Latvijā šogad reģistrēti 2293 kūlas ugunsgrēki (2006.gadā – 7083). Šogad šajos ugunsgrēkos cietuši divi cilvēki, bet 2006.gadā gāja bojā seši un astoņi guva apdegumus. Samazinājies arī kūlas liesmās nopostīto ēku skaits – šogad 40, bet aizvadītajā gadā 472, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija.

Kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šogad lielāka uzmanība veltīta tam, lai ļaunprātīgie kūlas dedzinātāji saņemtu pelnītu sodu. Tiklīdz tika saņemta informācija par kūlas ugunsgrēku, par to informēja arī policiju, kas ieradās notikuma vietā, lai noskaidrotu lietas apstākļus un vainīgās personas. Lai maksimāli novērstu ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumus, kā arī brīdinātu iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, VUGD darbinieki veica 677 reidus, bet Valsts policijas darbinieki – 703. Otrkārt, kūlas ugunsgrēku skaitu ietekmē arī laika apstākļi. Lietainajās dienās kūlas ugunsgrēku skaits krasi samazinās vai pat līdzinās nullei. Ja ir silts un mitrs laiks, ātrāk izaug jaunā zāle un līdz ar to mazinās kūlas ugunsgrēku iespējamība.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 16.marta plkst. 6:30 līdz 17.marta plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 197 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem un piecus uz mežu ugunsgrēkiem. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 924 kūlas ugunsgrēki, informŗ VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

Kūlas ugunsgrēki dzēsti visā Latvijā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku vakar reģistrēts Zemgalē - 46, tai seko Rīga un Rīgas reģions ar 45 un Latgale ar 44 kūlas ugunsgrēkiem, savukārt Vidzemē reģistrēti 28 un Kurzemē 24 kūlas ugunsgrēki.

Lielā kūlas ugunsgrēku skaita dēļ vakar veidojās situācija, ka vienas pilsētas, piemēram Daugavpils, visi ugunsdzēsēji bija iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā ārpus pilsētas, kas nozīmē, ka notiekot nelaimes gadījumam, kurā būtu nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, to nāktos gaidīt ilgāk, jo uz notikuma vietu dotos ugunsdzēsēji no tālākām struktūrvienībām. Lai risinātu situāciju un varētu izbraukt uz ar kūlas dedzināšanu nesaistītiem izsaukumiem, Daugavpilī darbā tika iesaistīti arī ugunsdzēsēji no brīvajām maiņām.

Šodien, 4.aprīlī, Valsts ugunsdzēsības muzejā Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Vides ministriju, SIA Vides projekti, Vides aizsardzības klubu, ugunsdzēsējiem un apdrošināšanas sabiedrību If Latvia jau trešo gadu pēc kārtas deva starta signālu kūlas dedzināšanas novēršanas patruļām, tā atklājot kampaņu Nededzini savu zemi!. (Fotogalerija!)

Šis ir viens no kampaņas pret kūlas dedzināšanu plakāts.

Kampaņas sauklis šogad ir Dedzināt nav cool! Kūlas dedzināšana ir vardarbība!.

Kampaņas atklāšanā piedalījās iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, vides ministrs Raimonds Vējonis, apdrošināšanas sabiedrības IF Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs, Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme.

I. Godmanis stāstīja, ka akcijas efekts būšot pēc pāris gadiem, bet R. Vējonis akcentēja sodu bardzību. "Brīnos, kā cilvēki uzdrošināt vēl dedzināt," viņš sacīja. Šogad akcija esot vairāk tendēta uz jauniešiem, jo esot cerība, ka viņi varētu atturēt vecākus no dedzināšanas.

Šogad marta pēdējās dienās jau reģistrēti 56 kūlas ugunsgrēki un nodegusi viena saimniecības ēka, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) rīcībā esošā informācija.

Marta pēdējā dienā tika reģistrēti 48 kūlas ugunsgrēki, 30.martā – septiņi, bet pirmais ugunsgrēks tika reģistrēts 29.martā Liepājā, kad pērnā zālē izdegusi 150 kvadrātmetru platībā.

