Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) paustās bažas par Deglava tilta drošību bija pamatotas un tā slēgšana ir mācība Rīgas domes vadībai, piektdien žurnālistiem atzina Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Rīgas mēra pienākumu izpildītājs atturējās vērtēt, vai lēmums slēgt Deglava tiltu bija pareizs vai nepareizs, bet viņš piekrīt, ka BVKB paustās bažas bija pamatotas.

Burovs, paužot savu personisko viedokli, atzina, ka BVKB prasības attiecībā uz Deglava tilta drošību ir pamatotas un loģiskas, turklāt tās nav neizpildāmas. Viņš piekrita viedoklim, ka Deglava tilta remonta pasūtītājam - Rīgas domes Satiksmes departamentam - un pārējiem projektā iesaistītajiem vajadzēja rīkoties aktīvāk, lai novērstu tilta slēgšanu.

«No šī gadījuma mācību, pirmkārt, vajadzētu gūt Rīgas domes vadībai un izdarīt secinājumus par to, cik operatīvi rīkojamies šādos brīžos. Šodien, kad apmeklēju objektu, uz vietas nebija visa projekta vadības komanda, bet gan tikai viens cilvēks, kas ir stipri par maz. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka neesmu apmierināts ar Rīgas domes Satiksmes departamenta un būvnieku menedžmentu šajā projektā,» uzsvēra Burovs.

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Neskatoties uz to, ka šodien Rīgā, pie Augusta Deglava ielas pārvada, viens pēc otra notiek divi atsevišķi Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas (EM) rīkoti pasākumi ar mērķi pārrunāt Deglava tilta remonta problēmas, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) jau izdevis rīkojumu par visu formalitāšu kārtošanu, lai tilts ceturtdien, 25.aprīlī satiksmei tiktu slēgts.

Šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka uzdevis Valsts policijai ceturtdien jau no rīta slēgt tiltu jebkāda veida satiksmei.

«Manuprāt, Rīgas domes institūcijas neņem vērā ekspertu atzinumus, kā arī ilgstoši kavē ar atkārtotas ekspertīzes veikšanu, tādējādi neievēro pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku drošību. Ir pietiekami daudz faktoru, kas liecina, ka tilts apdraud cilvēku dzīvības, tāpēc pieņēmu lēmumu par tilta slēgšanu jau no ceturtdienas,» sacīja ministrs.

Ģirģens LTV raidījumam «Rīta Panorāma» stāstīja, ka Rīgas domes Satiksmes departamentam ir laiks līdz ceturtdienai, lai tā pati veiktu visus priekšdarbus satiksmes pārplānošanai. Gadījumā, ja līdz ceturtdienai tas netiks izdarīts, tad Valsts policijai ir uzdots slēgt satiksmi pāri tiltam.

Saistībā ar satiksmes slēgšanu pār Augusta Deglava ielas pārvadu pagājušās darba nedēļas beigās, ceturtdien un piektdien, pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nav izpildījusi ap 13% sabiedriskā transporta reisu, žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (S).

Viņš pauda, ka šie reisi neesot izpildīti sastrēgumu dēļ. Minētā problēma ir ātri jārisina, uzsvēra deputāts, piebilstot, ka apspriests arī iespējamais «plāns B» gadījumam, ja satiksme pa Deglava tiltu tik drīz netiks atjaunota. Baraņņiks gan sīkāk nestāstīja par šiem risinājumiem, akcentējot, ka tas, uz ko jākoncentrējas, ir «plāns A» - satiksmes atjaunošana.

Rīgas mēra vietnieks skaidroja, ka diskutēts tika par papildu satiksmes ierobežojumiem vai organizatoriskām izmaiņām. Piemēram, tika spriests par iespēju atvieglot kreisos pagriezienus sabiedriskajam transportam.

Ir apspriests jautājums arī par «puteņa biļetēm» līdzīgas sistēmas ieviešanu, kad cilvēki, kuri ikdienā raduši pārvietoties ar automašīnām, pilsētas sabiedriskajā transportā var braukt par brīvu, tomēr pašlaik tam nav jēgas, jo sabiedriskais transports stāv sastrēgumos, klāstīja Baraņņiks.

