Kustība Femen, kas piesaistījušas sabiedrības uzmanību, jo protestos piedalās puskailas sievietes, pārtrauc darbību Ukrainā. Tāds lēmums pieņemts, reaģējot uz pēdējā laikā pieredzētajiem uzbrukumiem organizācijas aktīvistēm, vēsta pasaules mediji.

Viena no Femen līderēm Aleksandra Ševčenko skaidro, ka pēdējā laikā organizācijas aktīvistes cietušas piecos uzbrukumos, tādēļ lēmums pamest Ukrainu skaidrojams ar vēlmi pasargāt aktīvistes, kas drošāk varēs justies ārzemēs.

Ārvalstīs Femen aktīvistēm nevarēs piekļūt Ukrainas varasiestādes, norādīja A. Ševčenko. Dienā, kad organizācijas dalībnieces Femen birojā vākušas mantas, lai to pamestu, tajā ieradās policija, kas visiem likusi telpas atstāt un bez liecinieku klātbūtnes veica kratīšanu.

Milicija apgalvo, ka Femen birojā tika atrasti ieroči un Krievijas prezidenta Vladimira Putina portrets. Femen šos apgalvojumus noliedz.

Sieviešu kustība Femen sarīkojusi akciju pie Ukrainas vēstniecības Berlīnē, lai protestētu pret «diktatūru un politisko represiju» Ukrainā.

Iepriekš Femen paziņoja, ka pārtrauc darbību Ukrainā. Šāds lēmums ticis pieņemts pēc tam, kad organizācijas aktīvistes cietušas piecos uzbrukumos. Tāpat Femen apsūdzējusi Ukrainas varasiestādes provokāciju rīkošanā ar mērķi nomelnot kustības vārdu.

Kustība apgalvo, ka policija Kijevā organizācijas birojā noslēpusi sprāgstvielas un šaujamieročus. Pēc tam pret Femen tikušas izvirzītas apsūdzības šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgā glabāšanā. Organizācijas aktīvistes norādījušas, ka viņām varētu pat «piešūt» mēģinājumu nogalināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un pareizticīgo baznīcas Patriarhu Kirilu.

Sieviešu organizācijas Femen dalībnieces sarīkojušas protesta akciju Vatikāna Svētā Pētera laukumā, lai paustu atbalstu homoseksuāļu tiesībām. Femen sarīkotā protestu akcija sakritusi arī ar laiku, kad savukārt Parīzes ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret viendzimumu pāru laulībām.

Protestā Vatikānā, uz savām mugurām uzkrāsojušas dažādus saukļus, piedalījušās četras Femen aktīvistes. Organizācijas sarīkotais protests noticis laikā, kad Pāvests lasījis lūgšanu, tāpēc Femen dalībnieču akcija izpelnījusies apkārtējo dusmas. Kāda kundze pat metusies sievietes iekaustīt ar lietussargu.

Protestētājas aizturējusi Vatikāna policija.

Kļuvis zināms, ka Parīze piekritusi uzņemt Innu Ševčenko, Ukrainas feministu organizācijas Femen dalībnieci, ziņo thelocal.fr.

Puskailo protestētāju grupas Francijas atzara vadītāja, ukrainiete Ševčenko informējusi, ka valsts atsaukusies viņas lūgumam dot politisko patvērumu.

Saskaņā ar sievietes teikto viņa saņēmusi paziņojumu no Francijas OFPRA bēgļu aģentūras par to, ka viņas lūgums ir atbalstīts. Tas pamatots ar bažām, ka Ukrainā Ševčenko saskartos ar vajāšanu saistībā ar viņas politiskajām aktivitātēm.

Radikālās feministu organizācijas Femen aktīvistes sarīkojušas protestu Spānijas parlamentā. Aktīvistes protestēja pret valdības vēlmi valstī ieviest stingrākus abortu noteikumus.

