Vispirms ir sajūtas, un tikai tad seko bizness, tā savu kafejnīcu Mākonis raksturo Lauris Grass .
Savas gaitas Vecrīgā uzņēmums pirms pusotra gada sāka kā dizaina studija un stilīga, neliela kafijotava – ar kafiju, kūkām un pāris apmeklētājiem dienā. «Sākām rudens pusē, diezgan dramatiskā situācijā – neviens nezina, kas tas par kambarīti, neuzdrīkstas ienākt, apkārt nav daudz iestāžu. Taču pirmais stress jau ir pāri,» stāstu sāk Lauris.
Gadus divus pirms tam Lauris nolēma, ka savas mammas, dizaineres un tobrīd Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājas Anitas Grases sasniegto vides iekārtošanas zinībās vajadzētu «vērtīgi materializēt». Tā dzima Inteliģences meistarklases lekciju cikls par arhitektūru, mākslu un kultūru, – interjerdizaina birojam pats pieliekot klāt arī dzīves stila kafejnīcu. Lauris pats mākslu un dizainu nekur studējis nav, bet izpratni par kvalitatīvu un labu dizainu, iespējams, ir mantojis no saviem senčiem – LMA profesora vitrāžista, grafiķa un gleznotāja Teņa Grasa, mākslas vēsturnieka un uzņēmēja Klāva Grasa un interjera dizaineres Anitas Grases. Māksla un dizains Laurim ir tuvi, un sevi viņš apzinās drīzāk kā impresāriju – «talanta radīt mākslu pašam nav, bet novērtēju gatavus darbus, spēju tos saprast un pasniegt. Tas ir vajadzīgs, jo mākslinieki paši to bieži nespēj – taisa smukas lietas, bet vajag menedžera pakalpojumus.»
Bez pieredzes
«Sākumā nebija ne jausmas, kā darbojas kafejnīca, kas un kā jāpērk, kā jāveido cenas un porcijas,» atceras Lauris. Kafejnīca un apkalpojošā sfēra viņam un kolēģiem ir jauna pasaule. «Visa komanda dara to, ko nekad nav darījuši – neviens nav strādājis apkalpojošā sfērā, kamēr sapratām, kādus traukus vajag, kā rīkoties ar izejvielām, virtuvi «palaidām» piecus mēnešus pēc tam, kad pirmajā stāvā sākām darboties ar kafijas automātu. Tagad jau mums ir trīs pavāri, pusdienas, vakariņas un korporatīvie pasākumi. Sākumā pat nevarēja runāt par pašizmaksas nosegšanu, bet šī gada sākumā beidzot pārstājām piemaksāt par savu esību – līdz šim mūs baroja interjeru joma,» viņš atzīst.
Mākoņa komandas vīzija ir kafejnīca ar pievienoto vērtību – dizaina veikalu, kur selektīvā veidā izlikti un nopērkami oriģināli un kvalitatīvi darbi. Tā ir savstarpēja mijiedarbība – kafejnīcas apmeklētāji ar interesi apskata dizaina lietas, savukārt veikala klienti nereti uzkavējas ilgāk, lai pēc pirkuma, piemēram, pavakariņotu, savu redzējumu skaidro Lauris. Šobrīd tiek pilnveidots sortiments. «Koncepts tiek būvēts katru dienu, un kopš pirmās dienas esam fundamentāli mainījušies – laika gaitā iegūts tēls, lai aptvertu visu, kas mums patīk un ko vēlamies piedāvāt galvenokārt no Latvijas dizaina, esam ķērušies arī pie internetveikala veidošanas – kafejnīcas plauktā visu salikt nevar,» viņš turpina.
Maza sarkana uguntiņa
Vienīgā norāde uz kafejnīcu un arī vienīgā gaismiņa Palasta ielā ir mazais Illy kvadrātiņš. Nejauši atnākt uz šo vietu gandrīz nav iespējams, piekrīt Lauris, nejaušu klientu šeit tikpat kā nav, tāpēc arī popularizēšanas veidi atšķiras no apdzīvotā ielā esošas kafejnīcas.
Paretam gan kāds no grupas atpalicis tūrists iemaldās, bet pārsvarā klienti ir apkārtnes biroju darbinieki pusdienlaikā un dzīves un darbošanās laikā iegūtie draugi un paziņas, kuri tad arī atved uz Mākoni savus draugus un draugu draugus. Tā pamazām uz ieteikumu pamata loks aug.
«Tie ir cilvēki, kuri novērtē personīgas attiecības, kas ļoti no svara Mākoņa komandai, ir fani no pirmās dienas, kad mūsu serviss, maigi izsakoties, bija vājš – visam pamatā ir tas, kā apmīļot un nosēdināt ienākušo svešinieku, lai viņš kļūtu par savējo un atgrieztos, lai nav tā, ka nāc desmitreiz uz vienu vietu un turpini justies kā svešais – ar klientiem apspriežam aktualitātes viņus un mūs interesējošās tēmās, varam izvest ekskursijā pa visiem četriem stāviem, radām mājīgumu, kā rezultātā daļa no viņiem kļūst par klientiem tālāk arī dizaina jomā. Ļoti spēcīgi darbojas ieteikumu forma – esošie klienti ved ciemos savus draugus,» stāsta Lauris.
Viņš pieļaujot, ka varbūt Mākonis ir vienīgā kafejnīca Rīgā bez košas milzu izkārtnes, kas cēlies no tā, ka ilgstoši nav varējuši iegūt izkārtnes saskaņojumu arhitektūras piemineklī iemitušajai kafejnīcai, tāpēc no šīs ieceres atteikušies – tāpat jāmeklē citi ceļi klientu piesaistei, ar izgaismotu plafonu attiecīgajā ģeogrāfiskajā novietojumā nebūtu līdzēts.
Sēdēt vannā pie abras
«Mēs sevi saucam par dizaina kafejnīcu, un tas uzliek spēcīgu atbildību un pienākumus, nepārtraukti veidojamies, bet no pirmās dienas esam bijuši kategoriski, ka šis process ir mūsu iekšējā attīstība, mēs neesam ar lielu budžetu startā paņēmuši interjeristu un saņēmuši gatavu projektu, kur viss sabalansēts, Mākonis ir dzīvs organisms, un varbūt tieši šajā faktorā vislabāk izpaužas dizaina kafejnīcas statuss, un tas arī atspoguļojas mūsu klientos,» spriež Lauris.
Tas Mākoni atšķirot no klasiskiem investīciju projektiem, kur viss tiekot saprojektēts, salikts un gatavs atvērts. «Esam sākuši no otra gala – vērtējuši lietas, izvēlējušies un turpinām to darīt. Interjerā esam iekļāvuši lietas, ar kurām lepojamies un kuras papildina cita citu. Sapirkt visu no Starka būtu pārāk vienkārši un arī pārāk garlaicīgi,» viņš turpina. «Zīmolu lietošana pati par sevi nav gaumes un stila paraugs, visa pamatā ir prasme kombinēt, un domājam, cik ērti ir atrasties attiecīgā vidē. Esam arī secinājuši un apzināmies, ka dažās jomās mums vēl tāls ceļš ejams, tas motivē.»
Dizains nav tikai lieta vai telpa, bet atmosfēra, kurai tiek pievērsta liela uzmanība, veidojot īpašu ēdienkarti un dzērienu piedāvājumu.
Nav domas būt stīviem, smalkiem un dārgiem, saka Lauris. Reti viesi ar lielu naudu esot cita niša, ar citiem standartiem apkalpošanā. «Negribam identificēties ar šo segmentu, mēs pat nezinām, kā tādā jāuzvedas,» viņš saka. Mākonis vairāk esot dzīvesveids, nevis gourmet piedāvājums ar spēcīgu menedžmentu un perfektu kārtību. Nepārtrauktais veidošanas process uz vietas ir ļāvis visai komandai izprast, uz ko un kā reaģē klients, izdarīt secinājumus un augt tālāk. «Labāk, lai mēs savam klientam būtu pieejamāki biežāk. No biznesa viedokļa varbūt nepareizi un varbūt ļoti sarežģīti. Šādam biznesam vajadzētu piederēt pavāriem, bet mēs esam mazliet apgāzuši šo patiesību, no ļoti pieticīgas virtuves paaugušies jau līdz kvalitatīvam piedāvājumam.»
Mākoņa ilgtermiņa mērķis – nostiprināties multifunkcionālā piedāvājumā.