Ekonomiskā situācija pasaulē vedina domāt, ka pēdējās nedēļas naftas cenu pieaugums sevi būs iztukšojis, raizes sagādā arī pārprodukcija globālajā tautsaimniecībā

Neraugoties uz visai pesimistiskajām prognozēm par situācijas attīstību pasaules naftas tirgū, februāris nāca ar kardinālām pārmaiņām, kuru ietvaros melnā zelta cena piedzīvoja visai strauju kāpumu.

Kopš 11. februāra Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena ir palielinājusies apmēram par trešdaļu un pēdējās dienās svārstās ap 40 dolāru par barelu atzīmi. Tik strauju cenas pieaugumu būtu visai pagrūti dēvēt tikai par tehnisku korekciju un, raugoties no šāda viedokļa, būtu pamats uzskatīt, ka melnais zelts ir atgriezies pie cenas izaugsmes.

Tomēr ir visai daudz apsvērumu, kuri vedina domāt, ka pēc šī pieauguma tirgus atkal piedzīvos negatīvu korekciju un arī ilgtermiņā cenas pieaugums, ja arī notiks, būs visai lēzens.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Situācija pasaules ekonomikā un finansēs vedina domāt, ka izejvielas kļūs vēl lētākas

Neraugoties uz to, ka šobrīd salīdzinājumā ar augusta beigām naftas cena pasaules preču biržās ir kļuvusi nedaudz augstāka, ekspertu prognozes vedina domāt par tālāku cenu kritumu. Turklāt tiek apskatīti scenāriji, kas varētu notikt pie cenu līmeņiem, kuri ir zemāki nekā iepriekšējā finanšu krīzē, runājot par 30 un pat 20 ASV dolāriem par barelu. Šobrīd barels Brent naftas maksā nepilnus 50 ASV dolārus, bet ASV gaišās jēlnaftas WTI cena atrodas zem 45 ASV dolāru atzīmes par barelu.

Apskatot galvenos faktorus, kas noteiks potenciālās izmaiņas, galvenā uzmanība tiek pievērsta situācijai Ķīnā, kas saistībā ar plīsušo burbuli akciju tirgū ir visai neskaidra, taču kopumā vedina domāt, ka izaugsme pasaules otrajā lielākajā ekonomikā varētu kļūt lēnāka par iepriekš prognozētajiem 7% gadā. Tas liek izteikt viedokli, ka arī izejvielu patēriņš varētu augt lēnāk nekā iepriekš un arī šeit izteiktās prognozes var nākties pārskatīt uz leju, kas savukārt kļūst par signālu «pārdot» tiem, kuri spekulē ar cenu svārstībām biržās. Piemēram, tirgus pētījumu kompānija Energy Aspects izsaka viedokli, ka naftas patēriņa pieaugums Ķīnā nākamgad varētu sarukt līdz 260 tūkstošiem barelu salīdzinājumā ar šā gada 400 tūkstošiem barelu diennaktī. Tā kā patlaban piedāvājums aug straujāk par pieprasījumu, turklāt ir potenciāls iegūt vēl vairāk melnā zelta, ir dzirdamas prognozes par to, ka naftu varētu tirgoti 30 – 40 dolāru diapazonā par barelu un, iespējams, uz kādu brīdi cena varētu kristies vēl zemāk.

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Izaugsme būs straujāka tur, kur naftu importē, bet lēnāka valstīs, no kurām to eksportē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ ar savām jaunākajām prognozēm par dažādu pasaules reģionu ekonomikas izredzēm nācis klajā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes ekonomisti paredz, ka pasaules tautsaimniecība šā gada skatījumā pieaugs par 3,5%, kas ir tikpat, cik tika prognozēts 2015. gada sākumā. Lai gan kopējā aina nemainās, samērā lielas pārbīdes notikušas ar dažādajiem summu veidojošajiem saskaitāmajiem. Pašlaik tiek lēsts, ka straujāk, nekā prognozēts pirms tam, augs daudzu Eiropas valstu tautsaimniecības, kur atbalstu tām sniegs arvien lētākais eiro. Tikmēr notikumi valūtu frontē (ASV dolārs palicis dārgs) dunku sānos, visticamāk, būs ietriekuši ASV ekonomikai. SVF šobrīd paredz, ka šīs valsts IKP šogad pieaugs par 3,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk, nekā minētās institūcijas analītiķi prognozēja janvārī.