Aktīvistes izģērbās brīdī, kad uzstājās Spānijas tieslietu ministrs Alberto Ruiss – Galardons. Femen aktīvistes arī izkliedza saukļus - «aborts ir svēts!». Aktīvistes no parlamenta ēkas izdevās dabūt projām pēc dažām minūtēm.

Spānijas valdība līdz oktobra beigām iecerējusi izstrādāt ierosinājumus izmaiņām pirms trijiem gadiem pieņemtajā abortu likumā. Spēkā esošajā likumā bez ierobežojumiem atļauts veikt abortu līdz grūtniecības 14 nedēļai vai arī līdz 22 nedēļai, ja atklājas, ka embrijs ir deformēts.

Esošā Spānijas valdība iecerējusi noteikt vairākus abortu ierobežojumus. Stingrāku kontroli atbalsta arī valstī ietekmīgā katoļu baznīca.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele nonākuši aci pret aci ar puskailajām Femen aktīvistēm, kuras ieradušās uz gadatirgu Hanoverē, ziņo euronews.

Valstu līderi piedalījušies Volkswagen jaunā modeļa prezentācijā, kad četras sievietes sākušas kliegt rupjības. Ar tiem pašiem vārdiem, kas vērsti pret diktatūru, aktīvistes bija aprakstījušas arī pašas sevi.

Galu galā viņas, kā jau ierasts, padevušās apsardzei.

Merkele un Putins apmeklēja izstādi Hanover Messe Vācijas ziemeļdaļā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien apmeklēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu vienas dienas vizītē, parādot pasaulei, ka viņam vēl ir draugs Eiropas Savienībā (ES) Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personā, neraugoties uz saspīlējumu starp Krieviju un Rietumvalstīm Ukrainas jautājumā.

Putins un Orbāns pēc sarunām Budapeštā paziņoja, ka ir panākuši «politisku vienošanos» par jaunu elastīgu ilgtermiņa kontraktu Krievijas gāzes piegādēm Ungārijai, lai aizstātu darījumu, kura termiņš beidzas šogad.

«Mēs augstu vērtējam savu kā uzticama energoresursu piegādātāja reputāciju Eiropā un Ungārijā,» sacīja Putins, no kura citi Eiropas līderi pēdējos mēnešos ir izvairījušies Ukrainas notikumu un Krievijas cilvēktiesību problēmu dēļ.

Putina Budapeštas apmeklējuma laikā galvenais darba kārtības jautājums bija diskusijas par gāzes piegāžu līgumu. Krievijas prezidents arī nolika vainagu kritušajiem padomju karavīriem, tostarp tiem, kas gāja bojā, apspriežot 1956.gada sacelšanos.

Krimas galvaspilsētā Simferopolē ceturtdien arestētas divas puskailais radikālās feministu kustības Femen aktīvistes, kas pie reģionālā parlamenta protestēja pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Viena protestētāja tika arestēta dažas sekundes pēc akcijas sākuma, kamēr otrai izdevās kādu laiku izvairīties no gūstītājiem. Viņa vairākas reizes izsaucās: «Apturiet Putina karu!». Šis sauklis bija rakstīts arī uz viņas krūtīm.

Tomēr arī viņa tika arestēta un aizvesta uz drošības spēku autobusu. Daži cilvēki, kas vēroja notiekošo, sauca: «Prostitūtas» un «Kauns!».

Krievija kopš piektdienas faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas.

Tendences pārtikas izejvielu tirgū rada labvēlīgu fonu straujam olīvu cenu pieaugumam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Laika apstākļiem dažādos pasaules reģionos vienmēr bijusi milzīga ietekme uz pārtikas izejvielu cenām preču biržās. Ja tie ir slikti, tad kādas pārtikas izejvielas raža var būt mazāka un nekvalitatīvāka. Pašlaik, piemēram, vērojams sausums Vidusjūras reģionā, kam jau ir bijusi liela ietekme uz olīvu un olīveļļas cenu. Turklāt pārskatāmā periodā visai iespējams, ka šo produktu cienītajiem nāksies rēķināties ar vēl augstākām izmaksām.

