Turpinot profesionālās izglītības modernizāciju, valdība otrdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu, kas turpmāko piecu gadu laikā profesionālās izglītības iestāžu attīstībā paredz ieguldīt 104,7 miljonus eiro, informē IZM.

Modernizācijas procesā tiks turpināta profesionālās izglītības kompetences centru izveide, optimizējot administratīvos resursus, lai vienā mācību iestādē koncentrētu iespējami plašu profesionālo programmu klāstu. Tādējādi tiks nodrošināta kvalitatīvas profesionālās izglītības pieejamība visos Latvijas reģionos. Tāpat ES fondu investīcijas ieguldīs, lai nodrošinātu profesionālo izglītības iestāžu piedāvāto programmu un mācību aprīkojuma atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī infrastruktūras uzlabošanai – dienesta viesnīcu, sporta un citu būvju modernizēšanai.

Aktivitātes tiks īstenotas ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās. Pirmajā kārtā atbalsts paredzēts 17 valsts dibinātu un IZM padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai. Otrajā atlases kārtā atbalsts paredzēts 10 valsts dibinātu un Kultūras ministrijas padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai.

Finanšu ministrija (FM) nākamajos gados vēlas papildu finansējumu konkurētspējīgai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atlīdzības sistēmai.

Nākamgad FM jaunām politikas iniciatīvām prasa 7,29 miljonus eiro, un lielākā daļa no šīs summas - 6,49 miljoni eiro - nākamgad būtu nepieciešama ēnu ekonomikas apkarošanas sekmēšanai, nodrošinot konkurētspējīgu un motivējošu VID atlīdzības sistēmu. Šim mērķim papildu finansējums pieprasīts arī 2016.gadā - 17,02 miljoni eiro un 2017.gadā - 17,67 miljoni eiro.

Nākamgad FM lūgusi piešķirt arī 687 827 eiro muitas tehnisko līdzekļu modernizēšanai, lai efektivizētu ēnu ekonomikas apkarošanu, kā arī 55 026 eiro likuma par VID jauno normu ieviešanai.

Nākamgad, kā arī 2016.gadā un 2017.gadā FM lūgusi piešķirt 60 004 eiro noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un novēršanas procesa veicināšanai, nodrošinot nepieciešamo dokumentu tulkošanu.

Šī būs restorāna Corner’s pirmā vasaras sezona; tā saimnieki sagaida, ka uz Tukumu brauks ne tikai pēc smukuma, bet arī pēc garšīga ēdiena.

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis. Agnese apgūst juridiskās zinības Latvijas Universitātē, bet Mārtiņš studē inženierzinātni Rīgas Tehniskajā universitātē, tiesa gan, neklātienes nodaļā. Jaunieši uzdrīkstējušies spert soli viesmīlības biznesā bez jebkādas iepriekšējas pieredzes un zināšanām.