VUGD pārstāve Inga Vetere norāda: «Ja parasti, sākumā visvairāk kūlas ugunsgrēku ir Kurzemē, bet Latgalē, kur parasti sniegs nokūst vēlāk, arī kūlas ugunsgrēku «sezona» sākas vēlāk, tad šogad šie ugunsgrēki ir reģistrēti jau visos Latvijas reģionos. Turklāt, ja parasti pirmajos reģistrētajos kūlas ugunsgrēkos izdegušās zemes platības nav lielas, tad šogad jau pirmajās dienās bija ugunsgrēki ievērojamās platībās.»

Iestājoties pavasarim, aktualizējusies ikgadējā kūlas dedzināšanas problēma. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vienas diennatks laikā saņēmis gandrīz deviņdesmit izsaukumus uz pērnā gada zāles dedzināšanas ugunsgrēkiem, un kopumā šogad visvairāk kūlas ugunsgrēku notikuši Zemgalē.

Laika posmā no 10. aprīļa pulksten 6.30 līdz 11. aprīļa pulksten 6.30 VUGD kopumā saņēmis 129 izsaukumus. Kopumā tika dzēstas 110 ugunsnelaimes, no kurām 87 bija kūlas ugunsgrēki.

Šogad kopumā jau reģistrēti 659 kūlas ugunsgrēki. Visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Zemgalē - 197, Rīgā un Rīgas reģionā - 176, Latgalē - 120 un Kurzemē – 97, savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Vidzemē - 70.

Aizvadītajā diennaktī kūlas dedzināšanas rezultātā nodegušas arī vairākas ēkas, piemēram Salacgrīvas novada Lielupes pagastā otrdienas pēcpusdienā dega pērnā gada zāle un pirts ar atklātu liesmu 25 m2 platībā. Tāpat degusi kūla 3 ha platībā un jaunaudze 1,5 ha platībā. Saimniecības ēkas un tajās esošais siens degušas arī Limbažu novada Pāles pagastā. Savukārt Daugavpilī, Nīderkūnu ielā otrdienas vakarā degušas dārza mājiņas 30 m2 platībā un kūla 7,5 ha platībā.

Šogad Latvijā reģistrēti jau 2238 kūlas ugunsgrēki, kuru dzēšanai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) degvielā vien iztērējis ap 22 500 latu.

Kā atzina VUGD preses pārstāve Inga Vetere, kūla parasti deg nesakoptās vietās un lauku teritorijās, kur ceļi bieži ir teju neizbraucami, tādēļ, mēģinot piekļūt degošajai zālei, lai to varētu nodzēst, tiek bojāta arī dārgā ugunsdzēsēju tehnika. Tā šogad sabojātas sešas automašīnas. Dažas vēl ir servisā, tāpēc grūti nosaukt precīzu kopējo summu, kādu nāksies maksāt par mašīnu remontu, sacīja VUGD pārstāve.

Nolūkā laicīgi apkarot kūlas dedzināšanu, kā arī pieķert sausās zāles svilinātājus VUGD šogad veicis 56 reidus, kuros visvairāk devušies Zemgales reģiona brigādes ugunsdzēsēji Jelgavā un Tukumā. Par kūlas dedzināšanu VUGD amatpersonas noformējušas astoņus administratīvā pārkāpuma protokolus, pastāstīja Vetere.

Daudzās pilsētās kūlas ugunsgrēku skaits jau pārsniedz pērn kopumā reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaitu, liecina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija.

Tā, Rīgā līdz 7. maijam reģistrēti 196 kūlas ugunsgrēki, salīdzinot ar 180 pērn, bet Daugavpilī – 139 ugunsgrēki, salīdzinot ar 124 pagājušajā gadā. Ievērojami audzis kūlas ugunsgrēku skaits Liepājā – 174, salīdzinot ar 88 pagājušajā gadā. Tāpat Jēkabpilī reģistrēts 61 kūlas ugunsgrēks, salīdzinot ar 55 pērn, un Jūrmalā – 64, salīdzinot ar 40 pagājušajā gadā. Ievērojami audzis kūlas ugunsgrēku skaits arī Ventspilī – no 8 pērn līdz 46 šogad.

VUGD stāsta, ka aizvadītajā diennaktī no 7. līdz 8. maijam ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši 73 kūlas ugunsgrēkus, un kūla tiek dedzināta visā Latvijā, gan laukos, gan arī pilsētu nesakoptajās daļās. Šogad kūlas ugunsgrēkos nopostītas jau vairāk nekā 40 ēkas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas panākumi, Latgales priekšpilsētas tiesai par naudas atmazgāšanu notiesājot SIA Grupa Media valdes locekli Ernestu Jansonu, netieši norāda uz versiju par iemesliem, kuru dēļ pagājušā gada septembrī un šā gada janvārī tika nogalināti uzņēmēji Gatis Aišpurs un Aigars Lūsis.

