Vakar, 4.augustā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa tikšanās laikā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektori Sandru Bērziņu pieņemts lēmums projektā Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā šogad kontrolēto zemsedzes dedzināšanas aktivitāti neveikt, informēja DAP pārstāve Rita Jakovļeva.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā sabiedrības satraukumu un neizpratni attiecībā uz šo plānoto aktivitāti. Kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanas pasākumu veikšana Gaujas nacionālajā parkā varētu tikt veikta pēc pamatīgāka sabiedrības izglītošanas darba un lielāka sabiedrības atbalsta iegūšanas šajā jautājumā.

Projekta Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā komanda turpināšot īstenot citas projektā paredzētās aktivitātes. Tāpat tiks turpināts darbs pie kontrolētās meža dedzināšanas jautājuma skaidrošanas dažādām mērķauditorijām - pašvaldību, mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un sabiedrībai, informē R. Jakovļeva.

Iestājoties pavasarim, aktualizējusies ikgadējā kūlas dedzināšanas problēma. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vienas diennatks laikā saņēmis gandrīz deviņdesmit izsaukumus uz pērnā gada zāles dedzināšanas ugunsgrēkiem, un kopumā šogad visvairāk kūlas ugunsgrēku notikuši Zemgalē.

Laika posmā no 10. aprīļa pulksten 6.30 līdz 11. aprīļa pulksten 6.30 VUGD kopumā saņēmis 129 izsaukumus. Kopumā tika dzēstas 110 ugunsnelaimes, no kurām 87 bija kūlas ugunsgrēki.

Šogad kopumā jau reģistrēti 659 kūlas ugunsgrēki. Visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Zemgalē - 197, Rīgā un Rīgas reģionā - 176, Latgalē - 120 un Kurzemē – 97, savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Vidzemē - 70.

Aizvadītajā diennaktī kūlas dedzināšanas rezultātā nodegušas arī vairākas ēkas, piemēram Salacgrīvas novada Lielupes pagastā otrdienas pēcpusdienā dega pērnā gada zāle un pirts ar atklātu liesmu 25 m2 platībā. Tāpat degusi kūla 3 ha platībā un jaunaudze 1,5 ha platībā. Saimniecības ēkas un tajās esošais siens degušas arī Limbažu novada Pāles pagastā. Savukārt Daugavpilī, Nīderkūnu ielā otrdienas vakarā degušas dārza mājiņas 30 m2 platībā un kūla 7,5 ha platībā.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 16.marta plkst. 6:30 līdz 17.marta plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 197 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem un piecus uz mežu ugunsgrēkiem. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 924 kūlas ugunsgrēki, informŗ VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

Kūlas ugunsgrēki dzēsti visā Latvijā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku vakar reģistrēts Zemgalē - 46, tai seko Rīga un Rīgas reģions ar 45 un Latgale ar 44 kūlas ugunsgrēkiem, savukārt Vidzemē reģistrēti 28 un Kurzemē 24 kūlas ugunsgrēki.

Lielā kūlas ugunsgrēku skaita dēļ vakar veidojās situācija, ka vienas pilsētas, piemēram Daugavpils, visi ugunsdzēsēji bija iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā ārpus pilsētas, kas nozīmē, ka notiekot nelaimes gadījumam, kurā būtu nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, to nāktos gaidīt ilgāk, jo uz notikuma vietu dotos ugunsdzēsēji no tālākām struktūrvienībām. Lai risinātu situāciju un varētu izbraukt uz ar kūlas dedzināšanu nesaistītiem izsaukumiem, Daugavpilī darbā tika iesaistīti arī ugunsdzēsēji no brīvajām maiņām.

Zolitūdes traģēdijas eksperimentā ugunsdzēsēji ir likvidējuši arī otro kontrolēto ugunsgrēku, kas tika mākslīgi radīts uz Zolitūdes lielveikala Maxima jumta nesabrukušās daļas.

Kā pastāstīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, līdz ar kontrolētā ugunsgrēka nodzēšanu abās jumta vietās dedzināšanas daļa eksperimentā ir beigusies.