Sākums grūts

«Tā bija Mārtiņa ideja, es visu laiku teicu «nē», jau kādus trīs gadus, bet pagājušā gada vasarā sapratu, ka neatturēšu viņu no šīs ieceres,» atceras Agnese. «Es tik ilgi uzstāju, ka Agnese neizturēja un ļāva man pamēģināt, lai beidzot ir miers,» piebilst Mārtiņš. Pagājušajā vasarā abi braukuši garām tukšajām telpām un nolēmuši izmēģināt savus spēkus. Viņi nav tukumnieki. Irlavas pagasta Sātu ciemā, kas atrodas aptuveni 20 kilometru no Tukuma, viņu vecākiem ir lauku māja ar dārzu, kurā tiek audzēti dārzeņi, ogas un dažādi garšaugi. Iespēja ēdienkartē izmantot pašu audzētos produktus arī bijusi biznesa idejas pamatā. Pirmo ēdienkarti radīt palīdzējuši pavāri no Rīgas. «Pirms vērām vaļā restorānu, izstaigājām visas ēdināšanas iestādes Tukumā. Vēlējāmies piedāvāt ko atšķirīgu, ko tādu, kā šajā pilsētā vēl nav,» stāsta Mārtiņš, kurš iepriekš ar ēst gatavošanu bijis uz jūs. «Kad dzīvoju kojās, desmaizi mācēju pagatavot, bet neko vairāk. Taču mūsdienās visu var atrast interneta resursos. Meklēju, mācījos, pirmās pāris nedēļas gatavoju dienu un nakti. Tā palēnām viss aizgāja. Tiesa gan, pirmais mēnesis bija ļoti smags,» secina jaunais uzņēmējs. Viņš neslēpj, ka nekāda biznesa plāna viņiem nav bijis. Agnese ir mācījusies uzņēmējdarbības pamatus koledžā. «Protams, biznesa plāns būtu bijis noderīgs. Taču viss tik ātri notika, ka nepaspējām tādu uztaisīt. Ieraudzījām telpas un pieņēmām lēmumu atvērt restorānu. Pēc nedēļas jau krāsojām sienas,» stāsta Mārtiņš. Starta kapitāls jauniešiem bijis salīdzinoši neliels, visu, ko nopelna, viņi iegulda restorānā. «Sākumā bija daudz jāiegulda. Kad ienācām šajās telpās, pie sienām bija fotogrāfijas. Kad tās tika noņemtas, atklājās, ka zem tām ir caurumi. Vajadzēja taisīt nopietnu remontu,» atceras Mārtiņš.

Fotogrāfs un žurnālists Paskāls Dumonts fotogrāfijās iemūžinājis vairāku Maskavas izglītības iestāžu kopmītnes.

Blaktis un tarakāni ir studentu nelūgtie viesi, un tekoši griesti nevienu nepārsteidz. Skatieties raksta galerijā! Lai arī tā sauktās kojas nevienu nevilina, īres cenas Krievijas galvaspilsētā liedz iespēju izvēlēties sev tīkamāku mājokli.

To, kādās kopmītnēs dzīvo RTU un RSU studenti, skatieties, klikšķinot šeit.

#1/25

Avots: pascaldumont.ca

#2/25

Avots: pascaldumont.ca

#3/25

Avots: pascaldumont.ca

#4/25

Avots: pascaldumont.ca

#5/25

Avots: pascaldumont.ca

#6/25

Avots: pascaldumont.ca

#7/25

Avots: pascaldumont.ca

#8/25

Avots: pascaldumont.ca

#9/25

Avots: pascaldumont.ca

#10/25

Avots: pascaldumont.ca

#11/25

Avots: pascaldumont.ca

#12/25

Avots: pascaldumont.ca

#13/25

Avots: pascaldumont.ca

#14/25

Avots: pascaldumont.ca

#15/25

Avots: pascaldumont.ca

#16/25

Avots: pascaldumont.ca

#17/25

Avots: pascaldumont.ca

#18/25

Avots: pascaldumont.ca

#19/25

Avots: pascaldumont.ca

#20/25

Avots: pascaldumont.ca

#21/25

Avots: pascaldumont.ca

#22/25

Avots: pascaldumont.ca

#23/25

#24/25

#25/25

Skatīties pārējos attēlus

Trešais lielākais saldumu ražotājs Baltijā un līderis Lietuvas tirgū AB Vilniaus Pergalė šogad plāno augt

Vilniaus Pergalė oficiālais dibināšanas datums ir 1952. gads, kad izveidota fabrika Pergalė, taču tās saknes meklējamas 19. gadsimta beigās un ir saistītas ar saldumu un šokolādes ražotnēm Viktorija un Fortūna. «Sākām ar karameļu ražošanu, pēc diviem gadiem sekoja citi saldumi. Savukārt pirms dažiem gadiem uzbūvējām šo jauno fabriku un pārcēlāmies. Te viss ir pavisam svaigs,» saka Jurga Sakalauskaite (Jurga Sakalauskaitė), AB Vilniaus Pergalė komercdirektore.