Notiesā par atmazgāšanu

Šā gada 27. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa mazpazīstamās SIA Grupa Media – 2005. gadā dibinātas kompānijas ar minimālo 2000 latu pamatkapitālu un Panama ofšorā Goldbeam Trading Inc. noslēptiem īpašniekiem – valdes loceklim Ernestam Jansonam piesprieda nosacītu piecu gadu cietumsodu un 8 000 latu naudassodu.

Šis spriedums tika pasludināts, tiesai 1974. gadā dzimušo E. Jansonu atzīstot par vainīgu pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas un 195. panta trešās daļas – par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā vai organizētā grupā.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Jaunā programma MEDIA 2007 turpmāko septiņu gadu laikā nodrošinās 755 miljonus eiro Eiropas kino industrijas sekmēšanai, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Gandrīz 65% kopējā budžeta tiks izmantoti, lai vienkāršotu Eiropas kino produkcijas apriti Eiropas valstīs un visā pasaulē. MEDIA 2007, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, atvieglina piekļuvi finansējumam un paredz plašāku ciparu tehnoloģiju izmantojumu, lai Eiropas audiovizuālā nozare kļūtu konkurētspējīgāka.

ES komisāre informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu jautājumos Viviāna Rēdinga akcentēja: "Ciparu tehnoloģijas pēc būtības pārveido kino nozares darbību. Lai nodrošinātu panākumus, ir jāsper nozīmīgs solis uz priekšu digitalizācijas virzienā, apmācot nozares profesionāļus, modernizējot kinoteātrus un izstrādājot jaunus izplatīšanas līdzekļus. MEDIA 2007 nodrošina pareizos instrumentus, lai Eiropas kino industrija varētu virzīties uz šo mērķi."

Mediju aģentūras Media House valdes loceklis Juris Liepiņš atzīst, ka valsts iestāžu rīkotā kampaņa par kūlas nededzināšanu Nededzini savu zemi! ir novēlota.

"Manuprāt jau vairākus gadus pēc kārtas kampaņas rīkotāji pieļauj vienu un to pašu kļūdu. Kūlas pret dedzināšanas kampaņa tiek pakārtota Lieldienām, kad jau vairāku nedēļu garumā kūla tiek dedzināta uz nebēdu. Klientam un kampaņas plānotājiem vajadzētu būt gataviem sākt runāt par problēmu jau marta vidū, un, reklāmas materiāli ir jāpalaiž ēterā, ņemot vērā meteorologu prognozes par siltā laika sākšanos.

Kūlas dedzināšana nav svētki un tiem nav nekā kopēja ar Lieldienām, kā šobrīd var spriest pēc kampaņas rīkotāju izpratnes par kampaņas uzsākšanas laikiem. Šai ir jābūt cīņai ar neapdomību par cilvēku rīcības sekām. Diemžēl pašlaik paši kampaņas rīkotāji rīkojas līdzīgi ugunsdzēsējiem - dzēšam, kad deg. Nevis cīnāmies ar iemeslu. Ja ugunsdzēsējiem ir tāds darbs, tad kampaņas rīkotājiem jārīkojas profesionālāk un tālredzīgāk. Piemēram, videoklips "Griezīsim vai dedzināsim?" (kurš, manuprāt, ir patiešām profesionāli izveidots), nav ražots pēdējā brīdī. Tas jau ir gatavs vairākus gadus, tāpēc tā pārraidīšanu, kā iepriekš minēju, varēja uzsākt daudz agrāk un savlaicīgāk.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā izcēlušies 195 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir šogad lielākais kūlas dedzināšanas rekords šogad.

Savukārt nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 191 izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku, liecina VUGD informācija.