Pēc mākslīgi radīto kontrolēto ugunsgrēku nodzēšanas notikuma vietā darbu turpinās eksperti, kuri paņems metāla un betona paraugus. Tiem tiks veikta analīze. Tāpat drīzumā Valsts policija attīrīs trešā nogruvuma vietu, lai meklētu vēl kādus pierādījumus.

Notikuma vietu policija plāno pamest jūnija vidū, žurnālistiem pēc dedzināšanas eksperimenta pastāstīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš atgādināja, ka 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Tā laikā uguns pārmetās uz jaunbūves jumta daļu, kura pagājušā gada nogalē iebruka. «Kontrolētā dedzināšana notika divās vietās, un pētīsim, kā ugunsgrēks ietekmējis nesošās konstrukcijas tādās vietās, kuras ir analoģiskas iebrukušajām vietām. Nenoliedzami, ka uguns ietekmē betona un metāla stiprību. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka,» norādīja Grišins.

Šogad Latvijā reģistrēti jau 2238 kūlas ugunsgrēki, kuru dzēšanai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) degvielā vien iztērējis ap 22 500 latu.

Kā atzina VUGD preses pārstāve Inga Vetere, kūla parasti deg nesakoptās vietās un lauku teritorijās, kur ceļi bieži ir teju neizbraucami, tādēļ, mēģinot piekļūt degošajai zālei, lai to varētu nodzēst, tiek bojāta arī dārgā ugunsdzēsēju tehnika. Tā šogad sabojātas sešas automašīnas. Dažas vēl ir servisā, tāpēc grūti nosaukt precīzu kopējo summu, kādu nāksies maksāt par mašīnu remontu, sacīja VUGD pārstāve.

Nolūkā laicīgi apkarot kūlas dedzināšanu, kā arī pieķert sausās zāles svilinātājus VUGD šogad veicis 56 reidus, kuros visvairāk devušies Zemgales reģiona brigādes ugunsdzēsēji Jelgavā un Tukumā. Par kūlas dedzināšanu VUGD amatpersonas noformējušas astoņus administratīvā pārkāpuma protokolus, pastāstīja Vetere.

«Pastāv uzskats, ka iztērētā nauda pa dažādiem kanāliem atgriezīsies maciņā. Latviešiem, kā jau praktiskai tautai, arī šāds Mēness cikla pielietojums ir pa prātam, tāpēc astrologi piedāvā vislabākos datumus un laikus šai nodarbei,» informējot par portāla Astrologi.lv iniciatīvu, stāsta sertificēts astrologs un numerologs Kristaps Baņķis.

«Čeki glabā informāciju par naudas plūsmu un izdevumiem. Veicot noteikta veida uguns rituālu piemērotā Mēness kalendāra dienā, iztērētā nauda varētu atgriezties pie īpašnieka,» skaidro astrologs.

Ar čekiem saprot visa veida naudas izdevumu plūsmu apliecinošus dokumentus, tajā skaitā izrakstus no bankas, bankomāta izdrukas, rēķinu kopijas u.c. Faktiski, čeku dedzināšanas rituāls ir kā cilvēka dialogs pašam ar sevi un finanšu enerģiju.

«Daudzi katru čeku iemet ugunī atsevišķi, papētot un apdomājot tā lietderību, kas un kādēļ pirkts. Šāds process palīdz arī tīri racionāli apzināt savus tēriņus un no tā arī izdarīt zināmus secinājumus,» novērojis K. Baņķis.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā izcēlušies 195 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir šogad lielākais kūlas dedzināšanas rekords šogad.

Savukārt nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 191 izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku, liecina VUGD informācija.

Lielākie kūlas ugunsgrēki brīvdienās dzēsti:

Valsts policija ir izvirzījusi daudz versiju par kompānijas BalticTaxi taksometru dedzināšanu, taču šobrīd ir pāragri runāt, ka Rīgā būtu sākušies «taksometru kari», atzina Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Par visiem pagājušajā nedēļā notikušajiem taksometru dedzināšanas gadījumiem ir sākti kriminālprocesi un izvirzītas ļoti daudzas versijas, teica Sozinovs. Lai arī automašīnu dedzināšanas ir notikušas, tomēr šobrīd ir pāragri izdarīt kādus secinājumus, viņš uzsvēra, gan atzīstot, ka sliecas domāt, ka konkrētie gadījumi ir ļaunprātīgas dedzināšanas.