Lielākie ražošanas uzlabojumi uzņēmumā veikti 2012. gadā, kad ražotne no pilsētas centra tika pārvietota uz industriālo rajonu. Tas izmaksāja desmit miljonus eiro. Katru gadu kompānija iegulda aptuveni miljonu eiro ražotnes kvalitātes standartu uzturēšanā un uzlabošanā, aprīkojuma atjaunošanā. «Katras kompānijas dzīvē ir kāpumi un kritumi, un pirms dažiem gadiem mums bija neliels kritums, nomainījās daļa uzņēmuma vadības, pievienojās jauns ģenerāldirektors. Tagad esmu priecīga teikt, ka virzāmies uz priekšu,» saka J. Sakalauskaite. Skaidrojot, kāpēc tā noticis, viņa teic, ka reizēm tad, kad viss rit labi, kompānijas mēdz aizmirst investēt klientu apmierinātības pētījumos un viņu vajadzību analīzē. «Mēs nogulējām pārāk ilgi, un konkurenti bija spēcīgi. Tagad daudz domājam par pircējiem, viņu vajadzībām, pārveidojam Pergalė zīmolu, mums ir jauns iepakojuma dizains, kas jau pirms kāda laika parādījās veikalos un kopš aprīļa ir arī Latvijā. Esam daudz investējuši, lai saprastu, ko klienti vēlas, un domājam, ka tas palīdzēs,» viņa teic.

Realizējot ilgtermiņa attīstības stratēģiju, Rīgas Stradiņa universitāte nākamruden plāno pabeigt Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu sākusi īstenot vērienīgu projektu, kas paredz infrastruktūras modernizēšanu un studiju kvalitātes uzlabošanu.

Pēc RSU infrastruktūras projektu vadītājas Asjas Lungas sniegtās informācijas, šā projekta gaitā sākotnēji bija paredzēts rekonstruēt ēku Anniņmuižas bulvārī 26, kur atradīsies pieminētais Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru, kā arī sākt atjaunot ēku (jeb realizēt pirmo kārtu) Kronvalda bulvārī 9 (Anatomikuma lielā ēka). Taču iepirkuma rezultātā radies ietaupījums, tāpēc augstskola iniciējusi A korpusa renovāciju Dzirciema ielā, ko ir apstiprinājusi arī Izglītības ministrija.

SEB banka un Latvijas lielākais kokzāģēšanas uzņēmums SIA Vika Wood parakstījis sadarbības līgumu par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 7 miljonu eiro apmērā ražotnes paplašināšanai un modernizēšanai.

Kā informēja SEB bankas pārstāvji, finansējuma izlietojuma mērķis ir SIA Vika Wood ražotnes paplašināšana un modernizēšana atbilstoši tirgus prasībām. Projekta īstenošanai tiek piesaisti arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, tāpēc papildu 7 miljonu eiro finansējumam SEB banka un SIA Vika Wood parakstīja 1,05 miljonu latu lielu galvojuma līgumu ES struktūrfondu avansa maksājuma saņemšanai no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.

«Pateicoties ilgus gadus veidotai infrastruktūrai koksnes ražošanā Latvijā, uzņēmuma spējai pielāgoties mainīgajai biznesa videi, kā ar prasmei izmantot eksporta iespējas, SIA Vika Wood arī ekonomikas lejupslīdes gadu laikā spējusi nodrošināt stabilus ražošanas apjomus,» uzsver SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.

Maijā tiks sākta pirmā modernizācijai nodotā dīzeļvilcienu sastāva izjaukšana un apsekošana, kam sekos tā kapitālais remonts un atjaunināšanas darbi, informēja AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš skaidro, ka pie visiem vilcienu sastāviem strādās visi trīs pilnsabiedrības uzņēmumi - AS VRC Zasulauks, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca un AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca, kuri vienotā piedāvājumā uzvarēja dīzeļvilcienu modernizācijas iepirkumā. Pa kārtai vagoni būšot visu trīs pārstāvju pārziņā. Sāksies darbi Zasulaukā un arī tiks pabeigti Zasulauka depo. Pa vidu tie būs gan Rīgas Vagonbūves rūpnīcā, gan Daugavpilī.

