Š.g. 25.jūnijā Administratīvajā apgabaltiesā (Tiesa) tika izskatīta viena no lietām, kur Konkurences padome (turpmāk – KP) ir pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu mazumtirgotājam saistībā ar dominējoša stāvokļa mazumtirdzniecībā (turpmāk – DSM) ļaunprātīgu izmantošanu1.

Lietā KP ir konstatējusi, ka mazumtirgotājs attiecībās ar vienu no piegādātājiem piemēro līguma noteikumus, kas paredz nepamatotu maksājumu (veicināšanas atlaidi) par preču atrašanos zemo cenu zīmola veikalos. Zemāk ir apkopoti vissvarīgākie jautājumi, kādi var rasties DSM normas piemērošanas sakarā, ņemot par pamatu KP lēmumā ietvertos argumentus, kā arī Tiesas secinājumus lietā.

Lietas par DSM ļaunprātīgu izmantošanu ierosināšana uz KP iniciatīvas pamata

Saskaņā ar KL 24.pantu KP var ierosināt lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties var konstatēt pārkāpumu, kā arī tad, ja KP ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt. Lai gan šī norma tika ietverta KL sākotnējā redakcijā (KL 13.panta otrā daļa parādījās vēlāk), nebūtu pamata ierobežot iespējas ierosināt lietas uz KP iniciatīvas pamata, pamatojoties uz pārkāpuma būtību. Vēl jo vairāk šķiet aktuālā lietu ierosināšana KL 24.panta kārtībā tieši gadījumos ar DSM ļaunprātīgu izmantošanu, kad cietušajiem piegādātāji diez vai būs interese nonākt konfliktā ar saviem lielākiem noieta kanāliem, jo neviens prātīgs uzņēmējs nesūdzēsies par dominējošā uzņēmuma rīcību, no kura pēc būtības ir atkarīga cietušā turpmākā darbība tirgū. Savukārt, ja šāds ierobežojums pastāvētu, KL 13.panta otrajai daļai būtu tikai deklaratīvs raksturs.

Neskatoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas iebildumiem, otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts, informē MK.

Tā mērķis ir līdzsvarot piegādātāju un mazumtirgotāju intereses, sekmējot attiecību veidošanos starp mazumtirdzniecības uzņēmumiem un piegādātājiem uz godīgu, nediskriminējošu un prognozējamu attiecību pamata, respektējot abu pušu ekonomiskās intereses un panākot lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā.

«Ne ražotājs, ne tirgotājs viens bez otra nevar, bet abām pusēm ir jābūt abpusēji izdevīgiem un skaidriem sadarbības noteikumiem. Likumprojekta izstrādes gaitā ir bijušas plašas diskusijas ar nozaru pārstāvjiem, mēģinot sabalansēt to dažādās vajadzības un intereses un vienojoties par sadarbības pamata principiem,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Mūsdienu dinamiskais dzīvesveids ir būtiski mainījis arī iepirkšanās paradumus. Lai padarītu iepirkšanos vēl ērtāku un palīdzētu izvēlēties saskaņotu garderobi, apģērbu zīmols Zara radījis savu aplikāciju viedtālruņiem, kas darbojas uz Android operētājsistēmas bāzes.

Pirmos sešus mēnešus aplikācija būs pieejama ekskluzīvi Samsung Apps aplikāciju veikalā visiem Samsung viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem.

Zara aplikācijā atspoguļotas jaunākās modes tendences, ko piedāvā Zara Woman, TRF, Men un KIDS kolekcijas.

Ar aplikācijas palīdzību varēs arī noskanēt preču svītrkodus, lai atrastu konkrēto preci aplikācijā. Ja veikalā nebūs pieejams pircējam nepieciešamais apģērba izmērs vai krāsa, aplikācija palīdzēs atrast tuvāko Zara veikalu sekmīgai pirkuma veikšanai.

Atsevišķās valstīs aplikācija nodrošinās arī ērtu iepirkšanos Zara interneta veikalā (Baltijas valstīs šis pakalpojums pagaidām nav pieejams).