Financial Times eksperti izpētījuši, ka olīveļļas cena šogad Eiropā vairākos gadījumos pieaugusi pat par 25%. Tiek gaidīts, ka olīvu raža šogad būtiski sliktāka būs tādās valstīs kā Grieķija, Itālija, Tunisija un Spānija. Jānorāda, ka Vidusjūras reģiona valstis ir pasaulē lielākās olīvu audzētājas.

Tunisijas valdība sestdien paziņojusi, ka nedēļas laikā slēgs 80 valsts nekontrolētas mošejas, reaģējot uz iepriekšējā dienā notikušo uzbrukumu atpūtniekiem netālu no Tunisijas kūrortpilsētas Sūsas, kurā nogalināti 38 cilvēki.

Kā uzskata Tunisijas premjerministrs Habibs Esids, mošejās notiek «kūdīšana uz vardarbību». Viņš arī aicinājis tautu «saliedēties un palīdzēt valdībai».

Tikmēr prestižais Kairā bāzētais sunnītu studiju centrs Al Azhar nosodījis slaktiņu Tunisijā kā «visu refliģisko un cilvēcisko normu pārkāpumu».

Premjers arī paziņojis, ka valstī tiks pastiprināti pretterorisma pasākumi, tostarp no 1.jūlija viesnīcās, tūrisma objektos un ap vēstures pieminekļiem, kam varētu draudēt teroristu uzbrukumi, paredzēts izvietot pastiprinātu bruņotu apsardzi.

Tūrisma industrija Tunisijai nodrošina 7% iekšzemes kopprodukta un tiešā vai netiešā veidā arī gandrīz 400 000 darba vietu.

Darbu pārtraukusi viena no lielākajām Sanktpēterburgas tūrisma kompānijām Solvex-Tourne, kas savus pakalpojumus piedāvā arī Latvijā.

Uzņēmums arī vērsies Krievijas Tūrisma industrijas apvienībā ar lūgumu palīdzēt nodrošināt pašlaik ārvalstīs esošo tūristu atgriešanos mājās.

Pēc kompānijas sniegtajām ziņām, pašlaik ārzemēs atrodas aptuveni 9000 Solvex-Tourne klientu - lielākā daļa Grieķijā, Bulgārijā, Spānijā, Horvātijā, Melnkalnē, Ēģiptē un Tunisijā.

Vēl aptuveni 8600 klienti ir samaksājuši par nākamajos mēnešos paredzētiem ceļojumiem.

Sanktpēterburgas uzņēmums Solvex-Tourne iekļauts Krievijas tūrisma kompānijā Solvex Group, kurai ir struktūrvienības arī Maskavā, Kijevā, Minskā un Bulgārijas pilsētās Sofijā un Varnā.

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Pārtikas produktu piegādes pasaulē varētu tikt apdraudētas, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, paziņojusi ANO Pasaules Pārtikas programma (WFP).

Gan Ukraina, gan Krievija ir nozīmīgas lauksaimniecības produktu piegādātājas, taču novāktās ražas šobrīd ir apdraudētas Ukrainā un iestrēgušas Krievijā pret valsti noteikto sankciju dēļ.

Vairāk nekā pusei no pārtikas produktiem, ko WFP izmanto krīzes reģionos, izcelsmes valsts ir Ukraina.

"Jau 276 miljoni cilvēku cieš akūtu badu 81 valstī. Pasaule vienkārši nevar atļauties vēl vienu konfliktu," norāda WFP Berlīnes biroja direktors Martins Friks.

Ēģipte ar tās 100 miljoniem iedzīvotāju ir arābu pasaules apdzīvotākā valsts, un lielāko daļu no kviešiem valsts importē no Krievijas vai Ukrainas. Tas pats attiecas arī uz Tunisiju, skaidro WFP.