Nesaskaņas starp taksometru vadītājiem ar policijas iejaukšanos bijušas arī iepriekšējos gados. Vēl pērn policija aizturēja vairākus cilvēkus, kas Vecrīgā meta paštaisītas ierīces zem taksometru riteņiem, dūra riepas un skrāpēja automašīnas, lai šādi paustu neapmierinātību saistībā ar stāvvietu dalīšanu, «nerakstītajiem likumiem» un tamlīdzīgi. Policija toreiz nekonstatēja, ka tas būtu darīts pašu taksometru kompāniju vārdā, taču kopš tā laika policijai nav bijusi informācija, ka taksistu starpā valdītu nesaskaņas.

Šā gada 20. jūlijā par astoņu automašīnu ļaunprātīgu dedzināšanu Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbinieki aizturējuši vairākkārt tiesātu 30 gadus vecu vīrieti. Uzsākti vairāki kriminālprocesi par svešas mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu.

Pagājušajā sestdienā neilgi pirms pusnakts policijā tika saņemta informāciju par to, ka Rīgā, Dārza ielā deg divas kravas automašīnas. Policisti izbrauca uz notikuma vietu, kur jau uz vietas strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Pēc ugunsgrēka likvidācijas tika saņemta informācija par turpat netālu vēl divām degošām vieglajām automašīnām. Saprotot, ka notiek ļaunprātīga dedzināšana, policijas darbinieki, piesaistot kinologus, uzsāka vainīgās personas meklēšanu.

Veicot meklēšanas pasākumus, kinologi uzgāja pēdas iespējamam vainīgajam un ap pulksten 4:00 Dzirciema ielā pie kādas tirdzniecības vietas vīrieti aizturēja. Tobrīd vīrietis bija aizdedzinājis arī trīs atkritumu urnas.

Tūkstošiem trušu, kas savā vaļā dzīvo Stokholmas centrā tiek nogalināti, sasaldēti un pārvērsti enerģijā, kura tiek izmantota mājokļu apsildīšanai, vēsta BBC.

Šos Stokholmā dzīvojošos trušus nogalināja arī pirms tam, ko paredz pilsētas pasākumi attiecībā uz atbrīvošanos no kaitēkļiem. Taču tagad kompānija Biomal apstrādā šos beigtos trušus, radot enerģiju siltumapgādei.

Tā kā truši Stokholmas centrā tiek uzskatīti par kaitēkļiem, šos dzīvniekus izmantot enerģijas ieguvei varētu būt efektīvs risinājums, taču šī ideja jau ir saskārusies ar vairākiem pretiniekiem, to skaitā arī dzīvnieku tiesību aizstāvjiem.

Šodien Zaķusalā notikušajā pasākumā par pareizu pirotehnikas lietošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP), kā arī pirotehnikas firmas Aldi pārstāvji aicināja iedzīvotājus būt īpaši apdomīgiem un uzmanīgiem, Vecgada vakarā rīkojot uguņošanu.

Pasākumā tika demonstrēti dažādas bīstamības pakāpes pirotehnikas izstrādājumi - gan raķetes uz kociņa, gan tā sauktās «romiešu sveces», gan «debesu laternas», gan arī lielākas un mazākas jaudas pirotehnikas baterijas.

Pirmkārt, pirotehniskie izstrādājumi ir jāiegādājas tikai uzņēmumos, kuriem izsniegta atbilstoša licence, bet nekādā gadījumā tos nedrīkst pirkt no privātpersonām, kas tirgo nezināmas izcelsmes nesertificētus izstrādājumus. Tāpat vajag pārliecināties, vai, pērkot pirotehniku, līdzi tiek dota tās lietošanas instrukcija.

«No rokas» vai nelegālajās tirdzniecības vietās iegādāta pirotehnika var būt nekvalitatīva un izraisīt nelaimi. Turpretim labā pirotehnikas veikalā pārdevējs spēs pastāstīt par konkrēto izstrādājumu un tā drošu lietošanu vairāk, nekā būs rakstīts lietošanas pamācībā.

Par veļas ražotņu degšanas faktu, pieļaujot ļaunprātīgi dedzināšanu, Liepājā sākts kriminālprocess.