Lielākie kūlas ugunsgrēki brīvdienās dzēsti:

Viens no uzņēmēju vidū lasītākajiem laikrakstiem Dienas Bizness no šodienas piedzīvo jaunas izmaiņas un gatavs būt uz viļņa arī šajā pārmaiņu laikā.

emDienas Bizness/em mainās To Db vadība uzsvēra uzņēmuma rīkotajās brokastīs ar sadarbības partneriem - mediju aģentūrām. Tikšanās laikā reklāmas nodaļas vadītājs Juris Rožkalns apbalvoja 2008. gada labākos Dienas Biznesa sadarbības partnerus, kuru Reklāmas aģentūru TOP 3 iekļuvuši Media House, Omnicom Media Group (OMG Latvia, OMD Latvia PHD Latvia) un MMS Communications (Starcom, Zenithoptimedia, Reactive). Tāpat viņš atzinīgi novērtēja veiksmīgu sadarbību ar vadošajām Reklāmas aģentūrām: Media Scope, Inspired Communicatins, Mediacom Latvia, Carat, Media Bridge, Creative Media Services, Media Pool, Media Planning Group, Reklāmas līnija L un L.

Reģistrēti pirmie 8 meža ugunsgrēki šajā gadā (3 – Daugavpils raj., 2 – Ventspils raj., 2 – Rīgas raj., 1 – Ogres raj.) ar kopējo uguns skarto platību apmēram 14 hektāri, Db.lv informēja \Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Patlaban uguns vislielākos postījumus nodarījusi Daugavpils rajonā, kur kopumā nodeguši jau apmēram 10 hektāri priežu jaunaudzes.

2006. gadā ugunsnedrošais laikposms bija no 25. aprīļa līdz 9. oktobrim. Šajā ugunsnedrošajā laikposmā tika reģistrēts lielākais jebkad reģistrētais meža ugunsgrēku skaits – 1929 ugunsgrēki. Jāpatur prātā, ka 99% gadījumu meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir cilvēku bezatbildīga rīcība.

Pagājušajā gadā uguns skāra mežu 3790 hektāru platībā un nodarītie zaudējumi sastādīja 1 957 418 latus. Savu roku, lai meža ugunsgrēku skaits sasniegu rekordu, tika pielikuši arī kūlas dedzinātāji. Viņu neapzinīgās un pat noziedzīgās darbības rezultātā izcēlās 394 meža ugunsgrēki, kuros cieta 1098 ha meža un jaunaudzes, tā ir trešā daļa no kopējās uguns skartās meža platības 2006. gadā.

Šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics», trešdien informēja uzņēmuma vadītājs Pjērs Danons.

Pievienota 7.-9.rindkopa un 15.-19.rindkopa

Darījuma noslēgšanai saņemtas visu Baltijas valstu regulatoru, tostarp Latvijas Konkurences padomes atļaujas.

Darījums paredz, ka «Providence» iegādājas visu Zviedrijas mediju grupas MTG Baltijas biznesu – visus televīzijas (TV) kanālus, bezmaksas un maksas TV pakalpojumus, kā arī radio un digitālos aktīvus.

Darījums pilnībā noslēgts šodien, 18.oktobrī, un jaunais uzņēmums ar nosaukumu «All Media Baltics» turpmāk apvienos visus Baltijā līdz šim reģistrētos MTG uzņēmumus, tostarp TV3, LNT, «Viasat», «Star FM» un «Smart AD».

Turpmākā «All Media Baltics» izaugsme tiks veidota, apvienojot vietējo un starptautisko nozares pieredzi un ekspertīzi. «Tā kā plānojam investēt jaunajās tehnoloģijās – HD (augstas izšķirtspējas) un VOD (video pēc pieprasījuma) platformu attīstībā, es ticu, ka mana lielā pieredze telekomunikāciju industrijā būs vērtīgs pienesums,» uzsvēra Danons.

28% no iedzīvotājiem ir dedzinājuši kūlu, no kuriem gandrīz puse to darījuši vairākkārtīgi.

Savukārt, 53% pazīst kādu, kas ir dedzinājis kūlu. Šādu ainu paver If Latvia veiktais pētījums, kurā Latvijas iedzīvotāji tika lūgt atbildēt uz trīs jautājumiem:

1) vai paši esat dedzinājuši kūlu,

2) vai Jūsu paziņu logā ir kāds, kas dedzina kūlu un

3) kādi ir galvenie kūlas dedzināšanas iemesli.

Aptaujā piedalījās 902 respondenti, kas pārstāvēja dažādas vecuma grupas, dzimumus un Latvijas reģionus.

