Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš atzīst, ka ugunsgrēks vienīgajās cieto kviešu dzirnavās visā Baltijā bijis sava veida lakmusa papīrītis, kurš pierādījis, cik ātri uzņēmums spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārkārtot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija uzņēmumā pēc ugunsgrēka?

Izaicinoša, jo uzņēmumam bija jāspēj pārorientēties, vienlaikus izpildot visus noslēgtos līgumus par produkcijas piegādi. Ugunsgrēkā cieta gan cieto, gan parasto kviešu dzirnavas, kā rezultātā uzņēmumam nācās meklēt risinājumus, kā aizvietot šo saimnieciskajai darbībai būtisko mezglu. Proti, ugunsgrēkā cietušās cieto kviešu dzirnavas ir vienīgās visā Baltijā, tāpēc risinājums bija panākt vienošanos ar sadarbības partneriem Vācijā par nepieciešamo miltu piegādēm. Tas izdevās, un pašlaik cieto kviešu milti tiek importēti un piegādāti gan to industriālajiem patērētājiem — pārtikas ražotājiem, gan arī izmantoti Dobeles dzirnavnieka pastas ražošanai. Līdzīgs risinājums tika īstenots arī attiecībā uz parasto miltu piegādēm, tikai atšķirībā no cieto kviešu miltiem tos piegādā Dobeles dzirnavnieka meitas kompānija — Rīgas dzirnavnieks, kuriem ir attiecīgas dzirnavas. Dobelē pašlaik notiek ugunsgrēka seku likvidācija. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību. Pašreizējais plāns ir cieto kviešu dzirnavu darbību atjaunot jau septembrī, bet parasto kviešu miltu ražošanu — oktobra nogalē, jo tur uguns postījumi bija lielāki nekā cieto kviešu dzirnavām. Tādēļ dzirnavu iztrūkuma laiks būs 8 līdz 12 nedēļas. Tā kā atjaunošanas darbi notiek pilnā sparā, tad pašlaik vēl ir problemātiski minēt kaut kādus skaitļus, cik tas izmaksās, un arī par kopējo ugunsgrēka ietekmi uz Dobeles dzirnavnieka darbību vēl nevar runāt. Proti, daļa iekārtu tiks aizvietotas ar jaunām, savukārt citas tiek atjaunotas, tiek mainīta elektroinstalācija, veikti citi remontdarbi. Tā kā ugunsgrēka cēlonis bijis dzirnavu valčos, tad tiks uzstādītas cita ražotāja un nedaudz atšķirīgas tehnoloģijas dzirnavas, kurās teju tiek izslēgts ugunsgrēka risks. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir apdrošināts, un tas nozīmē, ka kaut kad arī tiks saņemta apdrošinātāja atlīdzība.

Rīgā paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks dzēsts kādā ražošanas ēkā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Biznesa portālam Db.lv VUGD pastāstīja, ka izsaukums saņemts vakar plkst.16.50, jo Lizuma ielā, Rīgā ražošanas ēkā bija izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka deg ražošanas ēkas piebūve 200 kvadrātmetru platībā. Pēc VUGD rīcībā esošās informācijas degusi piebūves ārsiena. Dienests norāda, ka, iespējams, degusi uzņēmuma krāsu kamera. Konkrēts uzņēmums, kurā izcēlies ugunsgrēks, netiek atklāts. No ēkas pirms VUGD ierašanās evakuējās 20 cilvēki. Pēc pāris stundām ugunsgrēks tika likvidēts.

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Valsts policija nav konstatējusi ļaunprātīgu dedzināšanu riepu noliktavā Andrejsalā, informēja Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.

Viņa stāstīja, ka saistībā ar nedēļas nogalē Andrejsalā izcēlušos ugunsgrēku Valsts policija ir sākusi resorisko pārbaudi, kuras ietvaros tiks skaidroti notikušā apstākļi.

Vienlaikus Gžibovska norādīja, ka Valsts policija nav konstatējusi ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes, un, iespējams, ka ugunsgrēks riepu noliktavā izcēlies, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni.