Eksperti Tunisijā jau brīdina par pārtikas produktu cenu kāpumu šī kara dēļ, un valsts aplūko citus kviešu importa avotus, tostarp Argentīnu vai Rumāniju. Taču šobrīd nav zināms, vai šie avoti spēs apmierināt pieprasījumu.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA Vika Wood apgrozījums pērn sasniedzis 55,984 miljonus eiro, kas ir par 7,88% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums apgrozījuma kāpumu skaidro ar cenu līmeni tirgū gan zāģmateriāliem, gan blakus produktiem, kā arī nelielu ražošanas apjoma pieaugumu. Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, uzņēmuma peļņa samazinājusies par 38,7%, līdz 1,629 miljoniem eiro.

Uzņēmums norāda, ka pērn ekonomikā nav notikušas būtiskas izmaiņas pozitīvā virzienā un turpinājusies stagnācija, kas nav devusi pozitīvu ietekmi uz uzņēmuma darbības nozari. Uzņēmums ziņo, ka pieprasījums pēc zāģmateriāliem un celulozes šķeldas nav palielinājies, kas savukārt ietekmējis to cenas. Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka, tikai pateicoties ražošanas līmenim, SIA Vika Wood pagājušajā gadā spējusi pacelt zāģmateriālu cenu, salīdzinot ar 2012.gadu par 8%, savukārt zāģbaļķu cena palielinājusies par 13%.

Pēc ilgstošas politiskās un sociālās nestabilitātes Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona ekonomika stabilizējas, norāda starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānija Coface.

Sabiedrība šajā reģionā prognozē IKP pieaugumu līdz 3,2% 2015. gadā, pamatojot to ar globālās ekonomikas atveseļošanos, kā arī politiskās vienprātības pazīmēm šī reģiona valstīs.

Persijas līča Sadarbības padomes valstis (GCC) ir pasaulē lielākais naftas reģions. Kuveita, Katara, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti veido gandrīz 41% no Naftas eksportētāju organizācijas (OPEC) apstiprinātajām jēlnaftas rezervēm. GCC valstu ekonomikas pieaugums 2015. gadā tiek prognozēts 4,1% līmenī, bet uz reģiona ekonomisko attīstību būtisku ietekmi atstāj atsevišķu valstu kā piemēram Irākas un Lībijas ekonomiskie sasniegumi.

Kā norāda Coface izpilddirektors Baltijas valstīs Mantvidas Stareika - lai arī šajā eksotiskajā reģionā ir priekšnoteikumi uzņēmējdarbības attīstībai, tomēr tas nav virziens, kurā koncentrēt sava biznesa attīstību, atstājot tikai kā iespēju uzņēmējdarbības diversifikācijai, lai izdzīvotu krīzes periodā.

Latvijas kosmētikas ražotājs SIA Kinetics Nail Systems pērn apgrozīja 3,3 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš; tas saistīts ar stratēģijas maiņu – sava zīmola apgrozījums ir audzis par 35%

«Ar rezultātu esam apmierināti, jo tieši Kinetics zīmolam bija 35% pieaugums. Tas saistīts ar to, ka mainām stratēģiju – samazinām privāto preču zīmju biznesu un attīstām savu zīmolu,» saka Andžejs Stenclavs, SIA Kinetics Nail Systems vadītājs. Uzņēmuma 2015. gada apgrozījums bija 4,9 miljoni eiro un tā samazinājums 2016. gadā saistīts ar jau minēto stratēģijas maiņu. Uzņēmuma šī gada mērķis ir sasniegt četru miljonu apgrozījumu, no kā 80% veidos savs zīmols un 20% privātās preču zīmes. Kinetics strādā ar partneriem Peru, Čīlē, Marokā, Grieķijā un Ukrainā, lai sertificētu produktu un uzsāktu sadarbību šajās valstīs.