«Apstiprinām, ka Kurzemes reģionā, policijā, konkrēti Liepājā, reģistrēti trīs gadījumi par šūšanas firmu darbnīcu degšanu marta mēneša laikā,» Db.lv informēja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze

Jolanta Knīse. Pēc notikuma vietu apskates secināts, ka, iespējams, notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Policija veiks izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros.

Neoficiāla informācija liecina, ka divas no cietušajām firmām ir SIA Novella un SIA Lokis, turklāt SIA Lokis bijis ugunsgrēks arī pirms policijas minētā perioda.

Db.lv rakstīja, ka biežie ugunsgrēki mazajās šūšanas ražotnēs izsaukuši satraukumu gan Latvijas veļas ražotāju asociācijā (LATVERA), gan pašvaldībā. Par pastiprinātu ēku apsardzi vienojušies vairāki lielie veļas ražotāji. Ne uzņēmēji, ne LATVERA pārstāvji notikušo nekomentē, tomēr uzņēmumu darbinieki pieļauj, ka dedzināšanai ir kāds sakars ar nodokļu shēmām un skaidras naudas darījumiem.

Eesti Energia atkritumu dedzināšanas plāns, kas paredz atkritumus ievest no ārvalstīm, Igaunijas patērētājiem subsīdijās izmaksās 1,7 miljonus eiro, citējot Igaunijas laikrakstu Eesti Päevaleht, vēsta BBN.

Eesti Energia divi ārvalstu partneri – somu uzņēmums GemiFin Oy un britu Mid UK Recycling Ltd – jau pieteikušies importēt Igaunijā 86 tūkst. tonnus atkritumu. To plānots darīt, neskatoties uz to, ka Eesti Energia piederošās Iru spēkstacijas ikgadējā atkritumu dedzināšanas jauda ir 220 tūkst. tonu, bet pati Igaunija gadā saražo 300 tūkst. tonnu atkritumu gadā.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmums Eesti Energia Iru spēkstacijā šovasar ir atklājis koģenerācijas bloku, kurā kā kurināmais tiks izmantoti nešķiroti sadzīves atkritumi. Kopējās investīcijas šajā projektā veido 105 miljonus eiro. Eesti Enrergia pārstāvji norādīja, ka līdz ar jaunā spēkstacijas bloka izveidi, samazinājušās apkures cenas Tallinā un Mārdu, bet visā Igaunijā kritušās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

Aprīļa sākumā ķīniešu ģimenes dodas uz kapsētām, lai tās tīrītu un sakoptu. Tā sauktajā Kapeņu Tīrīšanas dienā jeb Qingming festivāla laikā ķīnieši atceras par saviem mirušajiem tuvieniekiem un kapsētās dedzina papīra mājiņas, mašīnas un naudu, kā ziedojumus senču gariem. Mūsdienās lielu popularitāti ieguvusi arī papīra iPad dedzināšana.

No papīra izveidoti Apple produktu atveidojumi Ķīnā kļuvuši par pēdējo modes kliedzienu. Augstas kvalitātes papīra iPhone 4 vai iPad 2 kopā ar tāda paša materiāla austiņām un bateriju maksājot vairāk nekā 16 ASV dolārus, vēsta laikraksts Beijing Morning Post.

Pieprasījums pēc šādiem produktiem ir tik augsts, ka papīra Apple ierīces jārezervē vairākas dienas iepriekš. Ķīnieši apgalvo, ka iegādājas papīra Apple produktus, lai tādējādi ļautu mirušajiem radiniekiem izbaudīt mūsdienu sabiedrības sasniegumus.

Dažādu papīra ierīču ražošanas nozare gan neesot īsti likumīga Ķīnā, nemaz nerunājot par iespējamām nepatikšanām ar zīmolu īpašniekiem, norāda China Daily. Laikraksts arī pieļauj, ka šāda Apple ierīču vai, piemēram, Lamborghini dedzināšana kapsētās varētu norādīt uz ķīniešu nepiepildīto vēlmi šādus pašus labumus baudīt arī dzīvē.

Otrdien Aglonas novada Kastuļinas pagastā, iespējams, kūlas dedzināšanas rezultātā nodega apdzīvota dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kas dega 100m2 platībā. Glābēji pieļauj, ka nelaime notikusi kūlas dedzināšanas rezultātā.