Viļņā tirdzniecības un izklaides centrā Ozas ceturtdien atklāts lielākais un modernākais Zara veikals Baltijas valstīs, vēsta Vz.lt.

Kā paziņojusi uzņēmumu grupa Apranga, kas pārstāv šo zīmolu, jaunā veikala platība ir gandrīz 2300 kvadrātmetru, bet interjera risinājumi līdzinās Zara veikaliem Ņujorkā, Londonā, Madridē, Parīzē un Honkongā.

Kopumā Baltijas valstīs darbojas 11 Zara veikali. Kompānija neatklāj, cik investējusi jaunajā Viļņas veikalā.

«Šajā tirdzniecības centrā mums tagad ir pieci veikali,» pastāstījis Apranga ģenerāldirektors Rimants Pervenecks. «Nākotnē šeit saskatām perspektīvas arī citiem projektiem».

Ozas kompānijas ECE Projektmanagement Vilnius ģenerāldirektore Inga Navickaite norādījusi, ka tirdzniecības centrā Ozas izveidojies plašs modes zīmolu piedāvājums.

Baltijas apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums Apranga Group vienojies ar starptautisko apģērbu mazumtirgotāju Inditex par franšīzes līguma pagarināšanu līdz 2016. gadam, liecina paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Līgums pagarināts tādiem zīmoliem kā Zara, Bershka, Pull and Bear, Stradivarius un Massimo Dutti.

Abu uzņēmumu sadarbība sākās 2004. gadā, un franšīzes līgumi tika pagarināti 2008. un 2011. gadā. Pirmais Zara veikals Baltijas valstīs tika atvērts 2004. gada augustā, bet pirmais Bershka veikals – 2006. gada februārī. Šā paša gada augustā Baltijas valstīs atklāja pirmo Pull and Bear veikalu, bet 2008. gada aprīlī – Stradivarius. Savukārt 2011. gada augustā Baltijā sāka darboties pirmais Massimo Dutti veikals.

Patlaban Apranga pieder 38 Inditex tīkla veikali – desmit Zara, astoņi Bershka, astoņi Pull and Bear un seši Stradivarius un Massimo Dutti katram.

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Pēc aģentūras Bloomberg miljardieru indeksa jaunākajiem datiem Spānijas Inditex lielākais akcionārs Amansio Ortega ar 39,5 miljardu dolāru vērtu privāto rocību kļuvis par bagātāko cilvēku Eiropā. Arī viņa modes veikalu kompānija Inditex, kuras zīmoli Zara, Pull & Bear, Massimo Dutti un citi pazīstami arī Latvijā, šogad izcēlusies ar ievērojamu ekonomisko rādītāju kāpumu.

Galīcijas pilsētā Lakorunjā bāzētās kompānijas un tās ilggadējā vadītāja (A. Ortega aizgāja no amata pērn jūlijā, paturot 59% akciju) pašreizējo panākumu atslēga ir atkarības mazināšana no pašmāju tirgus. 2012. gada pirmajā ceturksnī šis jau tā pasaulē lielākais apģērbu pārdevējs pamanījies peļņu gada griezumā paaugstināt par 30%. Naudas izteiksmē tas, ieskaitot aprīli, ir 432 miljoni eiro.

Pašlaik Spānijas tirgus veido vien 22% Inditex apgrozījuma, bet 45% nāk no jaunattīstības ekonomikām. Lai gan visvairāk Inditex piederošo zīmolu veikalu aizvien ir Eioropā – vairāk nekā 4300, biznesa uzsvars aizvien vārāk tiek likts uz pārējo pasauli. Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā kompānijai 400 veikalu, Āzijā – gandrīz 900. Septembrī plānots Ķīnā atvērt arī interneta veikalu.

Pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkla Maxima Grupe interneta vietne maximagrupe.eu atzīta par trešo labāko mazumtirdzniecības uzņēmuma vietni pasaulē.