Zambijas varasiestādes pārtvērušas lidmašīnu, kurā tika pārvadāti 5,7 miljoni ASV dolāru skaidrā naudā, zelts, ieroči un munīcija un aizturējušas vairākus cilvēkus, tai skaitā Latvijas pilsoni.

Lidmašīna, kas izlidoja no Kairas, pirmdienas vakarā nolaidās Keneta Kaundas starptautiskajā lidostā netālu no Lusakas. Lidaparātā tika atrasti 5,7 miljoni ASV dolāru, piecas pistoles, septiņas magazīnas, 126 munīcijas patronas, kā arī, spriežot pēc izskata, 602 zelta gabali, kas sver 127,2 kilogramus, un zelta mērīšanas iekārtas. Vēlāk varasiestādes secināja, ka stieņi nav no tīra zelta.

Zambijas Narkotiku apkarošanas komisija paziņoja, ka par bīstamu priekšmetu glabāšanu tika aizturēti desmit cilvēki, tai skaitā seši ēģiptieši, Spānijas pilsonis, Nīderlandes pilsonis, Zambijas pilsonis un Latvijas pilsonis.

Turpmākas izmeklēšanas gaitā tika aizturēti vēl četri Zambijas pilsoņi, un aizturēto skaits, domājams, vēl pieaugs.

Visā pasaulē 3. maijā tiek atzīmēta Preses brīvības diena. Šogad tai apritējusi jau divdesmitā gadskārta. Preses brīvības dienā tiek godināta žurnālistu piemiņa, kas gājuši bojā pildot darba pienākumus, kā arī atgādināts par mediju brīvības pamatprincipiem.

Saskaņā ar starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas Reportieri bez robežām aplēsēm, pērn, pildot darba pienākumus, bojā gājuši 88 žurnālisti. Arestēti tikuši 879, bet nolaupīti – 38 žurnālisti. Aizvadītajā gadā draudi vai uzbrukumi tikuši vērsti pret 1993 žurnālistiem. Savukārt UNESCO aplēsusi, ka pēdējās desmitgades laikā, kopumā bojā gājuši vairāk nekā 600 žurnālistu.

Īpaši bīstamas žurnālistiem ir vairākas Āzijas valstis. Pēdējā laikā uzbrukumi žurnālistiem piedzīvoti arī atsevišķās Āfrikas valstīs, kā, piemēram, Mali. Pret žurnālistiem, kas kritizējuši pastāvošo kārtību, uzsāktas tiesvedības Turcijā un Tunisijā, savukārt Eiropas dienvidaustrumu valstīs mediji kļūst par upuriem biznesa interesēm.

Farmācijas kompānijas AS Grindeks produktu eksports uz Krieviju no kopējā apgrozījuma veido 35%, biznesa portālam Nozare.lv atklāj Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš norāda, ka Grindeks produkcija tiek eksportēta uz 59 valstīm un veido 95% no kopējā apgrozījuma. Krievija, kā arī pārējās NVS valstis ir nozīmīgas Grindeks sadarbības partneres. Eksports uz Krieviju ir pietiekami ievērojams - aptuveni 35% no Grindeks kopējā apgrozījuma.

Grindeks pastāvīgi seko tam, kā situācija Krievijā attīstīsies, un patlaban kompānija nav saskatījusi nevienu indikāciju, kas liecinātu, ka uzņēmuma pozīcijas Krievijā varētu nelabvēlīgi mainīties.

Pēc pieejamās informācijas, visas likumdošanas iniciatīvas Krievijā šobrīd tiek virzītas nevis uz medikamentu importa aizliegumu, bet uz vietējo ražotāju atbalstu valsts iepirkumos. Savukārt komercsegmentā turpinās brīva konkurence, atzīmē Bundulis.

Divi kaujinieki piektdien uzbrukuši tūristu viesnīcai Tunisijas kūrortpilsētā Sūsā, nogalinot 37 cilvēkus, lielākoties ārvalstu tūristus, paziņoja Tunisijas Iekšlietu, kā arī Veselības ministrijas amatpersonas.