Pēc 8.maijā notikušās Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) un Rīgas domes Satiksmes departamenta sanāksmes pieņemts lēmums uzsākt Augusta Deglava ielas pārvada siju balstīšanas darbus, pavēstīja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

BVKB tika iesniegts darbu veikšanas projekts, un BVKB izsniedza atļauju sākt sagatavošanās darbus, kas nepieciešami, lai veiktu atsevišķu pārvada siju atbalstīšanu uz turām.

Nepieciešamos stiprinājumus plānots uzstādīt līdz 20.maijam, pēc kā BVKB atkārtoti pārvadu apsekos un lems, vai pār to ir iespējams pilnībā atjaunot satiksmi.

Vienlaikus sociālajos tīklos iedzīvotāji publicējuši vairākas fotogrāfijas, kurās redzams, ka nupat atjaunotās tilta margas daudzviet jau ir izdrupušas un deformējušās. Pēc Ahunas-Ozolas teiktā, pašreizējā izskatā margas pieņemtas ekspluatācijā netiks un brīdī, kad atsāksies pārvada remontdarbi, tās tiks apsekotas un būvniekiem tiks iesniegts konstatēto defektu saraksts, kuri viņiem būs jānovērš.

Ceturtdien no plkst.5 Deglava tilts satiksmei tiks slēgts, jo viss liecina, ka tilts apdraud sabiedrības drošību, trešdien preses konferencē informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

«Tilts tiks slēgts līdz brīdim, kad Rīgas dome iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) dokumentus, lai BVKB varētu pārliecināties par šī objekta drošību,» sacīja I.Ķuzis.

«Šobrīd, pie šādiem apstākļiem tilts nav drošs ekspluatācijai. Rīgas domei ir jāpabeidz tehniskās izpētes atzinuma izstrāde. Balstoties uz visu šo informāciju varēsim izvērtēt situāciju un sniegt atzinumu tālākajām darbībām Valsts policijai un Rīgas pašvaldības būvvaldei. Jāatzīst, jau šobrīd ir iesniegti racionāli priekšlikumi, kas paredz atbilstoši nepieciešamajam darbu veikšanas projektam, nostiprināt bojātās konstrukcijas. Tam nevajadzētu aizņemt daudz laika,» uzskata BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Kāpēc ceturtdienas rītā tika slēgts Deglava tilts Rīgā - sabiedrības drošības, politikas vai ekonomisku interešu dēļ? Tāds ir jautājums par Deglava tilta slēgšanas iemeslu žurnālistiem. Tikmēr rīdzinieki un galvaspilsētas viesi 25. aprīlī izjuta satiksmes haosu, ko izraisīja viena tilta slēgšana Rīgā.

Pie redakcijas apaļā galda, diskutējot par veidiem, kā apiet satiksmes haosu, izskanēja viedoklis, ka Rail Baltica līnija varētu novērst Deglava tilta slēgšanas izraisītās problēmas. Diskusijas turpinājumā nāca atgādinājums par metro nepieciešamību galvaspilsētā. Ja Rīgā būtu metro un mēs būtu klausījuši Rubiku, tad nebūtu nonākuši šādā situācijā. Pēc šādiem secinājumiem tālākās diskusijas jau šķiet nenopietnas.

Reģionos dzīvojošie var atviegloti nopūsties un nostiprināt pārliecību par labu dzīvei ārpus Rīgas, bet galvaspilsēta turpinās cepties. Izskatās, ka tas būs uz ilgāku laiku, jo satiksmes haosu Rīgā pastiprina vēl viena tilta pārbūve. Arī Brasas tilts rada apgrūtinājumus satiksmei. Taču, atšķirībā no Deglava tilta, Brasas tilta šķērsošana ir ierobežota, nevis apturēta.

Brasas tilta pārbūvei Rīgas domei nepieciešami 12 miljoni eiro, liecina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātiem iesniegtā informācija.

Šie līdzekļi tiks prasīti no Rīgas domes konsolidētās investīciju programmas. Finansējums tiek gūts 15% apmērā no pašvaldības budžeta, bet 85% būs aizņēmums.

