Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas panākumi, Latgales priekšpilsētas tiesai par naudas atmazgāšanu notiesājot SIA Grupa Media valdes locekli Ernestu Jansonu, netieši norāda uz versiju par iemesliem, kuru dēļ pagājušā gada septembrī un šā gada janvārī tika nogalināti uzņēmēji Gatis Aišpurs un Aigars Lūsis.
Notiesā par atmazgāšanu
Šā gada 27. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa mazpazīstamās SIA Grupa Media – 2005. gadā dibinātas kompānijas ar minimālo 2000 latu pamatkapitālu un Panama ofšorā Goldbeam Trading Inc. noslēptiem īpašniekiem – valdes loceklim Ernestam Jansonam piesprieda nosacītu piecu gadu cietumsodu un 8 000 latu naudassodu.
Šis spriedums tika pasludināts, tiesai 1974. gadā dzimušo E. Jansonu atzīstot par vainīgu pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas un 195. panta trešās daļas – par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā vai organizētā grupā.
Kā norādīts tiesas spriedumā, Grupa Media 2005. un 2006. gadā cita starpā lielos apmēros izvairījās no PVN nomaksas – faktiski ir mēnesi tika veikti pat miljonu latu pārsnieguši darījumi, vienlaikus uzrādot būtiski mazākas ar PVN apliekamās summas (kaut oficiāli kompānijas apgrozījums 2006. gadā bija tikai 6,87 miljoni latu). Turklāt tika pierādīts, ka skaidrā naudā no Grupa Media kontiem izņemti gandrīz 1.3 miljoni latu, no kuriem daļu savām vajadzībām iztērējis pats E. Jansons.
Tikai pateicoties tam, ka E. Jansons atzinās nodarījumā un nožēloja nodarīto, kā arī virknei citu apstākļu (divi nepilngadīgi bērni, precējies, ir pastāvīga darba vieta), Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra uzskatīja par iespējamu slēgt vienošanos ar apsūdzēto par lūgumu tiesai piespriest viņam tikai nosacītu sodu, neatņemot tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Strīds par lielām summām
Tiesas spriedumā netika minētas konkrētās Grupa Media darbības formas un jomas, bet izrādās, ka visredzamāk kompānija bijusi saistīta ar gaļas pārstrādes nozari un ilgāku laiku bijusi ļoti iespaidīga gaļas importētāja – līdz pat brīdim, kad 2006. gada otrajā pusē pirmos pasākumus sākusi veikt Finanšu policija. Šajā jomā Grupa Media kā piegādātājs sadarbojusies ar veselu virkni Latvijas otrā lieluma gaļas pārstrādes uzņēmumu.
Informācija no avotiem prokuratūrā rāda, ka jau 2006. gada augustā uzlikti pirmie aresti Grupa Media transportlīdzekļiem un banku kontiem – arests uzlikts ūdensmotociklam un automašīnai Mercedes Benz (kuri abi gan pazuduši), kā arī uzņēmuma finanšu līdzekļiem Lietuvas Hansabankas un Latvijas Hipotēkubankas kontos.
Taču vienlaikus arests ticis uzlikts arī finanšu līdzekļiem, kas tikai pienākušies Grupa Media, bet vēl atradušies uzņēmuma sadarbības partneru pārziņā, – šo partneru vidū saskaņā ar prokuratūras datiem bijuši uzņēmumi Talsu gaļa, Baltpas International, Niko, Jelgavas gaļas kombināts u.c.
No šiem uzņēmumiem daži izpildījuši lēmumu par aresta uzlikšanu šiem naudas līdzekļiem – summām, kas lēšamas simtos tūkstošu latu – un iemaksājuši tos VID depozītkontā, savukārt citi operatīvi veikuši pirmstermiņa norēķinus ar Grupa Media, kā rezultātā šie līdzekļi Latvijas valstij gājuši secen.
Tagad kļuvis zināms, ka divi uzņēmumi, kas burtiski izpildījuši lēmumu par arestu un Grupa Media pienākošos naudu pārskaitījuši VID, bijuši SIA Niko (tolaik vienīgais īpašnieks – Gatis Aišpurs, galvenā nodarbe – saldētas gaļas vairumtirdzniecība) un AS Jelgavas gaļas kombināts (īpašnieks – Aigars Lūsis), – summas bijušas attiecīgi 61 tūkstotis eiro un gandrīz 195 tūkstoši latu.
Kā norāda avoti tiesībsargāšanas iestādēs, jau 2006. gada septembrī Grupa Media pārstāvji ļoti uzstājīgi pieprasījuši saviem darījumu partneriem norēķināties. Arī SIA Niko 2005. gada pārskatā norādīts parāds SIA Grupa Media kā piegādātājam – 208.8 tūkstoši latu.