Vispirms esot noritējuši projektēšanas darbi, tad tikšot veikts vagonu un sastāvu kapitālais remonts ar kalpošanas termiņa pagarināšanu, un tai seko modernizācija. Kalpošanas termiņš tiks pagarināts par 20 gadiem.

Eiropas Komisijas (EK) plānos ir divi jauni pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt Eiropas aizsardzību pret uzbrukumiem tās galvenajām informācijas (IT) sistēmām.

Tāpēc ir iesniegts priekšlikums direktīvai par jaunākajiem kibernoziegumiem, un to papildina priekšlikums regulai par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras nostiprināšanu un modernizēšanu.

Abas iniciatīvas ir paredzētas Eiropas digitalizācijas programmā un Stokholmas programmā, lai nostiprinātu tīklu uzticamību un drošību.

Ierosinātā direktīva paredz, ka kiberuzbrukumu izdarītājus un saistītās un destruktīvās programmatūras izgatavotājus var saukt pie kriminālatbildības un tiem var piemērot bargākus kriminālsodus.

Dalībvalstīm būs arī pienākums ātri atbildēt uz steidzamiem palīdzības lūgumiem kiberuzbrukumu gadījumā, tādējādi uzlabojot Eiropas tiesu un policijas iestāžu sadarbības efektivitāti. ENISA nostiprināšana un modernizēšana palīdzēs ES, dalībvalstīm un privātajam sektoram uzlabot resursus un sagatavotību kiberdrošības problēmu novēršanai, atklāšanai un reaģēšanai uz tām. Abus priekšlikumus iesniegs Eiropas Parlamentam un ES Ministru Padomei pieņemšanai.

SEB banka un AS Baltijas gumijas fabrika parakstījušas līgumu par investīciju kredīta piešķiršanu 580 tūkstošu eiro apmērā uzņēmuma ražošanas modernizēšanai, informēja SEB bankas pārstāvji.

Piešķirtais finansējums dos iespēju uzņēmumam paplašināt gumijas izstrādājumu ražošanu un eksportu uz Eiropas Savienības valstīm, kā arī palielināt ražošanas jaudu un samazināt izmaksas.

«Pēdējo pāris gadu laikā esam pilnībā atjaunojuši tehnoloģiskās iekārtas gumijas masas ražošanai. Turpmākie ražošanas modernizēšanas darbi tiks paveikti ar SEB bankas piešķirto finansējumu, kā arī papildus piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, tādējādi mūsu ražošanas jauda tiks palielināta divas reizes. Savukārt vairāk nekā 90% saražotās produkcijas tiks eksportēta,» skaidro Baltijas gumijas fabrikas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kernožickis.

Pērn lidostas Rīga nopelnītos 409,4 tūkstošus latu Satiksmes ministrija (SM) rosina valdībai atstāt lidostas rīcībā. Valdība šo lūgumu bez īpašām diskusijām atbalstīja.

Tīrā peļņa tiktu novirzīta uzsāktā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība» īstenošanai, kā arī lidostas termināļa paplašināšanas projekta izstrādei, konkurētspējas paaugstināšanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, norāda SM. Savukārt Finanšu ministrija neatbalsta rīkojuma projekta tālāku virzību, jo tā īstenošana radīs negatīvu ietekkmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.

Saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» un Ministru kabineta noteikumiem Nr.1471 minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2011. pārskata gadu kapitālsabiedrībām VAS Starptautiskā lidosta Rīga valsts kasē būtu jāiemaksā 90% no tīrās peļņas, proti 368,5 tūkst. Ls. Savukārt valdība pēc kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma valsts kontrolētajai kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu, ja ir nepieciešams novērst draudus komercdarbības ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai, norāda SM.

Kamēr Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts Atjaunojamās enerģijas likums vēl gaida galīgo izskatīšanu Ministru kabinetā, asās diskusijas ap tajā paredzētajiem valsts atbalsta veidiem, apmēru un citiem jauninājumiem uzņēmēju vidū nerimstas. Turklāt daļa uzņēmēju turpina izmantot pēdējās iespējas, lai nodrošinātu pašreizējā valsts atbalsta saņemšanu saviem projektiem.