Kā pavēstīja Iekšlietu ministrijas preses pārstāvis, viens terorists ielavījies viesnīcā Hotel Riu Imperial Marhaba un atklājis uguni uz viesiem. Uzbrukums noticis pludmalē, kuras tuvumā atrodas vairākas lielas viesnīcas.

Viņš paziņoja, ka lielākā daļa nogalināto ir tūristi, taču neatklāja viņu tautību. Vietējā radiostacija ziņo, ka vairums nogalināto ir briti un vācieši.

Lielākā daļa viesu viesnīcā, kurā notika uzbrukums, ir no Lielbritānijas un Centrāleiropas, paziņoja viesnīcas vadītāji.

Pēc Iekšlietu ministrijas pārstāvja teiktā, viens uzbrucējs ticis nogalināts apšaudē ar policiju, bet otrs pēc pakaļdzīšanās arestēts.

Eiropas Savienība (ES) otrdien publicēja 17 ārpus ES esošu valstu un atkarīgo teritoriju melno sarakstu, kuras tā atzīst par nodokļu paradīzēm, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem.

ES viceprezidents Valdis Dombrovskis pēc ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksmes sacīja, ka vairāk nekā 40 citas valstis un teritorijas tika iekļautas tā sauktajā «pelēkajā sarakstā» un tās tiks novērotas, līdz tās pilnībā apņemsies veikt reformas.

«Nodokļu paradīzes nepazudīs no mūsu radariem, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu» uz tām, teica Dombrovskis.

ES paziņoja, ka melnajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas bija atteikušās sadarboties un mainīt savu attieksmi pēc gandrīz vienu gadu ilgām konsultācijām.

Šajā sarakstā ir iekļautas Amerikāņu Samoa, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Barbadosa, Dienvidkoreja, Grenada, Guama, Makao, Māršala salas, Mongolija, Namībija, Palau, Panama, Samoa, Sentlūsija, Trinidāda un Tobago, un Tunisija.

1929. gadā 25,2% visas Latvijas teritorijas klāja meži. Pašlaik meži pārklāj 54,7% no Latvijas zemes. Gadsimta laikā mēs dubultojām savas iespējas apgādāt planētu ar skābekli un palielināt oglekļa dioksīda absorbciju.

Zaļajiem histēriķiem, kas pieprasa darīt kaut ko vēl vairāk zaļās politikas vārdā, vajadzētu doties uz tām zemēm, kuras, atšķirībā no Latvijas, savu dabas pamatni turpina iznīcināt un samazina biosfēras daudzveidību. Latvijas sabiedrībai zaļās pārmērības var tikai kaitēt.

Uz pasaules ir daudz valstu, kurām savu mežu vairs tikpat kā nav, jo visas mežiem kaut cik piemērotās zemes ir nodotas lauksaimniecības vajadzībām. Pakistānā, Tunisijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Čadā, Tadžikistānā, Sīrijā, Maldīvijā, Irākā, Afganistānā, Kiribati, Maltā, Kazahstānā, Lesoto un Jordānijā mežu platības ir mazākas par 5% no visas valsts platības, bet tādās valstīs kā Jemena, Bahreina, Nigēra, Alžīrija, Islande, Saūda Arābija, Kuveita, Mauritānija, Džibutija, Lībija, Ēģipte, Omāna, Nauru un Katara mežu īpatsvars ir mazāks par 1% no valsts platības.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA Silu kudra saņēmusi no bankas Citadele 300 000 eiro lielu kredītu, kas ieguldīts uzņēmuma attīstībā. Jau šī gada novembrī Smārdes pagastā, Engures novadā uzņēmums atklās jaunu, uz mazo dārzkopju vajadzībām orientētu kūdras substrāta ražošanas līniju, informē bankā.

« Sākot sadarboties ar SIA Silu kudra Smārdes pagastā, augstu novērtējām jau paveikto salīdzinoši specifiskajā nozarē, kur uzņēmumam ir ne tikai pieredze un stabils gatavās produkcijas tirgus ar 98% lielu noietu ārzemēs, bet arī pārliecinošs biznesa plāns nākotnē,» uzsver Citadeles Rietumu reģiona vadītāja Baiba Freināte.

«Līdz šim aptuveni 60 veidu kūdras substrātu piedāvājām profesionāļu vajadzībām – lielajām siltumnīcām, kokaudzētavām un līdzīgiem uzņēmumiem, bet ceturto ražošanas līniju atklāsim, lai dārzkopjiem un telpaugu kopējiem tik nozīmīgo kūdras substrātu piedāvātu arī nelielos – 20 līdz 80 litru iepakojumos. Pašreiz būvējam un aprīkojam ar iekārtām jauno ražotni. Līdz ar paplašināšanos radīsim vēl vismaz trīs, četras jaunas darbavietas,» norāda SIA Silu kudra valdes loceklis Andris Ritenis. Viņš septembrī arī kļuvis par uzņēmuma vienīgo īpašnieku.

Tūroperators Join UP! Baltic ievieš lojalitātes programmu "Join UP! maks" klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas ļaus krāt punktus par tiešsaistē iegādātajiem ceļojumiem un tērēt tos nākamajiem braucieniem.

Lojalitātes programmas ieviešana ir stratēģisks solis, lai palielinātu atkārtotu klientu skaitu, kā arī lai piesaistītu vairāk ceļotājus izmantot tūroperatora pakalpojumus pastāvīgas ceļošanas vietā.

Join UP! Baltic vadītāja un valdes locekle Sabina Saikovskaja pauž, ka klientu lojalitātes programmas ieviešana arī apstiprina tūroperatora ilgtermiņa plānus Baltijas tirgū: "Ieviešot Join UP! lojalitātes programmu, mēs vēlamies mudināt cilvēkus vairāk ceļot un pievērst uzmanību priekšrocībām, ko dod ceļošana ar tūrisma operatoru. Plānojot un organizējot brīvdienas ar tūrisma operatora starpniecību, ceļotāji ietaupa laiku, saņem atbalstu un profesionālas konsultācijas. Turklāt bieži vien tas ir arī ievērojams finansiāls ietaupījums".

Latvija ir viena no reģiona pievilcīgākajiem ieguldījumu mērķiem Turcijas uzņēmumiem un interese par Latviju Turcijas uzņēmumu vidū ievērojami pieaug, norāda viens no lielākajiem Turcijas uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā - lidostu operators TAV Latvia.

«Latvija, kā Baltijas reģiona centrs, ir vēsturisks tilts starp Rietumu un Austrumu tirgiem, tādēļ esošais transporta un tranzīta uzņēmējdarbības potenciāls ir daudz spēcīgāks, nekā jebkurā citā no kaimiņvalstīm. Mums ir arī svarīgi, ka Latvijai ir arī ilggadēja pieredze kā reģiona aviācijas biznesa centram. Starptautiskā lidosta Rīga un airBaltic pēdējās desmitgades laikā realizējuši virkni sasniegumu, tādējādi novietojot Latviju potenciālo aviācijas investoru uzmanības centrā,» norāda TAV Latvia vadītājs Girajs Čolpans (Giray Colpan).

Kompānijā norāda, ka Latvija sniedz unikālas priekšrocības tiem Turcijas uzņēmumiem, kas ieinteresēti investēt dažādās uzņēmējdarbības jomās, tai skaitā, jau pastāvošās starptautiskajās tirdzniecības aktivitātēs. Stratēģiski izdevīgā atrašanās vieta ir spēcīgs stimuls Turcijas investoriem, kuru mērķis ir daudzveidīgas tirgus iespējas dažādās, viegli sasniedzamās valstīs/reģionos, kā arī priekšrocības, kas tiek gūtas darbojoties kādā no ES valstīm.