Neraugoties uz ieguves ierobežošanu, naftas tirgum nav izdevies atrast līdzsvaru, līdz ar to nevar izslēgt, ka visai drīz melnais zelts kļūs lētāks

Situācija pasaules naftas tirgū aizvien ir sarežģījumu pilna, un šķiet, ka cīņa par līdzsvara atrašanu starp pieprasījumu un piedāvājumu būs ilga. Pērn novembra beigās OPEC, Krievija un citi lielie naftas eksportētāji vienojās samazināt melnā zelta ieguvi par 1,8 miljoniem barelu dienā, un, ja šī vienošanās tiktu izpildīta pilnībā, tirgum izdotos tikt ne vien pie līdzsvara, bet pat pie neliela pieprasījuma pārsvara pār piedāvājumu. Toreiz tika lēsts, ka ieguves apjomi sasniedz ap 98 miljoniem barelu naftas diennaktī, kamēr patēriņš sasniedz vien 97 miljonus barelu. Jau pagājušā gada pavasarī tirgu sasniegušās ziņas par to vien, ka kaut kāda ieguves mazināšana tiek plānota, bija pietiekami sekmējošas pircēju aktivitātes pieaugumam, ko nostiprināja arī pašas vienošanās panākšana. Tā rezultātā no zemākā punkta pagājušā gada janvārī līdz gada beigām naftas cena spēja divkāršoties. Tomēr pie 57-58 dolāru robežas par barelu cenas pieaugums iestrēga un nespēja šo līmeni pārvarēt. Pircēju aktivitāte naftas tirgū ir atslābusi, kā rezultātā cena pietuvojusies gandrīz 50 dolāriem par barelu.

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Augs konkurence par Eiropas naftas tirgu; Krievijai būs jādomā, kā nosargāt ieņēmumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijai galveno ekonomikas izaicinājumu šobrīd sagādā nevis sankcijas, bet zemās naftas cenas. Izejvielu analītiķi vidēji paredz lēzenu melnā zelta cenu palielināšanos nākamgad. Tiesa gan, Krievijai uz pieaugošas naftas ieguvējvalstu savstarpējās konkurences fona nosargāt savus naftas ieņēmumus var būt visi pagrūti. Tiek lēsts, ka vidējā termiņā palielināsies naftas ražotāju konkurence arī par Eiropas tirgu. Nav izslēgts, ka Krievijas dominance Eiropas naftas piegāžu ziņā varētu mazināties gan tāpēc, ka vecā kontinenta politiķi gribēs diversificēt savas naftas piegādes, gan tāpēc, ka Eiropas tirgū agresīvāk gribēs iespiesties arābu naftas ieguvēji – galvenokārt Saūda Arābija un Irāna.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Naftas cena jau kādu brīdi atrodas aptuveni turpat, kur tā bija pirms šī tirgus septembra šoka

Septembra vidus naftas tirgus šoks, ja vērtē šī resursa cenas izmaiņu, nu izskatās nedaudz sagremots. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šo otrdien atradās pie 59 ASV dolāru atzīmes par barelu. Tas ir aptuveni turpat, kur tā bija pirms uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai. Tādējādi jāsecina, ka cena visai strauji planējusi zemāk pēc tam, kad tā septembra vidū sesijas laikā palēcās par piekto daļu un paviesojās virs 70 ASV dolāriem par barelu. Šobrīd naftas cena no tā brīža augstākajiem punktiem ir atkāpusies par 18%.

Iespējams, var secināt, ka mūsdienās, kad melnais zelts globālā apmērā tiek iegūts papilnam un valstu naftas uzkrājumi ir gigantiski, pat dramatiski piegāžu traucējumi nespēj šī resursa vērtību augstu noturēt ilgstoši. Tirgus pēdējos gados vēl ir sadzīvojis gandrīz ar pilnīgu Venecuēlas naftas ieguves sabrukumu un Irānas šī resursa eksporta apstāšanos.

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Pašreizējā deflācija uzņēmējdarbības veikšanai kļūst aizvien nedraudzīgāka, radot bažas arī par valsts kopējo ekonomisko izaugsmi.

Tas, ka cenu pieaugums pasaules akciju tirgos ir straujāks par izaugsmi reālajā ekonomikā, šo procesu sekotājiem ir vispār zināma norma. Daudz interesantāka situācija ir tad, kad ekonomikā ir jūtamas stagnācijas izpausmes, taču vienlaikus noticis visai straujš cenas pieaugums pasaules naftas tirgū. Kopš zemākā punkta šā gada janvāra beigās Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena ir gandrīz divkāršojusies, svārstoties ap 52–53 ASV dolāriem par barelu. Šāds pieaugums ir uzskatāms par visai strauju, ja ņem vērā to, ka šobrīd ir visai maz cerību uz to, ka ekonomiskās izaugsmes tempi un naftas patēriņš pasaulē varētu būtiski pieaugt. Vienlaikus varam teikt, ka ekspertu pirms pāris mēnešiem izvirzītās prognozes par naftas cenu 50–60 dolāri par barelu ir piepildījušās, jo tieši tāds cenu līmenis, viņuprāt, bija atbilstošs gan potenciālajai naftas tirgus, gan pasaules ekonomikas konjunktūrai. Tomēr vienlaikus ir vērojamas pazīmes, kas ekonomikai nesola neko labu.

Kompāniju labās prognozes var izbojāt naftas cenas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī vēl pirms dažiem mēnešiem aviokompānijas tika uzskatītas par vienu no biržas perspektīvākajiem sektoriem, atsevišķām kompānijām, pat nonākot kādos investīciju banku akciju cenas izaugsmes ziņā perspektīvāko uzņēmumu topos, pēdējās nedēļas avioindustrijai nav bijušas sevišķi labvēlīgas.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka aviokompāniju akcionāru labklājību, ir naftas cenas dinamika biržā. Pēdējo gadu stagnācija, kas pagājušā gada otrajā pusē un šā gada sākumā izvērtās iespaidīgā melnā zelta cenas kritumā, neapšaubāmi pozitīvi ietekmēja arī ar aviācijas pārvadājumiem saistīto uzņēmumu akciju cenu dinamiku fondu tirgos. Pāris gadu laikā līdz šā gada janvārim lielo nozares uzņēmumu akciju cenas bija pamanījušās pieaugt pat četras piecas reizes. Straujās izaugsmes iemesls bija gaužām vienkāršs – naftas produkti ir ļoti būtiska aviosektora izmaksu pozīcija. un tā kā cenas šajā gadsimtā ir bijušas visai svārstīgas. lielā mērā mainās arī kompāniju potenciālie peļņas apjomi.

Šo gadu ļoti pārliecinoši uzsācis naftas tirgus. Proti, šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – piegāžu vērtība, sasniedzot savu augstāko līmeni septiņos gados, preču biržā pietuvojusies 90 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Kopš gadu mijas melnais zelts ir sadārdzinājies par veseliem 10 ASV dolāriem. Aiz kalniem tādējādi nav arī apaļais 100 ASV dolāru par barelu līmenis.

Vairāku aplēšu izteicēji ar arvien lielāku pārliecību pauž prognozes, ka naftas cena turpinās palielināties. Piemēram, ASV investīciju banka Goldman Sachs nupat paaugstinājusi savu gan 2022., gan 2023. gada naftas cenas prognozi. Iestāde sagaida, ka melnā zelta cena 100 ASV dolāru par barelu atzīmi sasniegs šā gada trešajā ceturksnī. Ņemot vērā šā gada sākuma naftas cenas sprintu, izskatās, ka tas var būt kaut vai nākamnedēļ. Goldman Sachs norāda, ka šādu cenu tendenci atbalstīšot fundamentālie faktori.

Situācija Krievijai ļauj cirpt procentlikmes

Gan Krievijas ekonomika, gan šīs valsts valūtas vērtība lielā mērā atkarīga no tā, uz kuru pusi virzās naftas cena. Šī resursa vērtībai pieaugot (melnais zelts preču biržās kopš šā gada sākuma sadārdzinājies aptuveni par ceturto daļu), straujāk cena palielinājusies arī Krievijas rublim. Rezultātā ASV dolāra cena rubļos kopš šā gada sākuma sarukusi par 11,3%, bet kopš janvāra augstākajiem punktiem – par 21,5%. Tāpat par 7,5% kopš šā gada sākuma Krievijas rubļos samazinājusies eiro cena.

Pašlaik tiek lēsts, ka rubļa stiprināšanās ļaus tālākas procentlikmju korekcijas veikt šīs valsts centrālajai bankai.

Šogad jēlnaftas cenas pasaulē turēsies zemā līmenī, un visdrīzāk melnais zelts līdz pat 2020.gadam tiks tirgots cenu diapazonā no 40 līdz 60 dolāriem par barelu, atsaucoties uz Kuveitas pārstāvi Naftas Eksportētājvalstu organizācijā Navalu al-Fuzaiu, raksta MarketWatch.

Viņa uzsvēra, ka nav nepieciešama ārkārtas sanāksmē par krītošajām naftas cenām, kamēr vien valstis – gan OPEC, gan tās, kas ir ārpus organizācijas – pūlas samazināt ražošanas apjomus.

«Cenas, visticamāk, būs augstākas par pašreizējiem līmeņiem laika periodā no 2020.gada līdz 2030.gadam,» sacījis Kuveitas pārstāve.

Tomēr līdz 2020.gadam situācija būs sarežģīta, un nedomāju, ka naftas tirgū gaidāmas būtiskas izmaiņas šajā gadā, viņa piebildusi.

Otrdien ASV vieglās jēlnaftas WTI cena pakāpās par 1,15% līdz 30,65 dolāriem par barelu, savukārt Ziemeļjūras markas Brent naftas cena pieauga par 1% līdz 30,7 dolāriem par barelu.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Bieži vien notikumus dabasgāzes tirgū aizēno tas, kas notiek ar resursu tirgus flagmani – naftu. Melnais zelts joprojām ir un pārskatāmā nākotnē vēl, visticamāk, paliks pasaulē svarīgākais enerģijas avots. Līdz ar to dabas gāzes vērtība bieži vien ir atkarīga no melnā zelta cenas virziena preču biržās – ja naftas cena sarūk, tad ilgstoši kādas pretējas tendences parasti nav vērojamas arī gāzes tirgū.

Jau vairākkārt rakstīts, ka naftas vērtība pēdējo gadu laikā strauji sarukusi. Pašlaik gan dažu mēnešu skatījumā ir vērojama šī tirgus cenu atkopšanās, lai gan kāpums notiek no ļoti zemiem līmeņiem. Līdzīgi gājis arī dabasgāzei. Turklāt situācija abos šajos tirgos liek domāt, ka pārskatāmā nākotnē šo resursu cenas saglabāsies piezemētas.

Uz energoresursu pārprodukcijas fona pašlaik abu šo hidrokarbonu svarīgākie ieguvēji galvenokārt domā par tirgus daļas noturēšanu. Visi baidās no ilgtermiņa tirgus daļas (un tādējādi savu ienākumu) zaudēšanas, un rezultātā sakostiem zobiem notiek samierināšanās ar zemākām cenām.

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Rietumu dialogs ar Irānu var nozīmēt pistāciju cenas samazināšanos

Jau ilgstoši pierasts, ka Irānas vārds tiek saistīts ar tās vēlmi bagātināt urānu, kas savukārt novedis pie ievērojamām Rietumvalstu sankcijām pret šo valsti. Irāna ir septītā lielākā jēlnaftas ieguvēja pasaulē, kas nozīmē, ka tas, kas notiek ap šo valsti, jūtami ietekmē uz attiecīgā resursa cenu. Pašlaik Irānas un Rietumvalstu dialogs, šķiet, kļūst arvien konstruktīvāks, kas daudziem izejvielu analītiķiem liek izdarīt prognozes, ka nākotnē globālajā tirgū pakāpeniski atgriezīsies šīs valsts melnais zelts. Lielākām naftas piegādēm savukārt vajadzētu rezultēties ar zemākām cenām.

Saistībā ar Irānas ietekmi uz pārējo pasauli pirmkārt tiek spriests par naftu, un tas ir saprotams, lai gan interesanti, ka šai valstij ir milzīga ietekme arī uz atsevišķu pārtikas izejvielu cenu. Mazāk zināms ir fakts, ka Irāna ar ASV sacenšas par pasaules lielākā pistāciju audzētāja godu. Jāatgādina, ka Rietumvalstu sankciju ietekmē stopkrāns tika norauts ne tikai Irānas naftas, bet arī šīs valsts pistāciju eksportam (tā ir valsts otra nozīmīgākā eksporta prece aiz jēlnaftas).