Vienlaikus jāatceras, ka 2009.gada 18. jūnijā tika pieņemts Publiskās un privātās partnerības likums, kura uzdevums bija paplašināt publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanu arī Latvijā. Taču, ņemot vērā SVF prasības, pašlaik Latvijā iespējams izmantot tikai vienu no PPP veidiem, proti, koncesiju. Tomēr, par spīti šiem ierobežojumiem, pašvaldībām vēl joprojām ir novecojušas katlu mājas un siltumtrases, kurām ir nepieciešams jau tuvākajā laikā veikt atjaunošanu un modernizēšanu. Pašvaldībām ir jāmeklē risinājumi novecojušo katlumāju renovācijai vai siltumapgādes sistēmu modernizēšanai, kas savukārt varētu būt laba darba un peļņas iespēja privātā sektora pārstāvjiem, piemeklējot izdevīgāko un abām pusēm piemērotāko finansējuma un projekta īstenošanas modeli.

Lattelecom uzsācis Latvijas interneta tīkla modernizāciju, lai līdz gada beigām 180 000 klientu visā Latvijā - īpaši ārpus pilsētu centriem, būtu pieejams līdz pat desmit reizēm ātrāks internets, informēja uzņēmuma pārstāve Līga Bite.

«Vara kabeļu tīkla modernizācija, izmantojot VDSL vektoringu jeb Internets 5, ir jaunākās paaudzes internets, kas Latvijai ir īpaši nozīmīgi mājsaimniecībām, kurām līdz šim nav iespējams pievilkt optisko interneta tīklu. Jaunā tehnoloģija būs iespēja pa esošajiem vara kabeļiem saņemt desmit reizes ātrāku internetu - līdz pat 60Mbit/sek, tostarp arī ārpus pilsētu centriem,» skaidroja L. Bite.

Šobrīd Lattelecom ir pabeidzis 117 vara kabeļu pakalpojuma mezglu modernizēšanas darbus, uzstādītas jaunas signāla pārraidīšanas iekārtas un pirmie 14 000 Lattelecom interneta klienti atsevišķās vietās Alūksnē, Balvos, Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Lielvārdē, Mārupē, Ogrē, Olainē, Rēzeknē, Rīgā, Ropažos, Salaspilī, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā, Ventspilī un citās pilsētās un novados jau var saņemt jauno pakalpojumu Internets 5.

Kurzemes reģiona maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmums SIA Matss maina nosaukumu un turpmāk tiks dēvēts par Cannelle Bakery, informē uzņēmuma pārstāvji.

Lai sekmētu ražošanas modernizēšanu, ražotņu apvienošanu un saldēto produktu līniju attīstību, uzņēmums piesaistījis alternatīvā investīciju fonda FlyCap investīcijas. Pilnveidota arī uzņēmuma pārvaldība, izveidojot padomi, kurā strādās FlyCap un uzņēmuma īpašnieku pārstāvji.

Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis stāsta, ka 2013. gadā veiktā tehnoloģiju modernizācija un jauna zīmola Cannelle Bakery, kā arī jaunu produktu izstrāde bija pirmais solis uzņēmuma nākotnes nodrošināšanai. Uzņēmuma attīstības stratēģijas prioritāte ir eksporta izvēršana. Uzņēmums veicis tehnoloģiju renovāciju, lai nodrošinātu stabilu augstas kvalitātes produktu ražošanu, jau 2013. gadā ieviesis zīmolu Cannelle Bakery, fokusē ražošanu uz produktiem, kas piemēroti eksportam – saldēti maizes un konditorejas izstrādājumi.

Paslēpies Lāčplēša ielas pagalmā, ražošanas uzņēmums Pingons ražo ievērojamus zeķu apjomus. Latvijā ražotās zeķes ar preču zīmi Pingons tiek tirgotas Krievijā, bet ar citiem zīmoliem nonāk ne vien Eiropas valstu, bet arī Peru tirgū.