Visaktīvākie kūlas dedzinātāji ir vecuma grupas no 40 – 49 gadiem pārstāvji, šajā grupā kūlu paši ir dedzinājuši 44% respondentu, no kuriem 28% to ir darījuši atkārtoti. Ievērojami aktīvāki dedzinātāji ir vīrieši, no kuriem 47% atzīst, ka ir dedzinājuši kūlu. Tāpat aktīvi kūlas dedzinātāji ir pilsētu (izņemot Rīgu) iedzīvotāji. Savukārt visretāk kūlas dedzināšanā atzīstas jaunieši līdz 19 gadiem, lai gan 39% no vieņiem norāda, ka kūlu dedzina viņu draugi.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šā gada 16.janvāra plkst. 6.30 līdz 17. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis 40 izsaukumus – 13 uz ugunsgrēku dzēšanu, 20 uz glābšanas darbiem, bet septiņi izsaukumi bija maldinājumi.

Vakar Latvijā reģistrēts šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks – Rīgā, Lucavsalā dega pērnā zāle 100 m² platībā.

Izsaukums tika saņemts plkst. 22.44 un nepilnas stundas laikā ugunsgrēks likvidēts.

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Savukārt 2018. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 11. martā Liepājā, kur dega niedres 5m² platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība, kas nodara kaitējumu dabai un apdraud gan cilvēku veselību un dzīvību, gan nekustamo īpašumu.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Sestdien, 11.oktobrī, Aizputes lielā gadatirgus laikā jauniešu centra IDEA House jaunieši, līdzās vietējiem uzņēmējiem, māksliniekiem un tirgotājiem, izveidos savu tirgus placi, kur pilsētas iedzīvotājam un viesim ļaus novērtēt BodyArt darbnīcā iegūtās prasmes.

Ikvienam gadatirgus apmeklētājam jauniešu vadībā būs iespējams pašam izmēģināt ķermeņa apgleznošanas tehniku. Projektu IDEA House īsteno biedrība NEXT sadarbībā ar Aizputes pilsētas domi, Sorosa fondu – Latvija un Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā.

Aizputes IDEA House ķermeņa apgleznošanas darbnīcu vada BodyArt māksliniece Inga Gedoviusa.

„Veicot Aizputes jauniešu aptauju, secinājām, ka vēlmju, interešu un ideju ir ļoti daudz, taču ne vienmēr tās ir tik vienkārši realizējamas dzīvē. Nolēmām īstenot dažus no jauniešu minētajiem sapņiem. Aizputes IDEA House izveidojām darbnīcu, kuras ietvaros iespējams iepazīties ar BodyArt mākslas pamatprincipiem. Ķermeņa apgleznošana Latvijā ir samērā jauns pašizteiksmes veids un, iespējams, tieši tādēļ ieguvis tik lielu jauniešu uzmanību. Šonedēļ nolēmām padižoties ar padarīto un arī pārējos pilsētas iedzīvotājus un gadatirgus apmeklētājus iepazīstināt ar saviem darbiem un ķermeņa apgleznošanas mākslu," stāsta IDEA House vadītāja Ance Zemžāne.

Valsts policijas (VP) izmeklētajā kriminālprocesā par piesavināšanos kolektīvās iepirkšanās portālā Cherry figurē 15 cietušās personas.

Pagājušā gada vasarā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paziņoja, ka ir saskatījis noziedzīga nodarījuma pazīmes kolektīvās iepirkšanās portāla SIA Cherry Media darbībās un vērsies VP.

Pēc darbības pārtraukšanas Cherry Media PTAC sniegusi ziņas par 221 pakalpojumu sniedzēju, kuru kuponi kopš 2015.gada decembra pārdoti kolektīvās iepirkšanās portālos cherry.lv un citylife.lv. No uzņēmuma sniegtās informācijas izriet, ka apmēram par 4452 kuponiem par kopējo summa 113 118 eiro Cherry Media nav pārskaitījusi pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem no patērētājiem saņemto naudu.

VP preses pārstāvis Dairis Anučins apstiprināja, ka pēc informācijas pārbaudes tika sākts kriminālprocess aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā, un šobrīd policija turpina izmeklēšanu. Patlaban šajā kriminālprocesā par cietušajām atzītas 15 personas, taču aizdomās turētā statuss nevienai personai nav noteikts.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. 2006. gadā 394 gadījumos par meža ugunsgrēka cēloni bija vecās zāles dedzināšana, bet 100 gadījumos ļaunprātīga dedzināšana, liecina Valsts meža dienesta sniegtā informācija.