Maxima Grupe Sitemorse pētījumā atpaliek vien no pārtikas mazumtirgotāja Aldi Group un Spar mājas lapas. Aldi Group, kuras interneta vietni Sitemorse ierindojis pirmajā vietā pasaulē, pārvalda veikalus Eiropā un ASV, bet divas trešdaļas no Aldi pārdošanas apjomiem veido tirdzniecība 4300 Vācijas veikalos. Sitemorse vērtējumā Aldi Group ieguva astoņus punktus no desmit iespējamajiem, raksta The Retail Bulletin. Spar, kura mājas lapa atzīta par otro labāko mazumtirgotāja mājas lapu pasaulē, dibināta Nīderlandē, bet patlaban tai pieder starptautisks pārtikas veikalu tīkls. Lielbritānijā vien Spar nodarbina 50 tūkst. cilvēku. Spar lapa novērtēta ar 7,4 punktiem no desmit iespējamajiem.

Latvijā 95.markas benzīna cena pārkāpusi divu eiro robežu, liecina degvielas mazumtirgotāju publiskotā informācija.

Informācija degvielas mazumtirgotāja "Circle K Latvia" mājaslapā liecina, ka otrdien, 31.maijā, 95.markas benzīna zemākā cena kompānijas degvielas uzpildes staciju tīklā Rīgā bija 2,004 eiro par litru, kamēr 98.markas benzīns maksāja 2,044 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena bija 1,894 eiro par litru.

Arī degvielas mazumtirgotāja "Virši-A" uzpildes stacijās zemākā 95.markas benzīna cena ir 2,004 eiro par litru un 98.markas benzīna cena ir 2,044 eiro par litru, kamēr dīzeļdegvielas cena ir 1,904 eiro par litru.

Degvielas mazumtirgotāja "Neste Latvija" publiskotā informācija liecina, ka tās automātiskajās degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena sasniegusi 1,997 eiro par litru, kamēr 98.markas benzīna cena ir 2,037 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena - 1,897 eiro par litru.

Jaunā prasība pārtikas produktiem obligāti norādīt izcelsmes valsti tirgotājiem sagādā lielu slogu un investīcijas, atzina aptaujātie mazumtirgotāji.

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvija" pārstāvji atzīmēja, ka "Rimi" atbalsta jēgpilnus, kā arī pamatotus risinājumus, kas veicinātu vietējo produktu patēriņu, bet uzņēmums jau iepriekš sarunās ar atbildīgajām valsts institūcijām paudis, ka prasība pārtikas produktu cenu zīmēs norādīt izcelsmes valsti no mazumtirgotāju viedokļa ir sasteigts, nepārdomāts un tehniski sarežģīti ieviešams process.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka ir pamatotas bažas par ieguvumu patērētājam no jauno prasību ieviešanas, kas var maldināt pircēju, piemēram, Eiropas Savienībā (ES) ražotu preci, kas patērētāju uztverē nozīmē zināmu drošību un kvalitāti, nākas apzīmēt ar "Izcelsme nezināma". Prasību ieviešana arī uzliek papildu finansiālo slogu mazumtirgotājiem.

Gārsa, pieneņu lapas, nātres, kosas, virza, madaras, dadži, ceļmallapas un citi zaļumi kādam šķiet pļavas vai meža rota, citam – vērtīga vitamīnu «bumba»

Superbarības (superfood) popularitāte uzņēm apgriezienus, turklāt Latvijas ēdāji sāk novērtēt ne tikai ārvalstu brīnumproduktus, bet interesējas par vietējām dabas veltēm. Latvijas daba ir ļoti dāsna.

Nezāļu kokteilis

«Pirmos pavasara saulītē parādījušos nezāļu zaļumus var izmantot kā veselīgu hlorofila devu, kas pēc savas būtības ir fotosintēzes rezultātā pārstrādāta tīra saules enerģija. Nezālēs ir daudzveidīgas bioloģiski aktīvās vielas (ogļhidrāti, organiskās skābes, vitamīni, fitoncīdi, minerālvielas),» stāsta veikala Uz zaļa zara valdes locekle Inese Psarjova. Pirms diviem gadiem viņa sāka lolot sapni par savu zaļo lietu veikalu, taču tagad tas ir sācis darbību. Uz zaļa zara gatavo arī zaļos kokteiļus, piegādā tos uz darbavietām un mājām. Tajos ir gan pirmie pavasara zaļumi, gan jaunās aveņu un upeņu lapas. Vēlāk – kliņģerīšu lapiņas un ziedi. Labs garastāvoklis ir obligāts nosacījums zaļo kokteiļu pagatavošanai. Uz zaļa zara iegriežas cilvēki, kas ikdienā nevar paspēt sarūpēt sev un savai ģimenei ekoloģiski tīrus un daudzveidīgus augļus, dārzeņus, zaļumus, tomēr rūpējas par veselību un apzinās svaigo zaļumu lomu ēdienkartē, vēlas pēcpusdienas kafijas devu aizvietot ar kaut ko veselīgu.

«Es jau agri zināju, ka gribu nodarboties ar modi, bet dizaina skolai biju par jaunu – tur pieņēma tikai no 18 gadiem, tāpēc sākumā trīs gadus mācījos par drēbnieci. Tā kā es tiešām zināju, ko daru, no sākta gala,» saka apģērbu veikalu ķēdes H&M radošā konsultante Margarēta van den Boša

Fragments no intervijas:

Kas ir jūsu konkurētspējas šķautne?

H&M grupas iekšienē mums ir arī citi zīmoli un veikali – COS, Monki, Weekday, Cheap Monday, tā kā piedāvājums ir dažāds. Tomēr uzskatu, ka klienti jebkurā gadījumā redz, ka mēs atšķiramies, piemēram, no Zara. Viņi noteikti ir ļoti labi savā darbā, tomēr mūsu klienti ir citi.

Droši vien esat mēģinājuši definēt šos savus klientus, ja?

Protams, ka esam. Arī Zara grupā ir daudzi atsevišķie zīmoli, bet ir redzams, ka tie ir vairāk domāti Dienvideiropai. Mēs strādājam tajos pašos segmentos, tomēr atšķirīgi. Es domāju, ka mūsu dizains ir ziemeļnieciskāks, arī mūsu klienti ir jaunāki. H&M veikalos ir dažādi cenu līmeņi, tomēr standarta kolekcijās mūsu preces noteikti ir arī lētākas.

Fur Free Retailer programmā iestājušies pirmie Latvijas uzņēmēji – Uniq, Ecattus un modes zīmols Ieva Janelsiņa, tādējādi pievienojoties citiem, tostarp starptautiski plaši zināmiem, apģērbu zīmoliem, kas izvēlējušies netirgot kažokādu izstrādājumus.

Fur Free Retailer programmas mērķis ir veicināt ētiskas izvēles iespējas patērētājiem, sniedzot precīzu informāciju par mazumtirgotāja politiku attiecībā uz kažokādām. Apliecinot savu apņemšanos atteikties no kažokādu izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības, šai programmai ir pievienojušies vairāk nekā 300 uzņēmumu no visas pasaules, tostarp Zara, H&M, Esprit, Lindex, Cubus, Dressmann, Bik Bok,Topshop, Bershka, Stradivarius un citi. Tagad Fur Free Retailer programmā iestājušies arī pirmie Latvijas uzņēmēji: Uniq, Ecattus un modes zīmols Ieva Janelsiņa.

Spānijas Inditex, pasaulē lielākā apģērbu mazumtirgotāja, tīrā peļņa trīs mēnešos - līdz 30. aprīlim, palielinājusies par 30% līdz 432 miljoniem eiro, ziņo BBC.

Kompānija, kam pieder Zara un vairāki citi zīmoli, tostarp Massimo Dutti, Pull & Bear un Bershka, paziņojusi, ka peļņas palielināšanās saistāma ar starptautisko izaugsmi.

Apgrozījums audzis par 15% līdz 3,4 miljardiem eiro, kam palīdzējusi ekspansija Gruzijā, Bosnijā un Ekvadorā.

Inditex septembrī Ķīnā atklās Zara zīmola tiešsaistes veikalu.

Societe Generale analītiķe Anne Kritčlova lēš, ka apgrozījums, no kura atņemta jauno veikalu ietekme, pieaudzis par vismaz 6%.

«Tas ir turpinājies pirmajās sešās otrā ceturkšņa nedēļās, maijā un pusē jūnija, kas, domājot par eiro krīzi, ir pārsteidzoši,» viņa teikusi.

Visā Eiropā mazumtirgotāju tirdzniecības apjomus iedragājuši sliktie laikapstākļi, kas atturējuši patērētājus no vasaras apģērba iegādes. Lielākās apģērbu mazumtirdzniecības kompānijas Inditex ceturkšņa izaugsme gada griezumā ir zemākā pēdējo četru gadu laikā, vēsta BBC.

Inditex peļņa laika posmā no šā gada februāra līdz aprīlim bija vien par 1,4% lielāka nekā pirms gada, un tas ir vājākais apģērbu mazumtirgotāja izaugsmes rādītājs pēdējo četru gadu laikā.

Tāpat apģērbu pārdošanā izaugsmi nepieredzēja Inditex sāncesis Hennes & Mauritz (H & M) – maijā pārdošanas apjomi bijuši tikpat lieli kā pirms gada, un uzņēmums norāda, ka tas noticis, vājo rezultātu Eiropā dēļ.

Inditex pārdošanas apjomus negatīvi ietekmēja ne vien aukstie laikapstākļi, bet arī valūtas svārstības.

Inditex ir tādu zīmolu kā Zara, Pull & Bear, Massimo Dutti, Bershka, Stradivarius, Oysho, Zara Home un Uterque īpašniece. Kopumā Inditex ir vairāk nekā seši tūkstoši veikalu 86 tirgos, tai skaitā Latvijā.

Pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Brazīlijas modele un kinoaktrise Žizele Bundhena spējusi nopelnīt 42 miljonus ASV dolāru un saskaņā ar žurnāla Forbs izveidoto sarakstu ir pasaules pelnošākā modele.

Nākamās pasaules pelnošākās modeles no saraksta līderes ievērojami atpaliek. Otrajā un trešajā vietā ierindojusies austrāliete Miranda Kerra un brazīliete Adriana Lima. Abas modeles divpadsmit mēnešu laikā nopelnījušas attiecīgi 7,2 un sešus miljonus ASV dolāru.

Lielbritānijas modele Keita Mosa, kura bijusi daudzu slavenu modes namu seja, Forbes sarakstā ieņem ceturto vietu un pēdējā gada laikā nopelnījusi 5,7 miljonus ASV dolāru. Pirmo piecinieku noslēdz Ķīnas modele Liu Vena, kurai aizvadītais gads ienesis 4,3 miljonus ASV dolāru. Forbes prognozē, ka L. Vena, palielinoties Ķīnas starptautiskajai nozīmei, kļūs ietekmīgāka un pieprasītāka.

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

H&M, pasaulē otrs lielākais apģērbu mazumtirgotājs, šodien paziņojis, ka nāks klajā ar sievietēm domātu veikalu ķēdi septiņās Eiropas pilsētās. Tādējādi mazumtirgotājs cer piesaistīt jaunus klientus, ziņo thelocal.se.

Jaunais modes zīmols & Other Stories piedāvās sievietēm kurpes, somas, aksesuārus un apģērbus.

«Pavasarī tiks atklāti pirmie & Other Stories veikali Barselonā, Berlīnē, Kopenhāgenā, Londonā, Milānā, Parīzē un Stokholmā,» liecina mazumtirgotāja paziņojums.

Zīmols būs pieejams arī interneta veikalos Beļģijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā, Zviedrijā un Lielbritānijā.

Jāatgādina, ka 2011. gadā H&M kā pasaulē lielākā apģērbu mazumtirgotāja vietu ieņēma Spānijas konkurents Inditex, zīmola Zara īpašnieks. Inditex spējis ātrāk izplesties jaunajos tirgos. Vēl viens Spānijas grupas panākumu iemesls ir bijis lielāks zīmolu skaits.