Uguns liesmas bija arī aizgājušas līdz mežam, kas dega pushektāra platībā.

Savukārt Līvānos, Meža ielā, vakar kūlas dedzināšanas rezultātā nodega šķūnis, kurā atradās malka un kokmateriāli. Šķūņa degšanas platība bija 80 m2. Blakus šķūnim arī atradās dzīvojamā māja, kuru ugunsdzēsējiem glābējiem izdevās pasargāt no liesmām. Sausās zāles degšanas platība bija 300m2, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

Aizvadītajā diennaktī kopumā reģistrēti 104 kūlas ugunsgrēki. Viens no lielākajiem kūlas ugunsgrēkiem bija Daugavpils novada Grīvas lidlaukā, kur dega sausā zāle 25 ha platībā. Savukārt Viļānu novada Sokolku pagastā uguns plosījās 17 ha platībā, bet Rugāju novada Lazdukalna pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā liesmas bija pārņēmušas 15 ha platību. Uguns plosījās arī citviet Latvijā.

Malkas un šķeldas dedzināšana ir «akmens laikmets», tā, salīdzinot koksnes dedzināšanu ar biogāzes ražošanu, saka zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks, biogāzes stacijas MC bio īpašnieks Juris Cīrulis.

«Koka dedzināšanu izmantoja jau pirms Kristus. Biogāzes ražošana ļauj līdz šim atmosfērā nopludināto metānu, kas kaitēja videi, palielinot siltumnīcefektu, savākt un izmantot enerģijas ražošanā,» skaidro Cīrulis. Viņaprāt, tā vietā, lai maksātu Krievijai par gāzi, ko tā pārdod un iegūtos līdzekļus izmanto raķešu kompleksu izveidei un izvietošanai pie mūsu robežām, Latvijā var saražot savu gāzi.

Diemžēl Latvijas zinātnes attīstība neļaujot cerēt uz būtisku izrāvienu. Tādēļ MC bio meklē sadarbības iespējas ar Ķīnu, kas piedāvā nelielas jaudas iekārtas gāzes kompresēšanai. «Tad apkurei varēs neizmantot dabasgāzi, bet uz vietas saražoto biogāzi. Elektroenerģijas ražošanai ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi. Savukārt, lai biogāzi izmantotu apkurei, nav vajadzīgas milzu investīcijas. Šādu blakus ražotni var atklāt kuru katru brīdi. Tam tehnoloģijas ir,» norāda uzņēmējs.

Optiskās šķiedras ražotājs SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") pagājušajā gadā strādāja ar 52,998 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 40,4% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 65,6% un bija 22,951 miljons eiro, liecina Lursoft informācija.

Līvānos bāzētās kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn bijis ļoti straujas uzņēmuma attīstības gads, kurā tika gan palielināts apgrozījums visās produktu grupās, gan pabeigti nozīmīgi investīciju projekti ražošanas telpās un iekārtās, kas ļaus attīstīt papildu ražošanas jaudas turpmākajos gados.

Uzņēmums Līvānos ceļ ražošanas sektora atalgojuma latiņu 

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem...

Ziņojumā teikts, ka medicīnas kūļu katetru pārdošanas apmērs 2022.gadā pieauga par aptuveni 5,5 miljoniem eiro jeb par 88%, salīdzinot ar 2021.gadu. Medicīnas produktu apgrozījums pērn audzis par 7,9 miljoniem eiro jeb 31%, bet industriālo produktu apgrozījums 2022.gadā audzis par 955 000 eiro jeb 17%.

Pērn uzņēmums pabeidzis jaunās medicīnas produktu ražošanas iecirkņa ēkas rekonstrukciju, lai nodrošinātu medicīnas produktu ražošanas apjomu paplašināšanas iespējas atbilstoši pieaugošajam klientu pieprasījumam.

"Lightguide" pārtraucis sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, bet tā veidojusi tikai aptuveni 1% no kopējā apjoma, līdz ar to būtisku ietekmi neatstās.

Pagājušā gada izdevumos ir iekļauti 842 614 eiro pētniecības un attīstības izmaksām. Uzņēmuma pētniecībā un attīstībā tiek pastāvīgi nodarbināti astoņi darbinieki uz pilnu slodzi, un tiem aprēķinātās atlīdzības kopsumma ir 504 751 eiro.