Plānots, ka 2021.gadā projekta īstenošanai būs nepieciešami 6 miljoni eiro, 2022.gadā - 5 miljoni eiro, bet 2023.gadā - 1 miljons eiro.

Šodien Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti atbalstīja līdzekļu pieprasīšanu no Investīciju programmas nākamajam gadam.

Kā ziņots, Brasas tilta būvdarbi apstājās 2019.gada maija sākumā, jo remontdarbu laikā tika atklāti apbedījumi, kuru dēļ darbi objektā tika apturēti.

Uzsākot pārbūvi, atbildīgie ierēdņi arī konstatēja, ka pārvada atjaunošanas projekts izstrādāts tā, ka pēc remontdarbu veikšanas tilta nestspēja nebūtu pietiekama, lai pār to pārvietotos zemās grīdas tramvaji.

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) būtu nepieciešams palielināt lēmumu pieņemšanas autoritatīvo statusu no šā brīža rekomendējošā uz iespēju teikt galavārdu, tā uzskata par būvniecības nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Raidījumam LNT TOP 10 viņš to pamato ar absurdo situāciju ap Deglava satiksmes pārvadu, kad BVKB eksperti saskata būtiskus drošības riskus un aicina tiltu slēgt, bet Rīgas domes Satiksmes departamentam un Būvvaldei ir pretējs viedoklis un tās tiltu atsakās slēgt.

«Pilnīgi iespējams, ka šī rekomendējošā funkcija ir jāpastiprina ar lemšanas spēju. Vienlaikus jāsaprot, ka tad īpaši jāstiprina BVKB kapacitāte. Funkciju palielināšanai būs fiskāla ietekme,» raidījumam sacīja Nemiro, vēl neprognozējot iespējamo izmaksu apmēru.

Būvniecības Valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme atzīst, ka ja viņiem būtu lielāka teikšana nekā Rīgas domei, tad pilnībā aizliegtu tilta ekspluatāciju līdz tā pilnīga tehniskā stāvokļa ekspertīzes saņemšanai. «Likumā kompetences ir nodalītas. Ir atsevišķas būves, kas ir Būvniecības Valsts kontroles biroja uzraudzībā, un ir būves, kas ir pašvaldību būvvalžu uzraudzībā,» šā brīža bezspēcīgo situāciju komentēja Demme.

Slēgtā Augusta Deglava ielas pārvada apkārtnē un citviet pilsētā piektdienas rītā izveidojušies sastrēgumi, liecina informācija mājaslapā «Balticmaps.eu».

Ar sastrēgumu jārēķinās uz Jorģa Zemitāna tilta un uz to vedošās Ieriķu ielas, virzienā uz centru. Sastrēgums izveidojies arī uz netālu esošās Vaidavas ielas.

Tāpat sastrēgums ir uz Gustava Zemgala gatves, virzienā uz Gaisa tiltu. Arī uz Brīvības gatves pirms tilta jārēķinās ar ilgāku gaidīšanu. Arī Piedrujas un Vestienas ielās netālu no Deglava pārvada ir sastrēgumi.

Sastrēgums virzienā uz centru ir uz Vanšu tilta. Arī Lielirbes un Kalnciema ielās, kas ved uz tiltu, izveidojies sastrēgums.

Pārdaugavā apgrūtināta satiksme ir arī Jūrmalas gatvē un tai tuvumā esošajās ielās, kā arī Daugavgrīvas ielā. Tāpat arī Kārļa Ulmaņa gatvē.

Ar vismaz 15 minūšu caurbraukšanas laiku jārēķinās Mūkusalas ielā, virzienā uz centru.

Valsts policija svētdien, 19.maijā, plkst.5 atjaunos transportlīdzekļu satiksmi Rīgā uz Augusta Deglava tilta, pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Pār tiltu gan varēs pārvietoties tikai līdz 30 tonnām smagi transportlīdzekļi un būs noteikts arī ātruma ierobežojums - 30 kilometri stundā.

Šāds lēmums šodien pieņemts sanāksmē ar Valsts policiju un Būvniecības valsts kontroles biroju, kurš konstatējis, ka tiltam nepieciešamie stiprināšanas darbi ir veikti, piebilda Burovs.

