«Savā laikā nevienu būtisku lēmumu nepieņēmušais, allaž ar sirēnām braucošais, Ls 40 000 dīvānus slepeni pērkošais, uz Krievijas uzbrukuma piemeklēto Gruziju no olimpiskajām spēlēm nebraucošais, aploksnes ņemošais, četrus gadus oligarhus ne ar vārdu nepieminējušais Zatlers piepeši ir kļuvis par tautas varoni? Es apsveicu vēlētājus un noliecu galvu gudrās izvēles priekšā,» intervijā laikrakstam Diena sacījis reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.
«Šīs vēlēšanas Latvijā bija tas pats, kas mašīnu dedzināšana un ielu kaujas nesen Londonā. Tikai pēcpadomju cilvēku izpildījumā. Londonā izmisušie cilvēki trakoja uz ielām, nedomājot, ka viņi demolē paši savu rajonu, savas darbavietas, savus veikalus un infrastruktūru. Viņi diemžēl nezināja citus risinājumus, jo auguši tiesiskā valstī ar pilsoniskām tradīcijām. Latvijas iedzīvotāji ir daudz radošāki. Latvijas cilvēki pacieta algu samazinājumu, pazemojumus, atlaišanu, ignoranci un tamlīdzīgas lietas un tieši tāpat gribēja revanšēties,» skaidro Stendzenieks.
Viņš turpina: «Paust protestu, pat neiedziļinoties jautājumos «par ko?», «pret ko?», «vai vajag?», nemaz nerunājot par «a kāpēc?». Kāpēc viņi pacieta? Tāpēc, ka mašīnu dedzināšana ir bīstama un stresaina. Var arestēt, un būs ziepes. Daudz vieglāk ir ievest kontrabandas cigaretes, trīslitru burku ar benzīnu no Krievijas, nozagt dvieli viesnīcā vai izdzīt kandžu Lubānas ielas dzīvoklī.
Vai kāds tiešām domā, ka valdība pārvarēja krīzi? Iekniebiet man, vai es neguļu. Krīzi pārvarēja visi radošie Latvijas iedzīvotāji, kas tā vietā, lai svaidītu Molotova kokteiļus uz valdības ēkām, nodevās daudz konstruktīvākai darbībai - likuma apiešanai. Jo likums ir pareizs, ja to ievēro 95% cilvēku. Ja to neievēro lielākā daļa iedzīvotāju, tā nav viņu vaina. Tā ir likuma un sistēmas vaina.»
«Katru gadu man šķiet, ka nu jau spēju prognozēt tautas reakciju. Un katru gadu man nākas pārliecināties, ka esmu novērtējis par zemu sabiedrības spēju ļauties dzīvnieku pasaules instinktiem un balsot nevis pēc labuma, ko varētu iegūt sev un valstij, bet gan pēc atriebības, naida, mazvērtības kompleksiem, lielummānijas, vēlmes mīlēt un būt mīlētam, pašapliecināšanās utt.,» sacījis Stendzenieks.