"Lightguide" norāda, ka 2023.-2024.gadā plāno veikt lielus ieguldījumus ražošanas infrastruktūras attīstībā, rekonstruējot 2020.gadā iegādātās ražošanas ēkas. Šogad uzņēmums sācis rekonstruēt otru ražošanas ēku, lai to pielāgotu medicīnas kūļu katetru ražošanai lielos apjomos.

Pagājušā gada beigās uzņēmums nodarbināja 265 cilvēkus, tādejādi gada laikā radītas 47 jaunas darba vietas.

Jau ziņots, ka 2021.gadā "Lightguide" strādāja ar 37,758 miljonu eiro apgrozījumu un guva 13,862 miljonu eiro peļņu.

"Lightguide" darbības veids ir optisko šķiedru, to izstrādājumu un metāla detaļu ražošana un realizācija.

Kompānija reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5 096 644 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Hermans Tondorfs (18,21%), Daumants Pfafrods (18,21%), Māris Stafeckis (12,12%), Rolfs Peters Tancers (12,12%), Artūrs Pfafrods (6,09%), Jānis Pfafrods (6,09%), Jānis Škapars (6,09%), Aldis Vanags (6,09%), Artūrs Krauklis (6,09%), Andrejs Pastars (3,04%), Inese Pastare-Irbe (3,04%) un Teiss Peters Klaubergs (2,83%).

SIA Gavi Store joprojām ražo un izplata kaltētu govs mēslu pulveri gavi, ko pievieno ūdenim, ar ko mazgā grīdu

Aizspriedumi šajā biznesā ne vien traucē, bet arī palīdz nodrošināt publicitāti.

Iepriekš gavi pulveri ražoja un izplatīja Alīnas Gržibovskas uzņēmums SIA Domi. Tas nebija kompānijas vienīgais darbības virziens, tā nodarbojās arī ar dzīvnieku pieskatīšanu. «Man diezgan veiksmīgi attīstījās dzīvnieku pieskatīšanas bizness, bet trūka laika, lai pilnvērtīgi pievērstu uzmanību gavi. Turklāt jārēķinās, ka dzīvnieku pieskatīšana ir lokāls bizness. Lai gan klientu loks katru gadu paplašinājās un bija patīkami vērot tā attīstību, man bija jārēķinās ar objektīvo realitāti. Mans vīrs dzīvo ārzemēs – ja dzīvošu pa divām valstīm, nevarēšu nodarboties ar dzīvnieku pieskatīšanu,» stāsta Alīna. Tāpēc viņa šo biznesu pārdeva un kopš pagājušā gada 1. oktobra vairs nav šī uzņēmuma īpašniece. Attīstīt savu kompāniju no nulles un pēc četriem gadiem to pārdot – tā viņai bijusi ļoti interesanta pieredze. Pērn jūlijā Alīna ievietoja sludinājumu par uzņēmuma pārdošanu bizon.lv, septembra sākumā bija pārrunas ar pircēju un oktobrī uzņēmumam jau bija cits īpašnieks. Darījuma summa neesot bijusi liela, bet pārdošanas scenārijs bijis izdevīgāks nekā uzņēmuma slēgšana, un Alīna vēlējusies, lai iesāktais bizness turpinātos.

Šodien, 4.aprīlī, Valsts ugunsdzēsības muzejā Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Vides ministriju, SIA Vides projekti, Vides aizsardzības klubu, ugunsdzēsējiem un apdrošināšanas sabiedrību If Latvia jau trešo gadu pēc kārtas deva starta signālu kūlas dedzināšanas novēršanas patruļām, tā atklājot kampaņu Nededzini savu zemi!. (Fotogalerija!)

Šis ir viens no kampaņas pret kūlas dedzināšanu plakāts.

Kampaņas sauklis šogad ir Dedzināt nav cool! Kūlas dedzināšana ir vardarbība!.

Kampaņas atklāšanā piedalījās iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, vides ministrs Raimonds Vējonis, apdrošināšanas sabiedrības IF Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs, Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme.