Kā ziņots, 25.aprīļa rītā pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) rīkojuma Deglava ielas pārvads tika slēgts satiksmei, izraisot pamatīgus satiksmes sastrēgumus šajā Rīgas daļā. 4.maijā tika atjaunota sabiedriskā un operatīvā transporta kustība pār Deglava tiltu.

BVKB Rīgas domei uzticēja veikt pārvada siju balstīšanas darbus.

Slēgtajam Augusta Deglava ielas tiltam tuvākos alternatīvos pārvadus un ceļus ceturtdienas rītā ieskauj sastrēgumi, liecina informācija mājaslapā «Balticmaps.eu».

Ievērojams sastrēgums izveidojies uz Vestienas ielas - posmā no Deglava ielas līdz pat Vietalvas ielai. Tur sastrēgumā var nākties stāvēt arī desmit minūtes. Turklāt tālāk sastrēgumi virzienā uz centru izveidojušies arī uz Piedrujas ielas, Vietalvas ielas un Matīsa ielas.

Ar sastrēgumu jārēķinās arī uz Jorģa Zemitāna tilta, virzienā uz centru. Tā caurbraukšanas laiks patlaban ir aptuveni piecas minūtes. Arī uz tiltu vedošā Brasas iela, kā arī Ieriķu iela un tai tuvumā esošās Vaidavas un Kastrānes ielas ir piepildītas automašīnām. Vietām sastrēgumā jāgaida arī līdz 12 minūtēm.

Tikmēr virzienā no centra satiksme pār Zemitāna tiltu virzās raitāk. Pirms nogriešanās uz tilta no Pērnavas ielas un Krišjāņa Barona ielas gan jārēķinās ar aptuveni trīs minūšu ilgu gaidīšanu.

Nākamvasar Rīgā daļā 11.novembra krastmalas varētu ierobežot satiksmi, "atdodot to vasaras kafejnīcām un cilvēkiem", intervijā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķis skaidroja, ka Rīgā redz divas perspektīvākās Daugavas krastmalas - ar lielāko potenciālu esot krastmalas posms starp Vanšu un Akmens tiltu Vecrīgas pusē, bet otra esot Mūkusalas ielas krastmala.

Mūkusalas ielas krastmalu šogad esot plānots sākt rekonstruēt, pārbūvēt un stiprināt krastus. Šo teritoriju plānots savienot ar tuvējo Latvijas Universitātes mācību centru. Līdz ar to pēc pāris gadiem šī krastmala jau būšot gana pievilcīga, lēsa Ķirsis.

Vecrīgas pusē galvenā problēma esot satiksmes plūsma pa krastmalu, kas esot kā ūdens - ja kaut kur plūsmu aptur, tad tā jānovirza citur, lai neveidojas sastrēgumi.

Tāpēc aktīvi tiekot strādāts pie Austrumu maģistrāles pabeigšanas. Austrumu maģistrāle būs Rīgas centra apvedcelš. Jau tagad izveidots Daudersalas pārvads, bet šī gada beigās pabeigs austrumu maģistrāles posmu pie "Dominas" un Deglava tilta. Ar to brīdi kravas auto, kas pašlaik brauc gar Rīgas pili uz ostu, tiks novirzīti uz jauno maģistrāli.

No sestdienas, 4. maija, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvads tiks atvērts sabiedriskā transporta kustībai, informē Rīgas dome.

Transporta braukšanas ātrums tiks ierobežots līdz 20 km/h, par to šodien tikšanās laikā konceptuāli vienojās Rīgas domes vadības, Satiksmes departamenta, Rīgas pilsētas būvvaldes, Valsts policijas un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārstāvji, informē Rīgas dome.

Patlaban norit vēl pēdējie saskaņošanas darbi starp institūcijām, lai sabiedriskā transporta kustību varētu atklāt.

Sanāksmes laikā tika pārrunāta iespēja atvērt satiksmei A. Deglava ielas pārvadu, pēc tam, kad BVKB ir iepazinies ar pēdējo SIA «Inženierbūve» izstrādāto tehniskās apsekošanas atzinumu.