Taču tas tā arī nav noticis, un nauda no Jelgavas gaļas kombināta un Niko tā arī nav atgūta, kaut gan, piemēram, Jelgavas gaļas kombināta vadības pārstāvji tiesībsargāšanas iestādes vairākkārt informējusi, ka ar Grupa Media saistītas personas cenšoties piespiest uzņēmumu pārskaitīt arestētos līdzekļus kādai trešajai personai.
Pēc šiem uzstājīgajiem pūliņiem 2007. gada septembrī tika nošauts G. Aišpurs, viņam sekoja arī A. Lūsis, bet norēķinus laikus veikušajos uzņēmumos vardarbīgas nāves nav fiksētas.
Īstie puiši netiek nosaukti
Strīdīgās summas gan nav bijušas īpaši iespaidīgas, taču prokurors Āris Bočs norāda, ka Grupa Media lieta ir tikai neliels fragments no kopējās ainas: „Grupa Media lieta ir izdalīta no lielākas lietas, tā ir tā īstā, tur ir tie īstie puiši.”
Saistībā ar īstajiem puišiem, kuri vārdos netiek nosaukti, Ā. Bočs min televīzijas sižetu par mazpazīstama uzņēmēja Kristapa Klišāna pazušanu: „Klišāns bija tas, kurš taisa papīrus. Bet bija par viņu augstāki zēni, kurus mēs nezinām. Klišāns, iespējams, būtu visu izstāstījis, tāpēc arī viņa nav pie manis. Summas tur ir palielas, tāpēc zēni ir gatavi izsaukt puišus ar ieročiem. Nekas patīkams.”
Prokuratūrai pašlaik neesot informācijas par to, kur tagad atrodas K. Klišāns, taču, „spriežot pēc neoficiālas informācijas, ziņas radiniekiem varētu nebūt patīkamas”. „Ap šo lietu, iespējams, ir veseli pieci līķi, ja pieskaita Lūsi un Aišpuru,” pieļauj Ā. Bočs, pieminot vēl vienu nogalinātu uzņēmēju – 2007. gada februārī Rīgā nošauto Genādiju Peredeļski (tieši viņam saskaņā ar E. Jansona liecību bijuši nodoti Grupa Media pēcāk pazudušie transportlīdzekļi).
Cik zināms, runa faktiski ir par veselu uzņēmumu grupu, kuru lielākajā daļā jau notikušas kratīšanas un cita starpā konstatēta vienota aina – lielākā daļa dokumentu saskaņā ar oficiāliem iesniegumiem tikuši nozagti, bet kompāniju amatpersonas neatceras pašu veiktos darījumus: kā, piemēram, teikts dokumentos par kriminālvajāšanas sākšanu, „amatpersona S.T. liecināja, ka (..) dokumentus visbiežāk parakstījis dzērumā un, tā kā alkoholu lietojis gandrīz nepārtraukti, visu labi neatceras”.
Mantinieki nerunīgi
Pašlaik gan nav ziņu, cik nopietni izmeklētāji G. Aišpura un A. Lūša slepkavības saista ar naudas atmazgātāju mēģinājumiem jebkādā veidā atgūt savus līdzekļus. „Krimināllietas par Lūša un Aišpura slepkavībām tiek izmeklētas. Vairāk informācijas izmeklēšanas interesēs pašreiz netiek sniegts, arī par jūs interesējošiem jautājumiem ne,” saka Valsts policijas preses sekretāre Sintija Virse.
Ā. Bočs atzīst – viņš domājot, ka izmeklētāji kādā veidā šīs lietas, iespējams, saista: „Grupa Media lietu atsūtīja Finanšu policija saistībā ar nodokļiem. No Valsts policijas, no ONAP bija atnākuši kolēģi un interesējās par šo krimināllietu. Par Lūsi un Aišpuru ir citas krimināllietas, es domāju, ka tur arī pārbauda saistībā ar šo lietu. Es ticu, ka slepkavības lietas virzās uz priekšu, ka nav tik bezcerīgi.”
Neviena no ar Grupa Media iepriekš saistītajām personām pašlaik nav atrodama, savukārt nogalināto uzņēmēju mantinieki un uzņēmumu vadītāji ir ārkārtīgi mazrunīgi un rada iespaidu, ka no kaut kā joprojām baidās, – katrā gadījumā šādu Grupa Media pat īsti nevēlas atcerēties.
Tā SIA Niko valdes loceklis Vents Jugāns pirms klausules nomešanas paziņoja tikai: „Kaut kas ar Grupa Media bija. Vairs nesadarbojamies. Kas jums tie par jautājumiem? Es neesmu izmeklētājs. Kādēļ jūs man to stāstāt? Jums nav ar ko parunāt?”
Līdzīgi atbildēja arī A. Lūsim piederējušā gaļas pārstrādes uzņēmuma Ruks valdes priekšsēdētāja Lūse Līvija: „Vairs ar šādu firmu nesadarbojamies. Laikam bija kaut kāda sadarbība, es precīzi nemāku pateikt. Uzdodiet savus jautājumus izmeklētājam!”