I. Godmanis stāstīja, ka akcijas efekts būšot pēc pāris gadiem, bet R. Vējonis akcentēja sodu bardzību. "Brīnos, kā cilvēki uzdrošināt vēl dedzināt," viņš sacīja. Šogad akcija esot vairāk tendēta uz jauniešiem, jo esot cerība, ka viņi varētu atturēt vecākus no dedzināšanas.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska un satiksmes ministra Anrija Matīsa vizīte Liepājā sākās ar ceļu būves kvalitātes kontroli Rīgas - Liepājas šosejas 163.kilometrā.

Savukārt pāris kilometru tālāk ministriem bija iespēja savām acīm vērot Latvijā populāro kūlas dedzināšanu. Tiesa, Ministru prezidents tobrīd runājis pa telefonu, tāpēc incidentu nav pamanījis, atzina Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Pa ceļam uz Liepāju premjers V.Dombrovskis un satiksmes ministrs A.Matīss piedalījās Latvijas Valsts ceļu paspārnē esošās Ceļu laboratorijas izbraukuma pārbaudē, kurā speciālisti izdarīja autoceļa A9 jaunuzklātā asfalta kvalitātes kontroles (kalibrēšanas) urbumus. Vairākas pārbaudes jau notikušas iepriekš, taču ministru klātbūtnē tika ņemti paraugi, lai pārbaudītu jaunā ceļa seguma pretestību paliekošām deformācijām, skaidroja ceļu būves speciālisti.

Latgalei jāpiesaista jauni uzņēmēji, kā arī jāstiprina esošie uzņēmumi; savu artavu dos Latgales uzņēmēju reģionālā padome, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investīcijas Latgales infrastruktūrā turpmākajos gados jāpapildina ar investīcijām uzņēmējdarbībā, sarunā ar DB uzsver Māris Bozovičs, vietējo pašvaldību pirms 15 gadiem dibinātās Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors. DB jau rakstīja (5.12.2014.), ka ES fondu finansējums Latgales reģiona attīstībai būtu jāvirza uzņēmēju atbalstam un jaunu darba vietu izveidei. Proti, būtiska loma ir ne tikai ēku remontam, bet arī līdzekļu novirzīšanai biznesa vajadzībām, lai tiktu sekmēta nodarbinātība visā Latvijā.

«Dedzina krāsnī»

«Vitāli nepieciešams atbalsts tehnoloģiju un aprīkojuma iegādei, un tas pat nebūtu mērāms miljonos. Lielos miljonu projektus mūsējiem tāpat grūti pavilkt, jo bankas ne ar prieku finansē un uzņēmējiem nemaz nav ko ieķīlāt par tādām summām,» vērtē M. Bozovičs. Tāpat nepieciešams ievērojams atbalsts darbinieku apmācībām, viņš piebilst. «Tas jāvirza caur uzņēmumiem, lai kalpotu tieši viņu vajadzībām. Pašlaik, Eiropas Sociālā fonda naudu bieži vien «dedzina krāsnī» caur dažādām apmācībām bezdarbniekiem, kuriem tagad ir virkne sertifikātu un CV bieži vien ir garāki nekā uzņēmumu vadītājiem. Šo naudu vajadzētu kaut kā novirzīt uzņēmumiem, piemēram, veidot daļēji subsidētas darbavietas uz noteiktu laiku. Ļoti vēlami būtu kādi instrumenti kredītgarantijām.»

Berlīnē joprojām turpinās automašīnu ļaunprātīga dedzināšana. Piektdien agrās rīta stundās sadedzināti vēl 11 transportlīdzekļi, vēsta thelocal.de.

Ļaunprātīgo dedzināšanu vilnis izraisījis asas politiskās diskusijas, kurās izskan arī salīdzinājums ar teroristiem.

Policija informējusi, ka tā meklē vismaz trīs aizdomās turētos, un piedāvā atlīdzību piecu tūkstošu eiro apmērā par informāciju, kas novedīs pie vainīgo aresta.

«Policija nevar tikt galā viena,» akcentējis policistu pārstāvis Rainers Vends. Viņš norādījis, ka nepieciešams labāks aprīkojums, ieskaitot helikopterus.

Lielākā daļa no sadedzinātajām automašīnām esot Mercedes, Audi vai BMW markas.

Taču policija nepiekrīt viedoklim, ka vairāk nekā 50 automašīnu sadedzināšanā šajā nedēļā vainojami, piemēram, anarhisti.