28.decembra vakarā plkst.22.33 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Andrejostas ielu, Rīgā, kur saskaņā ar sākotnējo informāciju dega angārs ar riepām, informēja VUGD pārstāve Agrita Vītola.

Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka ar atklātu liesmu deg noliktavas tipa ķieģeļu ēka 750 kvadrātmetru platībā, bija izveidojies spēcīgs sadūmojums un pastāvēja uguns izplatīšanās draudi.

Apdrošinātājs "Compensa" uzņēmumam "Lido" pēc ugunsgrēka izmaksājis 1,2 miljonus eiro lielu atlīdzību.

11. jūnija vakarā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks uzņēmuma "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā, kas atrodas Rīgā, Ķengaraga ielā 3C. Liesmas bija skārušas divstāvu ražošanas ēku – angāra tipa noliktavu, administratīvās telpas un kūpināšanas cehu. Ugunsgrēka laikā kopumā tika bojātas telpas 600 kvadrātmetru platībā.

Degšana sākās elektrības īssavienojuma dēļ. Tiklīdz ieslēdzās cehā izvietotie dūmu detektori, uzņēmuma apsardze, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, izsauca ugunsdzēsējus, kuri objektā ieradās plkst. 21.27. Divi "Lido" darbinieki, kas aizdegšanās brīdī atradās cehā, paguva pamest telpas pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Mārupē otrdien aizdegusies "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā iesaistīti plaši glābēju spēki, bet iedzīvotāji aicināti sargāties no dūmiem.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), otrdienas pēcpusdienā pēc plkst.15 VUGD saņēma informāciju, ka Mārupes pagastā ražošanas ēkā ir izcēlies ugunsgrēks. Notikuma vietā glābēji konstatēja, ka ēka deg ar atklātu liesmu un tās strauji izplatās, turklāt veidojas spēcīgs sadūmojums.

Dzēšanas darbos iesaistīti plaši VUGD spēki - gandrīz 50 ugunsdzēsēji, deviņas autocisternas, trīs autokāpnes un ķīmijas auto, kā arī starptaustikās lidostas "Rīga" ugunsdzēsēju komanda ar autocisternu un personālu.

Lidostas "Rīga" pārstāve Ilze Salna teica, ka ugunsgrēka dzēšanā iesaistīta viena no piecām lidostas ugunsdzēsēju brigādēm. Lidostas darbību ugunsgrēks neietekmē.

Par farmācijas kompānijā "Olainfarm" piektdien notikušo ugunsgrēku un tā radītajiem zaudējumiem spriest ir pāragri, atzina "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Tāpat viņš sacīja, ka tā izcelšanās iemesli pašlaik nav zināmi.

"Patlaban mūs vairāk satrauc cietušo ģimenes un tas, kā varam tām palīdzēt, ko noteikti arī darīsim," piebilda Buks.

"Visas uzņēmuma vadības vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību bojāgājušās kolēģes ģimenei. Mēs no uzņēmuma puses sniegsim visu nepieciešamo atbalstu. Tāpat visu šajā situācijā nepieciešamo aprūpi un palīdzību sniegsim arī cietušajai kolēģei un viņas ģimenei. Mēs sadarbojamies ar atbildīgajām institūcijām negadījuma apstākļu noskaidrošanā, un sniegsim papildus informāciju, kad mūsu rīcībā būs jaunas ziņas par notikušo," teica Buks.

Tāpat viņš sacīja, ka notikuma vietu ceturtajā ražošanas cehā ierobežojusi policija, tādēļ kompānijas darbiniekiem to ir problemātiski apsekot. Buks norādīja, ka pašlaik ceha telpas iespēju robežās apseko ražošanas un tehniskais direktors, taču arī pats valdes priekšsēdētājs sestdien dosies aplūkot notikušo dabā.

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Piektdienas rītā izcēlies neliels ugunsgrēks Siguldas kamaniņu un bobslejā trasē, kas jau ticis lokalizēts, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Dienestā norādīja, ka izsaukums saņemts plkst.10.15. Zvanītājs informējis, ka no septiņu stāvu ēkas jumta nāk dūmi, kā arī deg jumta konstrukcija nelielā apmērā.

Savukārt plkst.11.37 ugunsgrēks ticis lokalizēts. Tika konstatēts, ka trases ēkai sešu kvadrātmetru platībā bija dedzis jumta pārsegums.

«Parādījās dūmi, kurus mēs laicīgi ievērojām. Nebija izcēlies ugunsgrēks, bet sadūmojums ar gruzdēšanu. VUGD mums sacīja, ka, visticamāk, tas ir bijis jumta korē ieripināts izsmēķis, bet, lai to izdarītu, ir ļoti jāpiepūlas,» sacīja Siguldas kamaniņu un bobslejā trases direktors Dainis Dukurs.

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Rīgā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieki lūguši Rīgas domei par vairāk nekā gadu pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019. gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital".

Jauns būvniecības preču lielveikals "Depo" Rēzeknē varētu atrasties citā vietā, liecina Rēzekens pašvaldības pārstāvju sniegtā informācija.

Lielveikalu "Depo" Stacijas ielā Rēzeknē pērn izpostījis ugunsgrēks. SIA "Depo DIY" solīja darīt visu iespējamo, lai atjaunotu veikalu pilsētā.

Šomēnes preses konferencē, atbildot uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumiem, pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (S) informēja, ka kompānija, kas iegādājusies aptuveni septiņus hektārus plašu zemesgabalu blakus lielveikalam "Maxima XX" Atbrīvošanas alejā, plāno būvēt norādītajā teritorijā veikalu "Depo". Veikala projektēšana jau esot sākta.

Priekšsēdētājs uzsvēra, ka pašvaldība visādi sekmēs būvniecību, jo pilsēta ir ieinteresēta, lai minētais veikals atsāktu savu darbu Rēzeknē.

Pašvaldībā informēja, ka izsoles rezultātā zemesgabalu Atbrīvošanas alejā 141 no pašvaldības iegādājās uzņēmums SIA "Fed Development". Īpašums tika pārdots par 913 000 eiro.

Dobelē svētdien vairākos stāvos degusi AS "Dobeles dzirnavnieks" ražošanas ēka, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) aģentūru LETA informēja, ka plkst.7.08 VUGD saņēma izsaukumu uz Spodrības ielu Dobelē, kur kādā ražošanas ēkā bija izcēlies ugunsgrēks.

Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatēja, ka septiņstāvu ražošanas ēkā ir izveidojies spēcīgs sadūmojums un degšana izplatījusies pa vairākiem ēkas stāviem.

Dzēšanas darbus apgrūtināja tas, ka ēkai ir ļoti sarežģīts plānojums, tajā izvietotas dažādas iekārtas un konstrukcijas, kas savieno ēkas stāvus, un pa tām liesmas izplatās arī starp stāviem.

Liesmu izplatīšanos izdevās ierobežot plkst.12.48.

Ugunsgrēkā 506 kvadrātmetru platībā dega ēkas konstrukcijas, tehniskās iekārtas un cauruļvadi.

Spānijai piederošo Kanāriju salu arhipelāgā esošajā Grankanārijas salā liela savvaļas ugunsgrēka dēļ evakuēt8 8000 cilvēki, pirmdien paziņoja vietējās varas iestādes.

Tās brīdināja, ka ugunsgrēks ir ļoti spēcīgs un var būt nepieciešamas vairākas dienas, lai pakļautu kontrolei liesmas, kuru izplatīšanos veicina stiprais vējš.

Vietām liesmas paceļas pat 50 metru augstumā. Ugunsgrēks plosās kalnainajā Krusas de Tehedas reģionā, kas ir populārs tūristu vidū. Izdegušas 3400 hektāru lielas platības.

Dzēšanā iesaistīti vairāk nekā 600 ugunsdzēsēji un karavīri un 14 ugunsdzēsēju lidmašīnas un helikopteri.

Nav ziņu, ka ugunsgrēkā būtu cietuši cilvēki.

#1/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#2/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#3/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#4/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#5/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#6/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#7/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#8/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#9/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#10/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#11/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#12/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#13/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#14/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#15/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#16/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#17/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#18/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#19/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#20/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#21/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#22/22

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Francijas miljardieris Fransuā Pino un viņa dēls Fransuā Anrī Pino oficiāli parakstījuši dokumentus par 100 miljonu eiro piešķiršanu Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai.

Otrdien veiktais ziedojums seko pēc vairākus mēnešus ilgas kavēšanās, kā dēļ Francijas amatpersonas bija spiestas paļauties uz maziem ziedojumiem, lai finansētu atjaunošanas darbu pirmos posmus.

Parīzes arhibīskaps Mišels Optī pavēstīja, ka «ikviens dod pēc savām vajadzībām, taču lielie ziedotāji dod mums atelpu».

Fransuā Pino, kura luksusa preču grupai «Kering» pieder tādi modes zīmoli kā «Yves Saint Laurent» un «Gucci», 100 miljonus eiro apsolīja uzreiz pēc 15.aprīļa ugunsgrēka. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Parīzes Dievmātes katedrāles fonds laikā no 15.aprīļa līdz septembra beigām saņēmis 36 miljonus eiro ziedojumos no 46 000 privātpersonām, 60 uzņēmumiem un 29 pašvaldībām. Drīz pēc ugunsgrēka ziedojumos apsolītā summa sasniedza miljardu eiro.

Ugunsgrēkā Kuldīgas novadā Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles, aģentūrai LETA pieļāva purva apsaimniekotāja, kūdras izstrādes uzņēmuma "Baloži & Ko" izpilddirektors Artis Freibergs.

Freibergs atzina, ka iepriekšējās dienās bijis liels sausums. Ir pieņēmums, ka ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās no kādas tehnikas vienības vai kā cita radītas dzirksteles.

Viņš teica, ka dzēšanas darbi turpinājās vēl šodien - no dubļiem atsegtas un līdz galam nodzēstas kūdras kaudzes, lai tās negruzdētu. Patlaban attiecīgie darbi esot noslēgušies un ugunsdzēsēji vāc šļūtenes, kā arī pārējo aprīkojumu.

Freibergs sacīja, ka dzēšanas darbi aizritējuši samērā veiksmīgi, ņemot vērā laika apstākļus - vēju un sausumu, kas padarīja tos grūtākus. Tālākais ir turpināt uzraudzīt ugunsgrēka izcelsmes vietu. Visdrīzāk tas būs jādara, kamēr neuznāks lietus. Jāgūst pilnīga pārliecība, ka dziļākajos zemes slāņos neturpinās gruzdēšana.

Japānas Okinavas salā nodegusi UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Sjuri pils.

Liesmas nopostījušas septiņas galvenās pils kompleksa struktūras, bet nav ziņu, ka ugunsgrēkā būtu cietis kāds cilvēks.

«Mēs esam šokā» par pils zaudējumu, atzina Nahas pilsētas mēre Mikiko Siroma.

«Mēs esam zaudējuši Okinavas vēstures simbolu,» viņa piebilda.

Ugunsgrēks pilī, kas atrodas pakalnā virs Nahas, sākās īsi pirms plkst.2.40 (trešdien plkst.19.40 pēc Latvijas laika), un ugunsdzēsējiem to izdevās apdzēst tikai pēc 11 stundām.

Vietējās varasiestādes uzskata, ka ugunsgrēks varētu būt sācies lielajā zālē, taču, kas to izraisījis, vēl nav zināms.

Sjuri pils ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Okinavā. Pils pārstāv Rjūkjū karalisti, kas pastāvēja 450 gadus līdz tā 1879.gadā tika iekļauta Japānas sastāvā.

Ap plkst.4 ugunsdzēsēji likvidējuši paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā bija izcēlies restorānu tīkla "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Agrita Vītola informēja, ka ugunsgrēks ražošanas ēkā Ķengaragā tika lokalizēts jau ap pusnakti, bet likvidēts plkst.3.57.

Vītola piebilda, ka pirms ugunsdzēsēju ierašanās no degošā angāra pašu spēkiem bija izglābušies divi cilvēki. Cietušo ugunsnelaimē nav un Valsts policija jau sākusi pārbaudi par tā izcelšanās iemesliem.

Amber Beverage Group apsver iespēju iegādāties 49% Lido akciju 

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding"...

Saskaņā ar ugunsdzēsēju sniegto informāciju, notikuma vietā dega divstāvu ražošanas ēka - angāra tipa noliktava, administratīvās telpas un kūpināšanas cehs kopumā 600 kvadrātmetru platībā.

Konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi gan vēl joprojām turpinās, piebilda Vītola.

Izsaukumu uz šo ugunsgrēku VUGD saņēma ceturtdien plkst.21.27.

"Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons apstiprināja, ka ugunsgrēks ir izcēlies "Lido" noliktavā Ķengaraga ielā 3c. Viņš gan sākotnēji nezināja, cik lieli ir ugunsgrēka radītie postījumi un kas tieši deg.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa vēlāk precizēja, ka ceturtdienas vakarā "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā nostrādāja dūmi detektori un, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, apsardze operatīvi izsauca ugunsdzēsējus.

"Ugunsgrēka izcelšanās brīdī cehā strādāja divi darbinieki, kuri līdz ar dūmu detektoru signālu ēku pameta. Par laimi neviens darbinieks ugunsnelaimē nav cietis. Ugunsgrēka iemesls šobrīd nav zināms, taču izslēdzam iespēju par ļaunprātīgu dedzināšanu," stāstīja Auziņa.

Darbs pie ugunsgrēka lokalizēšanas turpinās. "Lido" valdes priekšsēdētāja Auziņa norādīja, ka izdeguši aptuveni 100 kvadrātmetri, savukārt VUGD preses pārstāve Vītola norādīja, ka degšanas platība vēl tiek precizēta.

Piecas minūtes pirms pusnakts VUGD preses pārstāve informēja, ka dzēšanas darbi turpinās. "Šobrīd atklātas degšanas nav, bet atsevišķās vietās notiek gruzdēšana," stāstīja Vītola.

Kā ziņots, "Lido" 2018.gadā strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Lido" reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir Ķirsons un Krievijas pilsonis Vladimirs Šestakovs, kuram pieder holdingkompānija SIA "VSh Holding".

Ceturtdien Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" atklāja, ka apsver iespēju iegādāties 49% "Lido" akciju.

Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes dēļ "Lido" restorāni gandrīz divus mēnešus bija slēgti. Maija vidū restorāni sāka pakāpeniski atjaunot darbību, turpinot ievērot pastiprinātos drošības pasākumus.

Lido aptur darbību 

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu...

Aizvien biežāki ir piemēri tam, ka policija un citas iestādes jo cītīgi kontrolē tos, kuri darbojas legāli, taču neliekas ne zinis par nelegālo uzņēmējdarbību, lai arī bieži vien zina par to. Ugunsgrēks hostelī Rīgas centrā tam ir ļoti spilgts piemērs.

Jau tā nelegāļi kropļo konkurenci, bet nu sanāk, ka arī valsts tam pieliek roku, cita starpā ieviešot liegumus darboties legālajam biznesam. Tikai tad, kad notiek kāda nelaime, dienesti sāk izrādīt aktīvu darbību – policija sāk kriminālprocesus, rīko kratīšanas, pratināšanas, aiztur iesaistītās personas, Rīgas būvvalde steidz apliecināt, ka sāk darbu pie hosteļu pakalpojumu apzināšanas Booking.com platformā utt. Cīnās ar sekām, tostarp arī to, ka savlaicīgi paši nav novērsuši nelaimes cēloņus. Ir jau saprotams – publikas uzmanība pievērsta konkrētam notikumam. Taču no tā arī izriet kāda būtiskāka problēma – šādas darbības ir vien tad, kad šai jomai pievērsta uzmanība. Tas nerada ticību, ka tā būs arī turpmāk, kad skandāls norims, jo nav sistēmas, lai nepieļautu nelegālu uzņēmējdarbību kā tādu.

Baltijas jūrā aizvadītajā naktī aizdedzies kuģis ar bīstamu kravu, kurš patlaban bez apkalpes dreifē uz Rīgas jūras līča rietumu piekrasti, informēja Jūras spēku sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Veita.

Aizvadītajā naktī plkst.2.42 Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga) saņēma informāciju no kravas kuģa "Escape", ka uz tā izcēlies ugunsgrēks, ko nav izdevies nodzēst ar autonomās ugunsdzēsības sistēmu. Ugunsgrēks sākās motortelpā un izplatījās pa kuģa virsbūvi.

Centrs nekavējoties norīkoja krasta apsardzes kuģi "Saule" doties uz notikuma vietu. Vienlaikus Valsts robežsardzes helikopteram tika dots rīkojums būt gatavam nekavējoties pacelties. Tāpat apziņoti visi operatīvie dienesti.

Plkst.2.57 kuģa "Escape" apkalpe pameta to glābšanas laivā. Savukārt centrs deva uzdevumu blakus esošajam kravas kuģim veikt apkalpes glābšanu. Visi 15 kuģa "Escape" apkalpes locekļi tika uzņemti uz kuģa "Kairit" klāja, kas viņus nogādās Rīgas ostā.

Risku apdrošināšanas kompānija "Compensa Vienna Insurance Group" ("Compensa") izmaksājusi 720 000 eiro atlīdzību nekustamo īpašumu pārvaldītājam SIA "K-Parks" par tam piederošo dronu ražotnes ēku Mārupē, kas cieta ugunsgrēkā šogad februārī, informē kompānijā.

Lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu apdrošinātājs pieņēma piecu darba dienu laikā, ieskaitot zaudējumu novērtēšanas procesu un kompensējamās summas saskaņošanu. Savukārt pārējo juridisko procedūru nokārtošana prasīja nepilnu mēnesi.

"Compensa" bija apdrošināta "K-Parks" piederoša ēka 2500 kvadrātmetru platībā, kurā cita starpā atradās arī SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAVFactory") bezpilota lidaparātu ražotne. Ugunsgrēkā cieta ēka gandrīz 800 kvadrātmetru platībā, kurā bija izvietota daļa no "Edge Autonomy Riga" ražotnes kompleksa.

Edge Autonomy ugunsgrēkā cietuši trīs darbinieki; ugunsgrēks likvidēts 

Ugunsgrēkā cietušās dronu ražotnes SIA “Edge Autonomy Riga” pārstāvis Dzintars Neimanis norāda,...

Papildus ēkai "K-Parks" bija apdrošinājis arī saimnieciskās darbības pārtraukuma risku, tāpēc apdrošināšanas atlīdzībā iekļauti arī zaudējumi par saimnieciskās darbībās pārtraukumu.

"Compensa" Latvijas filiāles vadītājs Aigars Freimanis skaidro, ka, pateicoties tieši tam, ka apdrošināšanas brokeris SIA "Colemont FKB Latvia" aktīvi iesaistījās procesā, kopā ar pieredzējušiem ugunsgrēku izmeklēšanas speciālistiem apdrošinātāja ekspertu komandai bija iespēja tik operatīvi izanalizēt šo lietu.

Savukārt "K-Parks" valdes loceklis Guntis Garais piebilst, ka šobrīd norit aktīvs darbs pie nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas, lai pēc iespējas ātrāk veiktu bojātās ēkas daļas demontāžu un uzņēmums paralēli varētu strādāt pie ēkas atjaunošanas būvprojekta.

Jau ziņots, ka 2023.gada 7.februāra pēcpusdienā Mārupes novadā izcēlās plašs ugunsgrēks dronu ražotnē "Edge Autonomy Riga". Karstuma ietekmē tika bojātas arī trīs automašīnas.

"Edge Autonomy Riga" ražo bezpilota sistēmu tehnoloģijas, kas tiek piegādātas valdības, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs. Uzņēmums sadarbojas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, "Edge Autonomy Riga" lidaparāti nesen tika nosūtīti arī Ukrainas armijas vajadzībām.

2021.gadā "Edge Autonomy Riga" strādāja ar 8,661 miljona eiro apgrozījumu un guva 546 356 eiro peļņu. Kompānijas 2022.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Uzņēmums dibināts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 041 505 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir ASV uzņēmums "Edge Autonomy Holdings, LLC".

Latvijas Radio ēkā piektdien lokalizēts astoņu kvadrātmetru plašais ugunsgrēks un daļai darbinieku ļauts atgriezties telpās.

Plkst.13.31 glābēji saņēma izsaukumu uz Doma laukumu, kur piecstāvu sabiedriskā ēkā bija izveidojies sadūmojums.

Pārmeklējot ēku, tajā skaitā ar termokameru, glābēji konstatēja, ka ēkas otrā stāva sienā dega siltinājums astoņu kvadrātmetru platībā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

No ēkas kopumā evakuējās nedaudz vairāk nekā 100 cilvēki.

Lai pārliecinātos, ka degšana ir apturēta, tika demontēta starpsiena un pārsegumi pārbaudīti ar termokameru.

Plkst.15.39 ugunsgrēks lokalizēts.

Daļai darbinieku ļauts atgriezties tajās telpās, kas atrodas tālāk no ugunsgrēka vietas un kurās nav apdraudējuma.

Latvijas Radio plašākus komentārus par notikušā apstākļiem nesniedz.

Gadu pēc tam, kad nāvējošais ugunsgrēks plosījās Grieķijas piekrastes pilsētās netālu no Atēnām, nogalinot 102 cilvēkus, ceļš uz normālu dzīvi izdzīvojušajiem ir bijis garš un joprojām turpinās.

Tā, piemēram, kūrorta pilsēta Mati, mežaina teritorija, no kuras paveras skats uz dzirkstošo jūru, bija pensionāru iecienīta vieta un populāra vieta bērnu vasaras nometņu organizēšanai. 2018. gada 23. jūlijā tur plosījās ugunsgrēks, nogalinot cilvēkus ēkās vai automašīnās un piespiežot citus lēkt no klintīm jūrā. Pirmajā katastrofas gadadienā tā atgādina spoku pilsētu.

Piejūras kafejnīca, kas savulaik bija pilna ar pludmales apmeklētājiem, tagad stāv tukša, pārogļojušies galdi un krēsli jau sen aizvākti.

Citviet kādai mājai ir jauns jumts un svaigi krāsotas sienas, bet tā stāv pamesta uz apdegušas zemes pleķa.

«Tā bija elle. Mēs neko nevarējām izdarīt,» stāsta Mati iedzīvotājs Panagiotis Fragos.

Krievijā Novosibirskas apgabalā noticis sprādziens un izraisījies ugunsgrēks virusoloģijas un biotehnoloģiju pētniecības centrā, kur glabājušies Ebolas un baku vīrusu paraugi, pavēstīja varasiestādes, vienlaikus mierinot, ka saindēšanās draudu nav.

Sprādziens noticis pirmdien valsts pētniecības centrā «Vektor», kas ir viens no diviem objektiem pasaulē, kur atrodas baku vīrusa paraugi.

Ugunsgrēks izraisījies, eksplodējot gāzes balonam, pavēstīja sabiedrības veselības uzraudzības dienests «Rospotrebnadzor». Viens cilvēks ievainots.

Telpā, kur noticis sprādziens, bioloģiski bīstami materiāli nav atradušies. Ugunsgrēku jau pirmdien izdevies likvidēt, apliecināja dienests.

Padomju laikos centrs nodarbojies ar bioloģisko ieroču izstrādi.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.