Valsts meža dienesta 2006. gadā ir atklājis un dzēsis 1929 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 3790,56 hektāri.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. Meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 25. aprīli un turpinājās līdz 9. oktobrim. Šajā gadā tika reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits kāds jebkad valstī ir uzskaitīts – 1929 ugunsgrēki. Arī uguns skartās platības ir bijušas ievērojamas – 3790,56 hektāri. Pēdējo reizi lielākas uguns skartās meža platības tika reģistrētas 1992. gadā, kad uguns skāra 8412 hektārus. Pēdējos 15 gadus vidēji gadā meža ugunsgrēki ir skāruši 1459 ha lielas platības.

Patlaban visā Latvijā tiek dzēsti teju 30 ugunsgrēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šodien līdz plkst.16.45 ugunsdzēsēji glābēji steigušies uz 86 ugunsgrēku dzēšanu, no kuriem 73 izsaukumi bija uz kūlas ugunsgrēkiem.

29 no visiem saņemtajiem izsaukumiem uz ugunsgrēkiem patlaban vēl tiek dzēsti.

Plkst.17.13 VUGD saņēma izsaukumu uz Brīvības gatvi Rīgā, kur pie kanāla bija izcēlies kūlas ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg pērnā zāle un pastāv liesmu izplatīšanās draudi, kā arī notikuma vietā izveidojies spēcīgs sadūmojums. Patlaban tiek veikti arī šī paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka dzēšanas darbi.

VUGD informēja, ka, redzot dūmus, iedzīvotājus māc ziņkāre un vēlme savām acīm redzēt, kas ir noticis. Tomēr, tuvojoties ugunsgrēka vietai, cilvēki pakļauj sevi briesmām, jo atrašanās dūmos var kaitēt veselībai. Tāpēc VUGD aicinām iedzīvotājus, redzot dūmus, tomēr netuvoties ugunsgrēku vietai.

Otrdien Aglonas novada Kastuļinas pagastā, iespējams, kūlas dedzināšanas rezultātā nodega apdzīvota dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kas dega 100m2 platībā. Glābēji pieļauj, ka nelaime notikusi kūlas dedzināšanas rezultātā.

Uguns liesmas bija arī aizgājušas līdz mežam, kas dega pushektāra platībā.

Savukārt Līvānos, Meža ielā, vakar kūlas dedzināšanas rezultātā nodega šķūnis, kurā atradās malka un kokmateriāli. Šķūņa degšanas platība bija 80 m2. Blakus šķūnim arī atradās dzīvojamā māja, kuru ugunsdzēsējiem glābējiem izdevās pasargāt no liesmām. Sausās zāles degšanas platība bija 300m2, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

Aizvadītajā diennaktī kopumā reģistrēti 104 kūlas ugunsgrēki. Viens no lielākajiem kūlas ugunsgrēkiem bija Daugavpils novada Grīvas lidlaukā, kur dega sausā zāle 25 ha platībā. Savukārt Viļānu novada Sokolku pagastā uguns plosījās 17 ha platībā, bet Rugāju novada Lazdukalna pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā liesmas bija pārņēmušas 15 ha platību. Uguns plosījās arī citviet Latvijā.

Lai maksimāli novērstu kūlas dedzināšanas gadījumus, kā arī brīdinātu iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, Valsts policijas (VP)darbinieki martā un aprīlī veica regulārus reidus, Db.lv informēja VP pārstāve Zane Maskaļonoka.

Laika periodā no 16. marta līdz 30. aprīlim, Valsts policijas darbinieki visā Latvijā organizēja 703 reidus, kuros piedalījās gan iecirkņu inspektori, patruļdienesta un ceļu policijas darbinieki, gan arī apvienības Apsardze un citu Valsts policijas struktūrvienību darbinieki.

Reidu laikā policijas darbinieki konstatējuši 1550 kūlas dedzināšanas gadījumus. Administratīvo pārkāpumu protokoli sastādīti 192 gadījumos, 245 gadījumos uzsākta administratīvā lietvedība. Uzsākti arī divi kriminālprocesi.

Valsts policija arī turpmāk regulāri strādās, lai novērstu kūlas dedzināšanas gadījumus, kā arī brīdinātu iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību.