Eiropas Centrālajai bankai (ECB) bez valstu obligāciju iegādēm vairs nav daudz citu iespēju, lai eirozonā cīnītos ar deflāciju, trešdien paziņoja bankas prezidents Mario Dragi.

«Visi ECB valdes locekļi ir apņēmušies īstenot mūsu pilnvaras,» intervijā laikrakstam Die Zeit norāda Dragi, atbildot uz jautājumu par bankas plāniem īstenot valdību obligāciju iegādes programmu jeb tā dēvētos kvantitatīvās stimulēšanas pasākumus.

«Protams, pastāv atšķirīgi uzskati, kā mēs to varam panākt. Taču nav tā, it kā mums būtu nebeidzamas iespējas,» saka Dragi.

Analītiķi prognozē, ka ECB tās nākamajā sanāksmē 22.janvārī paziņos par kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu īstenošanu.

Šo pasākumu gaitā ievērojamā apjomā tiek iegādātas valstu parādsaistības, un šāda veida stimulēšanu jau izvēlējušās centrālās bankas vairākās valstīs savu ekonomiku atbalstīšanai, taču ECB līdz šim no tās ir atturējusies.

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Kā liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris (Spring 2015 Economic Forecast), šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika, liecina šodien medijiem izplatīts paziņojums.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Eiropas Centrālā banka (ECB) uzskata, ka ir pāragri apspriest jaunus monetārās stimulēšanas pasākumus, pirmdien norādīja bankas padomes loceklis Benuā Koērs.

Vienlaikus viņš gan uzsver, ka ECB joprojām ir gatava rīkoties, ja būs nepieciešams.

Ja kaut kas būtu nepieciešams, mums būtu jābūt gataviem, intervijā telekanālam CNBC sacīja Koērs.

Lai palīdzētu eirozonas ekonomikai atveseļoties, ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu gaitā 9.martā sāka iegādāties obligācijas, tādējādi cenšoties novērst ilgstošas deflācijas periodu un veicināt eirozonas ekonomikas izaugsmi.

Kvantitatīvās stimulēšanas jeb paplašinātas aktīvu pirkšanas programmā Eirosistēma ik mēnesi iegādāsies obligācijas 60 miljardu eiro apmērā un programma ilgs vismaz līdz 2016.gada septembrim vai līdz brīdim, kad ECB Padome pārliecināsies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa izveidošanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam.

Decembra Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēdē tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kurus finanšu tirgi (vismaz sākotnēji) interpretēja ļoti dažādi. Nemainot kopējo monetārās politikas nostāju, ECB pārstāvji atgādināja, ka neierobežoti ilgi šāda mēroga monetārā ekspansija nevar turpināties.

ECB Padome bāzes likmes nemainīja, bet pie nestandarta monetārās politikas lēmumiem ir vērts pakavēties atsevišķi.

Pirmais, ar ko tika pārsteigts finanšu tirgus, bija Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) mēneša apjoma samazinājums no 80 līdz 60 miljardiem eiro, sākot ar 2017. gada aprīli.

Lai gan finanšu tirgos pirms sēdes dominēja viedoklis, ka ar lielu varbūtību ECB Padome varētu lemt turpināt PSPP esošajā apjomā (80 miljardi eiro mēnesī) vēl 6 mēnešus, respektīvi, līdz 2017. gada septembrim, tika pieņemts lēmums par programmas pagarinājumu vismaz par 9 mēnešiem – līdz 2017. gada decembrim, bet ar mazāku mēneša iegāžu apjomu. Tas gan nenozīmē, ka kopējais monetārās politikas stimulēšanas rezultāts būs mazāks – 9 mēnešos tiks nopirkti vērtspapīri par 540 miljardiem eiro, kamēr 6 mēnešu pagarinājuma gadījumā šis apjoms būtu 480 miljardi eiro.

Ja nāktu krīze, uz valdībām cerēt ir lieki; vienīgā paļāvība ir pašu bilance

Eiropas biznesa vide pašlaik ir nebijušā situācijā, ko grūti prognozējamu padara «sadrukātā» nauda, vērtē Skandinaviska Enskilda Banken (SEB) Grupas prezidente un izpilddirektore Annika Falkengrēna.

Oficiālā Eiropa cīnās par likviditāti – ECB kvantitatīvā mīkstināšana, Junkera investīciju plāns un arī Kapitāla tirgu savienība stumj tirgū aizvien vairāk naudas, bet tas kaut kā nepārliecina. Ko jūs par to domājat?

Pilnīgi piekrītu tādai skepsei. Esmu par to ļoti noraizējusies. Zviedrijā sarunās esmu šo pašreizējo stimulēšanas situāciju raksturojusi kā lielu balonu, kas tiek piepūsts ar bezmaksas likviditāti. Izskatās, ka šis balons pūšas tieši vērtspapīru un akciju tirgū. Jautājums ir, kā mēs šo gaisu jeb mākslīgo likviditāti spēsim pēc tam dabūt laukā, neuzspridzinot balonu? Kā šo likviditāti izlaist un absorbēt pamazām? Ne mazāka problēma ir tāda, ka šai situācijā, kādā esam mēs, neviens nekad agrāk nav bijis. Šī ir ekonomikas kartē neiezīmēta teritorija – visi šie stimulēšanas pasākumi, un nav vēstures grāmatas, kurā varētu paskatīties: jā, toreiz, 90. gados, tas bija tā.

Pēc saspringta gada ar plašiem stimulēšanas pasākumiem un šobrīd jaunas politiskās krīzes Grieķijā Eiropas Centrālā banka (ECB) nākamgad beidzot varētu pievērsties stingrai cīņai pret deflāciju, uzskata analītiķi.

Analītiķi norāda, ka janvārī gaidāmās jaunās vēlēšanas parādsaistību nomāktajā Grieķijā varētu satraukt Eiropas partnervalstis, taču eirozonai kopumā tām problēmas nevajadzētu sagādāt.

Tas nozīmēs, ka ECB primārais uzdevums jaunajā gadā būs turpināt novērst eirozonas nonākšanu deflācijas periodā ar bīstamu patēriņa cenu nepārtrauktu kritumu.

Es novēroju vadības plašu vienprātību, ka mums nepieciešams darīt vairāk, nesen izteicās ECB valdes loceklis Benuā Koērs.

Līdz šim ECB īstenojusi plašu pasākumu kopumu, lai censtos inflāciju eirozonā atgriezt pie 2% līmeņa, kas tiek uzskatīts par svarīgu ekonomikas veselībai.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Eiropas Centrālā banka (ECB) tās īstenotās monetārā politikas jaunu izvērtēšanu īstenos decembrī paredzētajā sanāksmē, ceturtdien paziņoja ECB prezidents Mario Dragi.

Mēs cieši uzraudzīsim riskus cenu stabilitātei un rūpīgi izvērtēsim faktoru ietekmi un neatlaidību, kas palēnina inflācijas atgriešanos pie nedaudz zem 2% līmeņa, norāda Dragi.

Viņš uzsver, ka aktīvu iegādes programma jeb tā dēvētie kvantitatīvas stimulēšanas pasākumi tiek uzskatīti par jo sevišķi spēcīgu un elastīgu instrumentu.

Tāpat varētu tikt aktivizēti arī citi instrumenti, lai stiprinātu aktīvu iegādes programmas ietekmi, ja nepieciešams, piebilst Dragi.

Viņš arī novērojis, ka riski, ko rada globālās ekonomikas izaugsme un tirdzniecība, kļūst aizvien skaidrāk redzami.

Dragi prognozē, ka inflācijas noturīgai normalizēšanai varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, nekā līdz martam, kā paredzēts iepriekš.

Akciju cena lielākajās Eiropas un ASV fondu biržās ceturtdien piedzīvoja kāpumu, bet eiro vērtība attiecībā pret dolāru nokritās līdz 11 gados zemākajam līmenim, investoriem reaģējot uz jaunākajiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās stimulēšanas pasākumiem.

ECB prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu ietvaros banka katru mēnesi iegādāsies obligācijas 60 miljardu eiro apmērā, bet šī programma sāksies martā un darbosies līdz 2016.gada septembra beigām.

Londonas akciju biržas indekss FTSE 100 tirdzniecību ceturtdien noslēdza ar kāpumu par 1,02%, Frankfurtes DAX 30 palielinājās par 1,32%, bet Parīzes CAC 40 - par 1,52%.

Tirdzniecība Madrides un Milānas biržās noslēdzas ar kāpumu par attiecīgi 2,44% un 1,7%.

Tikmēr Volstrītā ASV fondu biržas indekss Dow Jones Industrial Average ceturtdien palielinājies par 1,48%, indekss S&P 500 - par 1,53% un Nasdaq Composite indekss - par 1,78%.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu likmi un palielināt obligāciju pirkšanas programmas apjomu, tādējādi cenšoties veicināt eirozonas gausās ekonomikas izaugsmi un paaugstināt bīstami zemo inflāciju.

ECB procentu likmi galvenajām refinansēšanas pozīcijām samazinājusi no 0,05% uz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Tāpat banka par 0,1 procentpunktu samazināja arī noguldījumu likmi - līdz mīnus 0,4%.

Savukārt diennakts procentu likme samazināta par 0,5 procentpunktiem un turpmāk veidos 0,25%.

Jaunās procentu likmes spēkā stāsies no 16.marta.

Analītiķi bija prognozējuši, ka procentu likme galvenajām refinansēšanas pozīcijām un diennakts procentu likme tiks saglabātas nemainīgas, bet noguldījumu likmes samazinājums saskanējis ar viņu prognozēm.

Vienlaikus ECB pieņēmusi lēmumu palielināt tā dēvētās kvantitatīvās stimulēšanas programmas apjomu no 60 miljardiem eiro līdz 80 miljardiem eiro mēnesī.

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Tie cilvēki, kas cerēja, ka pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekonomikas stimulēšanas pasākumu sākšanas Latvijā strauji augs aktivitātes vietējās kreditēšanas tirgū, var justies vīlušies. Uzņēmēji sūdzas, ka kredītu pieejamība nav tāda, kādu varētu vēlēties, savukārt bankas norāda uz kvalitatīvu uzņēmēju projektu trūkumu un tirgus regulatoru prasībām, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Tas, protams, liek uzdot jautājumu, cik nopietna patlaban ir tautsaimniecības kreditēšana kopumā. Ņemot vērā, ka ekonomiskās izaugsmes tempi paātrinās, varētu šķist, ka viss ir kārtībā, taču, cik ilgi tautsaimniecībai pietiks ar iekšējām rezervēm un pašas nopelnītajiem resursiem, lai spētu turpināt attīstīties, nav īsti skaidrs. Jāatgādina, ka apgalvojumu: «kreditēšanas apjomi Latvijā uzrāda būtisku pieaugumu – šogad palielinājies jauno aizdevumu apjoms gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām», iepriekš paudis Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Monetāro sargu rosīšanās nāk par labu varas politiķiem

Jau vairākkārt rakstīts, ka centrālās bankas pēdējos gados iesaistījušās bezprecedenta ekonomikas stimulēšanas pasākumos. Pašlaik īsti vairs nav iedomājama situācija, kas būtu noticis, ja tās nebūtu drukājušas naudu un ekonomikas stimulu ziņā būtu bijušas daudz konservatīvākas. Tiesa gan, jāņem vērā, ka centrālo banku darbībām nav tika plika ietekme uz ekonomiku un finanšu tirgiem. Visām to darbībām ir ietekme arī uz reģiona politiku un pat visu demokrātijas procesu.

Proti, galu galā, šķiet, radusies situācija, kad, stimulējot ekonomiku, Rietumvalstu centrālās bankas piesedz netalantīgus, politiski impotentus politiķus, kuri vilcinās un nespēj, vai arī nevēlas izdarīt vajadzīgos darbus. Centrālā banka drukā, un tā rezultātā viss vēl daudzmaz turas kādā rāmī. No tā labumu gūst varas politiķi, kuriem citos laikos jau sen, iespējams, būtu jāatrodas daudz tuvāk politiskajai atkritumu kaudzei. Arī pēc Brexit redzējām, ka politiķus no atbildības par šāda balsojuma rezultātu ātri vien glāba, piemēram, Anglijas Banka, kas vēl zemākos līmeņos noteica gan mārciņas procentlikmes, gan reanimēja savu likviditātes drukāšanas programmu.

Eiropas ekonomiskā izaugsme pagaidām nav daudzsološa, tāpēc centrālajām bankām arī nākamajos gados var nākties atvērt makus

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes pagājušās nedēļas sēdes rezultāts pārsteigumus nerada, monetārajai iestādei paliekot pie jau ierastajām procentu likmēm un līdzšinējiem ekonomikas stimulēšanas mēriem. Tomēr svarīgs aspekts ir monetārās politikas nākotne. Darījumu aprindās tiek sagaidīts, ka tiks turpināta vai paplašināta ECB īstenotā kvantitatīvā stimulēšana, kuras ietvaros šobrīd tiek iegādāti vērtspapīri par 80 mljrd. eiro mēnesī.

Taču ECB prezidents Mario Dragi norādīja, ka nav runāts par pašreizējo kvantitatīvo stimulu pastiprināšanu, tomēr vienlaikus kā maz iespējama tiek minēta strauja obligāciju uzpirkšanas programmas noslēgšana. Tādējādi var noprast, ka arī pēc nākamā gada marta, kad noslēdzas pašreizējās ekonomikas stimulēšanas programma, varētu turpināties tautsaimniecības stutēšana ar dažādām monetārām metodēm.

Ekonomiskajai aktivitātei nespējot tikt galā ar deflāciju, naudas drukājamās mašīnas var darboties ar aizvien lielāku spēku

Tādējādi mēs varam aizmirst arī par termiņdepozītu ienesīgumu komercbankās. Lai arī līdz eirozonas kodola labklājībai Latvijai varētu būt mērojams vēl vairāku desmitgažu garš ceļš, attiecībā uz mūsu valsts finansiālo stabilitāti gan viss ir kārtībā un, vismaz raugoties no finanšu tirgus norišu viedokļa, esam gandrīz turpat, kur daudz slavētā Vācija. Protams, arī ar saviem negatīvajiem aspektiem.

Proti, līdzīgi kā finansiāli stabilākajās Rietumeiropas valstīs, arī Latvijā banku depozītu ienesīgums palicis faktiski bez jebkāda ienesīguma un īstermiņa ieguldījumu gadījumā nokrities līdz nullei. Šāds zemo procentu likmju laikmets Latvijā izskatās ierindas iedzīvotāju acīm, savukārt no korporatīvā sektora un valsts finanšu plānošanas viedokļa spektrs ir daudz plašāks un sevī ietver gan būtiskus finansiālus draudus, gan potenciāli lielus ieguvumus. Jautājums, kā uz to skatās.

Francijas Centrālās bankas vadītājs Fransuā Vilerojs de Galo pirmdien izteicās, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi uzrādījuši jūtamus rezultātus, tostarp Francijā radījuši vairākus desmitus tūkstošus darba vietu.

Ar šādiem komentāriem Vilerojs de Galo centies aizstāvēt ECB stimulēšanas pasākumus, kuriem Vācijā izrādīta asa kritika, norādot, ka tie palīdz finansēt reālo ekonomiku.

Viņš uzsver, ka tādi ECB pasākumi kā obligāciju pirkšana tā dēvētās kvantitatīvās stimulēšanas programmas ietvaros, kas tiek īstenota jau kopš 2014.gada, nodrošinājusi iespēju būtiski atvieglot aizņemšanās nosacījumus eirozonas uzņēmumiem.

Tāpat šādi pasākumi palīdzējuši stimulēt aizdevumu izsniegšanu reālajai ekonomikai, pārliecināts Francijas Centrālās bankas vadītājs.

Šie pasākumi pērn palielinājuši Francijas iekšzemes kopproduktu (IKP) par 0,3 procentpunktiem, kas atbilst aptuveni 80 000 darba vietu radīšanai ekonomikā, norāda Vilerojs de Galo.

Lai arī finanšu mikroklimats un atsevišķi makroekonomikas dati ir uzlabojušies, ekonomikas konjunktūra pasaulē ir visai bēdīga

Šonedēļ iznākušajā SEB bankas pasaules ekonomikas apskatā norādīts, ka centrālās bankas savā politikā ir kļuvušas vai nu vēl stimulējošākas nekā iepriekš, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju. Norādes par centrālo banku politikas «normalizāciju» patiešām sāk iegūt lielāku aktualitāti, jo patlaban aizvien vairāk rodas priekšstats, ka bez pašreizējām bezprecedenta darbībām, kas vēl pirms dažiem gadiem varēja šķist kaut kas neiedomājams, nav nekādu izredžu uz pasaules tautsaimniecības aktivizēšanos. Ja runājam par lielajiem spēlētājiem, tad šeit gandrīz vienīgais izņēmums ir ASV, kamēr, piemēram, eirozonā negatīvu procentu likmju noteikšana banku depozītiem centrālajā bankā ir viens no dzinējspēkiem tam, lai kreditēšana neapsīktu pavisam. Arī Japānas un Ķīnas tautsaimniecības ir lielā mērā atkarīgas no tā, cik centrālo banku īstenotie finanšu stimulēšanas pasākumi būs efektīvi. Vienlaikus eksperti norāda, ka bažas par Ķīnu nedaudz ir sarukušas. Ja vērtējam valsts iepriekšējo dzinējspēku eksportu, tad redzam, ka situācija patlaban tiešam ir labāka nekā ziemā. Piemēram, februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi valsts eksports bija krities pat par ceturtdaļu, savukārt aprīlī gada izteik- smē sasniedzis vien 1,8%, liecina Tradingeconomics dati. Mīnuss, protams, ir un paliek mīnuss, tomēr pavīd cerība, ka kritums nesasniegs apokaliptiskus apmērus.

Satricinātais Eiropas finanšu sektors uzrāda turpmākas atveseļošanās pazīmes un bankas iesaistās aizvien lielākā konkurences cīņā par klientiem, pazeminot kreditēšanas standartus, otrdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB).

ECB jaunākās aptaujas dati liecina, ka bankas atvieglo kreditēšanas standartus uzņēmumiem un tā ir labā zīme, jo kreditēšanas aktivitātes hroniskais vājums eirozonā iepriekš bijis vainojams pie būtiskas ekonomiskās atveseļošanās trūkuma Eiropas vienotās valūtas savienībā.

Tāpat bankas arī atvieglojušas kreditēšanas standartus mājsaimniecībām mājokļu iegādēm, kas arī liecina par sīvāku konkurenci banku starpā, norāda ECB.

Tikmēr pieprasījums pēc aizdevumiem palielinās, pateicoties zemajām procentu likmēm.

ECB iepriekš norādījusi, ka tās monetārās politikas pozitīvā ietekme nenonāk līdz reālajai ekonomikai, jo bankas nenodod tām pieejamo naudu tālāk aizdevumu veidā, jo sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas, tāpēc ir jādomā par valstu konkurētspēju un tēriņu pārskatīšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka eirozonas ekonomikas stimulēšanai nav palikušas saldas zāles, tautsaimniecība atdziest un ECB, tikai palielinot naudas apjomu, nespēj stimulēt ekonomiku. Eirozonas ekonomika un tai skaitā arī Latvijas ekonomika atdziest, katru ceturksni ekonomikas attīstības prognozes tiek pārskatītas uz leju un ekonomika neattīstās tik strauji, kā varētu vēlēties. Vakardienas ECB lēmumi bija «ne izmisīgi, bet tomēr» mēģinājumi atdzīvināt eirozonas ekonomiku un novērst deflāciju, atzina Rimšēvičs.

Jau ziņots, ka ECB vakar procentu likmi galvenajām refinansēšanas pozīcijām samazināja no 0,05% uz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

#Ir bažas par grāmatvežu noslodzi un to, vai var uzticēties programmām, kuras izveidotas steigā.

Nodokļu reforma uzliek papildu slogu un ievērojami apgrūtina tieši mazo uzņēmumu un pašnodarbināto personu biznesu, pirmdien žurnālistiem sacīja grāmatvežu organizāciju pārstāvji.

«Grāmatveži šo gadu dēvē par nodokļu revolūcijas gadu, jo ir ļoti daudz neskaidrību, kas grāmatvežos izraisa vieglu šoka stāvokli. Pat grāmatveži ar lielu pieredzi nav pārliecināti, vai izdosies visas jaunās normas pareizi piemērot un izvairīties no uzņēmumu finansiāliem zaudējumiem,» sacīja apmācību uzņēmuma Baltikons-Centrs direktore Jeļena Kučinska.

ISO Sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle un žurnāla Bilance galvenā redaktore Maija Grebenko norādīja, ka bažas raisa arī izmaiņas algas nodokļos - iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI).

Uzpērkot specifiskāku vērtspapīru klāstu, centrālās bankas var nodrošināt akciju tirgu nonākšanu jaunos maksimumos, tomēr tas vienlaikus draud ar finanšu disciplīnas pasliktināšanos

Rudens pasaules vērtspapīru tirgos nav sācies kā citkārt ar visai ierastu vērtspapīru izpārdošanu un tam sekojošu būtisku akciju cenu samazinājumu, bet gan ar atziņu, ka pašreizējām ekonomikas stimulēšanas metodēm ar finanšu tirgus mehānisma starpniecību pievienojas aizvien jaunas. Turklāt tās ir labvēlīgas tam, lai investori atvērtu makus. Lai dotu grūdienu tautsaimniecībai pēckrīzes periodā, ASV Federālo rezervju sistēma pirmā nāca klajā ar paziņojumu par valsts ilgtermiņa obligāciju uzpirkšanu, tādējādi vienlaikus samazinot procentu likmes ilgtermiņa aizdevumiem. Tas komercbankām lika vairāk pievērsties privātā sektora kreditēšanai, tajā pašā laikā stimulējot mājokļu tirgus attīstību, tādējādi veicinot gan celtniecības, gan apstrādes rūpniecības un tirdzniecības attīstību. Lai ASV tautsaimniecība varētu noturīgi ieiet sliedēs, bija nepieciešami vairāki gadi, savukārt eirozonai un Japānai tas īsti nav izdevies, līdz ar to jautājums, kā panākt izaugsmi, aizvien nezaudē aktualitāti. Šajā ziņā septembrī savu novitāti nodemonstrēja Japānas Centrālā banka, koriģējot savu iepriekšējo monetāro politiku. Kā savā mēneša tirgus komentārā rakstīja Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš, jaunās izmaiņas nozīmē «pāriet no plašas parādzīmju iepirkšanas uz specifiski izvēlētu parādzīmju iepirkšanu». Šis jauninājums savā ziņā ļauj ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus uzreiz. Viens no tiem ir valdības parādu vērtspapīru cenu pieauguma bremzēšana, vienlaikus neļaujot ienesīgumam sasniegt aizvien jaunas negatīvas atzīmes, tādējādi bremzējot burbuļa pūšanos valdību parāda vērtspapīru segmentā. Otrs ir labvēlīgu apstākļu radīšana kreditēšanas turpinājumam. Tāpat šāda politika ir labvēlīga tam, lai veicinātu akciju cenu pieaugumu biržās, neraugoties uz to, ka ekonomiskais fons ir visai nepārliecinošs.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vakardienas lēmums nozīmē vēl lētākus pieejamos resursus Latvijas komercbankām un mājsaimniecībām, šodien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš pauda cerību, ka kredītu nauda līdz mājsaimniecībām un uzņēmumiem nonāks bez uzcenojuma.

Tāpat turpinās samazināties Latvijas valdības parāda apkalpošanas izmaksas, kas nozīmē papildu līdzekļu ietaupījumu, kuru būtiski nevis "noēst", bet virzīt strukturālo reformu īstenošanā, palielinot valsts konkurētspēju. Būtiski nevis sākt aizņemties papildus, izmantojot zemās procentu likmes, bet samazināt valsts parāda līmeni, kas pozitīvi ietekmētu arī budžetu, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka turpina sekmīgi īstenot Paplašināto aktīvu pirkšanas programmu, kopumā astoņos programmas darbības mēnešos iegādājoties Latvijas valdības un starptautisko organizāciju vērtspapīrus 1,44 miljardu eiro vērtībā. Latvijas Bankas un ECB veiktās Latvijas valdības vērtspapīru iegādes līdz oktobra beigām sasniedza 630 miljonus eiro.

Investīcijas un naudas pieejamība ir tas pedālis, uz ko būtu jāspiež, lai mūsu IKP pieaugtu

Situācija, ka mūsu komercbankas nekreditē apstākļos, kad tām nav kur naudu likt, nav normāla. Valdībai ir komercbankām jājautā, cik objektīvi ir tie iemesli, kādēļ tās nekreditē tautsaimniecību. Savukārt, ja tās nevēlas uzņemties nekādu riska daļu, bet pelnīt tikai uz komisijām un kontu apkalpošanu, tad ir savi alternatīvie ceļi. Tā intervijā saka Ekonomistu apvienības 2010 prezidents dr. oec. Ojārs Kehris.

Kā Latviju ietekmēs Eiropas Centrālās Bankas (ECB) ekonomiku stimulējošie pasākumi – kvantitatīvā stimulēšana, negatīvā procentu likme, paplašinātā aktīvu pirkšanas programma?

Tie netiešā veidā jau ietekmē. Jo ECB noteiktās kvantitatīvās stimulēšanas, kas tika paziņotas janvārī un martā sāktas īstenot, bija pareizs risinājums pareizā laikā. Jau gaidas vien, ka kaut kas tāds notiks, deva savus rezultātus. Pirmie dati liecina, ka kreditēšana eirozonā uzlabojas – diemžēl Latvija te ir izņēmums – un kredīti ir pieejamāki. Uzlabojums jau ir. Ja pieprasījums pieaugs eirozonā, tas viennozīmīgi pozitīvi ietekmēs arī mūs. Diemžēl mēs nezinām, cik ilgi šī politika turpināsies, jo tā ir atkarīga arī no inflācijas rādītājiem eirozonā. Gan ECB politika, gan Junkera plāns, – kas gan ir divas dažādas lietas, tomēr tēmētas vienā virzienā, – ir piemēri, ka Eiropa savas problēmas risina ļoti lēnām, ļoti novēloti, tomēr, kad tās tiek risinātas, lielais rullis tomēr strādā, un risinājumi dod rezultātu.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Par spīti ECB pūlēm, ne Eiropas lielās kompānijas, ne mājsaimniecības nešķiet sevišķi pārliecinātas, ka tām pienācis laiks tērēt

Nelietīgā inflācija neprotas klausīt par Super Mario dēvētā Eiropas Centrālās bankas šefa maģijai, kas savukārt tiek saukta par kvantitatīvo mīkstināšanu jeb stimulēšanu. Eiropas ekonomikas motors Vācija publicējusi augusta inflācijas rādītāju – apaļu nulli – pret iepriekšējo mēnesi. Arī gada šķērsgriezumā Vāczemes patēriņa cenu indekss augustā bijis vien ar 0,2% pieaugumu jeb praktiski nekāds. Tāds pats šis rādītājs augustā bijis vidēji eirozonā, bet Latvijā – vispār 0,1%.

Frankfurtē aritmētika skaidra – tirgum jāpiešauj jauna nauda, un tiek solīts kvantitatīvo stimulēšanu turpināt arī pēc nākamā gada septembra. Un kas notiek? Nav jau tā, ka Mario Dragi teiktais un darītais neietekmētu neko. Gluži pretēji – ar vienu nelielu saliktu pakārtotu teikumu, reāli nepakustinājis ne pirkstiņu, viņš pirms trijiem gadiem pavērsa eiro kursu vēlamajā virzienā uz palikšanu. Tas bija iespaidīgi. Un arī tagad nav tā, ka ECB teiktais un darītais neietekmētu kaut vai to pašu inflāciju. Ietekmē jau, tikai ne tur, kur domāts, jo cenas neaug veikalu plauktos un reālās ekonomikas darījumos, bet akciju tirgos.