Iespējams, tieši ērtā un pārdomātā atkritumu apsaimniekošanas sistēma Zviedrijai palīdzējusi sasniegt videi draudzīgos rezultātus. Piemēram, dažos Stokholmas rajonos atkritumu šķirošanai un nogādei uz savākšanas punktu tiek izmantota vienota vakuuma savākšanas sistēma, trešdien raksta laikraksts Diena.

Rajonā tiek izvietotas resnam zemūdenes periskopam līdzīgas tvertnes, kuras tāpat kā atkritumu šķirošanas konteineri ir dažādās krāsās ar norādi, kādiem atkritumiem katra ir paredzēta.

Rajona iedzīvotāji šajos konteineros izmet šķirotos atkritumus. Brīžos, kad caurule ir pilna vai kad ir pienācis laiks savākt atkritumus, izmantojot vakuuma vilkmi, atkritumus no caurulēm automatizēti nogādā savākšanas punktā vai arī iesūc atkritumu mašīna, kas pieslēgusies sistēmai. Šīs tvertnes parasti ir slēgtas, un, lai tās atvērtu, vajag apkārtnes iedzīvotājiem izsniegtās atslēgas.

Kā Dienai skaidroja Stokholmas pilsētas preses nodaļas pārstāve Kamilla Edvinsona, «izmantojot šo sistēmu, pilsēta ietaupa uz atkritumu savācējiem, kā arī iedzīvotāju ikdienu netraucē apjomīgās atkritumu mašīnas, kas brauc un piestāj pie katras ēkas vai pagalma, kur izvietoti atkritumu konteineri».

Lietuvas valdības Ārkārtējo situāciju komisija ieteiks valdībai atsaukt tieši pirms diviem mēnešiem izsludināto ārkārtējo situāciju saistībā ar milzīga daudzuma medicīnisko atkritumu uzkrāšanos valstī un turpmāk šos atkritumus vest dedzināt uz Latviju.

Ārkārtējā situācija gan tiks atcelta ne agrāk kā 17.augustā, kad darbā pēc atvaļinājuma atgriezīsies valdība.

Kā ziņots, jūnijā valdība atzina, ka uzkrājušies medicīniskie atkritumi traucē medicīnas iestāžu darbu un apdraud cilvēku veselību, bet patlaban nav iespēju tos likvidēt.

Agrāk lielākā daļa šo atkritumu Lietuvā, galvenokārt Viļņas, Kauņas, Panevēžas un Utenas apriņķī, tika sadedzināta. Ar to nodarbojās divas kompānijas - Senove Viļņā un Toksika Šauļu rajonā. Pirmā no tām martā apturēja darbību, jo neatbilda vides aizsardzības prasībām, savukārt otrajai maija vidū izraisījās juridiskas domstarpības ar darbu uzņēmēju, un tā pārtrauca bīstamo atkritumu dedzināšanas iekārtas izmēģinājumus.

«Savā laikā nevienu būtisku lēmumu nepieņēmušais, allaž ar sirēnām braucošais, Ls 40 000 dīvānus slepeni pērkošais, uz Krievijas uzbrukuma piemeklēto Gruziju no olimpiskajām spēlēm nebraucošais, aploksnes ņemošais, četrus gadus oligarhus ne ar vārdu nepieminējušais Zatlers piepeši ir kļuvis par tautas varoni? Es apsveicu vēlētājus un noliecu galvu gudrās izvēles priekšā,» intervijā laikrakstam Diena sacījis reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

«Šīs vēlēšanas Latvijā bija tas pats, kas mašīnu dedzināšana un ielu kaujas nesen Londonā. Tikai pēcpadomju cilvēku izpildījumā. Londonā izmisušie cilvēki trakoja uz ielām, nedomājot, ka viņi demolē paši savu rajonu, savas darbavietas, savus veikalus un infrastruktūru. Viņi diemžēl nezināja citus risinājumus, jo auguši tiesiskā valstī ar pilsoniskām tradīcijām. Latvijas iedzīvotāji ir daudz radošāki. Latvijas cilvēki pacieta algu samazinājumu, pazemojumus, atlaišanu, ignoranci un tamlīdzīgas lietas un tieši tāpat gribēja revanšēties,» skaidro Stendzenieks.