Iespējams, tieši ērtā un pārdomātā atkritumu apsaimniekošanas sistēma Zviedrijai palīdzējusi sasniegt videi draudzīgos rezultātus. Piemēram, dažos Stokholmas rajonos atkritumu šķirošanai un nogādei uz savākšanas punktu tiek izmantota vienota vakuuma savākšanas sistēma, trešdien raksta laikraksts Diena.
Rajonā tiek izvietotas resnam zemūdenes periskopam līdzīgas tvertnes, kuras tāpat kā atkritumu šķirošanas konteineri ir dažādās krāsās ar norādi, kādiem atkritumiem katra ir paredzēta.
Rajona iedzīvotāji šajos konteineros izmet šķirotos atkritumus. Brīžos, kad caurule ir pilna vai kad ir pienācis laiks savākt atkritumus, izmantojot vakuuma vilkmi, atkritumus no caurulēm automatizēti nogādā savākšanas punktā vai arī iesūc atkritumu mašīna, kas pieslēgusies sistēmai. Šīs tvertnes parasti ir slēgtas, un, lai tās atvērtu, vajag apkārtnes iedzīvotājiem izsniegtās atslēgas.
Kā Dienai skaidroja Stokholmas pilsētas preses nodaļas pārstāve Kamilla Edvinsona, «izmantojot šo sistēmu, pilsēta ietaupa uz atkritumu savācējiem, kā arī iedzīvotāju ikdienu netraucē apjomīgās atkritumu mašīnas, kas brauc un piestāj pie katras ēkas vai pagalma, kur izvietoti atkritumu konteineri».
Šāda sistēma šobrīd tiek ieviesta arī jaunākajā Stokholmas rajonā – Karaliskajā jūras ostā –, kuru Latvijas iedzīvoti atpazīst kā vietu, kur piestāj no Rīgas kursējošais prāmis. Turklāt bez jau minētās atkritumu savākšanas sistēmas šajā rajonā paredzēti vēl vairāki videi draudzīgi risinājumi – arī saules paneļi un zaļās zonas uzturēšana.
Vakuuma atkritumu savākšanas sistēma gan ir tikai piemērs, kas ilustrē, kā Zviedrijā rūpējās par vidi un ērtībām, – tas noteikti nav efektīvās saimniekošanas panākumu pamatā, jo sistēma ir tikai dažviet pilsētā. K. Edvinsona Dienai atzina, ka vecākajos pilsētas rajonos šādas sistēmas ieviešana būtu pārāk dārga, jo būtu «nepieciešams uzrakt gandrīz visu rajonu». Sistēma gan nav jauna – tā izgudrota jau sešdesmito gadu sākumā un gadu gaitā ieviesta arī citviet pasaulē.
Zviedrijā, izmantojot efektīvas atkritumu šķirošanas, pārstrādes un dedzināšanas programmas, atkritumu ne tikai nav par daudz, bet to pat trūkst – lai darbinātu dedzināšanas stacijas, kurās iegūst siltumu un elektrību, 2014. gadā Zviedrija importēja apmēram 800 000 tonnu atkritumu. Šajā valstī no iekšzemes atkritumiem apmēram puse tiek izmantota enerģijas iegūšanai, bet otra puse – pārstrādāta. Gada laikā tikai apmēram 1% no visiem valsts sadzīves atkritumiem nonāk izgāztuvēs. Salīdzinājumam Latvijā 2012. gadā (jaunāku datu par to nav) tika pārstrādāti tikai 16% atkritumu. Zviedrijā arī apmēram 950 000 mājsaimniecību tiek apsildītas, izmantojot atkritumu sadedzināšanā iegūto enerģiju.
Plašāk lasiet rakstā Atkritumi vakuumā trešdienas, 28.oktobra laikrakstā Diena (7.lpp)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu