Pērn, tirgojot pašu rokām radītu šokolādes dabīgo kosmētiku Latvijas vietējos tirdziņos un vietējos Latvijas ražojumu veikaliņos, uzņēmumam Mai-Šoko izdevies pārdot 5000 – 7000 burciņu, kas pildītas ar dabīgu šokolādi, papildinātu ar vasarās pļavās salasītiem ziediem, augiem un ogām. Lai gan burciņas saturs smaržo un izskatās pēc šokolādes masas, tas nav paredzēts vēdera priekiem, bet gan ādas kopšanai, Db.lv stāstīja Mai-Šoko valdes loceklis Juris Riekstiņš.
«Mai-Šoko kosmētikā šokolāde nav piedeva, bet gan pamata sastāvdaļa – tumšajos skrubjos tiek izmantota kakao masa, kas ir viena no šokolādes pamatizejvielām, bet baltajos skrubjos – kakao sviests. Skrubjiem klāt pievienota vīnogu kauliņu eļļa, kas masu padara mīkstāku. Tāpat skrubjos tiek pievienoti pļavās lasīti pelašķi, nātru sēklas, tepat audzētas lavandas, kumelītes, rožu ziedi vai citas «skrubējamas» piedevas – kafija, krustnagliņas, apelsīnu miziņas, smiltsērkšķi,» stāsta J. Riekstiņš. Viņš stāsta, ka šokolādes kosmētikas ražošanas procesu lielākoties pārņemis viņa tēvs.
Visi ražošanas noslēpumi netiek atklāti, tomēr J. Riekstiņš norāda, ka galvenais un arī viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ir iepildīt šokolādes masu burciņās, kamēr tā vēl ir silta un pilnībā nesacietējusi, pretējā gadījumā skrubja masa nav vienmērīga.
J. Riekstiņš pauž, ka Mai-Šoko ir «klasisks piemērs, kad bizness ir radies no hobija». Uzņēmums dibināts 2010. gada vasarā, bet pirms tam pašu lauku pirtiņā ir izmēģināti dažādi pašu radīti kosmētikas līdzekļi. Tā kā lielākā piekrišana bijusi skrubjiem, kas radīti, par bāzi izmantojot šokolādes pamatizejvielu kakao, tika nolemts radīt skrubjus, ko varētu pārdot lietošanai arī «mājas apstākļos». Ideja radusies krīzes smagākajā posmā, idejas autoram strādājot bankā, kad gribējies radīt kaut ko «garšīgi smaržīgu».
Pērn uzņēmums sācis ražot arī ķermeņa sviestu, kuram, tāpat kā skrubjiem, galvenā sastāvdaļa ir kakao. Šie skrubji kūst 32 Celsija grādu temperatūrā. Pērn pārdots aptuveni 1000 – 2000 ķermeņa sviestu.
Patlaban Mai-Šoko produkciju pārdod Latvijas tirdziņos, piemēram, Kalnciema tirdziņā, kā arī vietējos Latvijas ražojumu veikalos, piemēram, Pienene, Rija, Magonīte, Abra, Rozes bode u.c. Savukārt, lai produktus varētu pārdot biokosmētikas veikalā Biotēka, ir jāsaņem apliecinājums, ka kosmētika patiešām ir bioloģiska. Mai-Šoko radītājs stāsta, ka ātru šāda sertifikāta iegūšanu apgrūtina tas, ka, piemēram, kakao - tiek pirkts no Spānijas izplatītāja, tāpat arī apelsīni nav Latvijā audzēti.
Līdz šim nav nācies dzirdēt par citiem ražotājiem, kuru kosmētikas pamatā ir šokolāde. Kopumā Latvijā ir gana daudz vietējo dabīgās kosmētikas ražotāju, bet celmlauzis ir Stenders, kas latviešus «pieradinājis» pie šāda veida kosmētikas, pauž J. Riekstiņš. «Šā gada martā, apmeklējot Lietuvas lielāko gadatirgu, atklājām, ka lietuvieši dabīgo kosmētiku īsti nav iepazinuši, to vēl «nesaprot»,» stāsta J. Riekstiņš. Viņš gan uzsver, ka šis novērojums ir radies tikai pēc viena gadatirgus apmeklējuma, tādēļ kaimiņvalstu tirgus īpatnības būtu jāpapēta sīkāk.
Latvijā Stenders jau ir izlauzis celmus dabīgās kosmētikas jomā, un varbūt tādēļ Latvijā dabīgo kosmētiku cilvēki lieto vairāk un arī ražotāju ir gana daudz, stāsta J. Riekstiņš.
Kaimiņvalstis būs pirmie tirgi, kurus plāno apgūt Mai-Šoko, tāpat tiek cerēts eksportēt šokolādes kosmētiku uz Skandināvijas valstīm. Vedot kosmētiku uz tālākiem tirgiem, piemēram, Āziju, galvu nāktos lauzīt arī par to, kā pagarināt kosmētikas derīguma termiņu. Radīta no dabīgām sastāvdaļām, tā nevar stāvēt veikalu plauktos ilgāk par četriem līdz sešiem mēnešiem.
Patlaban Mai-Šoko komandai šokolādes vārīšana nav pamatnodarbe, tādēļ produktu virzīšana tirgū nav agresīva. «Nākotnē gribētos arī turpmāk saglabāt labu reputāciju - to, ka cilvēki ir apmierināti ar mūsu produktiem, un, protams, paplašināt arī ražošanu,» tā J. Riekstiņš. Viņš stšata, ka, ņemot vērā līdz šim ieguldīto laiku un līdzekļus, varot būt gandarīts ar šokolādes kosmētikas panākumiem tirgū.