Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Iepriekšējos gados Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies iztrūkums mērķdotācijā pedagogu atalgojumam, secinājis Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) norāda, ka iztrūkums radies iepriekš plānotu, bet nerealizētu pedagogu darba samaksas reformu dēļ.

^{Papildināta ar FM komentāru no 16. rindkopas.}

Iztrūkums ir izveidojies dēļ nekvalitatīvi veiktas budžeta plānošanas IZM un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Sadarbības memoranda nosacījumu izpildei. Kopējā iztrūkuma summa ir 6,04 miljoni latu.

Lai novērstu budžeta iztrūkumu un nodrošinātu mērķdotāciju pedagogu algām pilnā apmērā, tuvākajā laikā IZM virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un vērsīsies Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt papildus finansējumu mērķdotācijai, veicot budžeta grozījumus šāgada budžetā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Ņemot vērā uzdevumu veicināt jauniešu pāreju no izglītības uz darba tirgu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) meklē iespējas piesaistīt papildu 5,8 miljonus latu projektam Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē «Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai».

IZM projektu īsteno, lai veicinātu jauniešu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un sekmētu profesionālās kvalifikācijas operatīvu ieguvi tiem vidusskolu beidzējiem, kas neturpina mācības augstskolās. «1-1,5 gada laikā jauniešiem ar vidējo izglītību tiek nodrošināta darba tirgum nepieciešamā profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguve,» DB norādīja IZM Komunikācijas nodaļā. Profesionālās izglītības programmu piedāvājums tiek saskaņots ar nozaru organizācijām, ņemot vērā prognozējamo nepieciešamību pēc noteiktas jomas kvalificētiem speciālistiem.

Pašlaik atbalsts tiek sniegts tikai jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību, tāpēc plānots paplašināt mērķa grupu arī ar jauniešiem, kuriem ir tikai pamata izglītība (2010./2011.mācību gadā pēc pamatizglītības ieguves izglītību neturpināja 1184 jauniešu). «ESF aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 4,1 milj. latu, kas dod iespēju sniegt atbalstu 2000 jauniešiem, kaut gan profesionālās izglītības iestādēm ir iespēja uzņemt divas reizes vairāk audzēkņu 1-1,5 gadīgajās programmās. Lai varētu nodrošināt atbalstu vēl 2000 jauniešiem, ir nepieciešams papildu ESF finansējums 5,8 milj. latu apmērā un IZM meklē iespējas šāda papildu finansējuma piesaistīšanai,» informēja IZM.

Valsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Tāpat VK informējusi Ģenerālprokuratūru par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem divās izglītības iestādēs - profesionālās izglītības kompetences centra Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums direktors veicis darbības, kas rada aizdomas par 4093 Ls piesavināšanos. Savukārt Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktora darbība radījusi aizdomas, ka ir izšķērdēti budžeta līdzekļi 3100 Ls apmērā. Ministrija no iestāžu vadītājiem ir pieprasījusi paskaidrojumus, pēc kuru izvērtēšanas lems par dienesta pārbaudes ierosināšanu un disciplinārsoda piemērošanu.

Tāpat VK secinājusi, ka IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā.

Pārkāpumi konstatēti arī, aprēķinot un izmaksājot piemaksas par virsstundu darbu, atlaišanas pabalstus, aprēķinot darba samaksu par summēto darba laiku, par darbu svētku dienās u.c. gadījumos, noskaidrojusi VK. «Šiem jautājumiem tiks pievērsta īpaša uzmanība arī likumības revīzijā par pedagogu atlīdzību, ko Valsts kontrole sāks 3. jūnijā. Tādēļ izglītības darbinieki aicināti informēt VK par sasāpValsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Piemēram, IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā. IZM pārstāvji norāda, ka apņēmušies līdz šā gada beigām ieviest visus VK sniegtos ieteikumus un skaidro, kā šāda situācija radusies.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Turpinot profesionālās izglītības modernizāciju, valdība otrdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu, kas turpmāko piecu gadu laikā profesionālās izglītības iestāžu attīstībā paredz ieguldīt 104,7 miljonus eiro, informē IZM.

Modernizācijas procesā tiks turpināta profesionālās izglītības kompetences centru izveide, optimizējot administratīvos resursus, lai vienā mācību iestādē koncentrētu iespējami plašu profesionālo programmu klāstu. Tādējādi tiks nodrošināta kvalitatīvas profesionālās izglītības pieejamība visos Latvijas reģionos. Tāpat ES fondu investīcijas ieguldīs, lai nodrošinātu profesionālo izglītības iestāžu piedāvāto programmu un mācību aprīkojuma atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī infrastruktūras uzlabošanai – dienesta viesnīcu, sporta un citu būvju modernizēšanai.

Aktivitātes tiks īstenotas ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās. Pirmajā kārtā atbalsts paredzēts 17 valsts dibinātu un IZM padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai. Otrajā atlases kārtā atbalsts paredzēts 10 valsts dibinātu un Kultūras ministrijas padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Profesionālās izglītības infrastruktūras modernizēšanai un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošanai Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi finansējumu 90,7 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

«Šo uzskatu par savu vienu no nozīmīgākajiem veikumiem,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «ERAF līdzekļi, kas iepriekš bija plānoti vairāk nekā 30 profesionālās izglītības iestādēm, lai veiktu nelielus uzlabojumus, ar IZM izlēmīgu rīcību ir koncentrēti, lai izveidotu 11 pilnībā modernizētus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos. Pārliecinot koalīcijas partnerus par šī lēmuma pareizību, aktivitātei tika piesaistīti papildu līdzekļi 43,7 LVL miljonu latu apmērā. Šis ir viens no izšķirīgiem soļiem Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža celšanā.»

Reģioni norāda uz problēmām profesionālās izglītības reformā, likvidācijai nolemto arodskolu vadība ir šokā, darba devēji uzteic skolu tuvināšanos uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2020. gadam padarīt arodizglītību saistošāku pamatskolu absolventiem – pašlaik vidusskolu un profesionālo skolu absolventu attiecība ir 61% pret 39%, bet pēc sešiem gadiem šiem skaitļiem vajadzētu būt 50 pret 50, DB norāda Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Tas tiekot darīts, lai mazinātu vidusskolu beigušo bezdarbu, kas šobrīd ir aptuveni 30%.

Diktē finansējums

Viens no IZM piedāvātajiem veidiem ir vispārējās izglītības un profesionālo iestāžu apvienošana jeb optimizācija, kuras rezultātā plānots, ka, sākot ar jauno mācību gadu, izglītības programmu īstenošanu un audzēkņus pārņems profesionālās izglītības kompetences centri. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums pārņems Skrundas Profesionālās vidusskolas programmas, Smiltenes tehnikums – Jaungulbenes Profesionālās vidusskolas un Alsviķu arodskolas programmas, Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums – Saulaines Profesionālās vidusskolas programmas un Rīgas Amatniecības vidusskola – Pārdaugavas profesionālās vidusskolas programmas.

Daļu no Veselības ministrijas (VM) e-veselības projekta izstrādājis tas pats uzņēmums, kurš izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) neveiksmīgo skolas.lv projektu, liecina Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija.

e-veselības trīs projektu izstrādāšanā šobrīd ieguldīti 6 917 418 eiro, tomēr ceturtā projekta īstenošana izmaksās vēl 4 720 980 eiro. Kopumā pagājušajā gadā pabeigti trīs no četriem e-veselības projektiem. Pērnajā gadā pabeigts projekts par elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas izveidi, un tas izmaksājis 3 492 178 eiro.

Daļu no šī projekta jeb elektronisko veselības karti izstrādāja SIA Datorzinību centrs. Šī uzņēmuma apvienība kopā ar E-Synergy izstrādāja arī IZM projektu skolas.lv, kura izveidē un uzturēšanā beigās tika pazaudēti 3,5 miljoni eiro.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izsludinājusi paātrinātu atklātu konkursu par gaisa kvalitātes mērītāju iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Paredzamā līgumcena iepirkumā par gaisa kvalitātes mērītāju iegādi bez pievienotās vērtības nodokļa ir 3,2 miljoni eiro.

Iepirkumā minēts, ka preču piegādei jānotiek līdz šī gada 31.decembrim un ierīču piegādātājam jānodrošina 36 mēnešu garantija no līguma noslēgšanas brīža.

IZM cer sākt līguma darbību 15.septembrī.

Skaidrojot paātrinātas procedūras izvēli, IZM uzsvēra, ka tās ieskatā patlaban pastāv tādi apstākļi, piemēram, nepietiekami ātrs vakcinācijas temps, Covid-19 vīrusa jauno, transmisīvāko variantu izplatība, kurus IZM nav varējusi paredzēt un ir izveidojusies kritiska situācija, kā rezultātā radusies neatliekama nepieciešamība veikt iepirkumus neparedzamo ārkārtas apstākļu izraisīto seku novēršanai un steidzamības kārtībā iegādāties CO2 gaisa kvalitātes mērītājus mācību telpu gaisa kvalitātes monitoringam.

Valdība otrdien, atbalstot izmaiņas iestādes nolikumā, pauda atbalstu ministra Roberta Ķīļa lēmumam reorganizēt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).