Šonedēļ rādīsim Jums, kā top zeķes! Vairāk par to ražošanu uzziniet galerijā augstāk!

Pingons ir privātā marķējuma (privat label) zeķu ražotājs, un šeit tiek ražotas zeķes preču zīmei Pingons, kā arī zeķes citiem zīmoliem Latvijā un Eiropā, stāstīja uzņēmuma mārketinga direktore Sandra Beketova. Ar preču zīmi Pingons tiek pārdoti aptuveni 35% no kopējā ražotnē noadīto zeķu skaita. Savukārt pārējās zeķes tiek tirgotas klientiem dažādās Eiropas valstīs un citviet pasaulē. «Klienti ir dažendažādākie, un eksportēts tiek uz dažādām Eiropas valstīm, tāpat Pingons ražotnei ir savs sadarbības partneris Latvijā,» stāstīja S. Beketova. Viņa arī stāstīja, ka tālākā valsts, kur nonāk Pingons ražotās zeķes, ir Peru Dienvidamerikā. Pērn eksportēts tika arī uz Japānu. «Priecājamies, ka attīstamies ne tikai paši, bet arī redzam savu sadarbības partneru attīstību – arī viņi paplašina savus eksporta tirgus,» norādīja S. Beketova.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate ceļu un ielu būvdarbu veikšanai saņēmusi jaunu veltni Hamm GRW 280i, kurš aprīkots ar Jelgavā, SIA AKG Thermotechnik Lettland ražotu siltummaiņu moduli jeb tā dēvēto radiatoru, kurš tādā ceļā nonācis no viena Jelgavas uzņēmuma pie otra, informē SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate.

«Igate» jau iepriekš iegādājusies tehniku, ko ražojis Vācijas koncerns «Wirtgen Group» vai tā meitasuzņēmums «Hamm AG». Gumijas riteņu veltnis «Hamm GRW 280i» grunts un asfalta sablīvēšanai ir aprīkots nevis ar metāla cilindriem, bet gan ar gumijas riteņiem, tāpat ar modernu, elektronisku vadīšanas aprīkojumu.

Tāpat piegādes gaitā noskaidrots, ka uzņēmums «Hamm AG» ir klients SIA «AKG Thermotechnik Lettland», kas ražo detaļas «Hamm» tehnikai, un tādā veidā ar Jelgavā ražotu siltummaiņu moduli Vācijā tika aprīkots veltnis, kurš tika nogādāts Jelgavā.

«Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu Jelgavā ražotais siltummaiņu modulis iebūvēts mūsu klienta «Hamm» modernākajā un jaudīgākajā asfalta blietētājā atgriezies mājās Jelgavā un mēs ceram, ka tas gludinās Latvijas ceļus daudzu kilometru un gadu garumā. Vācijas ceļu būves tehnikas ražošanas uzņēmums «Hamm» ir viens no mūsu Jelgavas ražotnes lielākajiem ilggadējiem klientiem un mēs pateicamies «Igate» par atsaucību demonstrēt mūsu uzņēmuma darbiniekiem savu augsto tehnoloģiju jaunieguvumu, kas tikai pirms dažām dienām Jelgavā ieradies no «Hamm» rūpnīcas Vācijā,» atzina ražotnes direktors, SIA «AKG Thermotechnik Lettland» valdes loceklis Dr. Gerhards Ritcmans (DrGerhard Ritzmann).

Analizējot kravu plūsmu tendences, Satiksmes ministrija nolēmusi, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekts jāsadala pa posmiem, jo ir skaidrs, ka nevarēs elektrificēt visu dzelzceļu vienlaikus, norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidro, ka pirmā prioritāte noteikti būtu Krustpils virziens, iespējams, arī Daugavpils virziens. Ar baltkrieviem ir iesāktas sarunas, ka viņi pretī Latvijas sliedēm elektrificēs dzelzceļa posmu savā teritorijā. Matīss norāda, ka tālāk varētu skatīties Krievijas virzienā. Būtisks esot arī savienojums ar Ventspils ostu. Liepājas osta deviņos mēnešos ir apkalpojusi tikai divus miljonus tonnu, un elektrifikācija šajā virzienā pirmajā posmā netiktu veikta. Jādomā esot arī par pasažieru vilcienu tīkla modernizēšanu.

«Gribu uzsvērt, elektrifikācijas projekts netiks atlikts, bet tas tiks sadalīts pa posmiem, lai tas būtu ekonomiski paceļams un pamatots. Pirms elektrifikācijas sākšanas būtiski ir rēķināties ar aktualizētām kravu plūsmu prognozēm. Turklāt projekts nav atliekams, jo Eiropas Savienības finansējums jau ir izdalīts. Visus darbus līdz 2020.gadam izdarīt gan nevarēsim un sāksim ar to, kas ir visvairāk vajadzīgs,» uzsver ministrs.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Kravu izkraušanas un iekraušanas nozarē strādājošais SIA Strek pērno gadu noslēdza ar peļņu 5,378 miljonu eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas, kas salīdzinājumā ar 2013. gadu pieaugusi par aptuveni 14,2%, liecina Lursoft dati.

Strek vadība norāda, ka šāds rezultāts sasniegts, jo uzņēmums lielu vērību pievērsis darbinieku kvalifikācijas celšanai un sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, kā arī darba ražīguma celšanai un izmaksu samazināšanai. Savukārt Strek neto apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, samazinājās par 2,4% līdz 16,261 miljonam eiro.

2015. gadā uzņēmums plāno turpināt bāzes modernizēšanu un enerģētisko jaudu palielināšanu, tādējādi nesamazinot sasniegto pārkraušanas darbu apjomu.

Lursoft pieejamā informācija norāda, ka 1991. gada nogalē dibinātais Strek ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa plāns ReShape ir pārdomāts, tajā ņemts vērā ne tikai degvielas cenu potenciāls pieaugums, bet arī varbūtējie izmaksu pieaugumi citās izmaksu kategorijās, līdz ar to pašreizējās augstās cenas neietekmēs izvirzīto mērķi - atjaunot aviokompānijas pelnītspēju 2014.gadā, skaidro korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Kā ziņots, aviācijas nozares eksperts Tālis Linkaits uzskata, ka airBaltic vājā vieta ir novecojis lidmašīnu parks ar augstu degvielas patēriņu, pieaugusī konkurence Baltijas valstu aviopārvadājumu tirgū un neskaidri nākotnes plāni. Līdz ar to airBaltic prognozes par kompānijas atgriešanos pie peļņas jau 2014.gadā varot nepiepildīties.

Vanags savukārt skaidro, ka jaunais biznesa plāns airBaltic ReShape iezīmē aviokompānijas nākotnes attīstību, tostarp flotes modernizāciju, izmaksu optimizāciju, darbības efektivitātes paaugstināšanu, ieņēmumu palielināšanu un uzlabojumus lidojumu tīklā. Īstenojot airBaltic ReShape, aviokompānija plāno konsolidāciju par 330 miljoniem latu piecu gadu laikā - posmā no 2012.-2016.gadam. airBaltic ReShape mērķis ir atjaunot aviokompānijas pelnītspēju 2014.gadā.

Ministru kabinets šodien ārkārtas sēdē atbalstīja priekšlikumu no Valsts kases aizdot nacionālajai aviokompānijai airBaltic 80 miljonus eiro.

Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu ar tehniskiem precizējumiem par likumprojekta Par valsts budžetu 2016.gadam papildināšanu ar jaunu punktu saistībā ar airBaltic pamatkapitāla palielināšanu.

Likumprojektā Par valsts budžetu 2016.gadam tika iekļauti tehniski precizējumi, kas paredz norādīt summu, proti, Valsts kase airBaltic aizdod līdz 80 miljoniem eiro ar nosacījumu, ka šim ieguldījumam nav ietekmes uz budžetu.

Tāpat likumprojektā tika ietverta atruna, ka darījumā ir jānodrošina gan privātais, gan valsts ieguldījums kompānijā "airBaltic".

Par minēto priekšlikumu vēl būs jālemj Saeimai.