

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Ja Eiropas Savienībā (ES) pastāv konkurence ražotāju un produkcijas starpā, kāpēc noliegt konkurenci nodokļu jomā, cenšoties iztaisīties svētākiem par Romas pāvestu?

Jaunieceltajam Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žanam Klodam Junkeram nav lemts mierīgā un lēnā garā iesildīt savu varas sēdekli Briselē. Izvērtējot 28 tūkst. slepenu dokumentu lappušu, publiski ir kļuvuši fakti, kādā veidā Luksemburgas Lielhercogiste ar zemām nodokļu likmēm Eiropas koncerniem ir palīdzējusi optimizēt nodokļus. Ārzemju mediji kā gardu kumosu apraksta komplicētās finanšu shēmas, ko koncernu interesēs izstrādājusi arī Latvijā labi pazīstama konsultāciju kompānija PriceWaterhouseCoopers (PwC). Starp šo shēmu izmantotājiem Luksemburgā minēti tādi grandi kā Ikea, Amazon, Procter&Gamble, FedEx, PepsiCo, Deutsche Bank, Fresenius Medical Care, kā arī a/s Latvijas gāze līdzīpašnieks E.on. Tā kā liela daļa no šīm shēmām izstrādātas un ieviestas to 19 gadu laikā, kad Junkers bija Luksemburgas premjers, neskaitot to laiku, kad viņš iepriekš bija arī šīs valsts finanšu ministrs, tad opozīcija tagad pilnām mutēm cenšas šo faktu izmantot pret jauno EK prezidentu. Luksemburgā legālās nodokļu shēmas starptautiskajiem koncerniem esot ļāvušas samazināt savus ikgadējos nodokļu maksājumus vismaz par 10 mljrd. eiro gadā, līdz ar to kreisi noskaņotie politiķi tagad pārmet Junkeram ne tikai apšaubāmu nodokļu modeļu atbalstu, bet pat uzskata, ka situācija ir tik nopietna, ka Junkeram ieņemamais amats EK būtu jāatstāj.

Krīze mūs ir tiktāl nogurdinājusi, ka, risinot atsevišķas taktiskas problēmas - airBaltic, tad Krājbankas, tad atkal citu -, esam pazaudējuši orientieri, kurp mēs īsti ejam, intervijā žurnālam Playboy saka UPB holdinga valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

«Tas ir kā studentu laikos, gumijas laiviņā pa Amatu braucot. Ja tu nodarbojies tikai ar ūdens smelšanu ārā no laiviņas, tad drīz esi krācē iekšā, pēc tam vēl pazaudē līdzairētāju, kuru krastmalas krūma zars ir izvilcis ārā no laivas, tad tu domā tikai par to, kā viņu glābt, - kāds tur vairs virziens? » jautā U.Pīlēns.

Viņš uzsver, ka līdzīgi notiek Latvijas politikā - mēs neesam līdzsvarā ar sevi, esam apjukuši starp nacionālas valsts ideju un līdzdalību ģeopolitisku problēmu risināšanā, glābjot eiro, un tā pazaudējam orientāciju, kurp katram sabiedrības loceklim jāiet. «Es būtu laimīgs, ja valdības vadītājs vai Saeimas spīkers man pateiktu skaidru redzējumu: dārgie uzņēmēji, mēs tagad kustamies tajā un tajā virzienā, būsim atkarīgi no Eiropas naudas, savu nacionālo identitāti uz desmit gadiem noliksim malā, iespējams, pēc tam paņemsim to atpakaļ, bet tagad būs Eiropas naudas apgūšanas process. Tas vismaz būtu redzējums, kuram var piekrist vai nepiekrist. Tagad ir pilnīga neskaidrībā,» viņš norāda, piebilstot, ka, ja sabiedrību tiktāl dezorientē, tā, protams, nogurst.