Sanāksmē nolemts, lai turpinātu būvdarbus, atbilstoši atzinumos konstatētajam, tiks izstrādātas projekta risinājuma izmaiņas. Tostarp nolemts, ka nepieciešams veikt atsevišķu siju galu pagaidu atbalstīšanu uz turām.

Situācija ar Deglava tiltu ir Rīgas domes īstenotās politikas rezultāts, ilgstoši neieguldot līdzekļus infrastruktūrā, trešdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

«Ja neiegulda infrastruktūrā, bet tikai brīvbiļetēs un citos labumos, lai gūtu balsis.. Te nu mēs visi esam,» teica Kariņš.

Viņš arī atzīmēja, ka Rīgas dome var nepiekrist Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), kas atzinis Deglava tiltu par nedrošu, taču, ņemot vērā «Maxima» traģēdiju, kad, iebrūkot lielveikala jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus, būtu jāklausa speciālistiem.

«Galvenais ir iedzīvotāju drošība,» sacīja Kariņš.

Jau vēstīts, ka BVKB, veicot būvdarbu kontroli, konstatēja Deglava tilta nesošo konstrukciju bojājumus. Tilta bojātie balsti tika konstatēti pēc tam, kad tika demontētas zem pārvada esošās noliktavas. Iepriekš šie balsti nebija pieejami, jo kalpoja kā noliktavu starpsienas. Šogad 8.aprīlī BVKB būvinspektors izdeva atzinumu par būvdarbu apturēšanu visā objektā.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir atļāvis pilnā apjomā atsākt būvdarbus uz Augusta Deglava tilta, laikrakstam «Diena» apliecinājusi biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Rīgas domes Satiksmes departamentā no būvdarbu veicēja tika saņemti pārvada būvprojekta papildinājumi, ko izvērtēja un iesniedza apstiprināšanai Rīgas būvvaldē un BVKB.

BVKB eksperti ir pabeiguši būvprojekta izmaiņu ekspertīzes vērtēšanu. «Pamatojoties uz iesniegtajām būvprojekta izmaiņām, BVKB ir atļāvis pilnā apjomā objektā atsākt būvdarbus,» sacīja Balgalve.

Kā ziņots, 25.aprīļa rītā pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) rīkojuma Deglava tilts tika slēgts satiksmei, izraisot pamatīgus satiksmes sastrēgumus šajā Rīgas daļā. 4.maijā tika atjaunota sabiedriskā un operatīvā transporta kustība pār Deglava tiltu.

BVKB Rīgas domei uzticēja veikt pārvada siju balstīšanas darbus, kas maija izskaņā arī tika realizēti. Pēc tam satiksme pa tiltu tika atjaunota pilnībā, tomēr būvdarbi uz pārvada neatsākās.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis iepirkumu Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūves 2.etapa darbu veikšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pagaidām konkrēta līgumcena nav minēta. Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz līdz 23.martam.

Darbi tiek veikti kā turpinājums Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūves darbu 1.etapam viena būvprojekta ietvaros.

Šī etapa darbos ietilpst sagatavošanās darbi - asfalta seguma frēzēšana, segas nesošās kārtas nojaukšana ietvei, betona apmaļu nojaukšana un citi. Tāpat plānota drenējošās kārtas būvniecība ietvei 30 cm biezumā, asfaltēšana, bruģa seguma izbūve, betona apmaļu uzstādīšana, ceļa zīmju uzstādīšana, apgaismojuma montāža, dažādu būvkonstrukciju izbūve un citi darbi.

Paredzēts, ka darbu izpildes termiņš nevar būt garāks par 279 dienām, skaitot no būvdarbu uzsākšanas dienas. Šajā termiņā noteiktas prasības konkursa uzvarētājam, ka tas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laikā no šā gada 6.jūlija līdz 12.jūlijam nodrošina gajēju kūstību pa ietvēm abas pārvada pusēs un transportlīdzekļu kustību abos virzienos.

Patlaban remontējamo Augusta Deglava ielas satiksmes pārvadu no tehnoloģiskā viedokļa, iespējams, vispareizāk būtu nojaukt pavisam un uzbūvēt no jauna, taču Rīga nevar atļauties šajā vietā divus vai trīs gadus pilnībā slēgt satiksmi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Viņš atzina, ka Deglava tilts savulaik ir būvēts pēc padomju laika metodēm, kas mūsdienās vairs netiek izmantotas. «Tas faktiski ir taisīts kā saliekams tilts, uz vietas ir betonēti tikai stabi, un visas pārējās konstrukcijas ir atvestas, tai skaitā rīģeļi, kas sastāv no divām daļām. Mūsdienās tā vairs netaisa,» uzsvēra Jakrins.

Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs atgādināja, ka vienmēr šādos gadījumos ir izvēle starp satiksmes infrastruktūras objekta nojaukšanu un būvēšanu no jauna, un tehnoloģiski tas droši vien būtu bijis vislabāk. Tomēr Rīgā pārvadu pār dzelzceļu nav daudz, tāpēc uz vecā tilta nojaukšanas un jaunā uzbūvēšanas laiku galvaspilsētas transporta izmantotāji nonāktu neapskaužamā situācijā.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro lūdzis Rīgas domi nekavējoties sniegt Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) izvērstu pamatojumu Deglava tilta ekspluatācijas pieļaujamībai un apsvērumus transporta līdzekļu masas ierobežošanai.

«Pa šo tiltu katru dienu automašīnās un astoņos sabiedriskā transporta maršrutos pārvietojas neskaitāmi Rīgas rajonu iedzīvotāji. Es nevaru un nedrīkstu pievērt acis būvinspektoru pamatoti paustajām šaubām par pārvada drošību, un darīšu visu iespējamo, lai pārliecinātos par to, ka Rīgas domes lēmums turpināt ekspluatāciju ir izsvērts un neapdraud satiksmes dalībniekus,» pauž ministrs.

«Deglava tilts ir tikai pirmais solis. Atsaucoties uz sabiedrības satraukumu, pārredzamā nākotnē plānojam pievērst uzmanību arī citu Rīgas tiltu drošībai,» apliecina ministrs.

BVKB informējis Ekonomikas ministriju, ka BVKB būvinspektors 2019.gada 8.aprīlī Rīgas domes Satiksmes departamentam kā būvniecības ierosinātājam nosūtījis atzinumu Nr.BIS-BV-19.9-2019-2998, ar kuru apturēti objekta «Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve Augusta Deglava ielā, Rīgā» būvdarbi.

Lēmums slēgt satiksmei Augusta Deglava ielas pārvadu SIA «Rīgas satiksme» ik dienu rada papildu izmaksas 5000 eiro apmērā, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Papildu izmaksas rodoties tehnisku iemeslu dēļ, proti, tā kā transportlīdzekļiem jāizmanto apvedceļi, tiek veikti lielāki attālumi, kas prasa papildu degvielas patēriņu un palielina amortizācijas izmaksas.

Tāpat uzņēmums novērojis, ka pirmajās dienās pēc pārvada slēgšanas koriģētajos maršrutos samazinājies pasažieru skaits.

Jau ziņots, ka pārvads autotransportam slēgts kopš 25.aprīļa plkst.5, kā rezultātā būtiski mainīti sabiedriskā transporta maršruti un attiecīgajā galvaspilsētas daļā gaidāmi intensīvāki satiksmes sastrēgumi.

Kopumā izmaiņas skārušas 11 sabiedriskā transporta maršrutus.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amatā atgriežoties Vitālijam Reinbaham, savus pienākumus departamentā beigs pildīt viņa amata pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins, apstiprināja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa norādīja, ka šāda personāla rotācija notikusi pēc Rīgas vicemēra Vadima Baraņņika (S) rīkojuma.

Reinbahs sacīja, ka pēc trīs gadu prombūtnes vispirms būs jāiepazīst un jānovērtē esošā situācija Satiksmes departamentā. «Tas neprasīs ilgu laiku,» norādīja Reinbahs.

Viņš piebilda, ka pirmās viņa prioritātes būs satiksmes organizācija uz tiltiem, bedres pilsētas ielās un gaisa kvalitāte Rīgā. «Nenoliedzami, ka galvenā prioritāte ir Deglava pārvads un tiks darīts viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot drošu satiksmi pār šo pārvadu,» sacīja Reinbahs, piebilstot, ka vēl ir par agru runāt par iespējamiem risinājumiem, jo viņš vēl nav sācis amata pienākumu pildīšanu.

Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdzis līgumu ar Lietuvas uzņēmumu AS «Kauno tiltai» par Brasas tilta pārbūvi, informēja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Kopējās Brasas pārvada pārbūves darbu izmaksas ir 10,87 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Darbus plānots sākt aprīli, kolīdz iestāsies būvdarbiem piemēroti laika apstākļi. Saskaņā ar līgumu tilta pārbūve noslēgsies 2020.gada pavasarī.

Remontdarbu gaitā plānots veikt nesošo konstrukciju remontu, tilta seguma, tramvaju sliežu ceļa, kontakttīklu, apgaismojuma un ietvju seguma pārbūvi, kā arī margu nomaiņu. Uzlabota tiks arī vides pieejamība.

«Kauno tiltai» remontdarbu laikā uzdots nodrošināt nepārtrauktu divvirzienu tramvaju kustību pāri tiltam.

Brasas pārvads pār dzelzceļu uzbūvēts un nodots ekspluatācijā 1959.gadā un tā kopējais garums ir 116 metri.

Valsts policija otrdien izplatītā paziņojumā norāda, ka tā joprojām nav mainījusi savu nostāju saistībā ar pasākumu «Kritiskā masa» – «spontāna masveida braukšana ar neprognozējamu brauciena maršrutu, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, ir būtisks drauds ne tikai pašiem brauciena dalībniekiem, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem».

Likumsargi aicina ikvienu, it īpaši vecākus ar bērniem, rūpīgi pārdomāt, vai dalība šajā braucienā attaisno tā drošības riskus un sasniedz mērķi.

Valsts policija norāda, ka šis pasākums, «kuram nav nedz oficiāla organizatora, nedz tas ir oficiāli saskaņots, ir risks satiksmes drošībai. Skaidrs, ka ir nepieciešams uzlabot velo infrastruktūru un tā ir būtiska satiksmes jomas problēma, tomēr atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra «Kritiskās masas» laikā diemžēl nav savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiek rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi».

Valsts policija šī brauciena aktīvistiem jau vairākus gadus esot norādījusi par iespēju šo pasākumu organizēt droši – ar konkrētu organizatoru, oficiāli saskaņotu, izveidojot konkrētu maršrutu, kurā slēgt satiksmi, tādējādi policijai dodot iespēju nodrošināt satiksmes dalībnieku drošību. Tomēr policijas ieteikumi esot palikuši nesadzirdēti, pretī saņemot argumentu, ka šis brauciens ir stihiska kustība, kā protests ar mērķi pievērst uzmanību velosipēdistiem un velo infrastruktūrai pilsētā.

Sastrēgumi un traucēta satiksme, protams, atstāj ietekmi uz jebkuru loģistikas kompāniju, portālam DB atzīst Eugesta Latvia loģistikas direktors Agris Treiguts.

«Ja apgrūtināta satiksme kādā vietā ir ilglaicīga un prognozēta, tad pielāgojamies esošajai situācijai, pārplānojot maršrutus, apbraukšanai paredzot brīžus, kad satiksme nav tik intensīva, saskaņojot ar klientiem citus piegādes laikus, un nodrošinot, lai problemātiskos ceļa posmus nav jāmēro vairākas reizes dienā. Vairāk nekā 20 gadu ilgā pieredze nozarē un tehnoloģijas mums ļauj to darīt pietiekami efektīvi,» saka A. Treiguts.

«Atbildīgajām institūcijām par satiksmes organizāciju pilsētā novēlam vairāk pievērst uzmanību kopskatam - šobrīd vienlaicīgi tiek remontēts Salu tilts, Krasta iela, Daugavgrīvas un Ūdens ielas krustojums, Brasas tilts virzienā uz centru un ir slēgts Deglava tilts. Pilnībā saprotam Deglava tilta slēgšanas nepieciešamību līdz stingram atzinumam par tā drošību, drošība ir svarīgāka par visu, tomēr uz slēgšanas laiku, iespējams, varēja ierobežot vai apturēt kāda cita objekta remontu, tādējādi samazinot potenciālo sastrēgumu skaitu,» iesaka A. Treiguts.