"IPhone" un "iPad" īpašnieki 2019. gada nogalē bijuši īpaši aktīvi, ziņo "CNN"

"Apple" klienti laika posmā no Ziemassvētku vakara līdz Vecgada vakaram lietotnēm iztērējuši 1,42 miljardus ASV dolāru, kas ir par 16% vairāk nekā 2018. gadā, paziņojusi tehnoloģiju kompānija. Savukārt Jaungada dienā "Apple" uzstādījusi vienas dienas lietotņu pārdošanas rekordu - 386 miljonus ASV dolāru, kas ir par 20% vairāk nekā pirms gada.

Kopš "App Store" atvēršanas 2008. gadā lietotņu izstrādātāji ir nopelnījuši vairāk nekā 155 miljardus ASV dolāru, liecina "Apple" aplēses.

"IPhone" lietotājiem "karstākās" bezmaksas lietotnes bijušas "YouTube", "Instagram", "Snapchat", "TikTok" un "Facebook Messenger". Starp maksas lietotnēm vislabāk veicies "Facetune", fotoattēlu rediģēšanas lietotnei "iOS" vai "Android" tālruņiem, kam seko plānošanas lietotne "HotSchedules" un laika prognožu lietotne "DarkSky".

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Latvijā mazumtirdzniecības tīkos eiro viltojumi nav sastopami biežāk kā savulaik latu viltojumi un šogad atklāti vien atsevišķi mēģinājumi maksāt ar viltotiem eiro, aģentūrai BNS atzina aptaujātie tirgotāju pārstāvji.

Mazumtirgotāja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere aģentūrai BNS teica, ka līdz ar eiro ieviešanu Rimi veikalos nav pieaudzis mēģinājumu skaits norēķināties ar viltotu naudu, salīdzinot ar laiku, kad bija lati. «Gada sākumā mēģinājumu norēķināties ar viltotu valūtu skaits bija vēl mazāks nekā pirms eiro ieviešanas. Savukārt pēdējos mēnešos - septembrī, oktobrī - šādu gadījumu ir kļuvis vairāk, sasniedzot tādu pašu apmēru, kā norēķinos ar latiem,» sacīja Valnere.

Pēc viņas teiktā, vairāk nekā 100 Rimi veikalos pēdējos mēnešos katrā novēroti vidēji desmit mēģinājumi maksāt ar viltotu valūtu un visbiežāk mēģināts norēķināties ar viltotu 20 eiro banknoti. Valnere piebilda, tā kā "Rimi" veikalos ir iegādāti banknošu skeneri, neīstu naudu kasieri atklāj vēl pirms norēķins tiek veikts.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Tokijas 2020.gada Vasaras olimpisko spēļu rīkotāji piektdien iepazīstināja ar «ievērojamiem» samazinājumiem budžetā, gada laikā no tā «nogriežot» 1,4 miljardus ASV dolāru (1,18 miljardus eiro).

Patlaban olimpisko spēļu budžets kopumā sastāda 1,35 triljonus jenu (10,6 miljardus eiro), organizatori norādījuši savā paziņojumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo budžeta versiju pirms gada, samazinājums sastāda 1,4 miljardus dolāru (1,18 miljardus eiro), savukārt salīdzinājumā ar šī gada maiju, kad tika publiskoti pagaidu budžeta aprēķini, tas samazināts par 300 miljoniem dolāru (252 miljoni eiro).

«Skatoties uz priekšu, «Tokyo 2020» turpinās meklēt iespējas samazināt izmaksas vēl vairāk, it īpaši sacensību pārvaldības, transporta, izmitināšanas un drošības jomās,» teikts rīkotāju paziņojumā.

«Tās vēl nebūs beigas centieniem samazināt izmaksas,» preses konferencē norādīja «Tokyo 2020» organizācijas komitejas galvenais atbildīgais par finansēm Hidemasa Nakamura.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.