Šis jautājums tika pieteikts tikai valdības sēdes sākumā. Ķīlis norādīja, ka tas jāskata steidzami, lai var sākt ministrijas reorganizāciju.

Izmaiņas IZM nolikumā paredz, ka valsts sekretāra vietnieks vienlaikus varēs būt arī departamenta direktors, kuram var būt vietnieki. Grozījumi nolikumā arī noteic, ka ministrijas struktūrvienības turpmāk būs departamenti un patstāvīgās nodaļas, atsakoties no līdzšinējās struktūrvienības ‒ departamenta nodaļas.

Līdz ar valdības atbalstu grozījumiem iestādes nolikumā IZM varēs praktiski ķerties klāt reorganizācijai.

Tādējādi iecerēts būtiski samazināt vadītāju līmeni, jo valsts sekretāra vietnieki turpmāk būs arī departamentu direktori. Paredzēts, ka līdzšinējo divu valsts sekretāra vietnieku vietā turpmāk būs pieci ‒ katrs būs atbildīgs par savu departamentu.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegumu atlasi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma saņemšanai profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai, informē CFLA.

Septiņpadsmit profesionālās izglītības un divu profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu pilnveidošanai no ERAF paredzēti vairāk nekā 83 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabotu profesionālās izglītības pieejamību, projektu ietvaros izglītības iestādes varēs iegādāties mācību procesam nepieciešamo aprīkojumu un iekārtas, ieviest informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumus un veikt mācību vides iekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām. Tāpat ar ERAF līdzfinansējumu varēs veikt mācību un koplietošanas telpu rekonstrukciju vai jaunu ēku būvniecību, izveidojot vai atjaunojot, piemēram, veselības punktus, dienesta viesnīcas vai sporta telpas, kā arī labiekārtot profesionālās izglītības iestāžu teritoriju.

Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā.

Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien, 27.augustā, valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.

«Šuplinska ir gatava strādāt ar citām ministrijām, kas ar to ir saistītas, lai līdz decembra vidum nāktu klajā ar konceptuālu ziņojumu par to, kā pozitīvās maiņas augstākajā izglītībā īstenosim,» teica Kariņš, piebilstot, ka šajā sakarā ir arī ministres ierosinājums tomēr izskatīt jautājumu par LU rektora vēlēšanām.

«Patlaban izskatās, ka visas valdības partijas, un es arī sagaidītu, ka visi ministri atbalsta Šuplinsku,» teica politiķis.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Šogad tiks slēgtas kopumā desmit izglītības iestādes un vēl 12 reorganizētas, aģentūra LETA uzzināja IZM.

IZM ir saskaņojusi visus pašvaldību lēmumus par šogad slēgšanai vai reorganizēšanai pieteiktajām izglītības iestādēm. Līdz ar to līdz nākamā mācību gada sākumam tiks slēgtas desmit izglītības iestādes - Rīgas 68.vidusskola, to pievienojot Rīgas 34.vidusskolai, Bērzgala pamatskola, Bērzu sākumskola, to pievienojot Gulbenes vidusskolai, Gārsenes pamatskola, Sarkaņu pamatskola, Strautiņu pirmsskolas izglītības iestāde "Zemenīte", to pievienojot Strautiņu pamatskolai, Saldus sākumskola, to pievienojot Saldus 2.vidusskolai, Daugavpils pilsētas 6.pirmsskolas izglītības iestāde, to pievienojot J.Raiņa Daugavpils 6.vidusskolai, kā arī Aulejas pamatskola un Gaujienas pirmsskolas izglītības iestāde "Taurenītis", to pievienojot Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolai.

Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK revīzijā konstatējusi, ka ES fondu apguves sistēma nemotivē atbalsta saņēmējus sasniegt plānotos atbalsta mērķus un veicināt attīstību. Tā vietā sistēma ir orientēta galvenokārt uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu.

VK atgādina, ka no ERAF 2004.-2006.gada plānošanas periodā atbalstītajiem projektiem uzņēmējdarbības un inovāciju jomā vismaz 30% komersantu, kas saņēma atbalstu 50,5 miljonu eiro apmērā, darbību neturpina. Jaunākajā revīzijā VK atzīst, ka atbildīgās iestādes - Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) - nav pietiekami ņēmušas vērā 2004.-2006.gada periodā «gūtās mācības», jo arī ERAF 2007.-2013.gada perioda atbalsts uzņēmējdarbības un inovāciju jomā nav nodrošinājis iespējami maksimālo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, jo nav pievērsta pietiekama uzmanība atbalstīto projektu ilgtspējai.